bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 16.09.2019 | Vārda dienas: Asja, Asnate, Dāgs
LatviaLatvija

Ieceļ Saeimas komisiju vadītājus; to vidū Kols, Bondars, Kaimiņš, Tērauda

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Saeima apstiprinājusi deputātus darbam parlamentārajās komisijās. Desmit komisijām 20.novembrī paredzētas sēdes, kurās attiecīgi tiek ievēlēti arī komisiju priekšsēdētāji, priekšsēdētāju biedri un komisijas sekretāri.

Pirmā sēde aizvadīta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kurā komisijas locekļi par vadītāju lēmuši iecelt Mārtiņu Bondaru.

Bondars 13.Saeimā ievēlēts no partiju apvienības Attīstībai/Par saraksta. Iepriekš viņš bijis Rīgas domes deputāts, bet pirms tam – 12.Saeimas deputāts. Parlamentā strādājis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Nacionālās drošības komisijā, kā arī darbojies parlamentārās izmeklēšanas komisijā saistībā ar bankas Citadele pārdošanu.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts Atis Zakatistovs (KPV LV), bet par sekretāri – Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms Saeimas balsojumiem izskata likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu, finansēm un nodokļiem. Tāpat komisija skata ziņojumus par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, problēmām un nākotnes perspektīvām. Komisija skata arī Finanšu ministrijas ziņojumus par valsts ekonomisko situāciju un budžeta izpildi.

Juridiskās komisijas sēdēpar priekšsēdētāju ievēlēts Jānis Bordāns, kurš Saeimā ievēlēts no Jaunās konservatīvās partijas saraksta.

Bordāns pirms ievēlēšanas Saeimā bija Rīgas domes deputāts. No 2012. līdz 2014.gadam Bordāns ieņēmis tieslietu ministra amatu. Bijis ievēlēts arī 5.Saeimā, kur darbojies Juridiskajā komisijā, Pieprasījumu komisijā, kā arī Saeimas izmeklēšanas komisijā uzņēmuma Lattelecom darbības izvērtēšanai.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Aldis Gobzems (KPV LV), bet par komisijas sekretāru – Valērijs Agešins (Saskaņa).

Juridiskās komisijas ziņā ir tieslietu jomas likumprojektu sagatavošana izskatīšanai Saeimā. Tie ir likumi, kas reglamentē tiesu sistēmas darbu, regulē materiālās un procesuālās tiesību normas, nosaka tiesu izpildītāju, notāru un advokātu darbību. Komisijas kompetencē ir lemt arī par izmaiņām atsevišķos vēlēšanu likumos. Tāpat komisija vērtē piedāvātās izmaiņas Saeimas kārtības rullī un valsts pamatlikumā – Satversmē -, kā arī pirms Saeimas balsojuma lemj par valsts kontroliera, tiesnešu un citu ar tieslietu sistēmu saistītu amatpersonu iecelšanu, apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata.

Sēde aizvadīta arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Par tās priekšsēdētāju iecelts deputāts Artuss Kaimiņš.

Kaimiņš parlamentā ievēlēts no partijas KPV LV vēlēšanu saraksta. Iepriekš ievēlēts arī 12.Saeimā un strādājis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā. Tāpat Kaimiņš darbojies Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā.

Par komisijas priekšsēdētājas biedru deputāti ievēlēja Borisu Cileviču (S), savukārt par sekretāri – Dagmāru Beitneri-Le Gallu (JKP).

Komisijas darbības joma ir ne tikai cilvēktiesību situācija valstī, sabiedrības integrācijas procesi, sabiedrisko mediju aktualitātes un reliģisko organizāciju darbība, bet arī dzimumu līdztiesības veicināšana, cilvēktirdzniecības apkarošana un vardarbības novēršana izglītības iestādēs. Komisija izskata cilvēktiesību un sabiedrisko lietu jomas likumprojektus, kā arī veic parlamentāro kontroli pār nozares iestāžu darbu. Komisijas darbā aktīvi piedalās ministriju un citu valsts iestāžu amatpersonas, pašvaldību darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Pulksten 12.00 uz sēdi sanāca Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. To arī turpmāk vadīs Sergejs Dolgopolovs, kurš 13.Saeimā ievēlēts no sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa saraksta.

Dolgopolovs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā strādā kopš ievēlēšanas 9.Saeimā, bet kopš 11.Saeimas sasaukuma ieņem komisijas priekšsēdētāja amatu. Dolgopolovs iepriekš vadījis arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, strādājis Mājokļu jautājumu apakškomisijā un Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā, kā arī darbojies Eiropas lietu komisijā.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts Tālis Linkaits (JKP), bet par komisijas sekretāru – Ēriks Pucens (KPV LV).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kompetencē ir plašs jautājumu loks – valsts iestāžu un pašvaldību darbība, civildienests un valsts amatpersonu darbība, tostarp interešu konflikta novēršana, partiju finansēšana un priekšvēlēšanu aģitācija, kā arī dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana, palīdzība dzīvokļa jautājumu un denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanā un nevalstiskā sektora darbība.

Saeimas Ārlietu komisiju vadīs  Nacionālā apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāts Rihards Kols.

Kols bijis ievēlēts arī 12.Saeimā. Kā priekšsēdētāja biedrs jau iepriekš darbojies parlamenta Ārlietu komisijā, kā arī strādājis Eiropas lietu komisijā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijā. Kols ir Latvijas pārstāvis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Parlamentārajā tīklā.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Ojārs Ēriks Kalniņš (JV), bet par komisijas sekretāri – Inese Voika (AP!).

Ārlietu komisija izskata ar ārlietām saistītus tiesību aktus, kā arī veic parlamentāro kontroli pār ārlietu jomu. Pirms apspriešanas Saeimas sēdē komisija lemj par starpvalstu līgumiem, Latvijas pievienošanos starptautiskām konvencijām, kā arī citiem ar ārlietām saistītiem jautājumiem.

Komisijā tiek saskaņotas Latvijas valsts ārpolitikas nostādnes un priekšlikumi starpvalstu attiecību attīstībai. Komisija izskata un apstiprina nominēto Latvijas vēstnieku kandidatūras, un tās viedoklis ir rekomendējošs Valsts prezidentam, kurš ieceļ vēstniekus amatā.

Saeimas Eiropas lietu komisiju vadīs Vita Anda Tērauda. Tērauda Saeimā ievēlēta pirmo reizi un pārstāv partiju apvienību Attīstībai/Par!. Iepriekš darbojusies Pasaules Brīvo latviešu apvienībā, bijusi PASOS – Politikas centru apvienības atvērtai sabiedrībai, kā arī Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore un ieņēmusi arī citus vadošus amatus. Viņa bijusi arī Latvijas Republikas valsts reformu ministre.

Par komisijas priekšsēdētājas biedru ievēlēts Gatis Eglītis (JK), bet par komisijas sekretāru – Igors Pimenovs (Saskaņa).

Eiropas lietu komisija apstiprina Latvijas nostājas jeb nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības (ES) ministru padomēs izskatāmajiem jautājumiem.

Ministram, kurš pārstāv Latviju attiecīgās nozares ES ministru padomē, ir pienākums iepazīstināt komisiju ar Latvijas valdības nostāju visos nozīmīgajos lēmumos attiecībā uz likumdošanu un stratēģiskajiem jautājumiem. Ministrs saņem parlamenta mandātu paust Latvijas viedokli ES ministru padomes sanāksmē tikai pēc tam, kad pozīcija ir saskaņota ar Saeimas Eiropas lietu komisiju.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti otrdien, 20.novembrī, par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Janīnu Kursīti-Pakuli.

Kursīte-Pakule 13.Saeimā ievēlēta no nacionālās apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, un viņa bijusi deputāte arī iepriekšējo četru parlamenta sasaukumu laikā. 12.Saeimas laikā bijusi Mandātu, ētiku un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedre, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas priekšsēdētāja, kā arī darbojusies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts Vitālijs Orlovs (S), savukārt par sekretāru – Aldis Adamovičs (JV).

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā strādā divi deputāti no katras frakcijas. Komisija sagatavo Saeimas ziņojumus par deputātu pilnvaru apstiprināšanu vai izbeigšanu, kā arī lēmuma projektus sakarā ar Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanu, aizturēšanu, kratīšanas izdarīšanu vai citādu personas brīvības ierobežošanu. Komisija arī sniedz ziņojumu Saeimas sēdē par administratīvi sodītajiem deputātiem.

Tāpat komisijas uzdevums ir pārraudzīt Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskatīt kodeksa pārkāpumu lietas, kā arī sagatavot ikmēneša pārskatu Saeimai par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, un to izskatīšanu Saeimas frakcijās, komisijās un citās struktūrvienībās.

Mandātu komisijas pienākumos ietilpst arī kolektīvo iesniegumu sākotnējā izvērtēšana, Saeimas lēmuma projekta sagatavošana par iesniegumu turpmāko virzību un uzdevuma, kas dots ar Saeimas lēmumu, kontrole. 

Par Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītāju ievēlēts Andrejs Judins, kurš Saeimā ievēlēts no partijas Jaunā Vienotība.

Judins bijis ievēlēts Saeimā arī divos iepriekšējos parlamenta sasaukumos. Deputāts bijis Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs, darbojies Juridiskajā komisijā, kā arī Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Ritvars Jansons (NA), bet par komisijas sekretāru – Armands Krauze (ZZS).

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas mērķi ir saliedētas sabiedrības veidošana, kas būtu stabils pamats Latvijas kā nacionālas valsts attīstībai, globālai konkurētspējai, kā arī saiknes uzturēšana starp latviešu diasporu un Latviju.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par vadītāju iecelts Jānis Dūklavs, kurš 13.Saeimā ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.

Dūklavs valdībā pagaidām pilda zemkopības ministra pienākumus. Bijis ievēlēts trīs iepriekšējos parlamenta sastāvos. 11.Saeimā strādājis Tautsaimniecības un Sabiedrības saliedētības komisijās.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Krišjānis Feldmans (JKP), savukārt par sekretāru – Ivars Zariņš (S).

Tautsaimniecības komisija strādā ar uzņēmējdarbību, lauksaimniecību, vidi un reģionālo politiku saistītiem likumprojektiem. Komisijas pārziņā ir arī enerģētikas sektors, būvniecība, satiksme un transports, kā arī reģionālā ekonomiskā politika.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļi darbosies KPV LV deputāta Kaspara Ģirģena vadībā.

Viņš parlamentā ievēlēts pirmo reizi. Iepriekš kā deputāts darbojies Jēkabpils pilsētas pašvaldībā.

Par komisijas priekšsēdētāja biedri deputāti ievēlēja Jutu Strīķi (JK), bet par sekretāri – Ilzi Indriksoni (NA).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas pamatdarbs ir Valsts kontroles (VK) ziņojumu izskatīšana un konstatēto trūkumu novēršanas uzraudzība. VK auditētajām ministrijām un iestādēm ir pienākums komisijai sniegt informāciju par konstatēto trūkumu novēršanas gaitu. Ja institūcijas nav pilnībā novērsušas pārkāpumus, komisija noskaidro iemeslus, uzklausa argumentus un, izvērtējot situāciju, nosaka papildu termiņus trūkumu novēršanai. Komisija pārbauda Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību un likumību, kā arī parlamenta gada pārskatus.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimā darbojas 16 komisijas. 

Saeimas komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā, uzrauga izpildvaras darbību, kā arī veic citus komisijas darba specifikai atbilstošus uzdevumus. Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.

Deputāts vienā un tajā pašā laikā var strādāt ne vairāk kā divās pastāvīgajās komisijās un trīs apakškomisijās.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli komisijas pirmo sēdi sasauc un līdz komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada komisijas priekšsēdētājs.


Pievienot komentāru

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.

Pirmajā Ierēdnis ēno uzņēmēju iniciatīvā piedalās 99 ierēdņi

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju dienā – 16.septembrī – 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Par divām nedēļām pagarināta pārbaude par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbu

Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesnesei Marikai Senkānei jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Latvijā brīvo darbvietu skaits pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8%

Brīvo darbvietu skaits Latvijā šī gada 2.ceturksnī bijis 30,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8%.

Maxima Tartu cīnās pret jauno konkurentu Lidl

Lietuviešu lielveikalu ķēde Maxima Igaunijas pilsētā Tartu ir neapmierināta ar zonējuma plānu, kas pieļauj pilsētas pirmā Lidl lielveikala atvēršanu blakus Maxima īpašumam.

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Transporta piesārņojums: Parīzē plāno 500 eiro dotācijas e-velo iegādei

Francijā ar mērķi samazināt gaisa piesārņojumu tiek apsvērta 500 eiro dotācija miljoniem Parīzes iedzīvotāju, lai tie varētu iegādāties elektrisko divriteni. Līdz 2020.gada februārim Parīzē tiks īstenota arī elektrisko divriteņu īres programma.

Iedzīvotāju sniegtā informācija paplašina Valsts kontroles revīzijas apjomus

Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu.

Bezdarbnieku pabalstu turpmāk izmaksās astoņus, nevis deviņus mēnešus

Bezdarbnieku pabalsts tiks izmaksāts nevis deviņus, bet gan astoņus mēnešus, samazinot kopējo izmaksājamo summu, tādējādi ietaupot 12 miljonus.

ES noraida Lielbritānijas apgalvojumu par lieliem panākumiem Brexit sarunās

«Milzīgi panākumi» – šādi Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms došanās uz Briseli raksturojis saspringto Brexit sarunu gaitu. Eiropas Komisijas vadība norādījusi, ka joprojām gaida priekšlikumus Ziemeļīrijas robežas jautājumam.

Raidījums: Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no reģistriem, nereti atbrīvojot būvniekus no pienākuma attīrīt zemi

Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no piesārņoto teritoriju reģistriem, tādējādi atbrīvojot būvniekus no ierobežojumiem celtniecībai un prasībām attīrīt zemi, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Zarnu infekcijas simptomi fiksēti 19 bērniem un četriem bērnudārzu darbiniekiem

Līdz 15.septembrim zarnu infekcijas simptomi konstatēti 23 cilvēkiem, tostarp 19 bērniem un četriem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem no Siguldas un tās apkārtnes.

Naftas cenu lēciens pēc uzbrukuma Saūda Arābijas infrastruktūrai

Naftas cenas pasaulē sasniegušas augstāko līmeni pēdējos četros mēnešos pēc tam, kad pret Saūda Arābijas naftas infrastruktūru tikuši vērsti militāri uzbrukumi.

No valsts īpašuma Jūrmalā gadiem ilgi neizdodas izlikt bijušo VID vadītāju Sončiku

Bijušo VID vadītāju Andreju Sončiku jau gadiem neizdodas izlikt no valstij piederošās mājas Jūrmalā, turklāt kādreizējais ierēdnis pat pamanījies ar to piepelnīties, izīrējot īpašumā esošo viesu māju internetā, informē raidījums de facto.

Šogad plāno pabeigt darbu pie jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma

Šogad plānots pabeigt jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma izstrādi, paredz izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi.

Šonedēļ jāvelk siltāks apģērbs. Gaidāms auksts un vējains laiks

Pirmdien Latvijā teritorijas lielākajā daļā līs lietus, vairāk nokrišņu būs valsts austrumu daļā, kur arī gaidāmas pērkona lietusgāzes ar krusu.

Nedēļa Lietuvā: Korupcijas lietā atstādina tiesnešus, cilvēktiesību tiesa atzīst partizānu genocīda spriedumu

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi bijuši divu augsta ranga tiesnešu atstādināšana, Eiropas Cilvēktiesību tiesas piekrišana tam, ka Padomju represijas pret partizāniem vērtējamas kā genocīds, kā arī jaunas frakcijas izveidošanās Seimā.

BNN nedēļas apkopojums: Ārkārtas situācija Rīgā. Amats Dombrovskim. Politiskais krējums būvnieku kartelī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Ārkārtas situācija, Portfelis, Politikas krējums, Lielos vilcienos, Nauda atrodas, Pensijas kaimiņos, Lēmums, Veselības problēmas un Vasaras beigas.

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->