bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 10.12.2018 | Vārda dienas: Judīte, Guna
EstoniaIgaunija

Igaunija gatava iemaksāt vairāk ES budžetā; izvirza prioritātes sarunām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass

Komentējot Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Savienības daudzgadu budžetam, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass (Jüri Ratas) norādījis, ka Igaunija ir gatava bloka budzetā iemaksāt vairāk nekā patlaban, un izvirzījis Tallinas prioritātes sarunām par ES naudas dalīšanu.

Kā ceturtdien, 3.maijā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, Igaunijas valdības vadītājs norādījis: «ES budžets, kur iemaksas veic visu dalībvalstu nodokļu maksātāji, ir paredzēts attīstības un jaunu ierosmju veicināšanai. Svarīgākais ir tas, kam mēs naudu tērējam, kā ieguldījumi iespaido ekonomiku, vai tie nākotnē veicinās izaugsmi un vai pieaugs cilvēku labklājība un valstu drošība».

Ratass skaidrojis, ka Igaunijas galvenie mērķi gaidāmajās ES budžeta sarunās būs finansējums dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvdarbiem un Baltijas valstu elektrotīklu savienošana ar Eiropas elektrotīkliem.

Trešais svarīgais mērķis būšot lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšana dalībvalstu vidū, jo zemnieki «vecajās» dalībvalstīs joprojām saņem ievērojami lielākas subsīdijas nekā to kolēģi, piemēram, Igaunijā.

Briseles piedāvājums

BNN jau vēstīja, ka Eiropas Komisija nākusi klajā ar 1,28 triljonus eiro lielu Eiropas Savienības budžeta piedāvājumu. Tas paredz budžeta periodā, kas attiecas uz laika posmu no 2021. līdz 2017.gadam, samazināt tēriņus lauksaimniecībā un reģionu attīstībā.

ES izpildvara piedāvājusi lauksaimniecības subsīdijas samazināt par pieciem procentiem, lai varētu lielākus līdzekļus veltīt drošības jomai.

Karstas politiskas debates paredzamas ap priekšlikumu līdzīgā apmērā samazināt finansējumu, kas tiek ieguldīts ES reģionu attīstībā. Tas paredz sasaistīt finansējuma apmēru ar dalībvalstu attieksmi pret likuma varu valstī.

Šo priekšlikumu nešaubīgi izsaukusi Polijas un Ungārijas rīcība, jo šīs Austrumeiropas valstis pēdējos gados centušās ietekmēt tiesu varu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju darbību.

EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker), komentējot daudzgadu budžeta piedāvājumu, norādījis: «Jaunais budžets ir iespēja veidot mūsu nākotni kā jaunai, ambiciozai 27 valstu savienībai, ko kopā satur solidaritāte. (..) Esam nākuši klajā ar jaunu pragmatisku ieceri, kā paveikt vairāk ar mazākiem līdzekļiem».

Kā ziņu aģentūrai LETA pavēstījusi EK pārstāvniecība Latvijā, ES ir izvirzījusi savas politiskās prioritātes, un tagad tai vajadzīgi atbilstoši resursi.

Kopumā EK ierosina 2021.-2027.gada ilgtermiņa budžetam noteikt 1135 miljardus eiro saistībās – 1,11% no ES27 dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI). Šāds saistību līmenis nozīmē 1105 miljardus eiro jeb 1,08 % NKI maksājumos.

EK vērtē, ka ES investīcijas tādās jomās kā pētniecība un inovācija, jaunieši, digitālā ekonomika, robežu pārvaldība, drošība un aizsardzība ir nākotnes labklājības, ilgtspējas un drošības pamats. Tajās gaidāms finansējuma kāpums.

Balstoties uz ieteikumiem, ko sniegusi augsta līmeņa grupa ES nākotnes finansējuma jautājumos, EK ierosina modernizēt un vienkāršot pastāvošo vispārējo finansēšanas sistēmu jeb «pašu resursu sistēmu», kuras pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un ieviest jaunu pašu resursu grozu, kas būtu sasaistīts ar politiskajām prioritātēm.

Paredzēts, ka ierosināto jauno pašu resursu grozu veidos 20% no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieņēmumiem, triju procentu piesaistīšanas likme, kas tiks piemērota jaunajai kopējai konsolidētajai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei, un valsts iemaksa, kas tiks aprēķināta pēc nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma apjoma katrā dalībvalstī (0,80 eiro kilogramā).

Šie pašu resursi veidos aptuveni 12% no visa ES budžeta un jaunu prioritāšu finansēšanai varētu dot aptuveni 22 miljardus eiro gadā.

Plānots, ka budžeta struktūra būs skaidrāka un ciešāk salāgota ar ES prioritātēm. Pašlaik līdzekļi ir sadalīti pārāk daudzām programmām un instrumentiem, gan budžeta ietvaros, gan ārpus tā, tāpēc EK ierosina par vairāk nekā trešdaļu samazināt programmu skaitu (no pašreizējām 58 līdz 37 nākotnē), piemēram, fragmentētus finansējuma avotus sasaistīt jaunās integrētās programmās un ievērojami racionalizēt finanšu instrumentu izmantojumu, cita starpā ar InvestEU fonda palīdzību.

ES izpildvara vērtē, ka nesenie izaicinājumi – jo sevišķi 2015.gada migrācijas un bēgļu krīze – bijuši skaidra liecība, ka pašreizējais ES budžets nav gana elastīgs, lai ES varētu rīkoties pietiekami ātri un efektīvi

Tādēļ EK ierosinājusi palielināt finansējuma avotu elastīgumu gan programmu, gan starpprogrammu līmenī, stiprināt krīžu pārvarēšanas instrumentus un izveidot jaunu «Savienības rezervi» neparedzētiem gadījumiem un ārkārtas situācijām tādās jomās kā drošība un migrācija.

Papildinot trešdien izklāstītos ierosinājumus, EK turpmākajās nāks klajā ar detalizētiem gaidāmo nozarspecifisko finanšu programmu priekšlikumiem. Pēc tam lēmums par nākamo ES ilgtermiņa budžetu vienbalsīgi un ar EP piekrišanu būs jāpieņem dalībvalstu veidotai ES Padomei.

EK atgādina, ka sarunām jābūt absolūtai prioritātei un vienošanās būtu jāpanāk pirms EP vēlēšanām un Sibiu samita 2019.gada 9.maijā.


Pievienot komentāru

Pētījums: Jādara vairāk, lai ar tehnoloģijām atvieglotu nodokļu saistību izpildi

Uzņēmējdarbības nodokļu saistību izpildes sloga četri galvenie rādītāji vidēji pasaulē gandrīz nav mainījušies: saistību izpildes laiks; maksājumu skaits; kopējā nodokļu un iemaksu likme jeb KNIL un pēcdeklarēšanas indekss, secināts PwC un Pasaules Bankas Grupas veidotajā pārskatā Paying Taxes 2019.

Inflācija Latvijā gada griezumā sasniedz 3%

Šā gada novembrī, salīdzinot ar 2017.gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0%.

Bildēs: Viļņā plaša demonstrācija skolotāju streika atbalstam

Viļņā plaši apmeklēta bijusi protesta akcija «Pēdējais zvans», lielam skaitam iedzīvotāju, paužot solidaritāti ar vairāk nekā tūkstoti pedagogu, kuri valstī streiko jau vairākas nedēļas, lai panāktu algu celšanu un citus uzlabojumus skolu un bērnudārzu darbībā.

Pacientei pēc onkoloģiskas saslimšanas veic Eiropā unikālu rekonstruktīvo operāciju

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kādai aptuveni 50 gadus vecai pacientei ar onkoloģisku saslimšanu veikta Eiropas mērogā unikāla operācija, lai atjaunotu balss saišu funkcijas, izmantojot transplantātu no pašas pacientes kājas. Operācija ilgusi piecas stundas

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat pārskatītie dati, kas apkopoti par 26 bloka zemēm.

Būvvalde izsniegusi visu Skanstes tramvaja posmu būvatļaujas

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļaujas visiem pieciem Skanstes tramvaja projekta posmiem, apliecināja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

ES Tiesa: Lielbritānija drīkst vienpusēji atcelt izstāšanos no bloka

Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka Lielbritānijai ir tiesības vienpusēji atcelt tās izstāšanos no ES, arī nesaņemot atļauju tā rīkoties no pārējām 27 dalībvalstīm.

Konkurences padomes locekles amatā stājas Līga Daugaviete

Konkurences padomes locekles amata pienākumus no pirmdienas, 10.decembra, sāk pildīt Līga Daugaviete, kuru šī gada 13.novembrī amatā apstiprinājis Ministru kabinets, BNN informē Konkurences padomes Komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

VNĪ: Okupācijas muzejā pabeigti demontāžas darbi, uzsāk pāļu izbūvi

Pabeigti demontāžas darbi Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvei un Nākotnes nama būvniecībai, tādējādi noslēdzot nozīmīgu būvniecības posmu, informē projekta pasūtītājs VAS Valsts nekustamie īpašumi. Pirmdien, 10.decembrī, būvnieki Skonto Būve uzsāk pāļu izbūvi, kas balstīs Nākotnes namu.

Drukāto preses izdevumu abonementu skaits aug otro gadu pēc kārtas

Ar Latvijas Pasta starpniecību noformēto preses izdevumu abonementu skaits šā gada oktobrī un novembrī, salīdzinot ar analogu periodu 2017.gadā, pieaudzis par 5 020 abonementiem.

Bunkus ģimene izsludina 500 000 eiro atlīdzību par administratora slepkavības atklāšanu

Nogalinātā zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus ģimene pirmdien, 10.decembrī, ir izsludinājusi 500 000 eiro atlīdzību par slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju izdošanu. Atlīdzība izsludināta vienlaicīgi 30 valstīs, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un paziņojumus interneta sociālajos tīklos, informē Mārtiņa Bunkus brālis Kristaps Bunkus.

Uz ANO migrācijas pakta pieņemšanu Marokā pulcējas 150 valstis

Lai atbalstītu Saeimas noraidīto ANO migrācijas paktu, uz konferenci Marokā pirmdien, 10.decembrī, pulcējas politiķi no 159 pasaules valstīm. Konference tā pieņemšanai notiks Marakešas pilsētā 10. un 11.decembrī.

Latvijas patērētāji pērn par Coca-Cola produktiem samaksājuši 65 miljonus eiro

Latvijas patērētāji pērn izdevuši 65 miljonus eiro par Coca-Cola produktiem – 45 miljoni eiro jeb 70 procenti no šīs summas palikuši valsts ekonomikā nodokļu, darba algu un peļņas formā, liecina Steward Redqueen veiktais sociāli ekonomiskās ietekmes pētījums.

Politoloģe: Divas nedēļas valdības veidošanā ir pazaudēts laiks

Divas nedēļas valdības veidošanā ir pazaudēts laiks, jo budžeta izstrāde nav pat uzsākta. Tomēr pašreizējā situācija varbūt pavērs vieglāku ceļu kādam no nākamajiem premjeriem, jo dažas no nosauktajām sarkanajām līnijām tiks padzēstas, uzskata iekšpolitikas eksperte Ieva Bikava.

Aizvadītajās brīvdienās ugunsgrēkos gāja bojā divi cilvēki

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sestdien, 8.decembrī, plkst. 20.35 saņēma izsaukumu uz daudzstāvu māju Rīgā, kur izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka ēkas ceturtā stāva dzīvoklī dega dīvāns divu kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā cilvēks.

Armēnijas parlamenta vēlēšanās uzvar Pašinjana bloks – oficiālie rezultāti

Armēnijas ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas svētdien, 11.decembrī, ar lielu pārsvaru ir uzvarējis politiskais bloks, kura priekšgalā ir pagaidu premjerministrs Nikola Pašinjans, tā liecina Armēnijas Centrālās Vēlēšanu komisijas rīcībā esošie rezultāti.

Gobzems uz prezidenta pili dosies ar trīs situācijas redzējumiem

Premjera amata kandidāts Aldis Gobzems no KPV LV pirmdien, 10.decembrī dosies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar trīs situācijas redzējumiem.

Nedēļas pirmajā pusē būs silts laiks, pēc tam temperatūra atkal kritīsies

Arī šajā nedēļā debesis būs lielākoties mākoņainas un brīžiem gaidāmi nokrišņi. Līdz nedēļas vidum vēl daudzviet dienas laikā būs pozitīva gaisa temperatūra, bet pēc tam Latvijā ieplūdīs aukstāks gaiss un biežāk sagaidīsim sniegu.

Pabriks nebūtu laba izvēle premjera amata kanditātam, tā politologs

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim kā nākamo premjerministra amata kandidātu vajadzētu nominēt pēc iespējas neitrālāku politiķi, kas līdz šim nav aizvainojis Jauno konservatīvo partiju un partiju KPV LV, uzskata politologs Juris Rozenvalds.

Nedēļa Lietuvā. Prezidente piekrīt trīs ministru atbrīvošanai no amata

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ar rīkojumu, kas parakstīts piektdien, 7.decembrī, ir pieņēmusi Lietuvas izglītības un zinātnes ministres Jurgitas Petrauskienes, kultūras ministres Liānas Ruokītes-Jonsones demisijas rakstus un vides ministra Ķēstuša Navicka atbrīvošanas rakstu.

BNN nedēļas apkopojums: «Plāns B». Atlaistie Lietuvas ministri. Pasažieru vilciena nedienas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Valdība procesāLēmums, Pārsteigums, Apņemšanās, Sūdzība, Augšupeja, Neizdarība, Uzvara.

LSB: Ja risinājuma nebūs, slimnīcas uz vairākām dienām mēnesī nāksies slēgt

Ja draudošajai veselības aprūpes krīzei netiks rasts tūlītējs risinājums, no nākamā gada slimnīcas būs spiestas vairākas dienas mēnesī savas durvis slēgt, piektdien, 7.decembrī, paziņojusi Latvijas Slimnīcu biedrība.

Kravas vagonos atklāj 266 tūkstošus kontrabandas cigarešu

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas Republikas robežas ar Baltkrievijas Republiku, VID Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa mēģinājumus nelegāli ievest Latvijā 266 800 cigarešu. Kontrabandas cigaretes bija paslēptas trijos kravas vilcienos – kviešu, akmeņogļu kravā un vagona konstrukcijās.

Sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu arī pēcpusdienā

Lai arī Latvijas galveno autoceļu apstrāde ar pretapledojuma materiāliem un tīrīšana piektdien, 7.decembrī ir veikta vairākkārt, pēcpusdienā braukšanas apstākļi daudzviet saglabājas apgrūtinoši.

Partijas noraidošas pret Gobzema ieceri veidot profesionāļu valdību

Ņemot vērā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa noteikto termiņu un premjera amata kandidāta Alda Gobzema jauno piedāvājumu, viņam faktiski vairs nav iespēju izveidot valdību, uzskata Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs Jānis Bordāns.