Rinkēvičs sagaida pilnīgu pāreju uz sabiedrisko mediju saturu latviešu valodā līdz 2026.gadam

Pilnīgai pārejai uz sabiedrisko mediju saturu latviešu valodā jānotiek līdz ar 2026.gadu, pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, otrdien, 19.martā, tiekoties ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekli Sanitu Upleju-Jegermani.

Valsts prezidents pauda gandarījumu, ka Upleja-Jegermane turpinās pildīt amata pienākumus līdz savu pilnvaru beigām, vienlaikus savā darbā aktualizējot virkni jautājumu attiecībā uz sabiedrisko mediju apvienošanu, sabiedrisko mediju pārvaldības modeli un redakcionālo neatkarību, kā arī sabiedrisko mediju pāreju uz saturu valsts valodā no 2026.gada 1.janvāra.

Rinkēvičs uzskata, ka viedokļu dažādībai un atšķirīgam redzējumam par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību ir jābūt, un demokrātiskā sabiedrībā tas ir respektējami. Vienlaikus Valsts prezidents uzskata, ka ir jāņem vērā Saeimas lemtais.

“Šajās diskusijās nedrīkst pazaudēt galveno mērķi – strādāt pie jau Saeimā nolemtā, proti, sabiedrisko mediju apvienošanas un pilnīgas sabiedrisko mediju pārejas uz saturu latviešu valodā ar 2026.gadu,” sacīja Rinkēvičs.

Tāpat ir jādomā par saturu mazākumtautību valodās, uzskata Valsts prezidents.

Rinkēvičš aicināja visus SEPLP locekļus pie šī mērķa pieturēties, kā arī “strādāt konstruktīvi, neatkāpjoties no jau nolemtā”.

Valsts prezidents informēja, ka šā gada 8.aprīlī Rīgas pilī notiks diskusija par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību, aicinot uz sarunu Saeimas frakciju un Kultūras ministrijas pārstāvjus, SEPLP locekļus, mediju ombudu, sabiedrisko mediju vadību, mediju satura redaktorus un vadītājus, žurnālistu organizāciju pārstāvjus un mediju ekspertus.

LETA jau vēstīja, ka pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumā, Upleja-Jegermane pieņēma lēmumu turpināt veikt savus amata pienākumus SEPLP līdz pilnvaru beigām.

Upleja-Jegermane tviterī izteica pateicību Valsts prezidentam par atbalstu un publiski apstiprināja, ka atsauks savu paziņojumu par amata atstāšanu. “Turpināšu darbu pēc vislabākās sirdsapziņas,” raksta SEPLP locekle.

Komentējot to, kāpēc domas mainījušas, Upleja-Jegermane aģentūrai LETA sacīja, ka, pirmkārt, viņu pozitīvi pārsteidza sabiedriskā reakcija. Otrkārt, to ietekmēja Saeimas deputātu un Latvijas Radio paustās bažas par iesākto darbu pēctecību, kuras uzklausot, Upleja-Jegermane jau bija gatava strādāt līdz brīdim, kamēr atrod jaunu padomes locekli. Taču punktu šaubām par palikšanu SEPLP pielika Valsts prezidenta aicinājums. “Valsts prezidents mani uzrunāja un aicināja palikt. Es, protams, to novērtēju un uzskatu par pienākumu palikt un strādāt,” teica Upleja-Jegermane.

Uplejas-Jegermanes pilnvaru termiņš ir līdz 2025.gada augustam, līdz ar to paredzams, ka viņa varēs aktīvi iesaistīties tajā, lai SEPLP ievērotu Nacionālās drošības koncepcijā (NDK) noteikto punktu par valodu lietojumu sabiedriskajos medijos. Padomes locekle apstiprināja, ka pie šī jautājuma būs jāstrādā, kā arī pauda gandarījumu, ka viņas rīcība to ir aktualizējusi. “Es uzskatu, ka līdz šim nebija pietiekami aktīvs darbs,” sacīja Upleja-Jegermane.

Lasiet arī: Aicina vērtēt Aivara Lemberga aicinājumu Latvijas valdībai neprovocēt Krieviju

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas