bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 25.08.2019 | Vārda dienas: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija, Patriks

Igaunijas tieslietu ministrs: PSRS okupācijas radīto zaudējumu noliegšana ir tas pats, kas okupācijas fakta noliegšana

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Padomju Savienības dibinātājs Vladimirs Ļeņins

PSRS okupācijas radīto zaudējumu noliegšana ir tas pats, kas okupācijas fakta noliegšana, piektdien, 22.martā, notiekošajā konferencē Apzinātie PSRS okupācijas režīma radītie zaudējumi Baltijā pauda Igaunijas tieslietu ministrs Urmass Reinsalu.

Viņš norādīja, ka valstīm ir tiesības tiesiskā ceļā pieprasīt totalitārā režīma radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Ministrs arī pauda, ka Igaunija ir veikusi aprēķinus par okupācijas radītājiem cilvēku, vides un kultūras zaudējumiem.

«Ja mēs noliedzam tiesības pieprasīt kompensācijas par zaudējumiem, tad to var uzskatīt par okupācijas un tās radīto zaudējumu noliegšanu. Tādēļ mēs nevaram atteikties no šādas prasības, ja mēs ievērojam cilvēka cieņu, ja ievērojam cilvēku zaudējumus, ja aprēķinām ciešanas ko piedzīvoja cilvēki Gulagā,» uzsvēra Reinsalu.

Igaunijas tieslietu ministrs arī atgādināja, ka Krievija ir PSRS tiesību un saistību pēctece, tādēļ tai ir pienākums kompensēt Baltijas valstīm radītos zaudējumus. «Mēs runājam par lietām, kas ir svarīgākas par naudu,» izcēla ministrs.

Savukārt Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka jautājumus, kas saistīti ar okupācijas radītajām sekām nedrīkst aizmirst un atstāt. Ministrs norādīja, ka ir jau veikti daudzi pētījumi par PSRS okupācijas radītajiem zaudējumiem tautsaimniecībai un rūpniecībai, kā arī par kaitējumu, kas radīts videi.

Skaidrojot darba nepieciešamību, ministrs izcēla, ka tas ir nepieciešams, jo 20.gadsimta vēsturiskie notikumi ietekmē dzīvi arī mūsdienās. Kā piemēru Bordāns minēja to, ka «Krievija joprojām turpina izplatīt melus un dezinformāciju par to, ka Baltijas valsts padomju laikos no PSRS saņēmušas vairāk nekā devušas, kā arī Krievija turpina noliegt okupācijas faktu un tās nodarīto».

Arī Bordāns uzsvēra, ka jautājumā par kompensāciju svarīga nav tikai mantiskā puse, bet arī morāli ētiskie jautājumi.

Savukārt Lietuvas tieslietu ministrs Elvins Jankevičs norādīja, ka Baltijas valstu uzdevums ir ne tikai aprēķināt zaudējumus, bet arī noskaidrot starptautiskās tiesības, lai ar okupāciju saistītos notikumus varētu labāk izprast, tādējādi sniedzot palīdzīgu roku nākamajām paaudzēm.

Jankevičs uzsvēra, ka ir nepieciešams turpināt visaptverošu izpēti par nodarītajiem zaudējumiem un ir jācenšas panākt vēsturiskais taisnīgums, proti, PSRS tiesību pārņēmēja atbildība par šiem zaudējumiem.

Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV) pauda gandarījumu par Baltijas valstu vienotību, norādot, ka viss, ko Baltijas valstis ir sasniegušas Eiropas Savienībā (ES), ir pateicoties to vienotībai.

Kalniete arī pievērsās Eiropas kultūras un vēsturiskās telpas attīstībai laika posmā pēc otrā pasaules kara. Viņa norādīja, ka šajā vēstures diskursa veidošanā valdīja zināma neizpratne par komunisma nodarītajiem zaudējumiem. EP deputāte arī atsauca atmiņā gadījumu, kad vienā no holokausta piemiņas brīžiem EP priekšsēdētājs sacījis, ka, ja katru holokaustā bojāgājušo pieminētu ar klusuma brīdi, tad būtu jāklusē 11 gadus. Pēc šī klusuma brīža Kalniete mājās esot aprēķinājusi, ka, ja ar klusuma brīdi pieminētu katru komunistiskā terora upuri, tad būtu jāklusē 174 gadus.

Kalniete uzsvēra, ka mūsdienās vēl joprojām valda zināma nelīdzsvarotība, jo ir ļoti daudzi pētījumi par nacisma radītajām sekām, bet daudz mazāk pētījumos apskatīts totalitārā komunisma nodarītais. Viņa gan piebilda, ka situācija pakāpeniski uzlabojas.

EP deputāte arī norādīja, ka viens no iemesliem šādai situācijai ir tas, ka nacistiskā Vācija bija tik pārliecināta par savu uzvaru, ka tā atstāja lielu apjomu ar vizuāliem pierādījumiem, piemēram, fotogrāfijas un filmas. Savukārt PSRS režīms apzinājās, ka vizuālie dokumenti ir pārāk bīstami. Kalniete skaidroja, ka lielākā daļa Rietumeiropas iedzīvotāji ir informēti par nacisma nodarīto ļaunumu, bet nav informēti par totalitārā komunisma sekām. «Tas ir bīstami, jo mūsdienās gan labējās, gan kreisās radikālās grupas gūst arvien lielāku atbalstu, tostarp aug biedru skaits dažādu valstu komunistiskajās partijās,» uzsvēra Kalniete.

22.martā visas dienas garumā norisinās starptautiskā konference Apzinātie PSRS okupācijas režīma radītie zaudējumi Baltijā.

Tajā dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas uz zinātniski pamatotas metodoloģijas pamata sniedz pārskatāmu informāciju par pētījumos konstatētajiem faktiem, kas atklājās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhīvos atrodamajos PSRS laika oriģinālajos dokumentos.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Kaut kādi aizliegumi bija ka govju pa daudz, ka šķünis pa liels. Izsūtītais vectēvs ir darījis vairāk nekā mana dumjā, mirstošā ģimene.

  2. Teodors teica:

    Krievijai būtu Baltijas valstīm jāmaksā reparācijas, kā arī jāatdod nozagtās teritorijas (Latvijas un Igaunijas gadījumā).

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->