bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 21.08.2019 | Vārda dienas: Janīna, Linda
EstoniaIgaunija

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu; iedzīvotāji kategoriski iebilst

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai veltītais pagaidu piemineklis

Igaunijas banka AS Coop Pank Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem. Tikmēr vietējie iedzīvotāji un biedrības Zolitūde 21 11 pārstāvji izsaka kategoriskus iebildumus šiem plāniem.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija šodien skatīja jautājumu par daudzstāvu ēkas Priedaines ielā 20 uzturēšanas trūkumiem. Tas ir nams, kas atrodas vietā, kur 2013.gada novembrī iebruka veikals Maxima, kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki.

Pirms tam nams piederēja SIA Homburg Zolitude, kas bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam – gan sabrukušajam tirdzniecības centram, gan tam blakus esošajai daudzdzīvokļu mājai. Pērnā gada jūnijā izsolē par 3,9 miljoniem eiro namu ieguva Igaunijas banka Eesti Krediidipank, kas bija šī īpašuma ķīlas turētājs. Patlaban ēka pieder SIA Prana Property un Firmas.lv pieejamā informācija liecina, ka tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS Coop Pank.

Pēc komisijas vadītāja Oļega Burova (GKR) paustā, Īpašumu departaments ir saņēmis vairāku iedzīvotāju sūdzības, par ēkas neapmierinošo ārējo izskatu, tajā skaitā uz ēkas fasādes izvietotā dekoratīvā pārsega bojājumiem. Lai gan departaments ir lūdzis novērst nama trūkumus, īpašnieki to nav izdarījuši.

Prana Property pārstāvis Rauls Keskūla nenoliedza, ka nama dekoratīvais apvalks tiešām ir neapmierinošā stāvoklī un saprot, ka sabiedrībai tas nav pieņemams. Lai labotu situāciju, uzņēmums esot pasūtījis jaunu apmetumu, ko plāno uzlikt tuvākajā laikā. Tāpat viņš pauda nožēlu, ka uzņēmums nav savlaicīgi sniedzis atbildi Īpašumu departamentam, taču kā iemeslu minēja to, ka uzņēmums vēstuli vienkārši nav saņēmis. «Tas gan, protams, nav attaisnojums un namu mēs savedīsim kārtībā,» sacīja Keskūla.

Tāpat viņš aicināja Rīgas domes atbildīgās institūcijas aktīvāk ar viņiem sadarboties, jo objektam ir vairākas nesakārtotas problēmas un uzņēmums ir gatavs iesaistīties situācijas risināšanā. Viņš arī sacīja, ka lai gan 70% objekta domājamo daļu pieder Rīgas domei, ar objekta uzkopšanu nodarbojas tikai Prana property. Proti, pašvaldībai pieder šajā adresē esošā zeme un liela daļa no zem nama esošās stāvvietas, bet igauņiem – ēka un arī daļa no autostāvvietas. Kopējā īpašuma platība ir 10 065 kvadrātmetri.

Uz Burova atkārtotu jautājumu, kad tieši īpašums tiks sakārtots, Igauņu uzņēmuma pārstāvis atbildēja, ka tas ir atkarīgs no jaunā dekoratīvā apmetuma piegādes datumiem, bet plānots, ka tas varētu būt uzstādīts ne vēlāk kā 15.decembrī.

Tāpat Burovu interesēja, kādi ir uzņēmuma plāni attiecībā uz ēku. Keskūla sacīja, ka banka Coop Pank plāno izbūvēt šo daudzstāvu namu līdz galam. «Mēs esam sākuši sarunas ar Rīgas domi par šo ieceri, taču neskaidrību vēl ir daudz, lai gan mūsu redzējums ir tāds, ka šajā vietā būs trīs projekti – daudzstāvu dzīvokļu māja, apakšzemes autostāvvieta un labiekārtots atpūtas parks, kas būtu pieejams ikvienam rīdziniekam,» stāstīja Keskūla, piebilstot, ka obligāti tiks saglabāts arī memoriāls, kas izveidots Zolitūdes traģēdijas upuriem, jo parks tiktu veidots ap to.

Daudzstāvu nama pirmajā stāvā sākotnēji bija plānots izvietot veikala Maxima noliktavas telpas, bet tagad igauņu pārstāvji cer, ka tur varētu izvietot ziedu veikalus, kafejnīcas vai citus objektus.

Burovs Igaunijas uzņēmēju pārstāvjiem atgādināja, ka departaments ir piedāvājis veikt īpašuma sadali un ka Rīgas dome jau iepriekš ir noraidījusi tikko prezentēto ieceri. Dome vēlētos veikt sadali tā, lai dzīvojamā teritorija ap šo īpašumu ir minimāla, kas ļautu domei pārņemt šo teritoriju savā pārziņā, ierīkot memoriālu un likvidēt apakšzemes stāvvietu, kas atrodas zem nama.

«Nekādā gadījumā mēs nepiekritīsim saglabāt šo autostāvvietu. Tas ir mūsu un rīdzinieku viedoklis. Es neredzu tur nekādu komercdarbību, nekādu biznesu. Es, personīgi uzskatu, ka tur jābūt tikai piemiņas vietai,» sacīja Burovs. Keskūla uz to atbildēja, ka jautājumu par stāvvietu varētu mēģināt izrunāt, lai tas neradītu tādus strīdu kā patlaban.

Deputāte Regīna Ločmele–Luņova (S), kas ir arī biedrības Zolitūde 21 11 pārstāve, prasīja, kad pēdējo reizi tika sakopta šī teritorija, piemēram, nopļauta zāle. Pārstāvji teica, ka tas noticis augusta beigās, kam deputāte īsti neticēja. Arī Burovs piebilda – kā gan pašvaldība varētu piedalīties teritorijas sakopšanā, ja visur ir žogs. Uz ko Keskūla atbildēja, ka Burovs var gluži vienkārši piezvanīt un tiks norīkoti uzņēmumi, kas darbus veiks. «No zvana Latvijā teritorijas tīras nekļūst,» teica Burovs, taču Keskūla sacīja, ka viņš neatminas gadījumu, kad kāds no pašvaldības būtu izrādījis jelkādu iniciatīvu teritorijas sakopšanā.

Deputāte Marija Balcere (JKP) jautāja, kā uzņēmējiem šķiet, cik maksās šie dzīvokļi un vai tie nebūs zem tirgus cenas, jo cilvēki negribēs dzīvot vietā, kas saistās ar tādu traģēdiju. Keskūla norādīja, ka cilvēki joprojām dzīvo Zolitūdē un savus namus nav pametuši, tādēļ, viņaprāt, pieprasījums namiem būs. Viņš gan vēlreiz piebilda, ka par projekta realizāciju ir ļoti daudz neskaidru jautājumu.

Prana Property sēdē pārstāvēja arī zvērināts advokāts Kaspars Novicāns, kurš norādīja, ka viņi šai lietai pieiet ļoti nopietni. «Mēs apzināmies šo nelaimi un sekas, bet mēs nevaram vainot to nama daļu, kas nesabruka. Protams, jums ir tiesības gribēt radīt tur tikai memoriālu, bet mēs esam otra iesaistītā puse un arī mums ir savas tiesības. Ja mēs sadarbotos, es domāju, ka šo projektu varētu attīstīt tā, lai abas puses būtu apmierinātas,» pauda Novicāns. Viņš norādīja, ka trīs mēnešu laikā plānots veikt ekspertīzi par nama tehnisko stāvokli.

Ločmele–Luņova sēdes noslēgumā pauda viedokli, ka viņas pārstāvētā biedrība ir tikusies ar attīstītājiem un centusies paskaidrot šīs vietas nozīmību. «Tieši šīs pazemes stāvvietas jumts, kur tagad iezīmēta parka atrašanās vieta, ir vieta, kur miruši cilvēki. Kā tādu ideju vispār var piedāvāt? Tas simboliski liecina par attieksmi, par nesaprašanos. Jūs gribat sietu nomainīt decembrī, nemaz nezinot, ka novembrī tur būs traģēdijas atceres piektā gadadiena, kur piedalīsies gan bojā gājušo tuvinieki, gan valsts vadība. Jūs aizstāvat nevis īpašuma tiesības, bet gan savu peļņu,» sašutumu neslēpa deputāte.

Sēdē piedalījās arī Aļona Burve, kas ir viena no izdzīvojušajiem traģēdijā. «Tur gāja bojā mans vīrs un es pati biju zem gruvušiem. Es savā dzīvē esmu redzējusi daudz cinisma, bet tādu kā šodien – nekad vēl. Ieraugot, kādu parku jūs tur plānojat – savā, savu bērnu un visu cietušo vārdā es teikšu tā – mēs šo zemi jums neatdosim, jo tur gāja bojā mūsu tuvinieki. Jūs salīdzinājāt Tallinu kara laikā, kas tagad atdzīvojusies – bet te ir notikusi slepkavība miera laikā. Jā, līdzās stāv nami, kur turpina dzīvot cilvēki, bet nami nav tur, kur miruši cilvēki. Visi Zolitūdes iedzīvotāji ir kategoriski pret jūsu ieceri,» sacīja Burve. Tāpat viņa uzaicināja igauņu uzņēmējus 21.novembrī pievienoties piemiņas pasākumam Zolitūdē un izmantot iespēju ielūkoties acīs cietušajiem.

Savukārt Burovs ierosināja jautājumu par sieta izvietošanu un nama stāvokli atkārtoti skatīt 16.novembrī, īsi pirms traģēdijas piemiņas dienas. Tāpat viņš norādīja, ka līdz šim datumam komisija gaidīs atzinumu par ēkas tehnisko stāvokli.


Pievienot komentāru

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7 132,4 miljoni

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7'132,4 miljonu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7'332 miljonu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.

MK vēlas palielināt atbalstu reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai

«Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām.»

Par Rīgas otro vicemēru ievēlēta saskaņiete Vladova

Par Vladovu balsoja 11 Gods kalpot Rīgai deputāti, četri Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji, trīs deputātu bloka Rīgai! biedri, kā arī 17 Saskaņas deputāti.

Virzienā uz risinājumu? Valdība konceptuāli atbalsta ekonomisko lietu tiesas izveidi

Ministru kabineta sēdes darba kārtībai pievienotajā konceptuālajā ziņojumā lasāms, ka ekonomisko lietu tiesai darbu paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī.

Veidojot sabiedrisko pasūtījumu, būs jāņem vērā arī ārzemju latviešu intereses

Ar mērķi veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā un paplašināt sabiedrisko mediju saturu, kā arī to pakalpojumu pieejamību ārzemju latviešiem, valdība akceptējusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Plāno izvērtēt 12 Rīgas pašvaldības uzņēmumu darbību

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja atbalstījusi lēmumprojektu par neatkarīga ārējā izvērtējuma veikšanu pašvaldības uzņēmumos un aģentūrās, piemēram, SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Rīgas ūdens.

Ministru viedokļiem daloties, valdība vēl nepieņem lēmumu par LU rektoru

Ministru viedokļiem daloties, valdība otrdien, 20.augustā, tomēr vēl nepieņēma lēmumu Latvijas Universitātes rektora jautājumā.

Daugavpils slimnīcā atsāktas plānveida operācijas

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Parakstīta Latvijas-Indijas sadarbības programma kultūrā

Sadarbības programma aptver abu valstu sadarbību mūzikā un dejā, kultūras mantojuma jomā, kino jomā, muzeju, kā arī bibliotēku un arhīvu starpā.

Apsūdzēti divi SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu krāpties ar OIK

Tiesai nodota krimināllieta, kurā apsūdzēti divi uzņēmuma SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības nodot elektroenerģiju OIK ietvaros.

Swedbank: Reģionu iedzīvotāji mājoklim un pārtikai tērē vairāk nekā rīdzinieki

Latvijas reģionu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem, secināts Swedbank finanšu institūta pētījumā.

VNĪ samazina valstij piederošo degradēto būvju skaitu

Valsts nekustamie īpašumi šogad pirmajā pusgadā vidi degradēto būvju skaitu samazinājusi par 28 būvēm – no tām 23 pārdotas izsolēs, piecas nojauktas.


-->