bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 16.08.2018 | Vārda dienas: Astrīda, Astra
EstoniaIgaunija

Igaunijas valdība atbalsta atteikšanos no pulksteņa laika maiņas divreiz gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUIgaunijas valdība ceturtdien, 9.augustā, nolēma atbalstīt nostāju, ka visā Eiropas Savienībā (ES) jāatsakās no pulksteņa rādītāja pagriešanas par vienu stundu divreiz gadā, kā tas tiek darīts pašlaik, pārejot no ziemas uz vasaras laiku un atpakaļ.

Tomēr valdība nepauda viedokli par to, vai būtu labāk pastāvīgi palikt pašreizējā ziemas vai vasaras laikā.

«Abiem variantiem ir savas labās un sliktās puses, taču nav pietiekami daudz pētījumu un datu, lai jau izstrādātu nacionālo pozīciju,» norāda Igaunijas ekonomikas ministre Kadri Simsone (Kadri Simson).

Taču Igaunijas valdība uzsver, ka visā ES būtu nepieciešama vienota nostāja par laika joslām.

«Pašlaik daļa dalībvalstu paudušas vēlmi pastāvīgi pāriet uz ziemas laiku, bet citas dod priekšroku vasaras laikam. Ir skaidrs, ka galīgā izvēle dalībvalstīm ir jāizdara kopīgi. Mums nepieciešams kopīgs laika režīms, lai nodrošinātu iekšējā tirgus stabilu funkcionēšanu un labu transporta organizāciju,» paskaidrojusi Simsone.

Pēc ministres teiktā, argumenti par labu pulksteņa laika pagriešanai divreiz gadā laika gaitā ir mainījušies, jo mainījušās tehnoloģijas.

«Vissvarīgākie argumenti par labu vasaras laika ieviešanai ir energoresursu taupīšana un satiksmes drošība, bet mūsdienu energoefektīvie risinājumi samazinājuši enerģijas daudzumu, ko iespējams ietaupīt, pagriežot pulksteņa rādītāju, un starptautiskajos pētījumos nav bijis konkrētu pierādījumu par saistību starp pulksteņa rādītāju pagriešanu un satiksmes negadījumu skaitu,» Igaunijas Ekonomikas ministrijas izplatītajā paziņojumā citēts Simsones sacītais.

Ministrija konsultējusies ar citām ministrijām un ieinteresētajām grupām un noskaidrojusi, ka vērtējums par pulksteņa rādītāju pagriešanu divreiz gadā visbiežāk ir negatīvs vai neitrāls.

Pagājušajā nedēļā izplatītajā Igaunijas Ekonomikas ministrijas sagatavotajā dokumentā par nostāju pulksteņa laika maiņas jautājumā bija teikts, ka Igaunijai ir svarīgi tāpat kā tagad atrasties vienā laika joslā ar kaimiņvalstīm Latviju, Somiju un Lietuvu.

«Teorētiski var rasties situācija, ka Somijai būs tiesības atstāt ziemas laiku, Igaunijai, piemēram – vasaras laiku, Latvijai – ziemas laiku un Lietuvai – vasaras laiku,» bija teikts dokumentā.

Situācija, kad, braucot no Helsinkiem uz Viļņu, ik reizi, šķērsojot robežu, būtu jāpagriež pulksteņa rādītājs, būtu nepraktiska no ES vienotā tirgus funkcionēšanas viedokļa. Tādā gadījumā palielinātos izdevumi pierobežas tirdzniecības un transporta jomās, informācijas apmaiņa un ceļošana kļūtu neērta, kā arī mazinātos produktivitāte iekšējā preču un pakalpojumu tirgū, norādīja Igaunijas Ekonomikas ministrija.

Jau ziņots, ka Lietuvas valdība 25.jūlijā nolēma ierosināt EK atteikties no ikgadējās pārejas uz vasaras laiku un tā vietā pastāvīgi ieviest pašreizējo vasaras laiku. Arī Polija, Somija un vairākas citas valstis atbalsta nostāju, ka nepieciešams atteikties no laika maiņas divreiz gadā.

Savukārt Latvijas Saeima 2016.gadā nolēma neuzdot valdībai izvērtēt sabiedrības pārstāvju iniciatīvu par atteikšanos no pulksteņa rādītāju pagriešanas, atceļot pāreju uz ziemas un vasaras laiku un paliekot tikai pie vasaras laika.

EK ir izsludinājusi publisko apspriešanu, lai noskaidrotu iedzīvotāju, ieinteresēto personu un dalībvalstu viedokļus par pašreizējo kārtību, kad katru pavasari ES notiek pāreja uz vasaras laiku, bet katru rudeni – pāreja atpakaļ uz ziemas laiku. Publiskā apspriešana, kas ilgst no 4.jūlija līdz 16.augustam, tiek veikta pēc Eiropas Parlamenta (EP) lūguma. Tajā respondentiem tiek jautāts, vai viņi vēlas saglabāt laika maiņu vai atteikties no tās, kā arī kuram laikam viņi dod priekšroku – vasaras vai ziemas laikam.

Pilsoņu iniciatīvas vairākās ES valstīs apliecinājušas, ka lielu daļu sabiedrības satrauc pāreja uz vasaras laiku un atgriešanās pie ziemas laika, kas notiek katra marta un oktobra pēdējā nedēļas nogalē.

Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku nosaka EP un ES Padomes direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.

Pāreja no ziemas laika uz vasaras laiku un atpakaļ tika ieviesta, to pamatojot ar nepieciešamību labāk izmantot diennakts gaišo laiku un taupīt elektroenerģiju, taču pastāv viedoklis, ka tā var kaitēt veselībai.


Pievienot komentāru

50 dienas līdz Saeimas vēlēšanām: 2 336 iedzīvotājiem beigsies pases derīguma termiņš

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicina balsstiesīgos Latvijas iedzīvotājus pirms 13.Saeimas vēlēšanām 6.oktobrī laikus pārbaudīt, vai vēlēšanu dienā būs derīga pase. Pēc PMLP datiem no septembra līdz vēlēšanu dienai pases derīguma termiņš beigsies 2 336 Latvijas pilsoņiem.

Jau 30.augustā atklās lielveikalu IKEA; darbinieku meklējumi turpinās

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānijas IKEA pirmais veikals Latvijā savu darbību sāks 30.augustā, tomēr uzņēmums joprojām meklē darbiniekus.

Liedz Čakšai par gadu pagarināt veselības pakalpojumu apmaksas kritēriju izstrādi

Koalīcija ir noraidījusi Veselības ministrijas lūgumu par gadu pagarināt likumprojekta izstrādi, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, sacīja Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Valsts kontrole vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos

Valsts kontrole nākamā gada budžetā vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos, Latvijas Radio norāda Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Eurostat: Latvijā janvārī–jūnijā starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 16.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Gandrīz puse bērnu pērn piedzimuši māmiņām ar augstāko izglītību

Latvijā pērn piedzima 20 828 bērni. Gandrīz pusei jeb 9 703 bērnu mātēm bija augstākā izglītība. 7 229 jeb 34,7% jaundzimušo mātēm bija vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība un 2 775 jeb 13,3% – pamatizglītība vai zemāka izglītība.

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs 1.pusgadā Latvijā pieaudzis par 18,6%

Apdrošināšanas sabiedrības šogad pirmajā pusgadā Latvijā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 255,763 miljonus eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs audzis divas reizes lēnāk – par 9,1%, sasniedzot 145,277 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Latvijas krājbankas administrators jūlijā atguvis 224 800 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūlijā atguvis 224 834 eiro, kas ir 4,6 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Lancmanis: Rundāles pils muzejs turpmāk jāvada ar līdzšinējiem uzstādījumiem

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, pauž ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Veiktas izmaiņas SIA LDz Infrastruktūra valdē

SIA LDz Infrastruktūra dalībnieku sapulce ir veikusi izmaiņas uzņēmuma valdē, līdzās valdes priekšsēdētājam Jānim Ceicānam apstiprinot jaunu valdes locekli – VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) Nekustamā īpašuma direkcijas Nodrošinājuma daļas vadītāju Arti Bērziņu, ziņo LDz pārstāve Ella Pētermane.

Noteiktas Zvaigžņu reitinga labākās skolas

2018.gada Zvaigžņu reitinga augšgalā starp lielajām skolām nemainīgi ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, otro vietu ieņem Daugavpils Krievu vidusskola – licejs, savukārt trešo vietu ieņem Rīgas Valsts 2.ģimnāzija. Mazo skolu reitingā pirmo vietu ieņem RTU inženierzinātņu vidusskola, otro vietu – Tukuma novada Zemgales vidusskola, un trešo vietu – PIKC NMV Rīgas Doma kora skola.

ABLV Bank aktīvi jūlijā atgūti 21,052 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori jūlijā atguvuši aktīvus 21,052 miljonu eiro apmērā. Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 11,602 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem – 7,644 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm – 1,792 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas – 14 tūkstoši eiro.

CVK saņēmusi informāciju par vairāku kandidātu iespējamo neatbilstību likumam

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi informāciju par vairāku deputāta amata kandidātu iespējamo neatbilstību Saeimas vēlēšanu likuma nosacījumiem, vēsta CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Bažas par Turcijas krīzi gremdē pasaules akciju tirgus

Pasaules biržas trešdien, 15.augustā, saruka akciju cenas, atjaunojoties bažām par Turcijas kržies ietekmi un investoriem cenšoties atbrīvoties no riskantākajiem aktīviem.

Kučinskim pārmet par kavēšanos; «dod mājienus» Čakšas demisijai

Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs prasa Ministru prezidentam Mārim Kučinskim skaidrot, kāpēc Saeimā vēl nav iesniegts likumprojekts par kritērijiem medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības pakalpojumu klāstā.

Politiski represētajiem plāno piešķirt 100 eiro atbalstu, tam atvēlot 1,28 miljonus

Politiski represētajiem valsts simtgadē plāno piešķirt vienreizēju 100 eiro atbalstu, informē Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Onkologs: Marihuāna medicīnā var noderēt, bet Latvijai līdz tam vēl «jāpaaugas»

Marihuāna medicīnā var būt noderīga, tomēr, lai to legalizētu ārstnieciskām vajadzībām, Latvijas sabiedrībai vēl «nedaudz jāpaaugas», savu personīgo viedokli pauda Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.

ĀCM konstatēts četrām mājas cūkām Saldus novada Zaņas pagastā; Druvas Unguros notiek slimības cēloņa meklējumi

Āfrikas cūku mēris konstatēts Saldus novada Zaņas pagasta Zemgaļos. Slimība uzliesmojusi saimniecībā ar četrām mājas cūkām. Tikmēr nevar izslēgt, ka ĀCM vīruss tā skartajā Saldus novada SIA Druvas Unguri cūku novietnē nonācis ar zāģu skaidām vai autotransportu, informē Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Bojāgājušo skaits Dženovā pieaudzis līdz 42

Bojāgājušo skaits, kas zaudējuši dzīvību Dženovā, sabrūkot autostrādes tiltam, pieaudzis līdz 42, vēsta Dženovas virsprokurors Frančesko Kodzi.

Lietuvā ieklāta simboliska sliede Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posmā

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna Orlen vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam Orlen Lietuva piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Nodarbināto skaits Latvijā gada laikā pieaudzis par 17,9 tūkstošiem

Latvijā 2018.gada 2.ceturksnī bija nodarbināti 909,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada otrajā ceturksnī samazinājies līdz 7,7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 2.ceturksnī bija 7,7%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Sēdē beidzot ir deputātu kvorums – otrajā lasījumā atbalsta stingrākus noteikumus «ātrajiem» kredītiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 14.augustā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Vairāk saules IT speciālists atbrīvots pret 20'000 eiro drošības naudu

Restorānu tīkla Vairāk saules IT speciālistam Edgaram Štrombergam, kurš nesen tika atbrīvots no apcietinājuma, tiesa piemērojusi 20 000 eiro drošības naudu, norāda Štromberga advokāts Mareks Halturins.

Noord Natie attīsta jaunu biznesa nišu – piesaista Ventspilij kruīza kuģus

Ventspils ostā jau šīs nedēļas nogalē ienāks pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem. NNVT uzsver, ka kruīzu biznesa kā jaunā produkta attīstīšana veicinās tūrisma attīstību pilsētā un reģionā, sekmēs pienesumu ekonomiskās attīstības jomā un papaaugstinās NNVT termināla un pilsētas atpazīstamību plašākā mērogā.