bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 17.11.2019 | Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis
EstoniaIgaunija

Igaunijas valdība atbalsta atteikšanos no pulksteņa laika maiņas divreiz gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUIgaunijas valdība ceturtdien, 9.augustā, nolēma atbalstīt nostāju, ka visā Eiropas Savienībā (ES) jāatsakās no pulksteņa rādītāja pagriešanas par vienu stundu divreiz gadā, kā tas tiek darīts pašlaik, pārejot no ziemas uz vasaras laiku un atpakaļ.

Tomēr valdība nepauda viedokli par to, vai būtu labāk pastāvīgi palikt pašreizējā ziemas vai vasaras laikā.

«Abiem variantiem ir savas labās un sliktās puses, taču nav pietiekami daudz pētījumu un datu, lai jau izstrādātu nacionālo pozīciju,» norāda Igaunijas ekonomikas ministre Kadri Simsone (Kadri Simson).

Taču Igaunijas valdība uzsver, ka visā ES būtu nepieciešama vienota nostāja par laika joslām.

«Pašlaik daļa dalībvalstu paudušas vēlmi pastāvīgi pāriet uz ziemas laiku, bet citas dod priekšroku vasaras laikam. Ir skaidrs, ka galīgā izvēle dalībvalstīm ir jāizdara kopīgi. Mums nepieciešams kopīgs laika režīms, lai nodrošinātu iekšējā tirgus stabilu funkcionēšanu un labu transporta organizāciju,» paskaidrojusi Simsone.

Pēc ministres teiktā, argumenti par labu pulksteņa laika pagriešanai divreiz gadā laika gaitā ir mainījušies, jo mainījušās tehnoloģijas.

«Vissvarīgākie argumenti par labu vasaras laika ieviešanai ir energoresursu taupīšana un satiksmes drošība, bet mūsdienu energoefektīvie risinājumi samazinājuši enerģijas daudzumu, ko iespējams ietaupīt, pagriežot pulksteņa rādītāju, un starptautiskajos pētījumos nav bijis konkrētu pierādījumu par saistību starp pulksteņa rādītāju pagriešanu un satiksmes negadījumu skaitu,» Igaunijas Ekonomikas ministrijas izplatītajā paziņojumā citēts Simsones sacītais.

Ministrija konsultējusies ar citām ministrijām un ieinteresētajām grupām un noskaidrojusi, ka vērtējums par pulksteņa rādītāju pagriešanu divreiz gadā visbiežāk ir negatīvs vai neitrāls.

Pagājušajā nedēļā izplatītajā Igaunijas Ekonomikas ministrijas sagatavotajā dokumentā par nostāju pulksteņa laika maiņas jautājumā bija teikts, ka Igaunijai ir svarīgi tāpat kā tagad atrasties vienā laika joslā ar kaimiņvalstīm Latviju, Somiju un Lietuvu.

«Teorētiski var rasties situācija, ka Somijai būs tiesības atstāt ziemas laiku, Igaunijai, piemēram – vasaras laiku, Latvijai – ziemas laiku un Lietuvai – vasaras laiku,» bija teikts dokumentā.

Situācija, kad, braucot no Helsinkiem uz Viļņu, ik reizi, šķērsojot robežu, būtu jāpagriež pulksteņa rādītājs, būtu nepraktiska no ES vienotā tirgus funkcionēšanas viedokļa. Tādā gadījumā palielinātos izdevumi pierobežas tirdzniecības un transporta jomās, informācijas apmaiņa un ceļošana kļūtu neērta, kā arī mazinātos produktivitāte iekšējā preču un pakalpojumu tirgū, norādīja Igaunijas Ekonomikas ministrija.

Jau ziņots, ka Lietuvas valdība 25.jūlijā nolēma ierosināt EK atteikties no ikgadējās pārejas uz vasaras laiku un tā vietā pastāvīgi ieviest pašreizējo vasaras laiku. Arī Polija, Somija un vairākas citas valstis atbalsta nostāju, ka nepieciešams atteikties no laika maiņas divreiz gadā.

Savukārt Latvijas Saeima 2016.gadā nolēma neuzdot valdībai izvērtēt sabiedrības pārstāvju iniciatīvu par atteikšanos no pulksteņa rādītāju pagriešanas, atceļot pāreju uz ziemas un vasaras laiku un paliekot tikai pie vasaras laika.

EK ir izsludinājusi publisko apspriešanu, lai noskaidrotu iedzīvotāju, ieinteresēto personu un dalībvalstu viedokļus par pašreizējo kārtību, kad katru pavasari ES notiek pāreja uz vasaras laiku, bet katru rudeni – pāreja atpakaļ uz ziemas laiku. Publiskā apspriešana, kas ilgst no 4.jūlija līdz 16.augustam, tiek veikta pēc Eiropas Parlamenta (EP) lūguma. Tajā respondentiem tiek jautāts, vai viņi vēlas saglabāt laika maiņu vai atteikties no tās, kā arī kuram laikam viņi dod priekšroku – vasaras vai ziemas laikam.

Pilsoņu iniciatīvas vairākās ES valstīs apliecinājušas, ka lielu daļu sabiedrības satrauc pāreja uz vasaras laiku un atgriešanās pie ziemas laika, kas notiek katra marta un oktobra pēdējā nedēļas nogalē.

Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku nosaka EP un ES Padomes direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.

Pāreja no ziemas laika uz vasaras laiku un atpakaļ tika ieviesta, to pamatojot ar nepieciešamību labāk izmantot diennakts gaišo laiku un taupīt elektroenerģiju, taču pastāv viedoklis, ka tā var kaitēt veselībai.


Pievienot komentāru

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!