bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 22.05.2019 | Vārda dienas: Emīlija. Visu neparasto un kalendāros neierakstīto vārdu diena
EstoniaIgaunija

Igaunijas valdība atbalsta atteikšanos no pulksteņa laika maiņas divreiz gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUIgaunijas valdība ceturtdien, 9.augustā, nolēma atbalstīt nostāju, ka visā Eiropas Savienībā (ES) jāatsakās no pulksteņa rādītāja pagriešanas par vienu stundu divreiz gadā, kā tas tiek darīts pašlaik, pārejot no ziemas uz vasaras laiku un atpakaļ.

Tomēr valdība nepauda viedokli par to, vai būtu labāk pastāvīgi palikt pašreizējā ziemas vai vasaras laikā.

«Abiem variantiem ir savas labās un sliktās puses, taču nav pietiekami daudz pētījumu un datu, lai jau izstrādātu nacionālo pozīciju,» norāda Igaunijas ekonomikas ministre Kadri Simsone (Kadri Simson).

Taču Igaunijas valdība uzsver, ka visā ES būtu nepieciešama vienota nostāja par laika joslām.

«Pašlaik daļa dalībvalstu paudušas vēlmi pastāvīgi pāriet uz ziemas laiku, bet citas dod priekšroku vasaras laikam. Ir skaidrs, ka galīgā izvēle dalībvalstīm ir jāizdara kopīgi. Mums nepieciešams kopīgs laika režīms, lai nodrošinātu iekšējā tirgus stabilu funkcionēšanu un labu transporta organizāciju,» paskaidrojusi Simsone.

Pēc ministres teiktā, argumenti par labu pulksteņa laika pagriešanai divreiz gadā laika gaitā ir mainījušies, jo mainījušās tehnoloģijas.

«Vissvarīgākie argumenti par labu vasaras laika ieviešanai ir energoresursu taupīšana un satiksmes drošība, bet mūsdienu energoefektīvie risinājumi samazinājuši enerģijas daudzumu, ko iespējams ietaupīt, pagriežot pulksteņa rādītāju, un starptautiskajos pētījumos nav bijis konkrētu pierādījumu par saistību starp pulksteņa rādītāju pagriešanu un satiksmes negadījumu skaitu,» Igaunijas Ekonomikas ministrijas izplatītajā paziņojumā citēts Simsones sacītais.

Ministrija konsultējusies ar citām ministrijām un ieinteresētajām grupām un noskaidrojusi, ka vērtējums par pulksteņa rādītāju pagriešanu divreiz gadā visbiežāk ir negatīvs vai neitrāls.

Pagājušajā nedēļā izplatītajā Igaunijas Ekonomikas ministrijas sagatavotajā dokumentā par nostāju pulksteņa laika maiņas jautājumā bija teikts, ka Igaunijai ir svarīgi tāpat kā tagad atrasties vienā laika joslā ar kaimiņvalstīm Latviju, Somiju un Lietuvu.

«Teorētiski var rasties situācija, ka Somijai būs tiesības atstāt ziemas laiku, Igaunijai, piemēram – vasaras laiku, Latvijai – ziemas laiku un Lietuvai – vasaras laiku,» bija teikts dokumentā.

Situācija, kad, braucot no Helsinkiem uz Viļņu, ik reizi, šķērsojot robežu, būtu jāpagriež pulksteņa rādītājs, būtu nepraktiska no ES vienotā tirgus funkcionēšanas viedokļa. Tādā gadījumā palielinātos izdevumi pierobežas tirdzniecības un transporta jomās, informācijas apmaiņa un ceļošana kļūtu neērta, kā arī mazinātos produktivitāte iekšējā preču un pakalpojumu tirgū, norādīja Igaunijas Ekonomikas ministrija.

Jau ziņots, ka Lietuvas valdība 25.jūlijā nolēma ierosināt EK atteikties no ikgadējās pārejas uz vasaras laiku un tā vietā pastāvīgi ieviest pašreizējo vasaras laiku. Arī Polija, Somija un vairākas citas valstis atbalsta nostāju, ka nepieciešams atteikties no laika maiņas divreiz gadā.

Savukārt Latvijas Saeima 2016.gadā nolēma neuzdot valdībai izvērtēt sabiedrības pārstāvju iniciatīvu par atteikšanos no pulksteņa rādītāju pagriešanas, atceļot pāreju uz ziemas un vasaras laiku un paliekot tikai pie vasaras laika.

EK ir izsludinājusi publisko apspriešanu, lai noskaidrotu iedzīvotāju, ieinteresēto personu un dalībvalstu viedokļus par pašreizējo kārtību, kad katru pavasari ES notiek pāreja uz vasaras laiku, bet katru rudeni – pāreja atpakaļ uz ziemas laiku. Publiskā apspriešana, kas ilgst no 4.jūlija līdz 16.augustam, tiek veikta pēc Eiropas Parlamenta (EP) lūguma. Tajā respondentiem tiek jautāts, vai viņi vēlas saglabāt laika maiņu vai atteikties no tās, kā arī kuram laikam viņi dod priekšroku – vasaras vai ziemas laikam.

Pilsoņu iniciatīvas vairākās ES valstīs apliecinājušas, ka lielu daļu sabiedrības satrauc pāreja uz vasaras laiku un atgriešanās pie ziemas laika, kas notiek katra marta un oktobra pēdējā nedēļas nogalē.

Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku nosaka EP un ES Padomes direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.

Pāreja no ziemas laika uz vasaras laiku un atpakaļ tika ieviesta, to pamatojot ar nepieciešamību labāk izmantot diennakts gaišo laiku un taupīt elektroenerģiju, taču pastāv viedoklis, ka tā var kaitēt veselībai.


Pievienot komentāru

Līdzi laika solim: Virza likuma grozījumus Privatizācijas aģentūras darbības maiņai

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstījusi vairākus likumprojektus, ar kuriem paredzēts deleģēt MK noteikumu izstrādi par izmaiņām Privatizācijas aģentūras darbībā.

Igaunijā divi nopietni elektrības pārrāvumi četrās dienās

Kuresāres pilsētā Igaunijā radies plašs elektroapgādes pārrāvums, kas bijis jau otrais šāds gadījums četru dienu laikā pēc lielāka pārrāvuma Narvas pilsētā. Elektrības ražotājam Eesti Energia Narvas incidents radījis līdz 100 000 eiro lielus zaudējumus.

Linkaits: Elektrovilcienu iepirkuma rezultāti liek domāt par Pasažieru vilciena likvidēšanu

AS Pasažieru vilciens īstenotā elektrovilcienu iepirkuma rezultāti liek domāt par uzņēmuma likvidēšanu, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ledus izkustas: Par VK revīzijā atklātām neizdarībām varēs sodīt

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 21.maijā atbalstījusi grozījumu Valsts kontroles likumā virzību uz otro lasījumu Saeimā.

OECD: Baltijā straujākā ekonomiskā izaugsme būs Igaunijai, lēnākā – Latvijai

OECD savās jaunākajās prognozēs Latvijai lēš lēnāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū – 2,6%. Straujākā izaugsme paredzēta Igaunijai – 3,2%. Lietuvai prognozē 2,9% ekonomikas izaugsmi.

Getliņi EKO apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs Getliņi EKO apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, pieļauj Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Austrijā atkāpjas visi labējā spārna ministri, saasinoties video skandālam

Austrijā par atkāpšanos no darba valdībā paziņojuši visi pieci ministri no labējās Austrijas Brīvības partijas pēc tam, kad vicekanclers Haincs Kristians Štrāhe demisionējis ar skandāla iedragātu reputāciju.

Trīs lietas – labas lietas? Trešo reizi izvērtējot elektrovilcienu iepirkumu, par uzvarētāju atzīst Škoda Vagonka

Trešo reizi izvērtējot elektrovilcienu iepirkumu, AS Pasažieru vilciens par konkursa uzvarētāju atkārtoti atzinis čehu Škoda Vagonka.

Pieaugot akcīzei, somi vairāk alkoholu pērk Igaunijā, ceturto daļu ieved no Latvijas

Somijas Alus un vieglo alkoholisko dzērienu ražotāju federācija paziņojusi, ka nodokļu palielinājums alum licis valsts iedzīvotājiem vairāk alkohola ievest no Igaunijas.

ANO noraidītas Krievijas pretenzijas pret Ukrainas valodas likumu

ANO Drošības padomē noraidīts Krievijas lūgums sarīkot sēdi par Ukrainas jauno valodas likumu, kas valstī mazina krievu valodas lietojumu. Krievija saņēmusi pārmetumus par mēģinājumu diskreditēt kaimiņvalsti tās jaunā prezidenta inaugurācijas dienā.

Gadu pēc GDPR ieviešanas, 30% uzņēmumu vēl strādā pie regulas ieviešanas

Gadu pēc Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā tikai 25,1% Latvijas uzņēmumu ar pārliecību var teikt, ka bez grūtībām tikuši galā ar visu regulas prasību ieviešanu.

MobillyTX apgrozījums pērn audzis par 306%

Salīdzinot ar 2017.gadu, pērn latviešu uzņēmuma MobillyTX apgrozījums audzis par 306%, sasniedzot 1,23 miljonus eiro.

Huawei: Lietotāji pēc Android licences apturēšanas saņems drošības atjauninājumus

Huawei viedtālruņu lietotāji turpinās saņemt Android operētājsistēmas drošības atjauninājumus, tā Ķīnas telekomunikāciju milzis pavēstījis pēc tam, kad tā viedtālruņiem tikusi atņemta Android licence.

Pedagogu trūkumu grib risināt, atvieglojot ceļu uz skolotāja profesiju

Iespējams, jau nākamgad sāks īstenot jaunu pieeju pedagogu piesaistei skolām – cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā nozarē un sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju.

Kādas Jūrmalas skolas vadība vairāku gadu laikā izkrāpusi 100 000

Valsts policija aizdomās par darbinieces fiktīvu nodarbināšanu aizturējusi kādas Jūrmalas skolas vadību – izkrāptā summa varētu būt aptuveni 100 000 eiro.

Ušakovs, iespējams, pārkāpis likumu, tiesvedībā ar Ķirsi izmantojot domes resursus

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa saskatījusi iespējamu likumpārkāpumu atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova rīcībā, tiesvedībā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi izmantojot domes resursus.

Igaunijā izmeklē elektroapgādes pārrāvumu Krievijas pierobežas pilsētā

Igaunijā sākts izmeklēt elektroapgādes pārrāvumu, kas nedēļas nogalē noticis Narvas pilsētā un plašāk valsts ziemeļaustrumu daļā.

Minimālā ienākumu līmeņa celšanai nepieciešami 28 miljoni eiro

Labklājības ministrija izstrādājusi Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.– 2021.gadam, kurā ietverto pasākumu realizēšanai nepieciešami apmēram 28 miljoni eiro.

Latvijas prezidentu izraudzīsies jau nākamnedēļ

Kopumā bija divi ierosinājumi – 34 deputātu piedāvājums rīkot Latvijas prezidenta vēlēšanas 5.jūnijā un 45 parlamentāriešu iesniegums, kurā rosināts izraudzīties prezidentu 29.maijā.

Aicina aizliegt Georga lentītes

Nacionālās apvienības deputāti Saeimā iesnieguši likuma grozījumus, kas liegtu sapulcēs, gājienos, piketos, kā arī publiskos izklaides un svētku pasākumos izmantot tā sauktās Georga lentes.

Ukrainas jaunais prezidents sāk ar parlamenta atlaišanu

Ukrainas jaunais prezidents Volodimirs Zelenskis ir pirmdien stājies amatā un savu prezidentūru sācis ar paziņojumu par Augstākās Radas atlaišanu. Izskanējis arī aicinājums ministriem atkāpties no amatiem un atbrīvot iekšlietu un drošības struktūru vadītājus.

Par EP vēlēšanu iecirkņiem iedzīvotājus informēs ar EDS palīdzību

Ar Valsts ieņēmuma dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmas starpniecību 20.maijā uzsāk informēšanu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Pētījums: Iepakojuma ērtums aizvien pārtrumpo draudzīgumu dabai

Latvijas iedzīvotājiem iepakojuma ērtums joprojām ir pirmajā vietā, bet aizvien svarīgāks kļūst tā draudzīgums dabai.

Austrija ceļā uz ārkārtas vēlēšanām pēc labējo koalīcijas izjukšanas

Austrijas premjerministrs Sebastians Kurcs aicinājis valstī sarīkot ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad izjukusi valdošā labējo spēku koalīcija. Vicekanclers no Austrijas Brīvības partijas ir atkāpies no amata, jo publiski vainots par iespējamu tirgošanos ar ietekmi.

Gan piesardzīgi, gan optimistiski. Latvijas lauksaimnieki palielina sējumu platības

Šogad Latvijas lauksaimnieki atsevišķām labības kultūrām ir palielinājuši sējumu platības. Visvairāk platības palielinātas kviešu sējumiem, bet pieaug arī rudzu un auzu platības.