bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 20.08.2019 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss, Rojs
EstoniaIgaunija

Igaunijas valdība atbalsta atteikšanos no pulksteņa laika maiņas divreiz gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUIgaunijas valdība ceturtdien, 9.augustā, nolēma atbalstīt nostāju, ka visā Eiropas Savienībā (ES) jāatsakās no pulksteņa rādītāja pagriešanas par vienu stundu divreiz gadā, kā tas tiek darīts pašlaik, pārejot no ziemas uz vasaras laiku un atpakaļ.

Tomēr valdība nepauda viedokli par to, vai būtu labāk pastāvīgi palikt pašreizējā ziemas vai vasaras laikā.

«Abiem variantiem ir savas labās un sliktās puses, taču nav pietiekami daudz pētījumu un datu, lai jau izstrādātu nacionālo pozīciju,» norāda Igaunijas ekonomikas ministre Kadri Simsone (Kadri Simson).

Taču Igaunijas valdība uzsver, ka visā ES būtu nepieciešama vienota nostāja par laika joslām.

«Pašlaik daļa dalībvalstu paudušas vēlmi pastāvīgi pāriet uz ziemas laiku, bet citas dod priekšroku vasaras laikam. Ir skaidrs, ka galīgā izvēle dalībvalstīm ir jāizdara kopīgi. Mums nepieciešams kopīgs laika režīms, lai nodrošinātu iekšējā tirgus stabilu funkcionēšanu un labu transporta organizāciju,» paskaidrojusi Simsone.

Pēc ministres teiktā, argumenti par labu pulksteņa laika pagriešanai divreiz gadā laika gaitā ir mainījušies, jo mainījušās tehnoloģijas.

«Vissvarīgākie argumenti par labu vasaras laika ieviešanai ir energoresursu taupīšana un satiksmes drošība, bet mūsdienu energoefektīvie risinājumi samazinājuši enerģijas daudzumu, ko iespējams ietaupīt, pagriežot pulksteņa rādītāju, un starptautiskajos pētījumos nav bijis konkrētu pierādījumu par saistību starp pulksteņa rādītāju pagriešanu un satiksmes negadījumu skaitu,» Igaunijas Ekonomikas ministrijas izplatītajā paziņojumā citēts Simsones sacītais.

Ministrija konsultējusies ar citām ministrijām un ieinteresētajām grupām un noskaidrojusi, ka vērtējums par pulksteņa rādītāju pagriešanu divreiz gadā visbiežāk ir negatīvs vai neitrāls.

Pagājušajā nedēļā izplatītajā Igaunijas Ekonomikas ministrijas sagatavotajā dokumentā par nostāju pulksteņa laika maiņas jautājumā bija teikts, ka Igaunijai ir svarīgi tāpat kā tagad atrasties vienā laika joslā ar kaimiņvalstīm Latviju, Somiju un Lietuvu.

«Teorētiski var rasties situācija, ka Somijai būs tiesības atstāt ziemas laiku, Igaunijai, piemēram – vasaras laiku, Latvijai – ziemas laiku un Lietuvai – vasaras laiku,» bija teikts dokumentā.

Situācija, kad, braucot no Helsinkiem uz Viļņu, ik reizi, šķērsojot robežu, būtu jāpagriež pulksteņa rādītājs, būtu nepraktiska no ES vienotā tirgus funkcionēšanas viedokļa. Tādā gadījumā palielinātos izdevumi pierobežas tirdzniecības un transporta jomās, informācijas apmaiņa un ceļošana kļūtu neērta, kā arī mazinātos produktivitāte iekšējā preču un pakalpojumu tirgū, norādīja Igaunijas Ekonomikas ministrija.

Jau ziņots, ka Lietuvas valdība 25.jūlijā nolēma ierosināt EK atteikties no ikgadējās pārejas uz vasaras laiku un tā vietā pastāvīgi ieviest pašreizējo vasaras laiku. Arī Polija, Somija un vairākas citas valstis atbalsta nostāju, ka nepieciešams atteikties no laika maiņas divreiz gadā.

Savukārt Latvijas Saeima 2016.gadā nolēma neuzdot valdībai izvērtēt sabiedrības pārstāvju iniciatīvu par atteikšanos no pulksteņa rādītāju pagriešanas, atceļot pāreju uz ziemas un vasaras laiku un paliekot tikai pie vasaras laika.

EK ir izsludinājusi publisko apspriešanu, lai noskaidrotu iedzīvotāju, ieinteresēto personu un dalībvalstu viedokļus par pašreizējo kārtību, kad katru pavasari ES notiek pāreja uz vasaras laiku, bet katru rudeni – pāreja atpakaļ uz ziemas laiku. Publiskā apspriešana, kas ilgst no 4.jūlija līdz 16.augustam, tiek veikta pēc Eiropas Parlamenta (EP) lūguma. Tajā respondentiem tiek jautāts, vai viņi vēlas saglabāt laika maiņu vai atteikties no tās, kā arī kuram laikam viņi dod priekšroku – vasaras vai ziemas laikam.

Pilsoņu iniciatīvas vairākās ES valstīs apliecinājušas, ka lielu daļu sabiedrības satrauc pāreja uz vasaras laiku un atgriešanās pie ziemas laika, kas notiek katra marta un oktobra pēdējā nedēļas nogalē.

Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku nosaka EP un ES Padomes direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.

Pāreja no ziemas laika uz vasaras laiku un atpakaļ tika ieviesta, to pamatojot ar nepieciešamību labāk izmantot diennakts gaišo laiku un taupīt elektroenerģiju, taču pastāv viedoklis, ka tā var kaitēt veselībai.


Pievienot komentāru

Iekļaujot Rīgas satiksmi valsts budžeta deficītā, fiskālā telpa samazinās par 72 milj.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kā to nosaka Eiropas Savienības kritēriji, ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā.

Rīgas valdošās partijas atradušas kopsaucēju, vienojušās par koalīcijas līgumu

Rīgas Domē partijas Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! ir pārvarējušas domstarpības un parakstījušas koalīcijas līgumu, pirmdien pēc abu domes frakciju kopsēdes norādīja partiju pārstāvji.

VARAM nesaskata šķēršļus Rīgas atkritumu apsaimniekošanas līgumam uz 20 gadiem

Rīgas domes iecere noslēgt jaunu līgumu par atkritumu apsaimniekošanu uz 20 gadiem nepārkāpj normatīvos aktus, tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Latvijas krājbankas administrators jūlijā atguvis 542 400 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūlijā atguvis 542 444 eiro, kas ir par 75% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Līdz Rail Baltica būvdarbu uzsākšanai tiks atsavināti 123 īpašumi

Uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas – sagatavojis atsavināšanai privātpersonām un pašvaldībai piederošus 123 īpašumus.

Par kāzu teroraktu Afganistānā atbildību uzņemas «Islāma valsts»

Par teroraktu Afganistānā, kur aizvadītajā nedēļas nogalē nogalināti 63 cilvēki, atbildību uzņēmies teroristiskais grupējums «Islāma valsts».

Rīgas domes ārkārtas sēde par mēra ievēlēšanu pārcelta uz vēlāku laiku

Paredzētā Rīgas domes ārkārtas sēde, lai vēlētu galvaspilsētas mēru, pārcelta uz pulksten 13.00, informē domē.

Britu sagrābtais Irānas kuģis atstāj Gibraltāra ostu

Ostu Gibraltārā pametis Irānas naftas tankkuģis, kas bijis aizturēts kopš jūlija sākuma uz aizdomu pamata par naftas piegādāšanu Sīrijai. Lielbritānijai piederošais Gibraltārs kuģi atbrīvojis, nepakļaujoties lūgumam to atkal aizturēt no Amerikas Savienoto Valstu puses.

Administratīvajos centros pēc reformas iedzīvotāju skaits variēs no 2 000 līdz 632 000

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reformas ieviešanas pašvaldību administratīvo centru lielums variēs no 2 000 iedzīvotāju līdz 632 000 iedzīvotāju.

Šajā nedēļā gaidāms silts, taču arī lietains laiks

Nedēļas pirmajā pusē gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, pa laikam uzspīdēs saule, tomēr Latvijas austrumu rajonos gaidāms arī lietus.

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

Nedēļa Lietuvā: Nausēda tiekas ar Merkeli. Skvernelim operācija. Grib atstādināt korumpētus tiesnešus

Aizvadītajā nedēļā Lietuvas prezidents Gitans Nausēdatikās ar Vācijas kanceli Angelu Merkeli, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis pirmo atvaļinājuma dienu pavadīja operāciju zālē.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Neatkarīgo deputātu frakcija parakstījusi sadarbības līgumu ar Gods kalpot Rīgai!

Neatkarīgo deputātu frakcija parakstījusi sadarbības līgumu ar Gods kalpot Rīgai!, tādējādi solot Oļegam Burovam savu atbalstu pirmdien, 19.augustā, gaidāmajās Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanās.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.


-->