Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldi (IPRP) tiesā iesūdzējis Nīderlandes kiberdrošības uzņēmums Gemalto, no kura Igaunijas iestāde vēlas piedzīt 152 miljonu eiro kompensāciju par nedrošu nacionālo identitātes karšu izgatavošanu.

Ceturtdien, 25.oktobrī, par strīdu, kas samilzis abpusējā tiesvedībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Gemalto, kas uzskata IPRP prasību par pārmērīgu un ir paudis cerību par strīda atrisināšanu sarunu ceļā, paziņojis, ka nav pārkāpis ar Igaunijas iestādi noslēgto līgumu un nu tiesas ceļā vēlas saņemt kompensāciju.

«Kā norādījām 2018.gada 27.septembrī, Gemalto ir žēl par IPRP pēkšņo lēmumu apturēt sarunas bez pilnvērtīgas kompromisa vienošanās, kaut arī sarunas bija tuvu noslēgumam. Tam sekoja nepamatots un bezprecedenta IPRP iesniegums tiesā, kur minēta summa, kas ir absolūti neproporcionāla, salīdzinot ar summu, ko kompromisa vienošanās projektā piedāvāja pati IPRP,» tā nīderlandiešu uzņēmums.

Septembra nogalē, Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde vērsusies tiesā, lai piedzītu līgumsodu 152 miljonu eiro apmērā no uzņēmuma Gemalto. Ir publiski atklāts, ka vairāk nekā 700 000 tūkstošiem šo karšu ir drošības problēma, kas būtiski iedragājusi Igaunijas kā digitālo pakalpojumu lielvalsts reputāciju.

Datu drošības speciālisti Igaunijā secinājuši, ka karšu lietotāji bijuši apdraudēti, jo koda atslēga, ar ko piekļūst ID kartes mikroshēmai, Gamalto veidojis, nevis pašā kartē, bet gan ārpus tās.

Attiecīgi datiem varējusi piekļūt kāda cita persona un datus izmantot ļaunprātīgā nolūkā.

Gemalto ir liels Nīderlandes uzņēmums, kas sevi raksturo kā «digitālās drošības pasaules līderi».

Krista Āsa (Krista Aas), Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektora vietniece, skaidrojusi ERR, ka igauņu programmēšanas speciālisti policijai «skaidri parādīja, ja šāds [līguma] pārkāpums ir bijis iespējams, tikai līgumslēdzējai pusei to zinot un apzināti rīkojoties».