bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 20.06.2019 | Vārda dienas: Maira, Rasa, Rasma
LatviaLatvija

IKP pieaugums Latvijā 2018.gadā 4,8% un 4.ceturksnī 5,1%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2018.gadā turpinājās ekonomikas augšupeja, iekšzemes kopproduktam (IKP) palielinoties par 4,8% salīdzinājumā ar 2017.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 29,5 miljardi eiro.

2018.gadā straujākais IKP pieaugums pēdējo septiņu gadu laikā.

2018.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 3.ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājās 1,2%.

Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2018.gadā pieaugums par 3 %. Lauksaimniecības nozarē ievērojams kritums par 12%, tajā skaitā augkopības nozares samazinājums novērtēts 21% apmērā. Graudu kopraža bija par 24% mazāka nekā iepriekšējā gadā, un tas ir zemākais graudu kopievākums un vidējā graudaugu ražība no viena hektāra pēdējo gadu laikā. Lopkopības nozares attīstība saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim (samazinājums par 0,3%). Mežsaimniecības un mežizstrādes nozare iepriekšējā gada laikā pieaugusi par 21%.Zivsaimniecības nozares pievienotā vērtība palielinājās par 5%.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 3%. Palielinājās ražošanas apjoms trijās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, katrā par 5%. Tās bija koksnes un koka izstrādājumu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Pieaugumi vērojami arī citās nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā – par 24%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 10%, ķīmisko vielu, ķīmisko produktu ražošanā – par 9%. Pārtikas produktu ražošana samazinājusies par 3%.

Pārējā rūpniecība samazinājās par 1%. To noteica samazinājums elektroenerģijas ražošanā un padevē, kā arī tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā par 6%, ko nespēja kompensēt pieaugums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 4%.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 22%. Ēku būvniecības apjoms gada laikā pieauga par 26%, inženierbūvniecības apjoms pieaudzis par 12%, savukārt specializētie būvdarbi veikti par 28% vairāk.

Pēdējo divu gadu straujais būvniecības pieaugums sekmēja nekustamo īpašumu tirgus attīstību, radot lielāko augumu pēdējo piecu gadu laikā.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 4%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 4%, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 3%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 6%.

Transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu par 5% veicināja pasažieru pārvadājumu palielināšanās par 15%. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās pieaugums par 2%, pasta un kurjeru darbībās palielinājums par 18%. Kravu pārvadājumu palielināšanās par 5%.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi kāpuši par 5%, tajā skaitā izmitināšanā – par 11%, ēdināšanā – par 3%.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumu pievienotā vērtība faktiskajās cenās jau trešo gadu pēc kārtas pārsniedz 1 miljardu eiro, bet salīdzināmajās cenās tas noticis pirmo reizi.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 13%, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 15%, informācijas pakalpojumi – par 18%, bet telekomunikāciju pakalpojumi  – par 12%.

2018.gadā finanšu un apdrošināšanas nozarē samazinājums par 7%, ko noteica komisijas naudas ienākumu samazinājums visās apakšnozarēs, īpaši ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās un  kredītiestādēs. Vienlaikus turpinājās pakalpojumu apjoma pieaugums apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē, galvenokārt, pateicoties nedzīvības apdrošināšanas un privāto pensiju fondu sniegumam. Turpinājās cenu pieaugums nozares sniegtajiem pakalpojumiem.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares palielinājušās par 1%, no tā arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude – par 19%, citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi  – par 4%, savukārt samazinājums vērojams juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā – par 4%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares 2018. gadā palielinājušās par 8%, ko veicināja 23 % pieaugums iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga un darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarēs. Ievērojams samazinājums bija apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas nozarē.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2018.gadā pieaudzis par 8%.

2018.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 5%. Par 4% palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un par 12% vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 6%, bet izdevumi par mājokli pieauguši 2% apmērā. Šīs ir galvenās mājsaimniecību patēriņa grupas un veido 61% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 4%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 16%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 23% un mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 11%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 5%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 1 %, tai skaitā preču eksporta – par 2% bet pakalpojumu eksporta – par 1%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles) un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas. 2018. gadā palielinājies ar tūrismu saistīto pakalpojumu apjoms, kā arī telesakaru, informācijas un datorpakalpojumu apjoms. Transporta pakalpojumu eksports saglabājies iepriekšējāgada līmeni, bet kritums tika novērots finanšu un būvniecības pakalpojumu eksportā.

Pēc iepriekšējo divu gadu pozitīvajiem rādītājiem, 2018.gadā eksporta un importa saldo ir ar negatīvu zīmi.
Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 5 %, tai skaitā par 4% – preču imports un par 7% – pakalpojumu imports. Galvenokārt tiek importēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas. Palielinājies transporta un telesakaru, informācijas un datorpakalpojumu imports. Iepriekšējā gada līmenī saglabājies ar tūrismu saistīto pakalpojumu importa apjoms, bet samazinājies finanšu pakalpojumu imports.

2018.gadā kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 11%, tai skaitā kopējā darba alga – par 10% un darba devēju sociālās iemaksas – par 15%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 20% un būvniecībā – par 18%. Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 7%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 11%.

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85.dienā pēc pārskata ceturkšņa.


Pievienot komentāru

Jaunais Zviedrijas Swedbank padomes priekšsēdētājs: Banka neatstās Baltiju

Zviedrijas bankas Swedbank akcionāri ārkārtas pilnsapulcē bankas uzraudzības padomes priekšsēdētāja amatā apstiprināja bijušo Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēšonu.

Atlaista Latvenergo padome

Atlaista AS Latvenergo padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Aptauja: 85% iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst – diploms noderējis karjerā

Vērtējot, cik noderīga bijusi izglītība, gatavojoties darba tirgum un karjeras izaugsmei, 85% Latvijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst, ka tā bijusi patiesi vērtība, secināts Swedbank Finanšu institūta pētījumā.

Patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis

Šā gada četros mēnešos patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis par 9,3% salīdzinājumā ar 2018.gada četriem mēnešiem.

Pētnieki: Latgales pašvaldības veicina Krievijas ietekmes izplatīšanos Latvijā

Par spīti Latvijas sarežģītajām attiecībām ar Krieviju, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības turpina izvērst sadarbību ar austrumu kaimiņvalsti un iesaistās tās interesēm atbilstošu iniciatīvu realizēšanā, secina pētnieki.

Nodibinājumu Riga.lv likvidēs

Pašvaldības dibinātā nodibinājuma Riga.lv valde nolēmusi sākt nodibinājuma likvidāciju, 19.jūnijā žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais.

Komisijā: nepieciešams efektīvāk izmantot bezdarba mazināšanai atvēlētos līdzekļus

Bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū atvēlētie līdzekļi ir jāplāno un jāizlieto tā, lai tie dotu pēc iespējas lielāku atdevi, uzsver Saeimas Sociālu un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Eksperti par kompensāciju izmaksu ebreju kopienai: Laba ideja ar sliktu izpildījumu

Likumprojekts par kompensāciju izmaksu Latvijas ebreju kopienai, iemieso labu ideju, taču likuma pantiem un pieprasītajai summai trūkst skaidra pamatojuma, tā BNN komentē tieslietu eksperti.

Pūce: Pašvaldībām detalizētāk jāuzrāda piešķirtais finansējums biedrībām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce rosina likumā Par pašvaldībām iekļaut prasību uzrādīt detalizētu informāciju par tām biedrībām un nodibinājumiem, kurām pašvaldība no budžeta piešķir līdzekļus.

Saeimā lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam Latvijā

Ceturtdien, 20.jūnijā, Saeima lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, kas paredzētu akcīzi samazināt par 15%.

Ķirurgs: Onkoloģisku izmeklējumu pieejamība kritiski pasliktinās

Audzēju primārās diagnostikas sistēma jeb tā sauktais «zaļais koridors» bija lozungs uz īsu brīdi, jo šobrīd tas kļūst arvien garāks, turklāt pieejamība izmeklējumiem un ķīmijterapijai kritiski pasliktinās.

Tramps oficiāli uzsāk kampaņu otrajam termiņam ASV prezidenta amatā

ASV prezidents Donalds Tramps oficiāli uzsācis kampaņu 2020.gada ASV prezidenta vēlēšanām, mudinot vēlētājus «noturēt komandu vietā» vēl četrus gadus.

Ministrijas nākamā gada budžetam iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro

Nākamā gada valsts budžetam ministrijas iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, raidījumam Rīta Panorāma norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Parlamentārietis rosina Lietuvā aizliegt anonīmos komentārus

Lietuvas Seima deputāts rosina aizliegt anonīmos komentārus, bet tiesību eksperti norāda, ka par naidīgiem komentāriem atbild ne tikai to autori, bet arī platformas, kur tie publicēti.

Medijs: Nausēda par personīgo ārstu vēlas Lietuvas medicīnas «pelēko kardinālu»

Lietuvas jaunievēlētais prezidents Gitans Nausēda par vienu no personīgajiem ārstiem izvēlējies iepriekš skandālos ievīto mediķi Remigiju Žaļūnu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Kesko Senukai Latvia: Nākamgad celtniecības apjomi varētu samazināties

Nākamajā gadā celtniecības apjomi varētu samazināties, salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju celtniecības nozarē.

Igauņi spriedīs, vai piešķirt piecus miljonus Kristofera Nolana jaunākajai filmai

Igaunijas valdības koalīcija gatavojas pārrunāt piecu miljonu eiro finansējuma piešķiršanu amerikāņu režisora Kristofera Nolana jaunajai filmai Tenet, kas pašlaik tiek filmēta Tallinā.

Īslaicīgs risinājums: skolotāju algas cels šogad, nākamais gads vēl neziņā

Valdība otrdien, 18.jūnijā, pieņēmusi grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļi algu palielināšanai piešķirti tikai šā gada budžetā.

Latvijā trešā augstākā inflācija ES

Latvijā šogad maijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji. Augstāka inflācija nekā Latvijā maijā bijusi Rumānijā un Ungārijā.

Nordea birojā Dānijā veikta kratīšana

Nordea pirmdien, 17.jūnijā, paziņojusi, ka Dānijas prokuratūra veikusi kratīšanu tās birojos Dānijā saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu.

VUGD: Ugunsdrošības pārkāpumi Ventspils Mūzikas skolā novērsti

Pēc VUGD atkārtotas ugunsdrošības pārbaudes Ventspils Mūzikas vidusskolā un koncertzālē Latvija konstatēts, ka VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes 3.jūnija atzinumā norādītie ugunsdrošības prasību pārkāpumi ir novērsti.

Saeimas komisija aicina VM izvērtēt Stradiņa slimnīcas valdes darbību

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti vienojušies aicināt Veselības ministriju izvērtēt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes darbību.

ANO: Vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku nav pieejams dzeramais ūdens

Vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku visā pasaulē joprojām nav pieejams drošs dzeramais ūdens, liecina otrdien, 18.jūnijā, publiskots Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojums.

Olainfarm lielākā īpašnieka Olmafarm valdē izmaiņas – Beļevičai neuzticas

Paziņojumā Olainfarm valdes un padomes locekļiem norādīts, ka Beļeviča ir zaudējusi līdzmantinieku vairākuma uzticību, tāpēc ir atcelta no valdes locekles amata.