bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 06.12.2019 | Vārda dienas: Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
LatviaLatvija

Latvijas IKP oktobrī pieaudzis par 2,9%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

IKP, iekšzemes kopprodukts, tautsaimniecība

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem 2019.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 3.ceturksni, ir pieaudzis par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3.ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 0,7%.

2019.gada 3.ceturksnī lauksaimniecības nozarē (pēc provizoriskajiem aprēķiniem) vērojams būtisks pieaugums par 29,5% (galvenokārt augkopībā), savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Pārtikas produktu ražošanas nozares attīstība pieaugusi pirmo reizi kopš 2018.gada 2.ceturkšņa.

Savukārt samazinājums par 2,7% vērojams koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kas ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas kritums par 6,9%, apģērbu ražošanas – par 6,7%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas – par 5,0% un dzērienu ražošanas – 4,3%.Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Būvniecības produkcijas apjoms pieauga par 5,9%. Būvniecības apjomu pieaugums vērojams gandrīz visās nozarēs: ēku būvniecība pieauga par 11,7%, inženierbūvniecības apjoms – par 2,1% (tajā skaitā, ceļu un dzelzceļu būvniecībā vērojams pieaugums par 3,0%, pārējā inženierbūvniecībā – par 24,0%, savukārt pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība nozares attīstību ietekmēja negatīvi, kritums par 4,6%).

Kopš 2017.gada 1.ceturkšņa pieaug ceļu un dzelzceļu būvniecības apjoms.

Mazumtirdzniecība pieauga par 1,9%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība pieaugusi par 0,1%, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) pieaugusi par 3,0%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts pieauga par 13,3%, bet vairumtirdzniecībā vērojams pieaugums par 6,6%.Specializētie būvdarbi veikti par 2,4% vairāk nekā pērn.

Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums par 4,6%, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 5,4%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apjoma samazinājums par 12,7%, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 7,3%, pasta un kurjeru darbību palielinājums par 23,8%.

Izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apjoms pieauga par 9,4%, tajā skaitā izmitināšanā – par 5,3%, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšana pieauga par 11,3%.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozaru attīstība samazinājusies par 0,3%, tajā skaitā telekomunikāciju nozare – par 9,0%, savukārt pieaugums vērojams  datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 2,8% un informācijas pakalpojumu nozarēs – par 6,2%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritumu 14,3% apmērā ietekmēja visas nozares: finanšu pakalpojumu darbības samazinājās par 14,1%, apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozare – par 12,7%, bet finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības – par 15,3%. Lielākā ietekme uz nozares kritumu bija monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības samazinājumam, kuru noteica straujš izdevumu pieaugums (galvenokārt komisijas naudas izdevumi un pārējie administratīvie izdevumi). Apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē samazinājumu ietekmēja privāto pensiju plānu (3. pensiju līmenis) izmaksātā papildpensijas kapitāla pieaugums, kamēr nedzīvības apdrošināšanā ir vērojams neliels pieaugums.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko nozaru sniegto pakalpojumu apjomi pieauguši par 8,2%, no tā: centrālo biroju darbība un konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās – par 20,6%, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā pārbaude un analīze – par 11,8%, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā – par 16,8%, savukārt samazinājums par 2,3% vērojams reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019.gada 3.ceturksnī samazinājies par 0,4%.

Turpinot augt mājsaimniecību pirktspējai, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019.gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 5,1%. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktu iegādei pieauguši par 0,9%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 9,6%, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 6,9%. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, pieauguši par 3,1%. Šīs izdevumu grupas veido 58% no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi pieauguši par 3,2%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 4,8%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 5,6%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) pieauguši par 1,1% un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 17,4%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 3.ceturksnī pieauguši par 5,6%, tai skaitā preču eksporta (69% no kopējā eksporta) – par 5,5% un pakalpojumu eksporta – par 5,9%.

Kopš 2017.gada 1.ceturkšņa pozitīvu tendenci uzrāda citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksporta rādītāji, ko galvenokārt veido tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi (17% no pakalpojumu eksporta).

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 1,0%. Preču imports, kas veido 84% no kopējā importa, palielinājās par 1%, bet pakalpojumu imports – par 0,6%.

Ienākumu aspekts

2019.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 3. ceturksni, faktiskajās cenās par 9,1% palielinājās kopējais darbinieku atalgojums, tai skaitā kopējā darba alga – par 9,2 % un darba devēju sociālās iemaksas – par 8,6%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā – par 14,1%, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē par 9,8% un apstrādes rūpniecībā – par 8,7%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 1,8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 3,7%.

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa.


Pievienot komentāru

Likumā nosaka pašvaldību administratīvo komisiju izveidošanas kārtību

Vietējo pašvaldību administratīvo komisiju izveidošanas kārtība un darbība turpmāk būs noteikta likumā. To paredz Saeimā ceturtdien, 5.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā Par pašvaldībām.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat koriģētie dati, kas apkopoti par 25 bloka zemēm.  

Aiztur Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ierēdni aizdomās par 250 000 eiro piesavināšanos

Igaunijas Iekšējās drošības dienests aizturējis Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ierēdni saistībā ar aizdomām, ka viņš viltojis dokumentus un piesavinājies vairāk nekā 250 000 eiro.

Lielo parādu dēļ Brazīlijai draud atņemt balsstiesības ANO Ģenerālajā asamblejā

Pastāv draudi, ka, nesamaksājot parādus ANO, Brazīlija Ģenerālajā asamblejā varētu zaudēt balsstiesības, informē Reuters.

Saeimas šī gada rudens sesiju plānots slēgt 27.decembrī, ziemas sesiju sākt 9.janvārī

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ceturtdien, 5.decembrī, vienojās Saeimas šī gada rudens sesiju slēgt 27.decembrī, bet ziemas sesiju sākt 2020.gada 9.janvārī.

Pirmo reizi kopš 2003.gada Latvijā mirusi, iespējams, ar trakumsērgu inficēta sieviete

Daugavpilī mirusi sieviete, kura, iespējams, inficējusies ar trakumsērgu, informē SPKC. Tas varētu būt pirmais trakumsērgas izraisītais nāves gadījums kopš 2003.gada.

VARAM vēlas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau februārī

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau konsultējas par iespējamo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu laiku, vēloties tās rīkot 22.februārī.

Latviešu jaunieši pārliecināti, ka spēj ietekmēt politiskos procesus ES

*Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programmā iesaistītie skolēni ir pārliecināti par jauniešu spējām ietekmēt politiskos procesus kā Latvijā, tā Eiropas Savienībā.

Saslimstība ar gripu turpina pieaugt, bet joprojām saglabājas zema

Pagājušajā nedēļā ambulatorajās iestādēs reģistrēti 30 klīniski apstiprināti gripas gadījumi, tomēr vīrusa intensitāte joprojām saglabājas zema.

Nākamgad profesionālajā dienestā pieņems 700 karavīru

Nacionālie bruņotie spēki 2020.gadā profesionālajā dienestā plāno pieņemt līdz 700 karavīru. Aptuveni 500 karavīru paredzēti dienestam Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, bet 130 – studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā virsnieka profesijas iegūšanai.

Saeima atbalsta valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Saeima ceturtdien, 5.decembrī, piekrita valdības lēmumam par ārkārtējās situācijas pagarināšanu atkritumu apsaimniekošanā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā līdz 2020.gada 12.martam.

Marguerite Fund pārdos Conexus akcijas Japānas kompānijas Marubeni fondam

Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid akcionārs Marguerite Fund pārdos sev piederošos 29,06% Conexus akciju Japānas kompānijas Marubeni fondam.

Foto: Kandavas novadā izņem 34 nežēlīgos apstākļos turētus suņus

Pārtikas un veterinārais dienests no kādas mājas Kandavas novada Cēres pagastā izņēmis 34 suņus, kas turēti nepiemērotos apstākļos, turklāt atrasts viens daļēji mumificējies dzīvnieka līķis, informē dienestā.

Pūce: Domājam par risinājumiem, kā padarīt demokrātiskāku domes atlaišanas kārtību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā jau ilgāku laiku tiek apspriesti iespējami likuma grozījumi, kas ļautu pašvaldībās sarīkot ārkārtas vēlēšanas arī tad, ja dome būtu atlaista tās pilnvaru pēdējos 15 mēnešos.

Francijā briest sīvi protesti par Makrona iecerēto pensiju reformu

Francūži gatavojos šīs desmitgades lielākajiem protestiem, kuros arodbiedrības aicina protestēt pret Francijas prezidenta Emanuēla Makrona iecerēto pensiju reformu.

Swedbank vadītājs: Ja Latviju iekļaus «pelēkajā sarakstā», negatīvais efekts būs jūtams ilgtermiņā

Ja Latvija tiks iekļauta Starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas «pelēkajā sarakstā», negatīvā ietekme būs jūtama ilgtermiņā.

Saeimas vairākums varētu virzīties uz Rīgas domes atlaišanu

Saeimas vairākums varētu virzīties uz Rīgas domes atlaišanu, liecina rīcībā esošā neoficiālā informācija. Izskan arī atturīgāka pozīcija, tomēr lielākoties tiek atzīts, ka, visticamāk, Rīgas domes atlaišanas process tiks sākts.

Tautsaimniecības komisija aicina pārskatīt Rail Baltica projekta pārvaldības struktūru

«Ņemot vērā nestabilo situāciju un ilgstošo stagnāciju projekta pārvaldībā, Tautsaimniecības komisija aicina Satiksmes ministriju pārskatīt RB Rail struktūru.»

«Pilnīgi skaidrs, ka rīdzinieki pārmaksā.» Kleins licis izvērtēt iespēju Rīgas satiksmei lauzt līgumu ar Rīgas karti

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un pašvaldības SIA Rīgas satiksme kapitāldaļu turētājs Druvis Kleins uzdevis uzņēmuma juristiem izvērtēt iespējami ātru līguma pārtraukšanu ar SIA Rīgas karte.

NATO līderi apstiprina aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm

Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien, 4.decembrī, apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Vēlas pagarināt Latvijas dalību militārajā operācijā pret Daesh Irākā

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki dalību starptautiskajā operācijā pret teroristisko organizāciju Daesh Irākā turpinās līdz 2022.gada 1.februārim, paredz Aizsardzības ministrija sagatavotais lēmumprojekts, par kuru būs jābalso Saeimai.

Nemiro: Latvija vēl nav izlēmusi, vai iegādāties Gazprom piederošās Conexus akcijas

«Latvija izskatīs ikviena Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid akcionāra piedāvājumu iegādāties kompānijas akcijas.»

ASV Pārstāvju palāta nosoda Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumus pret uiguriem

ASV parlamenta Pārstāvju palāta pieņēmusi likumprojektu, kas paredz vērsties pret Ķīnu saistībā ar tās vēršanos pret uiguru kopienu un tādējādi pieļautajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, informē BBC.

Pašvaldību reformā konflikts rodas tur, kur bagātie negrib dalīties, tā eksprezidents

Teritoriālās reformas mērķis vienmēr ir tas pats – veidot saimnieciski efektīvākas administratīvās vienības. Proti, lai novads ir tāds, kas spēj sevi uzturēt un saimnieciski attīstīt.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!