Latvijas IKP prognoze 1.ceturksnī ļoti pieticīga – pieaugums tikai par 2,8%

Iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms 2019.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 1.ceturksni, Latvijā ir pieaudzis par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP ietekmēja apjoma pieaugums būvniecībā (6%) un pakalpojumu nozarēs (3%). Rūpniecības apjoms saglabājies iepriekšējā gada līmenī, neskatoties uz būtisku samazinājumu elektroenerģijas ražošanā, gāzes un siltumapgādē.

Tikmēr salīdzinot ar iepriekšējo, 2018.gada 4.ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP samazinājies par 0,3%.

 

Ekonomikai trūkst ūdens

Kā norāda Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, šī gada pirmā ceturkšņa IKP izmaiņu sākotnējais novērtējums ir viegli pārsteidzošs. Nepārsteidzot gan tas, ka rūpniecības pievienotā vērtība gada laikā nav mainījusies. «Biju pieņēmis, ka pievienotās vērtība nozarē ir pat samazinājusies par 1%, jo laika apstākļu «apskādētā» enerģētika rada tik lielu ietekmi, ka pat spēcīgais apstrādes rūpniecības pieaugums, kas varētu būt virs 5%, nevar to kompensēt».

Vienlaikus eksperts piebilst – arī tad, ja ziņa par IKP samazināšanos 1.ceturksnī pret pērnā gada nogali tiks apstiprināta, maz ticams, ka tas ir bijis recesijas sākums. «Izaugsmes nosacījumi nav tik labvēlīgi, kā pagājušogad, taču nav arī slikti. Pasaules ekonomika kopš pērnā gada beigām ir zaudējusi tempu, taču šķiet, ka ir stabilizējusies zemākā, bet joprojām augšupvērstā trajektorijā.»

Ekonomists pauž cerību, ka Latvijas vājuma brīdi turpmākajos ceturkšņos palīdzēs pārvarēt spēcīgā attīstība Igaunijā un Lietuvā. «Dienvidu kaimiņvalstī 1.ceturksnī IKP pieaugums paātrinājās līdz 3,9%, rūpniecības un tirdzniecības dati signalizē par spēcīgu izaugsmi arī aiz mūsu ziemeļu robežas. Bažas rada lauksaimniecība un mežu nozare jeb mežsaimniecība un kokapstrāde — satrauc gan sausums, gan koksnes produktu cenu kritums. Akmeņogļu uzkrājumi Rietumeiropā signalizē par gada sākumā spēcīgo tranzīta plūsmu iespējamu apsīkšanu.»

Strautiņa ieskatā, Latvijas iekšējais ekonomikas cikls ir tomēr drīzāk labvēlīgs: «Pirmo reizi kopš krīzes aug mājsaimniecību kredītportfelis, darba tirgus iesilst, patērētāju optimisms ir virs vēsturiski vidējā, plānots palielināt ieguldījumus mājokļos.»

«Sākotnējie IKP dati liek domāt, ka 1.ceturksnī galvenokārt ārējos tirgos strādājošās nozares augšas krietni ātrāk nekā iekšzemes pieprasījuma nozares, taču to vājuma iemesli ir pārejoši — ne patēriņš, ne investīcijas šogad nebūs ekonomiku bremzējošs faktors,» optimistiski raugās eksperts.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas