bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 08.04.2020 | Vārda dienas: Dana, Dans, Danute, Edgars
LatviaLatvija

Latvijā inflācija janvārī bijusi 2,2% apmērā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

inflācija, dzīves līmenis, patēriņa cenas, preču cenas

Latvijā inflācija 2020.gada janvārī, salīdzinot ar 2019.gada janvāri, bijusi 2,2% apmērā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2% un pakalpojumiem – par 2,7%.

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada janvārī bija par 9,2% augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,7%, bet pakalpojumiem – par 13,1%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020.gada janvārī, salīdzinot ar 2019.gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,4%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+16,5%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+7,6%), mājputnu gaļai (+6,3%) un gaļas izstrādājumiem (+10,2%). Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+14,1%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), cukuram (+7,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,3%), saldējumam (+4,5%), augļu un dārzeņu sulām (+3,8%), jogurtam (+2,7%), rīsiem (+10,1%).

Lētāks kļuva siers un biezpiens (–4,2%), kafija (–1,9%), sviests (–4,1%), skābais krējums (–2,4%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,5%. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,4%, sadārdzinoties alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 2,7%.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3%, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī zobārstniecības pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 4,6%, ko noteica cenu kāpums degvielai par 8,8%, tai skaitā benzīnam – par 12,6% un dīzeļdegvielai – par 7,2%, kamēr auto gāzei vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,2%. Dārgāka kļuva personisko transportlīdzekļu apkope un remonts, kā arī pasažieru pārvadājumi, tai skaitā pārvadājumi pa autoceļiem, aviopārvadājumi un pārvadājumi ar vilcienu.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 2,3%. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga televīzijas abonēšanas maksai, laikrakstiem un žurnāliem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, rotaļlietām.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,8%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,1%, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,2%, savukārt viesnīcu pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,8%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija siltumenerģijai, telekomunikāciju pakalpojumiem, atkritumu savākšanai, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem. Cenu samazinājums bija dabasgāzei, elektroenerģijai un autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,4%

2020.gada janvārī, salīdzinot ar 2019.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4%. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,6%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+5,7%) un svaigiem augļiem (+5,1%). Cenas pieauga arī mājputnu gaļai (+4,6%), cūkgaļai (+2,5%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,6%). Dārgāka kļuva šokolāde (+6,8%), kafija (+3,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,8%), makaronu izstrādājumi (+5,1%), sviests (+3,0%) un cukurs (+3,5%). Cenas samazinājās biezpienam (–3,7%) un olīveļļai (–6,5%).

Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,0%.

Atlaižu un izpārdošanu ietekmē apģērbiem cenas samazinājās par 9,4%, bet apaviem – par 8,6%.

Veselības aprūpes grupā cenas palielinājās par 1,4%. Cenas pieauga vispārējās medicīniskas prakses pakalpojumiem, ko noteica pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta pieaugums no 2020.gada 1. janvāra. Dārgāki kļuva ārstu speciālistu pakalpojumi, kā arī farmaceitiskie produkti, savukārt cenu samazinājums bija slimnīcu pakalpojumiem.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 1,6%. Degvielai vidējais cenu līmenis pieauga par 5,6%, tai skaitā akcīzes nodokļa pieauguma ietekmē no 2020.gada 1. janvāra. Dīzeļdegvielai cenas palielinājās – par 5,9%, benzīnam – par 5,1%, un auto gāzei – par 5,4%. Pieaugot braucienu maksai starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutu autobusos, kā arī vilcienos, dārgāki kļuva pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem un pasažieru pārvadājumi ar vilcienu, savukārt pasažieru aviopārvadājumiem mēneša laikā cenas samazinājās.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās vidēji par 1,8%, ko noteica akciju noslēgums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, mājokļa īrei, ēdināšanas pakalpojumiem. Pieaugot dabas resursu nodokļa likmei, sadārdzinājās atkritumu savākšana, savukārt elektroenerģijai un dabasgāzei janvārī cenas samazinājās. Mēneša laikā lētāki kļuva arī kompleksie atpūtas pakalpojumi.


Pievienot komentāru

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Latvijā sācies sējas laiks

Daba modusies neierasti agri, un arī lauksaimnieki pamazām uzsāk sējas darbus. Pirmos pašlaik sēj pupas un zirņus, ecē zālājus un veic ziemāju virsmēslošanu.

Akciju cenas kāpj cerībās par koronavīrusa krīzes mazināšanos

AvaTrade analītiķis Naīms Aslams sacīja, ka «investori atsakās no pesimisma», jo COVID-19 upuru skaita pieaugums ir palēninājies tādās Eiropas valstīs kā Itālija, Spānija un Francija.

Britu premjerministru no COVID-19 ārstē intensīvajā nodaļā

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš jau nepilnas divas nedēļas sirgst ar COVID-19 slimnīcā pārvests uz intensīvās aprūpes nodaļu, bet valdības vadītāja pienākumi uzticēti ārlietu ministram Dominikam Rābam, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Jaunais TV kanāls Tava klase pirmajā dienā skatīts 50 valstīs

Izglītības un zinātnes ministrija ziņo, ka papildu Latvijai TV kanālu skatījušies cilvēki Igaunijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Krievijā, ASV, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un citviet pasaulē.

Levits aicina nešķirot dīkstāves pabalsta saņēmējus pēc nodokļu parāda

Levits uzskata, ka dīkstāves pabalsts ir instruments, lai «pārziemotu». «Tas attiecas uz visiem, kuriem krīzes dēļ patlaban nav darba,» viņš uzsvēra.

ASV koronavīrusa nāves gadījumu skaits tuvojas 11 000

ASV, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko apstiprināto COVID-19 saslimšanu skaitu, nāves gadījumu kopskaits otrdien, 7.aprīlī, sasniedzis 10 986, ziņo ASV Džona Hopkinsa Universitāte un vācu raidsabiedrība DW.

COVID-19 inficēto skaits Baltijā. Latvijā – 548, Lietuvā – 880, Igaunijā – 1 149

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Ziemas sesijā Saeima pieņēmusi 42 likumus

Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, Saeimā kopumā vērtēti 1 085 priekšlikumi.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pārcels uz 5.septembri

Sākotnēji bija noteikts, ka ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā notiks 25.aprīlī, taču COVID-19 pandēmijas dēļ vēlēšanu datums tika pārcelts uz 6.jūniju, vienlaikus pieļaujot, ka vēlēšanu datums var tikt pārcelts tuvāk rudenim.

Kariņš: Neplānojam pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram

Neplānojam vairāk pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram – redzam, kā vētra vēl plosās, bet esam uz pareizās takas, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV)

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!