Interesanti fakti par šķaudīšanu, kurus tu nezināji

Rodas kairinājums degunā, tu dziļi ievelc elpu, aizturi to, un visbeidzot nošķaudies.

Visbiežāk tas ir reflekss, lai atbrīvotos no degunā iekļuvušajiem kairinātājiem, piemēram, putekļiem, kaķu spalvām vai putekšņiem, un tādā veidā organisms aizkavē nevēlamu svešķermeņu iekļūšanu plaušās.

Tomēr šķaudīšana izrādās daudz interesantāka nekā varētu šķist.  Šos faktus par tik ierasto refleksu zina tikai retais.
Šķaudīšanu ietekmē arī saule

“ACHOO” nav tikai skaņa, ko izdves šķaudīšanas laikā. Angļu valodā tas ir arī akronīms šķaudīšanas sindromam (autosomal dominant compulsive helio-ophthalmic outbursts of sneezing), kura ietekmē cilvēks šķauda, kad paskatās uz sauli vai vienkārši spožu gaismu.

Šķaudīšanu veicina arī sekss

Tieši tā. Šķaudiens pēc seksa uznāk pat biežāk nekā varētu šķist. Zinātnieki nav vienisprātis par šī fenomena iemesliem, bet viņi uzskata, ka tas ir saistīts ar parasimpātisko nervu sistēmu, kas regulē, piemēram, asinsspiedienu, gremošanas orgānu un dzimumorgānu darbību, un līdz ar to ietekmē arī erekciju.

Šķaudīšanas ātrums var tevi pārsteigt

20. gs. 50. gados Hārvardas biologs Viljams Firts Vells (William Firth Wells) aprēķināja, ka šķaudiens varētu pārvietoties ar ātrumu 100 m/s. Lai arī šāds ātrums šķiet nedaudz pārspīlēts, šķaudienam piemīt zināms spēks.

Nav iespējams šķaudīt miegā

Vai esi domājis par to, kāpēc nekad nepamosties no šķaudiena? Atbilde pārsteidza arī zinātniekus.

Apguļoties deguna gļotāda nedaudz pietūkst, tāpēc vajadzētu būt jutīgākam pret gaisā esošajiem putekļiem. Izrādās, ka dziļā miega laikā, kad cilvēks redz sapņus, visi muskuļi, izņemot acu muskuļus, ir paralizēti. Tajā skaitā arī tie muskuļi, kas paplašinās un saraujas šķaudiena laikā. Pat ja tas nav REM miegs jeb miegs ar ātrajām acu kustībām (Rapid Eye Movement), šķaudienu izraisošie neironi tik un tā nefunkcionē.

Ja arī miegs nav dziļš un tajā ir iespējams šķaudīt, pastāv ļoti maza iespējamība, ka tas varētu notikt.

Šķaudiena laikā nevar noturēt vaļā acis

Lai arī cik spēcīgs būtu šķaudiens, tas nekādā gadījumā neliks “acīm izsprāgt ārā”. Šis mīts pat tika pārbaudīts slavenajā šovā “Mythbusters”.

Kāpēc tad mēs aizveram acis šķaudiena laikā? Izrādās, ka tas ir tikai reflekss. Deguna nervi ir savienoti ar acu nerviem, tāpēc šķaudiena laikā radītā stimulācija liek samirkšķināt acis.

Šķaudiens neliek uz brīdi apstāties sirdij

Tomēr tas nedaudz palēnina sirdsdarbību. Pirmais, ko tu dari, kad jūti nākam šķaudienu – ievelc dziļu elpu un aizturi to. Tāpēc tiek sasprindzināti krūšu muskuļi un palielinās spiediens uz plaušām, kā rezultātā tiek aizkavēta asins pieplūde sirdij un uz brīdi samazinās asinsspiediens, bet paātrinās sirdsdarbība.

Tev jāaizsedz mute

Ne velti bērnībā mamma vienmēr lika aizklāt muti šķaudiena vai klepus laikā.

Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) zinātnieki šķaudienu raksturo kā “haotiski peldošus daudzfāzu burbuļus”. Tas nozīmē, ka šķaudiena laikā izdalītās daļiņas, tostarp arī daudzas baktērijas, paliek aizturētas gaisā daudz ilgāk nekā iepriekš tika uzskatīts.

Sīkie pilieni pārvietojas gluži kā pūkas vējā līdz nonāk uz kādas nejaušas virsmas, tajā skaitā uz citiem cilvēkiem.

Avots: menshealth.com

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas