Krāpnieki kļūst aktīvāki. Kā pasargāt sevi no bankas datu nozagšanas internetā?

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2019. gadā banka Citadele novērojusi divkāršu krāpnieku kampaņu skaita pieaugumu.

Arī šī gada sākumā vairāki Latvijas iedzīvotāji saņēma it kā Citadeles vārdā izsūtītu SMS ar krāpniecisku saiti, norāda bankā.

«Iepriekšējais gads nebija no mierīgākajiem, jo regulāri pieredzējām krāpniecības kampaņu uzbrukumus. Satraucoši ir tas, ka vairumā gadījumu krāpniekiem nekas nebūtu izdevies bez paša klienta rīcības. Iemesli ir dažādi – vienkārša neuzmanība, nezināšana vai diemžēl ļoti bieži – lētticība,» uzsver Kaspars Briška, Citadeles Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs.

«Tāpēc jāatceras zelta likums – ja kāds piedāvājums ietaupīt vai nopelnīt izskatās pārāk labs, tad, visticamāk, aiz tā slēpjas kāds, kurš vēlas izkrāpt jūsu naudu,» skaidro Briška.

Izplatītākie krāpniecības veidi nemainās

Pašreiz izplatītākie krāpniecības veidi ir investīciju krāpšana, kurā cilvēks tiek pierunāts investēt unikālā un vienreizējā iespējā, un tā saucamā pikšķerēšana (phishing) – krāpniecības metode, kur ar dažādiem paņēmieniem tiek panākts, ka klients ievada savus personīgos internetbankas vai maksājumu karšu datus krāpnieku vietnēs, skaidro bankā.

«Līdz šim visi investīciju krāpšanas gadījumi atbilst shēmai, kur klients saņem telefona zvanu ar «gadsimta labāko piedāvājumu» investēt un nopelnīt. Piedāvātājs parasti runā tikai krievu valodā. Telefona numuri, uz kuriem zvana, tiek izvēlēti nejaušā veidā vai arī paņemti no kādas nelegāli iegūtas datu bāzes. Par šo krāpnieku upuriem bieži kļūst gados vecāki cilvēki, un ir bijuši gadījumi, kur klienti pat vēlas paņemt kredītu bankā, lai izmantotu šo iespēju nopelnīt,» stāsta Briška.

Otrs izplatītākais veids – klients ievada savus datus viltus vietnēs, un pēc tam krāpnieki datus var izmantot pirkumu iegādei, naudas pārskatījumiem no klienta bankas konta u.tml.

«Tipiskie krāpnieku līdzekļi ir viltus interneta veikali vai viltus saites īstos interneta veikalos, SMS un e-pasti, kas tiek sūtīti it kā bankas vārdā, aicinot klikšķināt uz saites, lai, piemēram, apskatītu ziņojumu, pārliecinātos par ienākušo maksājumu, nomainītu bankas pieejas datus utt. Krāpnieki ir ļoti radoši un ar katru dienu izdomā arvien jaunus veidus klientu personīgo datu iegūšanai,» skaidro Briška.

Drošības padomi

Lai pasargātu sevi no krāpniekiem, nepieciešams sev uzdot vairākus kontroljautājumus gan interneta pirkumu laikā, gan veicot citus finanšu darījumus.

Pārliecināties par adreses īstumu. Maksājot par pirkumiem internetveikalos vai apmeklējot internetbankas lapu, jāpārliecinās, vai pārlūkā ir attēlota īstā adrese. Bieži krāpnieki izveido gandrīz identisku lapu internetbankas vietnei, tomēr pārlūkā adrese atšķirsies no īstās adreses, piemēram, online.citadele.lv.

Neatvērt aizdomīgas saites. Saņemot SMS vai e-pastu no jebkura pakalpojuma sniedzēja, pārliecinieties, vai izmantotās saites nav viltotas un nekādā gadījumā neatveriet saiti, ja ir radušās šaubas par ziņas autentiskumu. Ieteicams pārliecināties par informācijas patiesumu pakalpojuma sniedzēja mājas lapā vai piezvanīt uz info tālruni, kas atrodams mājas lapā. Atgādinām, ka banka nekad nesūtīs SMS vai e-pastu ar aicinājumu ievadīt savus datus.

Pārliecināties vai interneta veikals nav krāpnieku veidots. Viena no izplatītākajām krāpniecības metodēm – izveidot interneta veikala lapu un piedāvāt preces par ļoti izdevīgām cenām. Vienmēr jāpārliecinās, vai šāds interneta veikals patiešām eksistē. To iespējams izdarīt vairākos veidos – meklējot internetā atsauksmes, pārbaudot uzņēmuma reģistrācijas numuru, kritiski izvērtējot par uzņēmumu norādīto informāciju u.c.

Izmantot mobilās lietotnes priekšrocības. Pirmkārt, ieslēgt paziņojumus par visiem maksājumu kartes darījumiem, kas uzreiz parādās ekrānā, tādējādi ļaujot sekot līdzi visiem maksājumiem, otrkārt, atzīmēt, kurā pasaules reģionā atļauts ar šo karti norēķināties (Citadeles lietotnē var uzstādīt Baltiju, Eiropu vai pasauli, tādējādi iezīmējot maksājumiem atļauto teritoriju). Treškārt, atslēgt iespēju izmantot karti iepirkumiem internetā, kad tas nav nepieciešams, un, pēdējais – nepieciešamības gadījumā uz laiku bloķēt karti vai izņemt skaidru naudu, ja ir aizdomas par ļaunprātīgu maksājumu kartes izmantošanu un ne saviem iniciētiem darījumiem.

Lasiet arī: Eksperiments: cilvēki arvien tic viltus interneta veikalu piedāvājumiem

«Tehnoloģijas attīstība nozīmē arī finanšu IT drošības risinājumu pilnveidošanos, tomēr tie nevar pasargāt, ja paši nododam savus datus krāpnieku rokās. Aicinu vienmēr atcerēties, ka internetā jebkurš var uzdoties par jebko, un mūsu pašu atbildība ir informācijas kritiska izvērtēšana,» noslēgumā uzsver Briška.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas