bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 18.07.2019 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Īslaicīgs risinājums: skolotāju algas cels šogad, nākamais gads vēl neziņā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valdība otrdien, 18.jūnijā, pieņēmusi grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļi algu palielināšanai piešķirti tikai šā gada budžetā.

Lai nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes paaugstināšanai, valdība atbalstīja priekšlikumu 2019.gadā finansējumu 713 824 eiro apmērā nodrošināt no budžeta resora Mērķdotācijas pašvaldībām, bet 6 944 658 eiro – no budžeta resora Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādījusi, ka algu celšanai nepieciešami 7,66 miljoni eiro šogad un 22,97 miljoni eiro 2020.gadā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) paziņoja, ka neesot likumīga pamata patlaban 2020.gada budžetā pedagogu darba samaksas palielināšanai paredzēt papildus 20 miljonus eiro, jo diskusijas par nākamā gada budžetu sāksies tikai šā gada augustā.

«Ja ir politiskā griba atbalstīt šo priekšlikumu, tad to var izdarīt divos veidos. Pirmkārt, 2020.gada budžetā samazināt līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem paredzēto summu, kas radīs negatīvu fiskālu efektu. Otrkārt, valdība var pieņemt lēmumu par septiņu miljonu eiro novirzīšanu pedagogu darba samaksai šogad, bet Ministru kabinets apņemas divu nedēļu laikā rezervēs meklēt līdzekļus pedagogu darba samaksas pieaugumam 2020.gadā,» pauda Reirs.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga aicināja Ministru kabineta rīkojuma projektā tomēr saglabāt minēto atrunu par pedagogu darba samaksas pieaugumu arī 2020.gadā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) tomēr uzsvēra, ka valdība 18.jūnijā var lemt tikai par pedagogu darba samaksas pieaugumu no šā gada 1.septembra, bet par turpmāko atalgojuma pieaugumu notiks diskusijas 2020.gada budžeta kontekstā. Vienlaikus premjers atzina, ka pedagogu atalgojuma pieaugumam jāiet roku rokā veiktajām reformām izglītības nozarē.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) kritizēja pieeju, kad valdība izlases kārtā lemj par finansējuma piešķiršanu tai nozarei, kas «runā visskaļāk». Ministra ieskatā, lemjot par finansējuma palielināšanu, visām nozarēm ir jābūt vienlīdzīgiem noteikumiem.

Kā ziņots, IZM jau iepriekš prasīja piešķirt papildu finansējumu pedagogu algām no valsts budžeta līdzekļiem, kas rezervēti valsts nozīmes reformu īstenošanai. Tomēr izglītības nozares reformu trūkuma dēļ Jāņa Reira (V) vadītā Finanšu ministrija (FM) nesaskaņoja IZM iesniegtos grozījumus par pedagogu minimālās algas celšanu.

Pirmdien, 17.jūnijā, Kariņš žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes paziņoja, ka izglītības nozarē pieteiktās reformas esot vērtējamas kā «iekustinātas», līdz ar to koalīcija ir apņēmusies pieņemt lēmumu par pedagogu algu celšanai nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu.

Koalīcijas partijas esot konstatējušas, ka «reformas, kuras izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) bija iecerējusi, ir iekustinātas». «Protams, trīs četros mēnešos nevar visas reformas īstenot, bet ir ļoti skaidra virzība uz to, ko Šuplinska redz. Galvenais mērķis ir celt izglītības kvalitāti, lai Latvijā neviens jaunietis, kas izgājis izglītības sistēmu, nebūtu atstāts novārtā, varētu atrast savu vietu darba tirgū, stāties augstskolā, turpināt savu izglītību,» pauda premjers.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) iepriekš brīdināja, ja jūnijā netiks grozīti pedagogu darba samaksas noteikumi, notiks pedagogu beztermiņa streiks. Pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga teica, ka arodbiedrība atcels solīto streiku, valdībai atbalstot IZM piedāvājumu palielināt pedagogu minimālo atalgojumu.


Pievienot komentāru

Barnjē: ES darījusi visu, lai panāktu Brexit vienošanos

Brexit vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un ES sadarbību arī turpmāk, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu uzsvēra Eiropas Komisijas Brexit sarunu vadītājs Mišels Barnjē.

Alternatīvā teritoriālā reforma – vismaz pieci apriņķi un vairāk varas pašvaldībām

Alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas autori piedāvā izveidot piecus vai astoņus apriņķus, proti, uz plānošanas reģiona bāzes vai republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes.

Lietuvas Seima spīkers ieķeras krēslā, zaudējis paša partijas uzticēšanos

Karstuma vilnis Lietuvā ir atkāpies, bet no amata aiziet negrib parlamenta spīkers Viktors Pranckietis. Viņa krēsls pēc valdības spēku pārbīdes ir paredzēts citai koalīcijas partijai, taču likt Pranckietim aiziet nav spējis pat paša Zemnieku un zaļo savienības lēmums par viņa atstādināšanu.

New York Times: Likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijai ir augstas

ASV laikraksts New York Times publicējis rakstu par Latvijas finanšu sistēmas problēmām, atzīstot, ka likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas.

EP aicina Krieviju atbrīvot nelikumīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus

Eiropas Parlamenta deputāti aicina Krieviju bez nosacījumiem atbrīvot visus nelikumīgi un patvaļīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus kā Krievijā, tā okupētajās Ukrainas teritorijās.

Vietas sadalītas – zināmas Latvijas EP deputātu pienākumi turpmākajiem gadiem

Izziņoti EP parlamentu sadarbības delegāciju sastāvi, un līdz ar to zināmas arī visas no Latvijas ievēlēto deputātu funkcijas jaunā sasaukuma pirmajos divarpus gados.

Saeimas komisija atbalsta naudas pārdali skolotāju algu palielināšanai līdz 750 eiro

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstījusi finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad.

Līdz šim 2019.gadā laulības ostā iestūrējuši par 260 pāriem vairāk nekā pērn

Pirmajos sešos mēnešos 2019.gadā reģistrētas 4 730 laulības, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 260 laulībām vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 

Atkārtotu LU rektora vēlēšanu gadījumā Bērziņš būtu gatavs kandidēt vēlreiz

Ja notiks jaunas LU rektora vēlēšanas un vairākums atbalstīs manu kandidatūru, tad būšu pagodināts atkārtoti kandidēt uz šo nozīmīgo amatu, paudis LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Igaunijā gaida Lidl ar atplēstām rokām, prognozē cenu kritumu

Sīvāka konkurence pārtikas veikalu vidū un zemākas cenas pircējiem – šādus ieguvums no gaidāmās vācu mazumtirdzniedzības ķēdes Lidl ienākšanas Igaunijā paredz valsts konkurences uzraudzības iestāde.

Kompensāciju par darbu reģionos varētu saņemt arī zobārsti

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ārpus Rīgas, plānots paplašināt mediķu loku, kas var saņemt finansiālu atbalstu, izvēloties strādāt reģionos.

Sakārtojot sabiedriskos medijus, finansējums ir vienkāršākais jautājums, tā Levits

Risinot krīzi sabiedriskajos medijos, nauda ir mazākā problēma, tā LTV raidījumā Rīta panorāma paudis Valsts prezidents Egils Levits.

Vācijā par bērnu nevakcinēšanu pret masalām plāno 2 500 eiro naudassodu

Vācijā pieaugot masaliņu saslimšanas gadījumiem, valdība apstiprinājusi obligātas vakcinēšanas kārtību bērnudārzu un skolu audzēkņiem un darbiniekiem. Par bērnu nepotēšanu vecākiem plānots naudassods līdz 2 500 eiro.

Biržu indeksi krītas, tālāk atkāpjoties no rekordiem

ASV biržu indeksi trešdien, 17.jūlijā, kritās, tālāk atkāpjoties no pirmdien sasniegtajiem rekordiem, un īpaši krasi saruka rūpniecības, transporta un enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

Stoltenbergs: Krievijai pēdējais brīdis glābt svarīgo kodolraķešu līgumu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis Krieviju saglabāt kodolraķešu kontroles līgumu, atgriežoties pie savu saistību izpildes līdz 2.augustam, pretējā gadījumā militārā alianse gatavošot samērīgu, aizsardzības rakstura atbildi.

Sāk iepirkumu par sabiedriskā transporta nodrošināšanu nākamajā desmitgadē

Izsludināts iepirkuma konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030.gadam, informē Autotransporta direkcijā.

Petraviča: Pašvaldības nav ieinteresētas, lai bērni no bērnunamiem nonāktu ģimenēs

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nepatīkami pārsteigta par institūciju un pašvaldību pretestību bērnu nonākšanai ģimeniskā vidē, saucot to par «prātam neaptveramu situāciju».

Irākas Kurdistānā ziņo par nošautiem turku diplomātiem

Irākas kurdu reģionā nošauti trīs diplomāti no Turcijas, kas iepriekš vērsusies pret kurdu neatkarības iegūšanas centieniem, ziņo raidsabiedrība BBC.

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar bijušā VDK virsnieka uzņēmumu Sigmen

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar Latvijas uzņēmumu Sigmen, lai gan to kontrolē bijušais VDK virsnieks Jurijs Simoņenkovs, kas ar bijušo VDK virsnieku un aģentu starpniecību saistīts ar Krievijas politiskajiem līderiem.

Latvijas Radio krīzes risināšanai piesaistīs mediatoru

Lai risinātu krīzi Latvijas Radio, medija valde piesaistīs mediatoru, informē sabiedriskie mediji.

Viņķele: Izrakstot zāļu vispārīgos nosaukumus, varētu ietaupīt ap 20 miljoniem

Kompensējamo medikamentu vispārīgo nosaukumu izmantošana, izrakstot receptes, varētu ietaupīt veselības aprūpes budžetā apmēram 20 miljonus eiro, apgalvo veselības ministre Ilze Viņķele.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Francija atjaunos Parīzes dievmātes katedrāli par 850 milj. eiro

Francijas parlaments ir apstiprinājis Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbus, lai atjaunotu vēsturisko ēku, kuras jumts nopostīts ugunsgrēkā aprīlī. Darbus paredzēts veikt par 850 miljoniem eiro, un tie varētu noslēgties ar viduslaiku katedrāles modernizāciju.

IZM neatbalsta iespēju reemigrantu bērniem pārejās periodā skolās nelikt atzīmes

Adaptācijas laiku reemigrējušo ģimeņu bērniem izglītības iestāde noteikti var paredzēt, tomēr nav iespējams, ka skolēns nesaņem vērtējumu vienu mācību gadu, kā piedāvā eksperte Ieva Reine, komentē IZM eksperte Olita Arkle.

ABLV Bank jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā

Likvidējamā ABLV Bank šā gada jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā, liecina bankas sagatavotais pārskats par darbību jūnijā.