bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 18.01.2020 | Vārda dienas: Antis, Antonijs, Antons
LatviaLatvija

Izcila reputācija, «mugurkauls» – nākamajam ģenerālprokuroram nepieciešamās īpašības

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ēriks Kalnmeiers, Ģenerālprokuratūra, ģenerālprokurors, Modris Adlers, Aivars Ostapko, Andris Gurasovs, Krišjānis Rudzītis, Ivars Žubulis, Ligita Vehi, Māris Leja,

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers

Daļai potenciālo ģenerālprokurora amata pretendentu nav vēlēšanās kandidēt uz šo krēslu vai arī viņi publiski nekomentē savu rīcību, ja šāda iespēja tiktu piedāvāta.

Nākamgad vasarā pilnvaras beigsies pašreizējam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, un likums patlaban paredz, ka par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas (AT) tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā vai ne mazāk kā desmit gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā.

Tāpat likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem.

Ņemot vērā minēto, aģentūra LETA aptaujāja daļu to amatpersonu, kas atbilst šīm prasībām. Tiesu apgabala prokuratūru, specializēto prokuratūru un Ģenerālprokuratūras struktūrvienību virsprokuroriem Aivaram Ostapko, Elitai Jurkjānei, Unai Brenčai, Krišjānim Rudzītim, Jurim Pēdam, Ramonai Bērziņai, Ingemāram Masaļskim, Armīnam Meisteram, Andrim Gusarovam, Ligitai Vehi, Dainim Mālmanim, Ivonnai Ašmanei, Arvīdam Kalniņam, Viktorijai Opincānei, Modrim Adleram, Alēnam Mickevičam, Gitai Biezumai, Vinetai Zvirbulei, Agnim Krastiņam, Ivaram Žubulim, un Antrai Sprudzānei tika uzdots jautājums par to, vai viņi apsvērtu iespēju kandidēt uz ģenerālprokurora amatu, ja AT priekšsēdētājs to piedāvātu. Tāpat amatpersonām tika lūgts nokomentēt, kādām īpašībām jāpiemīt nākamā ģenerālprokurora amata kandidātam.

Lielākā daļa minēto amatpersonu komentārus nesniedza, taču atsevišķi virsprokurori atbildēja.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers norādīja, ka viennozīmīgi neapsvērtu iespēju kandidēt.

Viņaprāt, nākamajam ģenerālprokuroram jābūt pieredzei darbā prokuratūrā vai tiesā attiecīgi prokurora vai tiesneša amatā, pieredzei kolektīva vadīšanā, spējai komunicēt ar kolektīvu, uzklausīt dažādus viedokļus un būt izlēmīgam. Tāpat nākamajam ģenerālprokuroram jābūt spējai publiski paust savu viedokli par aktuāliem problēmjautājumiem, pārliecinoši skaidrot savu viedokli, turklāt arī prokuratūras vārdā.

Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko nekomentēja, vai apsvērtu iespēju kandidēt, taču piebilda, ka minētā amata kandidātam ir jābūt mūsdienīgam skatījumam uz prokuratūras attīstību nākotnē, progresīvam redzējumam prokurora funkciju efektivitātes un kvalitātes nodrošināšanā.

«Stingrs mugurkauls un nelokāmība jebkādas nepamatotas iejaukšanās gadījumos neatkarīgas prokuratūras darbībā,» norādīja Ostapko.

Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Andris Gusarovs iespēju kandidēt uz ģenerālprokurora amatu neapsverot.

Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas virsprokurors Krišjānis Rudzītis atbildēja, ka iespēju apsvērtu, bet nekandidētu, jo viņš uzskata, ka nav nepieciešamās pieredzes, lai ieņemtu šādu amatu.

Rudzītis uzskata, ka ģenerālprokurora kandidātam jābūt ar nevainojamu reputāciju, godīgam un principiālam, taču ar šīm īpašībām vien nepietiek. Tā kā ģenerālprokurors vada valstiski svarīgu un salīdzinoši lielu iestādi, tad, viņaprāt, pašsaprotami jābūt cilvēkam gan ar augsti profesionālu izpratni par izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu darbību, gan arī ar ilggadēju pieredzi kādas nozīmīgas iestādes vai struktūrvienības sekmīgā vadīšanā. Turklāt aizvien aktuālāka kļūst šāda līmeņa vadītāju spēja būt reprezentabliem ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Lasiet arī: Ekskluzīvi | JKP deputāts Eglītis: Bičkovičs un Kalnmeiers, šādi strādājot ar tieslietām privātajā sektorā, sen būtu izmesti no darba

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Ivars Žubulis norādīja, ka patlaban kandidēšanas iespēju neapsverot. Savukārt Vidzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurore Ligita Vehi norādīja, ka neplānojot tik krasu karjeras kāpienu un kandidēšanas iespēju nepieņemtu, jo viņai patīk esošais darbs, kurā katru dienu apgūstot ko jaunu un pilnveidojot jau esošās prasmes.

Žubulis atzina, ka ģenerālprokurora amata kandidātam jābūt godīgam, taisnīgam, izlēmīgam, bet Vehi ieskatā šī krēsla pretendentam jāpiemīt nevainojamai reputācijai, neatkarībai, godīgam un taisnīgam, kā arī prasmēm vadīt iestādi un kolektīvu, nekad nezaudējot cilvēcīgumu.

Tāpat aģentūra LETA uzrunāja Māri Leju, kurš plašāk zināms kā vairāku skaļu korupcijas lietu prokurors. Pašreizējais Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, Latvijas Prokuroru biedrības viceprezidents atzina, ka Latvijas tiesās un prokuratūrā ir kvalificēti speciālisti, kuri ir cienīgi ieņemt minēto amatu. Vai pretendentiem jānāk no prokuratūras vai tiesu aprindām, tas ir AT priekšsēdētāja izvēlē.

Leja uzskata, ka ģenerālprokurora amata kandidātam labi jāpārzina prokuratūras darbības specifika visos līmeņos, jābūt autoritātei prokuroru vidū un ar labām organizatoriskām spējām. Tāpat šādam cilvēkam jāprot labi komunicēt ar masu saziņas līdzekļiem un jābūt «ar dzelzs nervu sistēmu».

Pats Leja uz minēto amatu nevēlētos pretendēt. «Es neuzskatu, ka būtu piemērots kandidāts šim amatam, kaut vai tādēļ, ka man nav liela prakse liela kolektīva vadīšanā. Man vairāk patīk darbs pie konkrētu krimināllietu izmeklēšanas,» uzsvēra Leja.

Uz Ģenerālprokurora amatu nevēlas kandidēt arī Latvijas apgabaltiesu priekšsēdētāji – Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Inguna Preisa, Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere, Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone. Strauts gan norādīja, ka pirms pieciem gadiem šādu iespēju apsvērtu, bet tagad vairs nē.

Apgabaltiesu priekšsēdētāji atzina, ka nākamajam ģenerālprokuroram jābūt augstam profesionālim, pie kura pēc padoma var vērsties jebkurš prokurors. Tāpat amatpersonai labi jāpārzina likumi, jābūt godīgam, cilvēcīgam, cienītam kolektīvā, kā arī pārliecinātam savos uzskatos un domās.

Latvijas lielākās apgabaltiesas priekšsēdētāja Vilsone norādīja, ka nākamā ģenerālprokurora amata kandidātiem galvenokārt nepieciešama profesionālā kompetence, mērķtiecība, drosme un godaprāts.

Neviens no Satversmes tiesas tiesnešiem komentārus nevēlējās sniegt. Tiesā teica, ka Prokuratūras likumā ir noteikta ģenerālprokurora iecelšanas kārtība, kurā definētas gan kandidātu izvirzīšanas prasības, gan kritēriji, kuriem kandidātam ir jāatbilst, kā arī amatā apstiprināšanas kārtība.

Tie nav Satversmes tiesas kompetencē ietilpstošie jautājumi, tāpēc, respektējot šī procesa objektivitāti un neitralitāti, nebūtu korekti, ja tiesneši izteiktu savus komentārus par minētajiem jautājumiem, norādīja tiesā.

Jau ziņots, ka nākamgad vasarā beigsies pilnvaras pašreizējam ģenerālprokuroram Kalnmeieram.

Vēl par šo tematu: Kalnmeiers «novilks» līdz pilnvaru termiņa beigām? AT neredz pamatu ģenerālprokurora atlaišanai

Patlaban likums paredz, ka ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās AT priekšsēdētājam savus ierosinājumus par amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, AT plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.

Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) nesen ir iesniedzis Tieslietu padomes priekšsēdētājam, AT priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam vairākus priekšlikumus ģenerālprokurora amata kandidātu atlases procesa pilnveidei.

Viņa priekšlikums izmaiņām Prokuratūras likumā paredz, ka pretendents savu kandidatūru piesaka personīgi bez starpniekiem. Savukārt Tieslietu padome izveido pretendentu vērtēšanas komisiju un nosaka vienotus kritērijus. Tad komisija novērtē visus pretendentus un virza tos izskatīšanai Tieslietu padomē. Pēc tam padome piemērotāko kandidātu virza uz Saeimu apstiprināšanai amatā.


Pievienot komentāru

FKTK nosaka izņēmumus, kuros bankas drīkst apkalpot sankcionēto Lembergu

FKTK noteikusi gadījumus, kuros Latvijas finanšu tirgus dalībnieki drīkst apkalpot ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu un trīs ar viņu saistītās organizācijas.

Ministru prezidents ekonomikas ministram uzdod rast risinājumus dzīvojamā fonda jautājumā

«Gadiem nerisinātais novecojušā dzīvojamā fonda un nepietiekamo dzīvojamo platību jautājums skar lielu daļu mūsu sabiedrības. Tas kavē iedzīvotāju dzīves kvalitātes, sadzīves apstākļu uzlabošanos un ir steidzami jālabo.»

Martins Dukurs izcīna uzvaru Pasaules kausa piektajā posmā

Labākais Latvijas skeletonists Martins Dukurs piektdien, 17.janvārī, Austrijā izcīnījis uzvaru Pasaules kausa piektā posma sacensībās, Īglsas trasē izcīnot jau desmito panākumu pēc kārtas.

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasa no Irānas kompensācijas upuru tuviniekiem

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasījušas Irānai uzņemties pilnu atbildību par tās notriekšanu un izmaksāt kompensācijas upuru tuviniekiem.

Atlaistajiem LDz darbiniekiem sola piemeklēt piemērotākās vakances

NVA atlaistajiem VAS Latvijas dzelzceļš darbiniekiem piedāvās viņiem piemērotākās vakances, nepieciešamības gadījumā dodot iespēju arī pārkvalifikācijas, paaugstināt kvalifikāciju vai apgūt jaunu profesiju.

Pērn Pasažieru vilciens pārvadājis par 2% vairāk pasažieru

Aizvadītajā gadā AS Pasažieru vilciens kopumā pārvadājis 18,5 miljonus pasažieru, kas ir par 2,05% vairāk nekā 2018.gadā, informē uzņēmumā.

Ukrainas premjerministrs iesniedz atlūgumu pēc balss ieraksta nopludināšanas

Ukrainas premjerministrs Oleksijs Hončaruks ir iesniedzis atlūgumu no amata pēc tam, kad viņš ticis saistīts ar atklātībā nonākušu audio ierakstu, kur kāds vīrietis dzirdams kritizējam Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un viņa zināšanas ekonomikā.

Latvijā decembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Čehijā, Bulgārijā, Polijā, Nīderlandē un Lietuvā. Pēc Latvijas seko Slovēnija, Austrija, Luksemburga un Igaunija, Zviedrija, Francija un Vācija.

Igaunijā imigrācija turpina veidot iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn reģistrēts iedzīvotāju skaita pieaugums piekto gadu pēc kārtas un ir skaidrojams ar imigrāciju, liecina Igaunijas Statistikas pārvaldes dati par 2019.gadu.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos gaida vairāk nekā 35 000 dalībnieku

Svētku dalībnieku vidū būs gan Latvijas skolu, gan profesionālās izglītības iestāžu, gan mūzikas skolu audzēkņi, latviešu diasporas pārstāvji, kā arī bērni ar īpašām vajadzībām.

BNN pēta | Raunas ielas īpašumi: Klusais vietnieks ar «slepeno maku» Lemberga interesēs

Aizdomas, ka sankcionētais Aivars Lembergs «pārdevis» nekustamo īpašumu Raunas ielā 27, Rīgā, savai māsai «izskata pēc» vien. Tas varētu būt darīts, lai izvairītos no mantas konfiskācijas notiesājoša sprieduma gadījumā vai no iespējamā aresta uzlikšanas tai.

Dzēsts jau pirmais kūlas ugunsgrēks šajā gadā

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019.gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21.februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā.

Austrālijā lietus palīdz apdzēst daļu ugunsgrēku

Austrālijas austrumus, kas cietuši apjomīgos un ilgos mežu ugunsgrēkos, ir sasnieguši lietus mākoņi. Ugunsdzēsēji pauduši cerību, ka lietus palīdzēs ierobežot liesmu izplatību.

Bordāns redz labus potenciālos AT priekšsēdētāja un ģenerālprokurora pēctečus

Redzu cilvēkus, kuri varētu godam mainīt Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas darbības standartus, vaicāts, vai redz potenciālus kandidātus šo iestāžu vadībai.

Kariņš apstiprina naftas piegāžu iespēju Baltkrievijai caur Latviju

Pēc sarunas ar Lukašenko Kariņš žurnālistiem norādījis, ka abpusējo ekonomisko attiecību attīstīšanā pats loģiskākais ir pievērsties transportam un loģistikai, jo šajās nozarēs starp abām valstīm jau pastāv attiecības.

Nedēļas nogalē saglabāsies samērā silts laiks

Pūtīs mērens dienvidu, dienvidrietumu vējš, kas vietām brāzmās sasniegs 14 m/s. Gaisa temperatūra naktī būs 0…+5 grādu robežās, bet dienā termometra stabiņš pakāpsies līdz +3…+6 grādiem.

GKR palīdz gāzt Rīgas vicemērus un «pieliek punktu» līdzšinējai valdošajai koalīcijai

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova un vietnieks Druvis Kleins ārkārtas sēdē zaudējuši savus amatus, jo par viņu gāšanu kopā ar opozīciju nobalsoja arī vairāki valdošajā koalīcijā esošās GKR deputāti

Arī studējošie kritizē IZM sagatavoto ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu

Arī studējošie kritizē IZM sagatavoto ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu, tajā saskatot pārāk daudz nepilnību.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujākais ES

Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 13,5%, kas ir straujākais kāpums no 27 ES dalībvalstīm.

Krievijā apstiprina amatā Putina jauno premjerministru

Krievijas Valsts dome ceturtdien, 16.janvārī, apstiprinājusi valdības vadītāja amatā Mihailu Mišustinu, kura kandidatūru ierosinājis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Pērn SEB banka izsniegusi studentiem kredītos izsniegusi 9,4 miljonus eiro

Pērn SEB banka studentiem piešķīrusi 1 469 aizdevumus ar valsts galvojumu un to kopsumma ir aptuveni 9,4 miljoni eiro, informē bankā.

Saeima pieņem paziņojumu par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību

Saeima ceturtdien, 16.janvārī, pieņēmusi paziņojumu par Latvijas okupāciju un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību.

Latvijas dzelzceļš plāno atlaist 1 500 darbinieku

VAS Latvijas dzelzceļš līdz šā gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1 500 darbiniekiem.

Lietuvas vēlēšanu sliekšņa reformu aptur viena balss

Lietuvas vēlēšanu sistēmas reformēšanai valstī ir teju vispārējs atbalsts, taču mēģinājums pazemināt parlamenta vēlēšanu slieksni partijām no pieciem līdz trim procentiem šonedēļ cietis neveiksmi.

Mūrniece lūdz Dānijas vēstnieku rast risinājumu, lai Kristīne Misāne netiku izdota Dienvidāfrikas Republikai

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece informējusi Dānijas vēstnieku Latvijā par Saeimas lēmumu par Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību un lūgusi Dāniju sniegt atbalstu, lai Misāne netiktu izdota Dienvidāfrikas Republikai kriminālvajāšanai.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!