bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 21.01.2020 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija

Izdegšanas sindroms – kad aizrautību nomaina spēku izsīkums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ejam mežā!, Latvijas valsts meži, izdegšanas sindroms, parūpēties par sevi, pastaiga, atpūta

Mūsdienās arvien biežāk var dzirdēt par izdegšanas sindromu darba vidē – emocionāla un fiziska noguruma stāvokli, kas ir sekas ilgstošam emocionālam diskomfortam. «Kā saspringtajā ikdienā parūpēties par savu garīgo veselību, un ko darīt, ja jūtam, ka arī paši lēnām izdegam?» skaidro psihoterapijas speciāliste un kustības Ejam mežā vēstnese Dace Caica.

Nomāktība un nogurums, kas nepāriet arī pēc miega

Emocionālās izdegšanas sindroms parasti nerodas vienas dienas laikā un attīstās pakāpeniski – sākumā cilvēks ir entuziasma pilns un var pat atteikties no savām vajadzībām, kas nav saistītas ar darbu, tomēr pēc laika aizrautību nomaina emocionāls un fizisks spēku izsīkums. «Parādās nomāktība un nogurums, kas parasti nepāriet arī pēc nakts miega,» skaidro psihoterapijas speciāliste. «Pozitīvas un negatīvas emocijas, ko iepriekš izraisīja darbs, nomaina vienaldzība un cinisms – parādās cietsirdīga, bezpersoniska attieksme pret savu profesiju, klientiem un kolēģiem. Samazinās arī personīgie sasniegumi un darba efektivitāte – cilvēks neredz profesionālās attīstības iespējas.»

Visbiežāk emocionālā izdegšana tiek novērota starp «altruistisko» profesiju darbiniekiem jeb tiem, kuriem profesionālo prasību īstenošana prasa lielu emocionālo atdevi, – tie ir skolotāji, medmāsas, ārsti, sociālie darbinieki, psihologi, mācītāji un lektori. Tomēr Caica atzīst, ka izdegšanas sindroms tāpat var rasties arī citu profesiju pārstāvjiem, kuriem darbs nav tieši saistīts ar saskarsmi un citiem cilvēkiem, piemēram, programmētājiem, mājsaimniecēm u.c.

Kādi ir simptomi?

Kopumā var izdalīt piecu veidu simptomus, kas ir raksturīgi emocionālajai izdegšanai. Fiziskie simptomi izpaužas kā nogurums un nomāktība, spēku izsīkums, svara izmaiņas, miega traucējumi, slikts vispārējs organisma stāvoklis. Var parādīties elpas trūkums un aizdusa, slikta dūša, galvas reiboņi un pārmērīga svīšana, kā arī paaugstināts arteriālais spiediens.

Emociju trūkums, pesimisms, cinisms un cietsirdība gan darbā, gan privātajā dzīvē ir izdegšanas emocionālie simptomi. Cilvēks kļūst vienaldzīgs, viņam parādās bezpalīdzības un bezcerības sajūta, agresivitāte un viegla aizkaitināmība, nepamatota trauksme un nemiers. Sociālie simptomi saistīti ar izolēšanos no apkārtējiem – samazinās sociālā aktivitāte, pazūd vaļasprieki, sociālie kontakti pārsvarā notiek tikai, piemēram, darbā. Cilvēkam var pasliktināties attiecības ar apkārtējiem.

Lasiet arī: Piecas pazīmes, kas liecina par migrēnu

Cilvēkiem, kuri regulāri strādā vairāk nekā 45 stundas nedēļā, nereti var vērot uzvedības pārmaiņas – cilvēks ātri nogurst, samazinās slodzes izturība, var pieaugt alkohola un medikamentu patēriņš, un var rasties vienaldzība pret ēdienu. Savukārt garlaicība, apātija, dzīvesprieka zudums un intereses trūkums attiecībā uz jaunām idejām savā profesionālajā jomā klasificējami kā izdegšanas simptomi, kas saistīti ar cilvēka intelektuālo stāvokli.

Lēnām izdegu. Kā rīkoties?

Emocionālās izdegšanas sindroma attīstības risks atkarīgs no vairākiem faktoriem – cilvēka veselības stāvokļa un stresa noturības, darba apstākļiem, savstarpējām attiecībām gan darba kolektīvā, gan mājās, kā arī kopējās dzīves situācijas. Lai rūpētos par savu fizisko un garīgo veselību, ikdienā ļoti svarīgi ir mēreni sadalīt slodzi, ievērojot dienas režīmu un dienas laikā ieplānojot regulārus atpūtas brīžus. Tāpat ikvienam svarīgi definēt mērķus savā personīgajā un darba dzīvē – tie var būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķi, piemēram, iestāties augstskolā, apgūt kādu no svešvalodām, sagatavoties maratonam vai arī realizēt kādu sev sirdij tuvu projektu. Ja cilvēks jūt spēku izsīkumu, iespēju robežās jācenšas samazināt stresa faktorus, piemēram, izvairīties no nevajadzīgas konkurences par labākā titulu vienmēr un visur.

Pašsajūtu var uzlabot, uz laiku pārtraucot strādāt un dodoties garākā atvaļinājumā, izrunājoties ar cilvēku, ar kuru ir saspringtas attiecības, vai ikdienā biežāk atvēlot laiku pastaigām svaigā gaisā. Ideāli, ja ikdienas skrējienā izdodas ieplānot regulāras pastaigas mežā vai pie jūras – visvienkāršākais veids, kā caur ķermeni ietekmēt noskaņojumu un prāta stāvokli, ir pakustēties mazliet vairāk, nekā ikdienā to darām. «Mūsdienās cilvēks lielāko daļu sava nomoda laika pavada, sēžot birojā pie datora, mājās pie televizora vai arī, pārvietojoties sabiedriskajā transportā un automašīnā,» skaidro psihoterapijas speciāliste. «Ilgstoši šāds stāvoklis mūsu organismam un garīgajai veselībai nav piemērots, līdz ar to ķermenis sāk sūtīt dažādus neapmierinājuma impulsus smadzenēm. Ja mēs tos ignorējam, zaudējam enerģijas līmeni, iedvesmu un pozitīvismu.»

Caica arī uzsver – zinātniski pierādīts, ka cilvēkiem, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, tajā skaitā arī vismaz 30 minūšu garām pastaigām dienā, ievērojami uzlabojas veselības stāvoklis. Šie cilvēki retāk slimo, uzlabojas viņu miega kvalitāte, mazinās sirds un asinsvadu slimības, kā arī palielinās dzīves ilgums.

Pastaiga svaigā gaisā organismā vairo arī laimes hormonus – endorfīnus.

«Nesteidzīgai iešanai piemīt meditatīvs efekts, kas nomierina satrauktu prātu gluži tāpat kā joga vai elpošanas vingrinājumi,» stāsta Caica. «Pastaigājoties mežā, gluži tāpat kā meditējot, mums ir iespēja satikt un būt kopā ar sevi. Bailes, šaubas, uztraukumu un zemes kņadu varam viegli atstāt meža malā.»

AS Latvijas valsts meži savas 20 gadu jubilejas ietvaros īsteno kustību Ejam mežā, kas aicina katru Latvijas iedzīvotāju izmantot visiem pieejamo rekreācijas iespēju – mežu, lai rūpētos par savu garīgo un fizisko veselību. Kustības mērķis ir mudināt Latvijas iedzīvotājus izmantot mežu plašo pieejamību un brīvo laiku veselīgi un aktīvi pavadīt ārpus telpām.


Pievienot komentāru

Interpola bijušo priekšnieku notiesā uz 13 gadiem cietumā

Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola bijušais priekšnieks Mengs Hongvei viņa dzimtajā Ķīnā notiesāts uz 13 gadiem cietumā par kukuļņemšanu.

Saeimas komisijā lemj par lēnāku akcīzes likmes kāpumu cukurotajiem dzērieniem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vienojusies noteikt zemāku akcīzes nodokļa likmi cukurotajiem dzērieniem, nekā tas tika atbalstīts agrākos likumprojekta lasījumos.

Spānijā postījumus rada stipra vētra

Spānijas dienvidaustrumus skārusi stipra vētra, ko amatpersonas saistījušas ar četru cilvēku bojāeju. Vētra nonākusi Francijā, kur to raksturo kā spēcīgāko ziemas vētru kopš 1982.gada.

Latvijā trešajā ceturksnī budžeta deficīts bijis līdzīgs ES vidējam rādītājam

Latvijas budžeta deficīts pērn trešajā ceturksnī veidojis 0,9% no iekšzemes kopprodukta, un tas līdzinājās vidējam līmenim Eiropas Savienībā.

LAKRA: Pēc Parex parādu norakstīšanas valsts nākamajam solim jābūt Latvijas iedzīvotāju bezcerīgo parādu atlaišanai

Tas, ka tiek izvērtēta iespēja pārtraukt tiesāšanos ar bijušajiem Parex īpašniekiem par parādu piedziņu, tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir signāls, ka valsts ir gatava atlaist viņu parādus, uzskata LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Latvijas Kuģu reģistrā pieaug kravas kuģu skaits

Gada laikā Kuģu reģistrā no jauna reģistrēti astoņi – seši sauskravas kuģi un divi naftas tankkuģi. SOLAS kuģu kopējā tonnāža sasniegusi 140 301.

Atskats uz laiku pēc dižķibeles: Latvijā turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politika

«Latvijā joprojām ir turpinājusi rezonēt «gāzi grīdā» politikas negatīvā ietekme,» atskatoties uz gadiem pēc krīzes, spriež SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Rīgas domes opozīcija neredz jēgu parakstīties par Burova atlaišanu, jo Saeima, visticamāk, atstādinās visu domi

Rīgas domes opozīciju pārstāvošie politiskie spēki pagaidām neplāno sākt parakstu vākšanu par neuzticības izteikšanu Oļegam Burovam, jo uzskata, ka tuvāko nedēļu laikā Saeima nobalsos par domes atlaišanu.

Krievijas lielpilsētās evakuē tiesas spridzināšanas draudu dēļ

Maskavā un Sanktpēterburgā otrdien, 21.janvārī, evakuēti tiesu nami saistībā ar atkārtotiem spridzināšanas draudiem šajās ēkās, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Vējoni ievēl par Latvijas Basketbola savienības prezidentu

Par Latvijas Basketbola savienības prezidentu ievēlēts bijušais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM.lv.

Konkurences padome: Tikai 41% no Latvijā patērētā alus ražo šeit uz vietas

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm, secinājusi Konkurences padome.

ASV sākas impīčmenta tiesa pret Donaldu Trampu

ASV Kongresa Senātā otrdien, 21.janvārī, paredzēts sākums impīčmenta tiesai, kuras mērķis ir noskaidrot, vai ASV prezidents Donalds Tramps ir vainīgs apsūdzībās, kas saistītas ar viņa ārpolitikas kontaktiem ar Ukrainu.

Aptauja: Puse iedzīvotāju uzskata, ka valsts autoceļu būvdarbu kvalitāte ir uzlabojusies

Puse jeb 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā ārpus apdzīvotām vietām esošo valsts autoceļu būvdarbu kvalitāte kopumā ir uzlabojusies, par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

LZP reģionālā nodaļa rosina runāt par partijas atšķelšanos no ZZS

Latvijas Zaļās partijas Cēsu nodaļa uzskata, ka partijai būtu jāuzsāk diskusija par iespējamu aiziešanu no Zaļo un zemnieku savienības, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

SVF samazina pasaules ekonomikas prognozi 2020.gadam

Starptautiskais Valūtas fonds ir samazinājis tā ekonomiskās izaugsmes prognozi pasaulei 2020.gadam, lēmumu skaidrojot ar neskaidrību, ko rada ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecību saspīlējums un gausa tautsaimniecības izaugsme Indijā.

Klimatam veltītā Davosas forumā pretējus skatījumus paudīs Tunberga un Tramps

Davosā, Šveicē otrdien, 21.janvārī, sākas Pasaules Ekonomikas forums, un tas ir veltīs ekonomikas pārmaiņām ceļā uz ilgtspējīgu tautsaimniecību. Pretēji skatījumi ir gaidāmi ASV prezidenta Donalda Trampa un klimata aktīvistes Grētas Tunbergas.

Swedbank Latvijas ekonomikas izaugsmi 2020.gadā paredz 2,2% apmērā

Latvijas tautsaimniecības izaugsme arī 2020.gadā balstīsies privātajā patēriņā un izaugsme gaidāma 2,2% apmērā, prognozē Swedbank galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Arī Jūlija Krūmiņa sodīšana par nelikumīgu partijas finansēšanu neesot iemesls ZZS nepiešķirt valsts finansējumu

Prokuratūras piemērotais naudas sods uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam neliedz pārtraukt valsts finansējuma izmaksu Zaļo un zemnieku savienībai.

Gaisa spēku komandiera amatā stāsies pulkvežleitnants Viesturs Masulis

Pulkvežleitnants Masulis dienējis dažādos amatos Gaisa spēkos, tostarp bijis Gaisa telpas novērošanas eskadriļas komandieris un Gaisa spēku štāba priekšnieks, un starptautisku dienesta pieredzi ieguvis NATO štābā.

Ģirģens: Plašāks pretendentu loks VP vadītāja amatam būtu sabiedrības interesēs

Plašaks pretendentu loks Valsts policijas priekšnieka amatam būtu sabiedrības interesēs, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Valodas inspektori Igaunijā lūdz Hesburger pārtulkot «drive-in» zīmes

Igaunijas Valodas inspekcija norādījusi somu ātrās ēdināšanas tīklam Hesbruger, ka tas pārkāpj Valodas likumu, izvietojot zīmes ar anglisko uzrakstu «drive-in» bez tulkojuma igauņu valodā.

Piemin arī barikāžu laika žurnālistus

«Var jau būt, ka toreiz zāle bija zaļāka un mēs paši – jaunāki, bet mēs un mūsu atmiņas ir tās pašas – par Latvijas brīvību.»

Lietuva pārdēvēs autoceļus, godinot Baltijas ceļu; mudinās Latviju un Igauniju darīt tāpat

Lietuva plāno godināt Baltijas ceļa akciju, par Baltijas ceļu nosaucot maģistrālos autoceļus, uz kuriem cilvēki tolaik veidoja dzīvo ķēdi, kā arī iecerējusi aicināt līdzīgi rīkoties arī Latviju un Igauniju.

Akciju cenas sarūk, investoriem pārdodot sadārdzinājušās akcijas

Akciju cenas piektdien bija kāpušas un Volstrītas indeksi pieauguši līdz jauniem rekordiem, jo spēcīgi Ķīnas ekonomikas dati uzlaboja globālās ekonomikas perspektīvu pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās.

Kariņš: Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām kandidātiem VP vadītāja amatam, nevis pret konkursa rīkošanu

Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām Valsts policijas vadītāja amata kandidātiem, bet nevis pret konkursa rīkošanu, pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem pavēstījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!