bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 09.04.2020 | Vārda dienas: Alla, Valērija, Žubīte

Izdegšanas sindroms – kad aizrautību nomaina spēku izsīkums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ejam mežā!, Latvijas valsts meži, izdegšanas sindroms, parūpēties par sevi, pastaiga, atpūta

Mūsdienās arvien biežāk var dzirdēt par izdegšanas sindromu darba vidē – emocionāla un fiziska noguruma stāvokli, kas ir sekas ilgstošam emocionālam diskomfortam. «Kā saspringtajā ikdienā parūpēties par savu garīgo veselību, un ko darīt, ja jūtam, ka arī paši lēnām izdegam?» skaidro psihoterapijas speciāliste un kustības Ejam mežā vēstnese Dace Caica.

Nomāktība un nogurums, kas nepāriet arī pēc miega

Emocionālās izdegšanas sindroms parasti nerodas vienas dienas laikā un attīstās pakāpeniski – sākumā cilvēks ir entuziasma pilns un var pat atteikties no savām vajadzībām, kas nav saistītas ar darbu, tomēr pēc laika aizrautību nomaina emocionāls un fizisks spēku izsīkums. «Parādās nomāktība un nogurums, kas parasti nepāriet arī pēc nakts miega,» skaidro psihoterapijas speciāliste. «Pozitīvas un negatīvas emocijas, ko iepriekš izraisīja darbs, nomaina vienaldzība un cinisms – parādās cietsirdīga, bezpersoniska attieksme pret savu profesiju, klientiem un kolēģiem. Samazinās arī personīgie sasniegumi un darba efektivitāte – cilvēks neredz profesionālās attīstības iespējas.»

Visbiežāk emocionālā izdegšana tiek novērota starp «altruistisko» profesiju darbiniekiem jeb tiem, kuriem profesionālo prasību īstenošana prasa lielu emocionālo atdevi, – tie ir skolotāji, medmāsas, ārsti, sociālie darbinieki, psihologi, mācītāji un lektori. Tomēr Caica atzīst, ka izdegšanas sindroms tāpat var rasties arī citu profesiju pārstāvjiem, kuriem darbs nav tieši saistīts ar saskarsmi un citiem cilvēkiem, piemēram, programmētājiem, mājsaimniecēm u.c.

Kādi ir simptomi?

Kopumā var izdalīt piecu veidu simptomus, kas ir raksturīgi emocionālajai izdegšanai. Fiziskie simptomi izpaužas kā nogurums un nomāktība, spēku izsīkums, svara izmaiņas, miega traucējumi, slikts vispārējs organisma stāvoklis. Var parādīties elpas trūkums un aizdusa, slikta dūša, galvas reiboņi un pārmērīga svīšana, kā arī paaugstināts arteriālais spiediens.

Emociju trūkums, pesimisms, cinisms un cietsirdība gan darbā, gan privātajā dzīvē ir izdegšanas emocionālie simptomi. Cilvēks kļūst vienaldzīgs, viņam parādās bezpalīdzības un bezcerības sajūta, agresivitāte un viegla aizkaitināmība, nepamatota trauksme un nemiers. Sociālie simptomi saistīti ar izolēšanos no apkārtējiem – samazinās sociālā aktivitāte, pazūd vaļasprieki, sociālie kontakti pārsvarā notiek tikai, piemēram, darbā. Cilvēkam var pasliktināties attiecības ar apkārtējiem.

Lasiet arī: Piecas pazīmes, kas liecina par migrēnu

Cilvēkiem, kuri regulāri strādā vairāk nekā 45 stundas nedēļā, nereti var vērot uzvedības pārmaiņas – cilvēks ātri nogurst, samazinās slodzes izturība, var pieaugt alkohola un medikamentu patēriņš, un var rasties vienaldzība pret ēdienu. Savukārt garlaicība, apātija, dzīvesprieka zudums un intereses trūkums attiecībā uz jaunām idejām savā profesionālajā jomā klasificējami kā izdegšanas simptomi, kas saistīti ar cilvēka intelektuālo stāvokli.

Lēnām izdegu. Kā rīkoties?

Emocionālās izdegšanas sindroma attīstības risks atkarīgs no vairākiem faktoriem – cilvēka veselības stāvokļa un stresa noturības, darba apstākļiem, savstarpējām attiecībām gan darba kolektīvā, gan mājās, kā arī kopējās dzīves situācijas. Lai rūpētos par savu fizisko un garīgo veselību, ikdienā ļoti svarīgi ir mēreni sadalīt slodzi, ievērojot dienas režīmu un dienas laikā ieplānojot regulārus atpūtas brīžus. Tāpat ikvienam svarīgi definēt mērķus savā personīgajā un darba dzīvē – tie var būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķi, piemēram, iestāties augstskolā, apgūt kādu no svešvalodām, sagatavoties maratonam vai arī realizēt kādu sev sirdij tuvu projektu. Ja cilvēks jūt spēku izsīkumu, iespēju robežās jācenšas samazināt stresa faktorus, piemēram, izvairīties no nevajadzīgas konkurences par labākā titulu vienmēr un visur.

Pašsajūtu var uzlabot, uz laiku pārtraucot strādāt un dodoties garākā atvaļinājumā, izrunājoties ar cilvēku, ar kuru ir saspringtas attiecības, vai ikdienā biežāk atvēlot laiku pastaigām svaigā gaisā. Ideāli, ja ikdienas skrējienā izdodas ieplānot regulāras pastaigas mežā vai pie jūras – visvienkāršākais veids, kā caur ķermeni ietekmēt noskaņojumu un prāta stāvokli, ir pakustēties mazliet vairāk, nekā ikdienā to darām. «Mūsdienās cilvēks lielāko daļu sava nomoda laika pavada, sēžot birojā pie datora, mājās pie televizora vai arī, pārvietojoties sabiedriskajā transportā un automašīnā,» skaidro psihoterapijas speciāliste. «Ilgstoši šāds stāvoklis mūsu organismam un garīgajai veselībai nav piemērots, līdz ar to ķermenis sāk sūtīt dažādus neapmierinājuma impulsus smadzenēm. Ja mēs tos ignorējam, zaudējam enerģijas līmeni, iedvesmu un pozitīvismu.»

Caica arī uzsver – zinātniski pierādīts, ka cilvēkiem, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, tajā skaitā arī vismaz 30 minūšu garām pastaigām dienā, ievērojami uzlabojas veselības stāvoklis. Šie cilvēki retāk slimo, uzlabojas viņu miega kvalitāte, mazinās sirds un asinsvadu slimības, kā arī palielinās dzīves ilgums.

Pastaiga svaigā gaisā organismā vairo arī laimes hormonus – endorfīnus.

«Nesteidzīgai iešanai piemīt meditatīvs efekts, kas nomierina satrauktu prātu gluži tāpat kā joga vai elpošanas vingrinājumi,» stāsta Caica. «Pastaigājoties mežā, gluži tāpat kā meditējot, mums ir iespēja satikt un būt kopā ar sevi. Bailes, šaubas, uztraukumu un zemes kņadu varam viegli atstāt meža malā.»

AS Latvijas valsts meži savas 20 gadu jubilejas ietvaros īsteno kustību Ejam mežā, kas aicina katru Latvijas iedzīvotāju izmantot visiem pieejamo rekreācijas iespēju – mežu, lai rūpētos par savu garīgo un fizisko veselību. Kustības mērķis ir mudināt Latvijas iedzīvotājus izmantot mežu plašo pieejamību un brīvo laiku veselīgi un aktīvi pavadīt ārpus telpām.


Pievienot komentāru

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!