bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

Izglītības iestādes var pieteikt mācības pieaugušajiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUValsts izglītības attīstī›bas aģentūra (VIAA) izsludinājusi mācību programmu pieteikšanu pieaugušo izglītības projekta Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide ceturtajai kārtai, kuru plānots izsludināt šī gada maijā. Izglītības institūcijas līdz 2019.gada 12.aprīlim var pieteikt mācību programmas 12 dažādās nozarēs, kā arī astoņās mūžizglītības kompetencēs.

Piedāvājumā atgriežas kultūras nozare

Atlasē var piedalīties izglītības iestādes, kuras atbilst izglītības iestāžu atlases nolikuma prasībām un iesniedz vismaz vienu izglītības programmu kādā no 12 tautsaimniecības nozarēm vai mūžizglītības kompetencēs.

Nozaru klāstā šoreiz ir tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošana, pārtikas rūpniecība un lauksaimniecība, ēdināšanas pakalpojumi un tūrisms, drukas un mediju tehnoloģijas, transports un loģistika, enerģētika, ķīmiskā rūpniecība, būvniecība, kokrūpniecība, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, metālapstrāde, mašīnbūve un mašīnzinības. Nozaru piedāvājumā šajā kārtā atgriežas arī kultūras nozare, kurā izglītības iestādes var pieteikt trīs veidu izglītības programmas bibliotēku darba jomā,» informē VIAA pārtsavji.

Tapat aģentūrā atzīmē, ka pirmo reizi projekta laikā ir iespēja pieteikt mācību programmas arī mūžizglītības kompetencēs. To vidū ir tādas kompetences kā valodas, digitālās, uzņēmējdarbības un ilgtspējas kompetence, matemātikas, dabaszinātņu un tehnoloģiju kompetence, kultūras izpratne un izpausme, personīgā, sociālā un mācīšanās kompetence, kā arī integrētās kompetences.

Izglītības iestādēm plašākas iespējas

Izglītības iestādes var pieteikt neformālās izglītības un profesionālās pilnveides programmas, kā arī profesionālās tālākizglītības programmas, kuras ļauj iegūt profesiju.

Šajā kārtā izglītības iestādēm ir lielākas iespējas pašām izvēlēties un pieteikt piemērotākās tālākizglītības programmas, ja tās ir kādai no 12 nozarēm atbilstošas kvalifikācijas, kas iekļautas nozares kvalifikāciju struktūrā un atbilst valstī noteiktajām prasībām.

«Jaunums ir iespēja piedāvāt apgūt kādu moduli no licencētas un akreditētas modulārās profesionālās izglītības programmas, kura atbilst nozarei un ir iekļauta nozaru kvalifikāciju struktūrā. Šādu atsevišķu moduļu apguve dod iespēju ātri un elastīgi reaģēt uz darba devēju vajadzību pieaugumu pēc specifiskām prasmēm un iemaņām. Tāpat kā iepriekšējā kārtā, saglabātas prasības izglītības programmu norises vietām. Mācības jāpiedāvā izglītībai piemērotās telpās – Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrētās programmu īstenošanas vietās vai neformālās izglītības programmas licencē norādītās īstenošanas vietās,» stāsta aģentūrā.

Plašāka informācija par atlases nosacījumiem un mācību vajadzībām, kā arī cita noderīga informācija pieejama VIAA mājaslapā un informatīvajos semināros izglītības iestādēm, kas notiks 7. un 8.martā.

Mācībās pieaugušajiem iesaistījušies 17 tūkstoši strādājošo

VIAA  norāda, ka kopš projekta uzsākšanas 2017.gadā tajā noritējušas jau trīs pieteikšanās kārtas, kuru rezultātā mācības pieaugušajiem uzsākuši 17 191 strādājošo, no kuriem vairāk nekā 11  tūkstoši izglītošanos jau pabeiguši. Latvijas darbaspēks ir gatavs mācīties mūža garumā, par ko liecina fakts, ka 31% visu mācību dalībnieku ir vecumā no 45 gadiem, kas ir projekta prioritārā mērķauditorija, savukārt 20% – vecumā virs 50 gadiem. Statistika par mācību dalībniekiem 1. un 2. kārtā liecina, ka 59% izglītības ieguvēju ir vīrieši, savukārt puse no visiem mācību dalībniekiem ir ar pamata, vidējo vai profesionālo izglītību.

Projektu Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide īsteno VIAA, lai pilnveidotu nodarbināto personu profesionālo kompetenci un laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, kā arī veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. Projektu finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts, sešu gadu laikā līdz 2022.gada 31.decembrim ieguldot vairāk nekā 25 miljonus eiro.


Pievienot komentāru

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.


-->