IZM: Lielākā daļa skolu plāno mācību procesu organizēt klātienē

Lielākā daļa jeb 82% skolu nākamajā mācību gadā plāno īstenot mācības klātienē, savukārt 18% skolu – kombinētā veidā, preses konferencē žurnālistiem pavēstījusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ministre stāstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lūdza skolas informēt par to, kuru no IZM piedāvātajiem modeļiem – A, B vai C – tās plāno izvēlēties. Pirmais no tiem paredz mācības pilnībā klātienē, otrais – daļēji, bet trešais – pilnībā attālināti.

Skolu aptaujā no 21. līdz 27.augustam piedalījās 557 skolas jeb 83% no visām vispārējās izglītības iestādēm, tostarp speciālās un privātās izglītības iestādēm. Ministre pauda cerību, ka arī pārējās apzinātās skolas vēl iesūtīs savas atbildes.

No iegūtajiem rezultātiem secināms, ka 448 jeb 82% skolu plāno īstenot mācības A modelī, savukārt 102 skolas jeb 18% – mācības B modelī.

Tāpat lielākā daļa jeb 472 skolas plāno mācību procesu vienas klases skolēniem organizēt vienā telpā, un skolotāji ies pie katras klases skolēniem, nevis otrādi, kā tas bijis līdz šim. Līdz šim zināms, ka 76 skolas gan šādu praksi nepiemēros.

Atklājies, ka 378 skolas plāno organizēt tā saucamās bloka stundas, lai tādējādi samazinātu mācību priekšmetu skaitu vienlaikus vienā dienā vai ilgākā laika periodā, savukārt 170 skolas šādus pasākumus neīstenos.

IZM arī uzzinājusi, ka tikai 184 skolas plāno noteikt atšķirīgus mācību stundu sākuma un beigu laikus dažādām klasēm, kamēr 364 skolas šādu praksi neizvēlējās ieviest.

Vēl zināms, ka 20 skolas īstenos mācību procesu maiņās, savukārt 24 izglītības iestādes organizēs mācības papildu skolas dibinātāja piešķirtajās telpās.

Preses konferencē arī informēja, ka sešas skolas noteikušas atšķirīgus starpbrīžus, četras skolas noteikušas mainīgus pusdienu starpbrīžus, trīs skolas nodrošinās vairākus dežūrskolotājus, trīs skolas pielietos līdz šim neizmantotas telpas, divās skolās nebūs stundu beigu zvana, jo stundu beigs skolotājs, kā arī divās skolās plānots organizēt āra klases.

Vēl atsevišķas skolas izvēlējušās piemērot individuālus skolēnu plūsmu nepārklāšanās un distancēšanās ievērošanas nodrošināšanas pasākumus, piemēram, kāda skola plāno noteikt atšķirīgu ierašanās laiku skolā, cita plāno noteikt, ka skolēni pārvietosies skolotāja pavadībā, bet vēl kāda skola caur skaļruņiem regulāri atgādinās par distancēšanos.

Lasiet arī: SPKC atgādina piesardzības pasākumu ABC, sākoties jaunajam mācību gadam

Tāpat IZM lūdza skolām iesniegt informāciju par to, kādus tiešsaistes rīkus tās plāno izmantot daļēji vai pilnīgi attālinātā mācību procesā. Aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa izvēlētos lietot saziņas platformu Zoom, tai seko Microsoft Teams un Google Classroom. Tikai 14 skolas norādījušas, ka izmantotu platformu Cisco Webex.

Jau ziņots, ka no šā gada 1.augusta mācību procesu organizēs klātienē izglītības iestādē, bet būs jāievēro virkne piesardzības prasību, tostarp jāorganizē izglītojamo plūsma, mazinot to krustošanos, kā arī nepieļaujot drūzmēšanos, iepriekš lēma valdība.

IZM un Valsts izglītības satura centrs (VISC) iepriekš informēja, ka mācību organizēšana no nākamā mācību gada plānota trīs modeļos. Pašlaik uzskatāms, ka no 1.septembra mācības visās izglītības iestādēs Latvijā notiek klātienē un tas ir A modelis, ja epidemioloģiskā situācija ir līdzīga kā tagad.

Arī šajā gadījumā, ja nepieciešams, izglītības procesu, atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam daļēji varēs īstenot attālināti, piemēram, to varēs darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu distancēšanās iespēju, piemēram, koplietošanas telpu piepildījuma un izglītojamo plūsmas organizēšanas un kontroles nolūkā.

IZM norādīja, ka šis nosacījums vispārējās izglītības iestādēs attiecināms tikai uz 7.–12.klasi, ņemot vērā izglītojamo vecumposmu un līdzdalību pašvadītā mācību procesā. Attiecīgi profesionālās izglītības iestādēs šāds risinājums iespējams visos kursos un grupās.

Vienlaikus, lai sekmīgi īstenotu mācību procesu, izglītības iestādes vadītājam būs jānosaka kārtību par mācību un pedagogu darba organizāciju, tai skaitā jānosaka komunikācijas kanālus ar izglītojamiem un viņu vecākiem.

Otrs jeb B modelis ir ieviešams tad, ja izglītības iestāde nevar nodrošināt distancēšanos, ar to saprotot pārāk blīvo koplietošanas telpu piepildījumu, klašu vai grupu pārklāšanos starpbrīžos un pasākumos. Iepriekš VISC vadītājs Catlaks skaidroja, ka šis modelis paredz, ka 1.–6.klase aizvien mācās klātienē, taču 7.–12.klasei 40–60% mācības var tikt organizētas attālināti un tikpat klātienē.

Savukārt profesionālās izglītības iestādēs 60–80% mācību procesa var nodrošināt izglītības iestādes telpās, bet 20– 40% attālināti. Augstskolās šī proporcija esot atkarīga no studiju programmas specifikas.

Savukārt C modelis paredz, ka mācības 1.–12.klasei organizē tikai attālināti, un to piemērotu tad, ja skolā ir konstatēta inficēšanās vai saslimstība ar COVID-19 vai valstī noteikti pretepidēmijas pasākumi. Catlaks skaidroja, ka tie, kuri būs bijuši kontaktā ar saslimušo personu dosies pašizolācijā. Taču, ja iestāsies ārkārtējā situācija noteiktā pašvaldībā, teritorijā vai valstī kopumā, tad visa skola atgriezīsies pie attālinātām mācībām.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas