IZM: Mazākumtautību skolās tās pašas problēmas, kas latviešu skolās

Mazākumtautību skolās ir tādas pašas problēmas kā latviešu skolās – pedagogu trūkums, zemais pedagogu atalgojums, kā arī aktuālu mācību materiālu nodrošinājums, secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sēdē.

IZM informē, ka ministrijas pārstāvji iepazīstināja padomi arī ar topošo izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas ļaus novērtēt reālo izglītības programmu īstenošanas efektivitāti, izsekojot izglītības ceļam no pirmsskolas līdz pat nokļūšanai darba tirgū. Iegūtie dati kalpos par pamatu izglītības sistēmas uzlabošanai, tostarp mazākumtautību skolās. Monitorings ietvers gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus kritērijus, piemēram, bērnu sniegumu starptautiski salīdzināmā griezumā. Plānots, ka jaunā izglītības kvalitātes monitoringa rādītāji pakāpeniski tiks publiskoti,sākot ar 2020.gadu.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) sēdē arī informēja, ka vispārējā izglītībā mācās nedaudz vairāk nekā 206 000 skolēnu, no tiem apmēram 58 000 mācās mazākumtautību programmās. Izglītības kvalitātes kontekstā, runājot par skolēnu sekmēm, ministre pievērsa uzmanību tendencei, ka skolēnu snieguma rādītāji nemainās vai pat nedaudz pasliktinās visā Eiropā, tāpat trūkst modernas pedagogu, kā arī vecāku izglītošanas sistēmas.

Raksturojot mācības valsts valodā, tika uzsvērts, ka no šī mācību gada pirmsskolas posmā bērniem no pusotra gada vecuma līdz piecu gadu vecumam latviešu valodas apguvi rotaļnodarbībā un ikdienas saziņā sekmē katru dienu. Bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda, izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei. Pamatskolā mācību satura apguve valsts valodā notiek 50% vai 80% apjomā, vidusskolā arī notiek pakāpeniska pāreja uz mācībām latviešu valodā.

Lasiet arī: Valsts aizsardzības mācība skolēniem būs obligāta no 2024.gada

Lai rastu efektīvāku un raitāku problēmu risinājumu, Šuplinska aicināja mazākumtautību skolu pārstāvjus līdz nākamajai sēdei, kas plānota novembrī, iesniegt savu redzējumu par to, kādam jābūt mūsdienīgam mācību materiālu nodrošinājumam, tostarp gan materiāliem latviešu valodas apguvei, gan digitāliem mācību līdzekļiem.

Padome trešdien, 9.oktobrī, sanāca uz sēdi papildinātā sastāvā. Konsultatīvajā padomē kā eksperti piedalās valsts institūciju, izglītības iestāžu un arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Skolēnu vecākus pārstāvēja Poļu biedrības, Starptautiskās Romu apvienības, Rīgas Ebreju kopienas un biedrības “Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija” pārstāvji.

Padomes darbības mērķis ir atbalstīt dialogu starp izglītības politikas veidotājiem, īstenotājiem un sabiedrību, un veicināt kvalitatīva izglītības procesa īstenošanu izglītības iestādēs, un padomes locekļi šodien vienojās konstruktīvi sadarboties, jo visiem ir vienots mērķis – nodrošināt labākas izglītības iespējas bērniem mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas