Izpētīts, kādu noguldītāju uzkrājumi pieaug visstraujāk

Uzlabojoties situācijai darba tirgū un pieaugot vidējām darba algām, iedzīvotāju finanšu situācija uzlabojas visās trīs Baltijas valstīs – mājsaimniecību finanšu aktīvu vērtība palielinās straujāk nekā saistību apmērs. Lietuvā un Latvijā visstraujāk palielinās to noguldītāju uzkrājumi, kuri savos kontos ir uzkrājuši lielākas summas – vismaz 1,6 tūkstošus eiro Lietuvā un 1,7 tūkstošus eiro Latvijā. Igaunijā iedzīvotāju noguldījumu vērtība pieaug vienmērīgi.

Noguldījumu, kas veido lielāko daļu no finanšu aktīviem, apjoms šī gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgu laika periodu pērn, visstraujāk ir palielinājusies Lietuvā – par 16% (1,5 miljardiem eiro). Latvijā šis pieaugums veidoja 9% (460 milj. eiro), Igaunijā – 8% (414 milj. eiro), secināts jaunākajā SEB bankas ekspertu veidotajā Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu apskatā.

«Šī gada otrajā ceturksnī Baltijas valstīs uzlabojās situācija darba tirgū, palielinājās vidējā darba alga. No patēriņa un uzkrājumu dinamikas var secināt, ka iedzīvotāji vismaz daļu no šiem ienākumiem ir novirzījuši uzkrājumiem. Lai gan Lietuvā ienākumu izaugsme ir bijusi lēnāka nekā citās Baltijas valstīs, straujāku noguldījumu vērtības pieaugumu varēja veicināt eiro ieviešana – daļa iedzīvotāju, kuri iepriekš turēja naudu mājās, līdz ar valūtas maiņu ieskaitīja to savā bankas kontā,» secina SEB bankas ģimenes finanšu eksperte Julita Varanauskiene.

Ekspertu aprēķini Baltijas valstīs liecina, ka Lietuvā un Latvijā salīdzinoši straujāk palielinājās to privātpersonu uzkrājumi, kuri savos kontos jau iepriekš bija paspējuši uzkrāt lielākas summas, kamēr Igaunijā noguldījumu apjoms palielinājās vienmērīgi, neatkarīgi no iepriekš veiktā uzkrājuma vērtības.

Lietuvā no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada jūnijam SEB bankas kontos uzkrājumu vērtība palielinājās par 15%. Šī gada pirmo sešu mēnešu laikā, kopš tika ieviests eiro, kopējais noguldījumu portfelis gandrīz nemainījās, taču bija vērojamas interesantas izmaiņas – mazāki noguldījumi samazinājās, bet lielāku summu noguldījumu apjoms palielinājās par 2-4%.

«Šādas izmaiņas varētu būt skaidrojamas ar to, ka iedzīvotāji, kuriem bankā atradās mazākas naudas summas, pēc eiro ieviešanas biežāk nekā citi savus uzkrājumus izņēma no bankas konta vai arī daļēji tos iztērēja ikdienas tēriņiem. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri bankas kontā turēja salīdzinoši lielākas summas, uzkrāja papildus līdzekļus. Tomēr tos iedzīvotājus, kuru īpašuma vērtība šī gada sešos mēnešos palielinājās, nebūtu korekti dēvēt par īpaši turīgiem, jo noguldījumiem, kuru vērtība palielinājās, vidējā vērtība veido sākot no 1,6 tūkstošiem eiro, ta sir, vidēji trīs vidējo darba algu apmērā,» secina eksperte.

Latvijā vērojamas līdzīgas tendences. Pirms eiro ieviešanas 2014. gadā liela daļa iedzīvotāju ieskaitīja bankas kontos skaidras naudas uzkrājumus, kā rezultātā visu noguldījumu vērtība pieauga aptuveni par piektdaļu. Pēc tam, kad eiro bija ieviests – no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada jūnijam – iedzīvotāju noguldījumu vērtība SEB bankā pieauga nedaudz vairāk nekā par desmitdaļu. Šajā laikā nedaudz straujāk palielinājās salīdzinoši lielāko naudas uzkrājumu (sākot no 1,7 tūkstošiem eiro) vērtība. Tāpat kā Lietuvā, tas veido aptuveni trīs  vidējās darba algas.

Igaunijā valūtas maiņa neatstāja būtisku ietekmi uz uzkrājumu vērtības izmaiņām, taču šajā valstī no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada jūnijam, iedzīvotāju noguldītās naudas apjoms bankā palielinājās vidēji par 6%. Līdzīgs noguldījumu pieauguma temps ir vērojams gandrīz visās noguldījumu grupās, neatkarīgi no to apmēriem. Izņēmums ir noguldījumu grupa, kuras vērtība veido mazāk nekā 109 eiro – tur izaugsmes tempi bija nedaudz lēnāki. «Līdz ar to var secināt, ka Igaunijas iedzīvotāju uzkrājumu apjoms, neatkarīgi no vidējās uzkrājuma summas, palielinājās vienmērīgi, savukārt Lietuvā un Latvijā bija vērojama tendence, ka vieglāk uzkrāt papildu līdzekļus ir tiem iedzīvotājiem, kuru uzkrājumu apjoms ir vismaz trīs vidējo darba algu apmērā,» atzīst Varanauskiene.

Ref: 102.000.102.11084

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas