Izskatīšanai parlamentā virza priekšlikumu atļaut strādāt visiem kosmētiķiem un kosmetologiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 12.maijā, lēmusi virzīt izskatīšanai Saeimā priekšlikumu, kas Covid-19 pandēmijas laikā atļautu strādāt visām Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētajām ārstniecības personām, tostarp kosmētiķiem un kosmetologiem.

Komisijas sēdē Konkurences padomes (KP) pārstāvis Antis Apsītis informēja par konkurences uzrauga viedokli, ka ar Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem skaistumkopšanas nozarē ir radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā.

Tāpat sēdē klātesošie atsaucās uz tiesībsarga Jura Jansona vēstuli, kurā teikts, ka abās pakalpojumu sniegšanas vietās – ārstniecības iestādē un skaistumkopšanas salonā – ir iespējams nodrošināt vienādas prasības pakalpojumu sniegšanā kontekstā ar epidemioloģisko situāciju, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas, ir atbilstoša kvalifikācija.

Tiesībsargs vēstulē aicināja premjeru pārskatīt minētos ierobežojumus.

Lasiet arī: Aiz katra darbinieka ir ģimene, par ko jārūpējas! Kādēļ valdība neļauj strādāt visiem veikaliem?

Deputāts Krišjānis Feldmanis (JKP) pievienojās paustajam un ierosināja ietvert Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā jaunu punktu, kas noteiktu, ka visām Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētajām ārstniecības personām, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, atļauts sniegt pakalpojumus, kas atbilst ārstniecības personas profesijai.

Politiķa piedāvātās izmaiņas arī paredz noteikt, ka gadījumā, ja pakalpojuma sniegšanas vietai atbilstoši Ārstniecības likumam nav jābūt ārstniecības iestādei, ārstniecības persona pakalpojumu drīkst sniegt arī pakalpojuma sniegšanas vietā, kas nav ārstniecības iestāde.

Feldmanis uzsvēra, ka piedāvāto izmaiņu kontekstā nevajadzētu runāt par darbības atļaušanu konkrētām nozarēm, bet gan ar šīm izmaiņām tiktu likvidēta tiesībsargājošo iestāžu konstatētā diskriminācija.

Ārstniecības personu reģistrā ir ietvertas tādas profesijas kā ārsti, māsas, vecmātes, ārsta palīgi, zobārsti un to asistenti, zobu higiēnisti, zobu tehniķi, māsu palīgi, radiologa asistenti, biomedicīnas laboranti, masieri, kosmētiķi, fizioterapeiti, fizioterapeita asistenti, uztura speciālisti, audiologopēdi, ergoterapeiti un viņu asistenti, tehniskie ortopēdi, optometristi, podologi, radiogrāferi, mākslas terapeiti, militārie paramediķi, kā arī skaistumkopšanas speciālisti, kuri absolvējuši akreditētas izglītības programmas Latvijā un ieguvuši diplomu attiecīgajā profesijā un ārstniecības atbalsta personas.

Arī komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) uzsvēra, ka likuma izmaiņas nerunā par kādas konkrētas nozares atvēršanu, bet gan

ar tiem tiks likvidēti konkurences ierobežojumi un novērsta nevienlīdzība.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve Sintija Siliņa komisijas sēdēs iekšējā sarakstē pauda, ka LDDK aicina deputātus vērtēt un atbalstīt vienlīdzīgas tiesības strādāt un sniegt pakalpojumus salīdzinošos apstākļos ar tām personām un pakalpojumiem, kas šobrīd ir atļauti.

Komisija atbalstīja Feldmana priekšlikumu, un tas tiks virzīts iekļaušanai Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas