Izskatīšanai Saeimā virza Krimināllikuma grozījumus par noziegumiem pret valsti

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 20.aprīlī, noslēdza darbu pie Krimināllikuma grozījumu otrā galīgā lasījuma, precizējot un pilnveidojot sākotnējo redakciju likumprojektam, kas paredz jaunu tiesisko regulējumu saistībā ar noziegumiem pret valsti. Likumprojekts izstrādāts, lai likuma sadaļu pielāgotu mūsdienu situācijai un dotu iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai, ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģējot uz iespējamo apdraudējumu valsts pamatinteresēm.

«Kliedējot sabiedrībā izskanējušās bažas un ņemot vērā Valsts prezidenta norādes par iespēju pārāk plaši interpretēt sākotnējo likumprojekta redakciju, Juridiskā komisija plašā ekspertu lokā ir rūpīgi pārskatījusi likuma grozījumos ietvertās normas, lūkojot, lai kriminālatbildība nepārprotami būtu paredzēta par vēršanos pret valsts iekārtu antikonstitucionālā veidā. Līdz ar to vēlos uzsvērt, ka diskusijas par Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu vai Saeimas deputātu skaita samazināšanu nevarēs interpretēt kā krimināli sodāmas darbības,» uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Vienlaikus komisija nolēma no likumprojekta pagaidām izslēgt pantu, ar kuru plānots ieviest atbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. «Šī norma ir nepieciešama, taču deputāti nolēma to virzīt kā atsevišķu likumprojektu pēc padziļinātas diskusijas par Eiropas Cilvēktiesību tiesas līdzšinējo praksi lietās, kas skar preses brīvību un valsts noslēpumu. Šādu diskusiju Saeimā plānojam rīkot tuvāko divu nedēļu laikā, vienlaikus lūdzot Tieslietu ministrijas darba grupu sadarbībā ar ekspertiem sagatavot atbilstošu likumprojekta redakciju,» norāda Bērziņš.

Juridiskajā komisijā atbalstītā jaunā likumprojekta redakcija paredz atbildību par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā. Par to paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem ar probācijas uzraudzību līdz trim gadiem. Bargāks sods paredzēts, ja šīs darbības veiktas, lietojot vardarbību vai ja to izdarījusi organizēta grupa, informē Saeimas Preses dienests.

Līdzīgi Juridiskā komisija precizējusi likuma pantu, kas paredz kriminālatbildību par pret Latvijas Republiku vērstu aicinājumu. Atbildība būs paredzēta par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā, vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu. Par šādiem pārkāpumiem varēs piespriest brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, kā arī piemērot alternatīvas sankcijas.

Juridiskā komisija otrajā lasījumā pārskatījusi arī jaunā likuma panta redakciju, kas nosaka atbildību par palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā. Par darbību nolūkā palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu vai valsts drošību paredzēta brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, vai brīvības atņemšanai alternatīvs sods.

Otrajā lasījumā pārskatīta arī Krimināllikuma redakcija, kas paredz atbildību par spiegošanu. Piedāvātajā likuma redakcijā atbildība paredzēta par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā nodot vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziedzīgu nodarījumu, tāpat kā iepriekš, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 10 gadiem, paredzot probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Likumprojektu izskatīšanai Saeimā iesniedza parlamenta Juridiskā komisija un Nacionālās drošības komisija.

Drošības situācija pasaulē un Eiropā pēdējā laikā ir būtiski mainījusies, un mūsu valstij ir jābūt gatavai reaģēt uz jauna veida apdraudējumiem, iepriekš uzsvēra Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Krimināllikuma panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un likumīgo varu, nav mainīti kopš likuma spēkā stāšanās 1999.gadā. Tādējādi spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā.

Kā norādījuši valsts drošības iestāžu pārstāvji, pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepilnīgs, un grozījumi likumā nepieciešami pēc iespējas ātrāk. Mūsdienās aizvien retāk izvērš tiešas militāras operācijas, bet tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo citā valstī un pārņemt faktisko kontroli. Proti, tiek izvērsts hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbīgu, gan nevardarbīgu, kā arī atklātu vai slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Krimināllikuma grozījumi iekļauti ceturtdienas, 21.aprīļa, Saeimas sēdes darba kārtībā.

Ref: 102.000.102.12479

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas