bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 15.12.2018 | Vārda dienas: Jana, Johanna, Hanna
LatviaLatvija

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUMinistru kabineta komiteja (MKK)  nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis iepriekš informēja, ka jaunais likumprojekts sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā.

Savukārt denacionalizēto namu īrnieku pārstāvji MKK sēdē pirmdien, 23.aprīlī, pauda bažas par likumprojekta bīstamību un ka pēc tā pieņemšanas desmitiem tūkstošu īrnieku draudētu izlikšana uz ielas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka uz valdības sēdi attiecībā uz likumprojektu būtu sīkāk apskatāmi vai precizējami vairāki jautājumi, tajā skaitā atbalsta programma maznodrošinātajiem īrniekiem.

Tāpat nepieciešams atkārtoti izvērtēt, vai izmaiņas varēs ieviest noteiktajā pārejas periodā – divos gados. Reizē EM pārstāvjiem jānoskaidro, ko par likumprojektiem domā Rīgas dome, jo bez tās iesaistes piedāvāto izmaiņu process varētu neritēt tik labi, cik iespējams, izrietēja no valdības vadītāja sacītā.

Premjers arī norādīja uz nepieciešamību izmaiņu virzību laicīgi pārrunāt ar Saeimas atbildīgo komisiju.

«Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt plašāku īrnieku aizsardzību, īres tirgus attīstību, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai un ēnu ekonomikas mazināšanu,» norādīja Valantis.

Viņš atzīmēja, ka patlaban īres tirgus ir neaktīvs, it īpaši reģionos. Daļa dzīvojamā fonda netiek izīrēta, īres mājokļu īpatsvars ir nepietiekams iedzīvotāju mobilitātei. Patlaban Latvijā tikai aptuveni 20% mājsaimniecību dzīvo īres mājokļos, lai gan Rietumeiropā īres mājokļos dzīvo aptuveni puse mājsaimniecību.

«Jaunā likumprojekta mērķis ir samazināt strīdu izskatīšanas laiku no diviem gadiem līdz 97 dienām, kas nodrošinās mazāk risku izīrētājam, zemāku īres maksu īrniekam un atvieglos tiesu sistēmu. Tāpat sagaidāms, ka tirgū būs lielāks īres dzīvokļu piedāvājums, īres ieņēmumi būs pietiekami ēkas uzturēšanai. Sagaidāms, ka pāris gados jau 30% mājsaimniecību dzīvos īres mājokļos,» norādīja Valantis.

Tāpat ar jauno likumprojektu tiktu veicinātas privātās investīcijas īres mājokļos, tiktu izskausti fiktīvie īres līgumi un gaidāmais nodokļu ieņēmumu pieaugums būtu no 0,7 miljoniem eiro līdz 3,5 miljoniem eiro, sacīja Valantis.

Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu bezmaksas reģistrācija zemesgrāmatā, kas ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā.

Tādējādi tiks nodrošināta publiski pieejama un ticama informācija par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus.

Tāpat jaunais likumprojekts ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku un samazinās ar to saistītās izmaksas. Patlaban spēkā esošais likums paredz visu strīdu izskatīšanu tiesā, bet jaunais likumprojekts, veicot atbilstošus grozījumus Civilprocesa likumā, piedāvās saistību bezstrīdus izpildīšanu atsevišķos gadījumos.

Saistību bezstrīdus izpildīšana paredzēta gadījumos – īrnieka pienākums būs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja būs beidzies īres līguma termiņš un nebūs panākta vienošanās par jaunu līgumu, ja būs izveidots īres maksas parāds, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā. Šāds risinājums būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem veikt ieguldījumus jaunu īres namu būvniecībā, norādīja Valantis.

Būtiskas izmaiņas paredzētas īres līguma termiņa nosacījumos – turpmāk īres līgumu vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku.

Īres līgums būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam būs pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju netiek noslēgts jauns īres līgums.

Tāpat kā līdz šim īrnieks bez īpaša pamata varēs uzteikt līgumu, iepriekš brīdinot izīrētāju. Savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs uzteikt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos.

Izmaiņas skars arī īrnieka ģimenes locekļu tiesības – ģimenes locekļi turpmāk neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi ģimenes locekļi vairs nebūs arī solidāri atbildīgi par īres līgumā noteikto saistību izpildi. Vienīgi īrnieka nāves gadījumā ģimenes locekļiem paredzētas tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā līguma nosacījumus.

Nolūkā vairāk aizsargāt īrnieku intereses, likumprojektā noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.

Likumprojektā paredzēts arī pārejas periods. Attiecīgi, īres līgumi, kuri tika noslēgti pirms jaunā likuma spēkā stāšanās brīža, būs jāieraksta zemesgrāmatā piecu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās.

Divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums. Tas attiecas, piemēram, uz denacionalizētā nama īrniekiem, ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz padomju laikā noslēgto īres līgumu.

Savukārt, ja vienošanos neizdosies panākt, ar attiecīgo prasību varēs vērsties tiesā, kura pēc situācijas objektīvas analīzes noteiks gan īres līguma termiņu, kas nevarēs pārsniegt 10 gadus, gan arī īres maksu.

EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders informēja, ka papildus jaunajam likumprojektam izskatīšanai valdībā tiek virzīti arī grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas paredz izmaksāt 3,5 miljonus eiro atbrīvošanas pabalstos denacionalizēto namu īrniekiem.

«EM nav precīzu datu, bet aprēķini, kas pamatoti ar dažādiem noteiktiem raksturlielumiem, proti, cik šie cilvēki varētu būt veci, kāds varētu būt viņu ienākumu līmenis, cik ir augsta reģistrācijas intensitāte Rīgas pašvaldībā, kur ir 99% no denacionalizēto namu īrniekiem, liek domāt, ka viņu nav vairāk kā 1 500,»sacīja Auders.

Viņš norādīja, ka patlaban aptuveni 1 000 no šiem īrniekiem ir iestājušies rindā uz pašvaldības dzīvokli, bet aptuveni 300 no šī skaita vienlaikus ir pieteikušies arī uz atbrīvošanas pabalstu.

Atbrīvošanas pabalsts ir paredzēts 14 000 eiro apmērā pirmajam ģimenes loceklim un aptuveni 4 000 eiro apmērā katram nākamajam ģimenes loceklim. Attiecīgi, šogad atbrīvošanas pabalstiem nepieciešami 3,5 miljoni eiro, bet, pieļaujot iespēju, ka tos pieprasīs visi denacionalizēto namu īrnieki, nākamajos divos gados varētu būt nepieciešami vēl septiņi miljoni eiro.

Atbrīvošanas pabalstus paredzēts piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Savukārt denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība Ausma uzskata, ka likumprojekts satur prettiesiskus risinājumus, tam nav ekonomiskā pamatojuma par ietekmi uz valsts budžetu, nav noskaidrots pirmsreformas īrnieku skaits un nav atrisināts 1991.gada 30.oktobra Augstākās Padomes lēmums Par kompensācijām.


Pievienot komentāru

Rimšēviča lietā viens no iesaistītajiem sācis liecināt

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas krimināllietā viens no apsūdzētajiem pēc apsūdzības izsniegšanas ir mainījis taktiku un sācis liecināt, informē Ģenerālprokuratūra. Lietā apsūdzēts Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, taču prokuratūra neatklāj, kurš apsūdzētais liecina.

Vāc parakstus Ušakova atbrīvošanai no amata; mērs sasauc ārkārtas sēdi

Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcija piektdien, 14.decembrī, vērsusies pie opozīcijas kolēģiem ar aicinājumu parakstīt pieprasījumu sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par priekšsēdētāja Nila Ušakova atbrīvošanu no ieņemamā amata.

Nākamgad mainīsies minimālā braukšanas maksa atsevišķos reģionālās vietējās nozīmes maršrutu autobusos

Saskaņā ar šī gada 1.jūnijā Sabiedriskā transporta padomes pieņemto lēmumu no nākamā gada 1.janvāra tiek mainīta minimālā braukšanas maksa atsevišķos reģionālajos vietējās nozīmes autobusos Pierīgas un Rīgas teritorijā, kā arī republikas nozīmes pilsētās un reģionālās attīstības centros.

KNAB lūgs apcietināt arī bijušo Rīgas satiksmes vadītāju Bemhenu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki piektdien, 14.decembrī, aizturējuši arī nu jau bijušo pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu. KNAB sankciju par apcietinājuma piemērošanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa skatīs piektdienas, 14.decembra, pēcpusdienā.

ES britiem piedāvā precizēt, bet ne pārskatīt Brexit vienošanos

Eiropas Savienības galotņu sanāksmē dalībvalstis nav piedāvājušas Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai nekādas būtiskas atkāpes no britu izstāšanās nolīguma projekta, kura ratifikācijai, iespējams, trūkst izšķirošā atbalsta britu parlamentā.

Eksperti: Fiskālā konsolidācija nākamgad ir neizbēgama

Jaunajai valdībai tās tuvākajos darbības mēnešos un arī veidojot 2019.gada valsts budžetu būs jāveic fiskālā konsolidācija jeb valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošana. Šādu viedokli Fiskālās disciplīnas padome nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam saistībā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

JV vēlas vienlīdzīgi sadalīt atbildības jomas valdībā

Jaunā Vienotība piedāvā potenciālajiem partneriem sadalīt atbildības jomas valdībā pēc paritātes principa, proti, katrs pārraudzītu vienādu jomu skaitu, neskatoties uz partijas pārstāvniecības apmēru Saeimā.

Ventspils opozīcija: Latvijas Satversme stāv pāri jebkādiem domes uzskatiem par to, kā jāpārvalda pilsēta

«Lai mēs pilnvērtīgi varētu strādāt, ir jāsaņem informācija un jābūt informētiem. Ja domes darbs tiktu organizēts domes sēdēs un komitejās, tad mums šāda iespēja būtu. Taču, tā kā domes darbs tiek «padzīts apakšā» zem citām institūcijām, šajā gadījumā komisijām, un mums [vairākumam opozīcijas deputātu] tur liegts piedalīties un saņemt dokumentus, tas nozīmē, ka tiek ierobežotas ne tikai mūsu kā deputātu tiesības, bet arī mūsu vēlētāju tiesības. Un tas, manuprāt, ir pats svarīgākais, kas ir pārkāpts,» tā decembra sākumā Administratīvajā tiesā Liepājā Ventspils pilsētas domes pretošanos ieviest proporcionalitātes principu komisijās un citās pakārtotās struktūrās raksturo Ventspils domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis.

Madara Cosmetics stratēģiskais investors iegādājas papildus 17% uzņēmuma akciju

Somijas uzņēmums Oy Transmeri Group Ab par 5,3 miljoniem eiro iegādājies 17% Latvijas kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics akciju no Aigara Kesenfelda ģimenes uzņēmuma, nostiprinot pozīcijas kā lielākais ārzemju akcionārs uzņēmumā ar 23% akciju.

Igaunijā ceļ minimālo algu

Igaunijā nolemts minimālo mēnešalgu paaugstināt no 500 uz 540 eiro. Minimālais mēnešalgas jaunais apmērs stāsies spēkā no 2019.gada 1.janvāra, un tas nozīmē arī minimālās stundas likmes celšanu no 2,97 līdz 3,21 eiro pirms nodokļu nomaksas.

ASV prezidents distancējas no personiskā advokāta noziegumiem

Reaģējot uz amerikāņu advokāta Maikla Koena notiesāšanu par priekšvēlēšanu kampaņas noteikumu pārkāpšanu, viņa bijušais klients, šobrīd Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir noliedzis, ka būtu saistīts ar advokāta pārkāpumiem.

Šogad ar eParakstu parakstīti vairāk nekā 5,7 miljoni dokumentu

Šogad eParaksts dokumentu parakstīšanai Latvijā lietots vairāk nekā pusmiljonu reižu mēnesī un gada vienpadsmit mēnešos ar eParakstu parakstīti jau 5.7 miljoni dokumentu. eParakstu viedtālrunī sākuši lietot jau vairāk nekā 25 000 cilvēku.

Bīstamajās vietās uzstādītie fotoradari teju par pusi samazinājuši autoavāriju skaitu

Iepriekš bīstamajās vietās, kur uzstādīti stacionārie fotoradari, negadījumu kopskaits ir samazinājies par 47%, bet par 45% – smago ceļu satiksmes negadījumu skaits, liecina statistika.

Strasbūras terorists atrasts un nonāvēts apšaudē ar policiju

Francijas policija ir atradusi un apšaudē neitralizējusi vīrieti, kurš turēts aizdomās par terorakta sarīkošanu Ziemassvētku tirdziņā Strasbūras pilsētā, kur nogalināti divi un ievainoti 12 cilvēki.

JV sāk konsultācijas ar partijām par valdības veidošanu Kariņa vadībā

Jaunā Vienotība, veidojot valdību uzstās uz finanšu ministra amatu, jo tā ir gandrīz svēta lieta, ka Finanšu ministrijas vadība jāuzņemas premjera pārstāvētajai partijai, norāda JV pārstāvis, Saeimas deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

Problēma ar darbaspēku Baltijas valstīs varētu būt sasniegusi augstāko punktu

Problēma ar darbaspēka pieejamību Baltijā pašlaik varētu būt sasniegusi augstāko punktu, taču jau pēc gada situācija varētu mainīties darba devēju labā, prognozē Lietuvas personālatlases kompānijas Alisa Management Laboratory valdes priekšsēdētāja Alisa Miniotaite.

Autovadītāju ievērībai: Autoceļi apledo valsts centrālajā daļā un Zemgalē

Valsts centrālajā daļā un Zemgalē piektdien, 14.decembrī, vietām veidojas apledojums, apgrūtinot braukšanas apstākļus. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

KNAB izmeklē kukuļošanu trīs Rīgas satiksmes iepirkumos

Kriminālprocess, ko uzsācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme veiktajiem iepirkumiem. Tajā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Atkāpusies Rīgas satiksmes valde; pagaidu valdi vadīs Anrijs Matīss

Visi pieci pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes locekļi Leons Bemhens, Emīls Jakrins, Larisa Loskutova, Andrejs Požarnovs un Inese Švekle galvaspilsētas mēram Nilam Ušakovam iesnieguši atlūgumus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Nākamā nedēļa sāksies ar snigšanu

Nedēļas nogale gaidāma bez būtiskām laika apstākļu izmaiņām, bet nākamā nedēļa sāksies ar snigšanu, un gaisa temperatūra pakāpeniski pazemināsies.

Rīgas satiksmes iepirkumu lietā apcietina piecas no sešām aizturētajām personām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētajā lietā par pašvaldības SIA Rīgas satiksme iepirkumiem tiesa drošības līdzekli apcietinājumu piemērojusi piecām no sešām aizturētajām personām, apliecinājis KNAB.

ANO klimata konferencē Guterešs aicina valstis uzupurēties

Polijā notiekošajā ANO klimata pārmaiņu konferencē organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs aicinājis pasaules valstis iet uz kompromisiem sīvajās savstarpējās sarunās par rīcību, kādu valstīm jāapņemas īstenot, lai cilvēce nepieļautu katastrofālas klimata pārmaiņas jau tuvā nākotnē.

Latvijā vāc parakstus par PVN samazināšanu medikamentiem

Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv ir sākta parakstu vākšana ierosinājumam samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem 5% apmērā. Minēto priekšlikumu paredzēts iesniegt Saeimā.

Saeima aicina Krieviju pārtraukt provokatīvās darbības pret Ukrainu

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, pieņēmusi paziņojumu par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā.

Apcietināts KNAB aizturētais GKR biedrs, Saskaņas sponsors Krjačeks

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 13.decembrī, piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu arī uzņēmējam Aleksandram Krjačekam, kuru šonedēļ aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lietā par pašvaldības SIA Rīgas satiksme iepirkumiem, apstiprināja advokāts Valdis Ulmanis.