Ja Kariņam neizdosies izveidot valdību, premjera amata kandidātu meklēs «ārpusē»

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

Ja Jaunās Vienotības (JV) politiķim Krišjānim Kariņam neizdosies gūt Saeimas vairākuma atbalstu, deputātus iepazīstinot ar savu Ministru kabineta piedāvājumu, Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amata kandidātu parlamentā vairs nemeklēs.

Valsts prezidents pieļāva iespēju, ka jau ceturtdien, 20.decembrī, varētu tikties ar Kariņu un, iespējams, arī oficiāli nominēt viņu premjera amatam, ja tiks saņemti «signāli», ka Kariņa piedāvātais valdības koalīcijas modelis gūtu Saeimas vairākuma atbalstu, atsaucoties uz Vējoņa teikto intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, vēsta portāls skaties.

Jautāts, vai prezidenta lēmumu par Kariņa nominēšanu premjera amatam ietekmēs arī viņa piedāvātās valdības sastāvs, proti, konkrētu ministru vārdi un uzvārdi, Vējonis atbildēja, ka pagaidām viņš uz personālijām neskatīsies. «Svarīgāk – ir vai nav vairākums. Attiecībā uz personālijām, tas, protams, būs nākamais solis valdības veidošanas procesā. Ja es Kariņa kungu nominēšu, pirmkārt, viņam pašam un JV būs jāvērtē, vai piedāvātās personālijas ir «okei» konkrētajiem ministru amatiem,» norādīja prezidents. Tajā pašā laikā viņš gan nenoliedza, ka personālijas var būt izšķirošas jautājumā par Saeimas vairākuma atbalstu konkrētai valdībai, tomēr šo kandidatūru vērtēšanu un izvēli prezidents pagaidām vairāk vēlas atstāt potenciālā premjera ziņā, prasot saskaņot tikai aizsardzības un ārlietu ministra kandidātus.

Tomēr, ja izrādīsies, ka Kariņa valdības piedāvājumam nav parlamenta vairākuma atbalsta, tad prezidents neredz vajadzību «lieki tērēt laiku», nominējot vēl kādu citu kandidātu no politiskās vides, kura piedāvājumam, visticamāk, arī nebūtu atbalsta. «Manuprāt, tad es izmantošu iespēju meklēt kādu cilvēku ārpusē,» sacīja Vējonis. Viņš gan uzsvēra, – nav garantijas, ka Saeima atbalstītu arī kandidātu, kas nenāk no Saeimas, ziņo portāls.

BNN jau vēstīja, ka Kariņš piedāvāja strādāt valdībā piecām partijām – viņa pārstāvētajai Jaunajai Vienotībai, Jaunajai Konservatīvajai partijai (JKP), KPV LV, Attīstībai/Par! (AP) un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK).

JV jau iepriekš pauda, ka ārlietu ministra amatu varētu turpināt ieņemt Edgars Rinkēvičs (JV), savukārt finanšu ministra kandidāti partijai ir vairāki un šis jautājums vēl nav izlemts. Šim amatam tiekot vērtēti vairāki partijas pārstāvji – Jānis Reirs un Arvils Ašeradens, neoficiālās sarunās pauda politiķi.

AP lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības ministres amatam – Ilzi Viņķeli.

VL–TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, par īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos varētu kļūt Imants Parādnieks, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.

Partija KPV LV ir gatava strādāt Kariņa veidotajā valdībā, iekšlietu ministra amatam virzot Aldi Gobzemu, ekonomikas ministra amatam – Didzi Šmitu, bet labklājības ministra amatam – Ievu Krapāni. Visi minētie kandidāti pašlaik ir Saeimas deputāti.

Gobzems kā otrais aiz Jāņa Bordāna (JKP) mēģināja veidot valdību, taču nesekmīgi. Kā viens no argumentiem pret Gobzemu kā premjeru tika piesauktas šaubas, vai viņš spēs saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, kas noteikti ir nepieciešama arī iekšlietu ministram.

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. Nja, tautas vairākums nobalsoja vēlēšanās par savu premjeru – V.Dombrovski, bet mūsu valstī jau pat prezidentam tautas viedoklis nav jāņem vērā…

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas