bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

Ja nav man, nebūs arī tev - kas Lembergam ir pret Ventspils tirdzniecības ostu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+12 vērtējums, 12 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aivars Lembergs

Lai gan Valsts Vides dienests šā gada 4.novembrī piešķīris AS Ventspils Tirdzniecības osta (VTO) licenci B kategorijas piesārņojošai darbībai, pret to lielus iebildumus izteikusi Ventspils dome, draudot pat ar vēršanos pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska. Veroties no malas, šāda rīcība varētu šķist visnotaļ cēla, ja vien aiz tās neslēptos Ventspils «lielkunga», smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga personīgās intereses.

Vēršoties pret VTO, pilsētas dome nav žēlojusi pašvaldības un sabiedriskos resursus, tostarp arī nodokļu maksātāju naudu, kaut gan politikas pazinējiem tāpat ir skaidrs, ka ne jau rūpēs par iedzīvotāju veselību un labklājību tas tiek darīts. Patiesais iemesls ir jau ierastā Lemberga vēršanās pret kompānijām, kuras viņš nekontrolē, un VTO ir viena no tām. Šoreiz Lemberga kaprīze «iegriezt» uzņēmumam, kas nav viņa kontrolē, ir tik liela, ka mērķa sasniegšanai tiek manipulēts ar faktiem un maldināta sabiedrība. VTO turklāt ir potenciāli Latvijas valstij piederošs uzņēmums, ja tiesvedība beigsies ar valsts uzvaru, tad arestētās uzņēmuma daļas tiks atsavinātas par labu valstij. Kā zināms, Uzņēmumu reģistrs (UR), izpildot Anglijas tiesas lēmumu par lieguma noteikšanu kapitāldaļām, kuru, iespējams, patiesais labuma guvējs ir Lembergs, uzlika aizliegumu jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt vērtību jebkuriem viņa aktīviem vairākās kapitālsabiedrībās, tostarp VTO.

Jaunā licence VTO ļautu atjaunot akmeņogļu pārkraušanu līdz 1,5 miljoniem tonnu gadā pārkraušanas kompleksā Pārventas dzīvojamo rajonu tuvumā un par 1,6 miljoniem tonnu gadā palielināt akmeņogļu un apveltās dzelzsrūdas un dzelzsrūdas koncentrātu pārkraušanas apjomu pretī Vecpilsētai. Licences neiegūšana vai prasība pēc slēgta termināļa, kura uzcelšanai būtu nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi, uzņēmumu novestu līdz bankrotam. Tāds, iespējams, esot viens no «Ventspils barona» slēptajiem mērķiem – parādīt prokuratūras iecelto pārvaldnieku nespēju pārvaldīt Lembergam slēpti piederošās daļas un maksimāli samazināt arestēto aktīvu vērtību. Jāpiebilst, ka vienlaikus Lembergs caur brīvostas pārvaldi vairāku desmitu miljonu latu apmērā atbalsta, iespējams, sev slēpti piederošus uzņēmumus Arbo, Dendrolight un citus, kas jau atrodas uz bankrota sliekšņa.

VTO ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Ventspilī. Uzņēmums pērn nodokļos samaksājis 1,81 miljonu latu, tostarp 0,65 miljonus Ventspils pilsētas budžetā. Savukārt šā gada prognoze paredz, ka nodokļos tiks samaksāti 1,82 miljoni latu, tai skaitā pilsētas budžetā 0,62 miljoni latu. «VTO ir 387 pastāvīgie darbinieki, ar kuriem ir noslēgti darba līgumi, taču ņemot vērā ārštata personālu, strādājošo skaits sasniedz 1 000 cilvēku, kuru vidū ir gan ventspilnieki, gan citu Kurzemes pilsētu iedzīvotāji. Turklāt no VTO ir atkarīga arī citu uzņēmumu darbība Ventspilī – tās ir velkoņu, celtniecības un montāžas, autotransporta un personāla pakalpojumu, kā arī daudzas citas kompānijas un uzņēmumi,» intervijā portālam BNN norāda VTO Administratīvi tiesiskā departamenta direktore Alīna Rugine.

Novembra sākumā bezdarba līmenis Ventspilī ir 7,6%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Latvijas lielāko pilsētu vidū. «Ja VTO tiktu novesta līdz maksātnespējai, sekas būtu dramatiskas, jo esam Ventspils pilsētas pamats. Var runāt par perspektīvām tūrismā, ko tik ļoti uzsver Lemberga kungs, taču ir saprotams, ka tie ir tikai trīs mēneši gadā, turpretī iedzīvotāji grib dzīvot 12 mēnešus gadā,» piebilst VTO pārstāve, velkot paralēles ar risku Ventspilij sekot Liepājas pēdās, kur, kā zināms, līdz maksātnespējai novests uzņēmums Liepājas metalurgs. BNN jau ziņoja, ka Liepājas metalurga dīkstāve jau ir atspoguļojusies Latvijas ekonomikā, bankrota tiešās un netiešās izmaksas valstij kopā novērtētas no 230 līdz 250 miljoniem latu. Nesaņemtie nodokļi un vairāki miljoni bezdarbnieku pabalstos ir tikai divas no pozīcijām, ar ko valstij jārēķinās. Arī Liepājā pēc uzņēmuma maksātnespējas iestāšanās bez darba varētu palikt ap tūkstoti cilvēku.

Ventspils domes deputāts Aivis Landmanis intervijā portālam BNN pauž uzskatu, ka «Lembergam iznīcinot VTO, vieta nepaliks tukša. Noteikti tiks radīts jauns, ar Lembergu saistīts uzņēmums, kas, iespējams, nodarbosies ar to pašu, ko tagad dara VTO.» Landmanis skaidro, ka ir jāskatās pagātnē, lai izprastu, kāpēc šobrīd dome vēršas pret VTO. «Gadiem ilgi Ventspilī visu kontrolē Lembergs un viņa padotie. Ventspils pilsētā, brīvostā viss tiek pakārtots viņa iegribām. Ventspils Brīvostas pārvalde ir padarīta pilnīgi slepena komersantiem, kas strādā Ventspils brīvostā, nav skaidri spēles nosacījumi, kas turklāt arī ir atkarīgi no Lemberga iegribām,» saka pašvaldības deputāts, piemetinot, ka līdzīga situācija ir arī domē, kur opozīcijā esošie deputāti apzināti netiek iepazīstināti ar viņus interesējošo informāciju par dažādiem jautājumiem, tostarp brīvostas darbību.

«Līdz ar tiesvedībām un Lemberga aktīvu iesaldēšanu vairākās kapitālsabiedrībās, tostarp Ventbunkerā, Kālija parkā un arī VTO, Lembergs zaudējis kontroli šo uzņēmumu pārvaldēs. Tieši tas viņam arī licis krasi mainīt domas, ka VTO darbības rezultātā pilsētā smird un put. Pirms viņš zaudēja šo ietekmi, VTO nedz putēja, nedz smirdēja,» uzsver Landmanis. Viņš piebilst, ka Lemberga kontrolētie uzņēmumi Ventamonjaks, Bio-Venta, kā arī Kurzemes granulas, pašvaldības lielās katlumājas un Ventspils zivju konservu kombināts rada desmitiem reižu lielāku piesārņojumu kā VTO. No Landmaņa teiktā var secināt – ja Lembergs joprojām kontrolētu uzņēmumu, pašvaldība noteikti atzītu, ka ogļu putekļi ir ļoti veselīgi.

«Turklāt jāņem vērā, ka VTO savulaik bija plāns savā teritorijā izveidot specializētus termināļus, bet Ventspils dome to neļāva realizēt, jo Lembergam tajos nebija paredzēta ietekme. Tagad dome neļauj pārkraut esošās kravas, bet savulaik neļāva uzņēmumam attīstīties. Ja dome būtu ļāvusi būvēt termināļus, vaļējā teritorija, kur tiek pārkrautas ogles, samazinātos dabīgā ceļā,» norāda deputāts, piebilstot, ka vienā dienā nevar mainīt kravu struktūru, jo ilgtermiņa ieguldījumiem ir jāatrod investors, bez tam jaunie projekti tik un tā varēs realizēties tad, ja tiks ievērotas Lemberga intereses.

Viens no piemēriem, kad laba biznesa ideja nogremdēta, jo tajā nav bijusi atvēlēta vieta Lemberga ietekmei, bija miltu un makaronu fabrikas būvniecība VTO termināļa teritorijā, par ko iestājās Ventspils graudu termināļa pārstāvis Vladislavs Šafranskis. BNN jau vēstīja, ka projekta, kuru bija gatavi realizēt investori no Kazahstānas, vērtība būtu 15 miljoni eiro, bet investīcijas būtu jāatmaksā sešu gadu laikā. Taču «pilsētas tēviem» bija un joprojām ir cits viedoklis, saskaņā ar kuru pilsētai labs ir tikai tas, kas labs ir tās mēram. Tā nu Ventspilī ir iekārtots, ka tranzīta sfēras pārstāvji, kas strādā Lembergam «svešos» uzņēmumos, ir izslēgti no jebkādas piekļuves lēmumiem, kas saistīti ar investīciju klimatu pilsētā, un līdzīgs liktenis ir piemeklējis arī daudzas citas ieceres.

Lai gan dome pārmet Valsts Vides dienestam neieinteresētību nodrošināt ventspilniekiem iespēju dzīvot nepiesārņotā un drošā vidē, Lembergs, šķiet, ir «piemirsis», ka lielākais gaisa piesārņotājs pilsētā ir PU Siltums un SIA Kurzemes granulas. Kurzemes granulas bez tam rada arī sprādzienbīstamību pilsētā – pulvermucā. Piemēram, 2008.gadā SIA Kurzemes granulas telpās nogranda sprādziens. Sprādziens notika ražošanas ceha granulu atsijas konveijerā, kā dēļ notika skaidu aizdegšanās. Savukārt ugunsgrēka dēļ bojātas tehnoloģiskās iekārtas, izsisti logu stikli un deformētas sienas.

Turklāt liela sprāgstoša bumba ir arī, iespējams, viņa paša slēpti kontrolētais Ventamonjaks, ko uzskatāmi parādīja 2005.gada 9.janvāra spēcīgā vētra. Toreiz bailēs no amonjaka noplūdes, pakļaujot sevi briesmām zem lūztošiem kokiem un spēcīgā vēja radītām sekām, daudzi ventspilnieki pameta pilsētu, dodoties Kuldīgas un Rīgas virzienā. No pusnakts līdz rītam Ventspili tonakt pameta vairāki tūkstoši iedzīvotāju. Pēc šī notikuma tika aplēsts, ka ļaunākajā gadījumā amonjaka iznīcinošo iedarbību sajustu līdz pat Talsiem un Kuldīgai. Kā norāda mediķi, ja elpceļos nonāk 100% amonjaks, cilvēku gaida ātra nāve, jo tiek izdedzināti iekšējie orgāni. Reaģējot uz pārmetumiem par informācijas trūkumu 9.janvāra naktī, Lembergs toreiz laikrakstam Diena izteicās: «Vai tad man vajadzēja braukāt pa pilsētu ar megafonu un apziņot iedzīvotājus?»

Tāpat BNN jau vēstīja, ka 2011.gadā naktī no 30. uz 31.oktobri notika noplūde dzīvībai ļoti bīstamas vielas – akrilnitrila pārkraušanas laikā no termināla Ventamonjaks uz tankkuģi Asc. 34.piestātnes rajonā, kur kuģī pārkrauta viela, akrilnitrila tvaiku koncentrācija gaisā pārsniedza normu par 500 reizēm, bet ūdenī – par 400 reizēm. Turklāt Ventspils iedzīvotāji nebija brīdināti par briesmām, netika uzlikts aizliegums ūdens ievākšanai no ostas akvatorija un zvejošanai. Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ akrilnitrila tvaiki līdz ar vēju netika aiznesti līdz dzīvojamajiem kvartāliem. Ar dažādu smaguma pakāpju saindēšanos slimnīcā nokļuva maiņas meistars Valentīns Čerņakovs, operatori Artūrs Morars un Aleksejs Efimovs. Toreiz ne Ventspils mērs Lembergs un trīs viņa vietnieki, ne arī pilsētas dienestu vadītāji un pilsētas plašsaziņas līdzekļi astoņas dienas par notikušo nav minējuši ne vārda.

Patiesībā VTO adresētie pārmetumi par vides piesārņošanu ir lieki, jo gaisa kvalitāte Ventspilī ir laba un pēdējo gadu laikā ir tikai uzlabojusies. Tā, piemēram, daļiņu PM10 koncentrācija Ventspilī laika posmā no 2008. līdz 2011.gadam ir samazinājusies un arī citas piesārņojošās vielas uzrāda līdzīgu tendenci. Ventspilī gaiss ir ne vien tīrāks kā, piemēram, Rīgā, uz Brīvības vai Kr.Valdemāra ielām, bet arī Liepājā. «Eiropas Savienībā un Latvijā ir noteikti gaisa kvalitātes robežlielumi – zinātniski pamatoti piesārņojuma līmeņi, kas noteikti, lai novērstu, nepieļautu vai mazinātu piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz cilvēka veselību vai uz vidi. Cilvēka veselībai ir kaitīgas sīkās putekļu daļiņas, kas var iekļūt cilvēka plaušās. Tāpēc normatīvie akti nosaka robežlielumu cilvēka veselības aizsardzībai daļiņām PM10 un daļiņām PM2,5. Daļiņām PM10 gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 40 µm/m3, un Ventspilī konstatētās gaisa piesārņojuma koncentrācijas ir ievērojami zemākas nekā šis līmenis,» portālam BNN norāda gaisa piesārņojuma izkliedes novērtēšanas uzņēmuma SIA Elle pārstāve Aiga Kāla.

Viņa turpina: «Papildus gaisa kvalitātes valsts novērojumu tīkla monitoringa stacijām gaisa kvalitātes mērījumi Ventspilī tiek veikti arī tieši uz VTO ražošanas teritorijas robežas abos pārkraušanas kompleksos. Uzņēmums mērījumus veic kopš 2009.gada, un augstākā daļiņu PM10 gada vidējā vērtība konstatēta 2010.gadā, kad tā sasniedza 26,07 µm/m3. Tas ir būtiski zemāks piesārņojuma līmenis nekā pieļaujamais robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (40 µm/m3).» Eksperte norāda, ka «Pārskata par gaisa kvalitāti Latvijā 2012.gadā» dati liecina, ka nelabvēlīgāka situācija nekā ar daļiņām PM10 un PM2,5 Ventspilī ir konstatēta saistībā ar benzola un benz(a)pirēna piesārņojumu. Šo vielu koncentrācijas pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni cilvēka veselības aizsardzībai.

Lai arī dome manipulē ar informāciju, ka šā gada martā veiktajā iedzīvotāju socioloģiskajā pētījumā kā trešo būtiskāko problēmu, kas būtu jārisina Ventspilī, respondenti norādījuši gaisa kvalitātes uzlabošanu, pret jaunās atļaujas izsniegšanu VTO savākti 155 iedzīvotāju paraksti, ko apkopojusi Latvijas Zaļās kustības Ventspils nodaļa, bet par licences piešķiršanu iestājušies 575 ventspilnieki.

«Ministru prezidentam adresētā vēstule, kā arī plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija ir liekulība no Ventspils domes puses. Visus argumentus, ko dome iesniedza vides speciālistiem, mēs esam atspēkojuši. Šobrīd domes vēršanās pret mums ir drīzāk savu interešu bīdīšana nevis rūpes par iedzīvotājiem,» pauž Rugine. Viņa norāda, ka šī brīža domes rīcība ir drīzāk PR gājieni, un nesaredz iespēju domei apstrīdēt uzņēmumam piešķirto licenci. Domei bija 90 dienas laika rīkoties, tāpat notikusi mēnesi ilga sabiedriskā apspriešana, un rezultātā licence VTO tomēr piešķirta. Kā piemēru Rugine min Baltic Coal Terminal uzvaru strīdā ar Ventspils domi, kad tā izteikusi pretenzijas pret Valsts vides dienesta izsniegto atļauju piesārņojošai darbībai. Toreiz Vides pārraudzības valsts birojs bija iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā rakstveida viedokli, ka Ventspils domei nav tiesību apstrīdēt Valsts vides dienesta izsniegtās atļaujas.

Tāpat VTO pārstāve uzsver, ka nav korekti no pilsētas domes puses iedzīvotājus biedēt ar draudiem, ko ogļu piesārņojums var radīt viņu veselībai, jo pēc gaisa mērījuma datiem VTO ogļu putekļa daļiņas gaisā gada laikā pat tuvu nesasniedz tos rādītājus, kas apdraudētu cilvēka veselību. «Runa ir tikai par estētikas momentu, ko rada ogļu putekļi, piemēram, netīrām palodzēm vai logiem, nevis cilvēku veselības apdraudējumu. Turklāt VTO attīstās un tagad mēs varēsim kontrolēt putēšanu arī ziemā, ne tikai vasarā, kad ogles tiek laistītas ar ūdeni. Turpmāk ziemā ogļu kaudzes ar sniegu apklās sniega pūtēji, pat ja dabā sniega nebūs. Tas būs ne vien estētiski, bet arī nodrošinās, ka vējš nevarēs aizpūst prom ogļu putekļus. Esam saņēmuši jauno atļauju, ko nopelnījām, un ja kāds to mēģinās apstrīdēt, mēs aizstāvēsimies,» uz jautājumu, vai VTO ir gatava arī tiesāties, atzīst uzņēmuma pārstāve.

Arī VTO priekšnieka palīgs saimnieciskajos jautājumos Gatis Meiris norāda, ka neizsniedzot VTO licenci, bez darba paliktu visi VTO darbinieki, kas būtu katastrofa, ko varētu pielīdzināt Liepājas metalurgam. «Ventspils pilsēta būs tikai zaudētāja, jo budžetā netiks ieskaitīti nodokļi un bez darba palikušiem darbiniekiem nāksies lūgt bezdarbnieka pabalstu valstij vai pamest pilsētu, kā arī daļai apkalpojošo uzņēmumu nāksies zaudēt daļu peļņas, kas atkal noved pie bezdarba un nodokļu samazinājuma Ventspils pilsētas budžetā un Ventspils brīvostā. Ventspils vienmēr ir bijusi ostas pilsēta un tāda arī paliks. Ja mēs – iedzīvotāji – būsim tik kategoriski pret visu, kas mums traucē ostas darbībā, tad paliks Ventspils pilsēta bez dvēseles, bez iedzīvotājiem un bez darba vietām un stabiliem uzņēmumiem,» rezumē uzņēmuma pārstāvis.

102.000.102.5754


Pievienot komentāru

  1. lilioms teica:

    Lembim kā tajā teicienā – savs sūds nesmird

  2. Pilsonis teica:

    Ja Zaharjins Liepājas Metalurgu iznīcina primitīvā ceļā, tad Lembergs to mēģina darīt diplomātiski uz mūsu Venstpils iedzīvotāja rēķina. Abiem mērķis vienāds – iznīcināšu visu, kas nepieder man.

  3. skābene teica:

    mazs mēnestiņš, čigāniņš slēpjas aiz baltiem, pūkainiem varoņdarbiem

  4. Ieteikums teica:

    Lemberga kungs, ja tiem 155 iedzīvotājiem ir “it kā” piesārņots gaiss Ventspilī, tad uzceliet viņiem daudzdzīvokļu māju Puzē. Jums tur zemes platība pietiekoša un visi tie par ko Jūs “it kā” rūpējaties un sūdzas būs apmierināti. Neatstājiet bez darba iedzīvotājus, kuri to nav pelnījuši jūsu personisko interešu dēļ.

  5. lapsa teica:

    bagātība vairo mantkārību – šim cilvēkam nekad nebūs gana, ne naudas, ne varas. nožēlojami

  6. krekers teica:

    Lemberga teiktais par megafonu amonjaka noplūdes laikā ļoti spilgti ataino viņa attieksmi pret vienkāršajiem iedzīvotājiem! negribētu dzīvot tādā pilsētā, kur mēram tāda attieksme!

    • Ventiņš teica:

      Pilsētai nav ne vainas. Ir daudzas lietas, kas ir sakārtotas un tur ceupri nost. Es kā Ventspilnieks tikai varu iedomāties, kad tā būtu vēl daudz, daudz labāka, ja nebūtu šādi cilvēki ar savām personiskām interesēm.

  7. ventspilnieks teica:

    Labs nobeigums- bez ogļu kalniem un putekļime dveseles nebūs!

    • Strādnieks teica:

      ventspilniek – ogļu kaudzes būs un arī putekļi būs. Dvēseles vairs nebūs, kad būsim pilsētā bez darba visi un sāksim zagt un sist viens otru. Tā būs īstā Lemberģija ;)

  8. VTO teica:

    2013.gadā jau ogles vairs nedrīkstēja pārkraut, tāpēc arī gaiss bija tīrāks. Un vai tāpēc VTO ir bankrotējis? Pakustiniet pelēkās šūniņas un piesaistiet citas kravas. Par to bija jādomā jau visus iepriekšejos 5 gadus. A te- gribam un jebkādiem līdzekļime panāksim savu, pat apstākļos, jad katru gadu atļaujas prasības metika pildītas. Vismaz kaunētos paši sevi slavēt, ka licence nopelnīta.

  9. zina teica:

    ko var kasīties viens ar otru tik mazā pilsētā…

    • Iedzīvotājs teica:

      Kādam citam šeit pelēkās šūnas jāpakustina. VTO (nezinu kāpēc šāds izdomāts nickname) raksta, kad 2013. gadā gaiss bija tīrāks, bet plānprātiņš nemaz nezina, kad ogles tika šā vai tā pārkrautas. Vai esi kārtējais students, kuram izsniegta stipendija un uzdots uzdevums no augšas kaut ko tādu rakstīt, jo pats pat nezini ko raksti????

  10. VTO teica:

    Ja jau tika krautas 2013.gadā, tad jau vienkārši uzspļāva atļaujai . Kā vienmēr – darīsim ko grbēsim, likumi tikai muļķiem.

    • Iedzīvotājs teica:

      Ja jau tika pārkrautas un tev gaiss bijā tīrāks, tad kāda problēma tev pašreiz? Vai to kad gaiss ir netīrs vai to kad vispār pārkrauj ogles???? Šeit jau rodas tas jautājums, kurš tev dod to uzdevumu rakstīt, ja pats esi apmierināts ar gaisa tīrību 2013. gadā un tagad sāc piesieties atļaujai.

  11. VTO teica:

    Runa ir gan par atļauju, rakstā – par licenci. Nepilda esošo un vēl ne tikai atļauj cūkoties tālāk, bet vēl vairāk.

  12. Iedzīvotājs teica:

    Nu ja runa ir par atļauju, tad jau viņa ir izsniegta un vai tiešām domā, kad esi gudrāks par Valsts Vides dienestu? Ja jau viņi pieņēma tādu lēmumu, tad ne jau noteikti no zila gaisa? Tas nozīmē, kad ir pārbaudītas visas šīs pretenzijas un viss ir likuma kārtībā. Ja jau tev pat pašam netraucē vairs gaisa piesārņojums par ko visi sūdzas, tad kāda tev darīšana ar atļauju? Izklausās mazliet dīvaini.

  13. ventspilniece teica:

    Bet tad vajag arī aiziet uz kādām sab.apspriešanām, palasīt komentārus Ventspils portālos, parunāt ar ventspilnekiem. Visi jau saprot, ka tie ogļu putekļi nav tie kaitīgākie, bet negribas tik bieži logus un palodzes mazgāt. Un pasakiet, kā lai piespiež VTO modernizēt ogļu iekraušanu? Kāpēc citi var, bet VTO nē. BCT ir tāds pats apgrozījums (ne vairāk kā VTO pieprasītie 3 milj), kā VTO, bet nez kāpēc viņi uzbūvē noliktavu, segtu iekraušanas terminali un pietiek pat naudas pareizticīgo baznīcai kupolus apzeltīt! Tā nu varu apgalvot, ka daudzus gadus pilsēta tā kā pievēra acis VTO iekraušanas veidam, barojot ventspilniekus ar solījumiem , ka problēmu risinās.Kad sāk to risināt, tad izrādās, ka tikai Lembergam to vajag. Ventspilnieki čakli, klusējot tik mazgā logus un ziemā priecājas par melnu sniegu.

    • Iedzīvotājs teica:

      “ventspilniece” – šajā rakstītā atklājat, kad esat viena no aktīvākām personām, kurai nerūp citu cilvēku strādājošo ģimenes, bet tikai rūpējaties par savu palodzi. Es pilnīgu piekrītu Jums, kad jānovērš ir putekļu izplatīšana kopumā pilsētā, bet kā jau rakstīts šajā rakstā, tad tos neveido VTO ogļu kaudzes, kurām kā rakstīts ir pierādīts atzinums, kad tās nepārsniedz pieļauto piesārņojuma apjomu.
      Mans ierosinājums ir uzzņēmumiem (ne tikai VTO) rūpēties par to, kad šādi piesārņojumi (ne tikai ogļa putekļi) tiktu novērsti. Jūsu palodzes dēļ diemžēl nav jācieš visiem darba ņēmējiem, kuriem ir ģimenes un patstāvīgs darbs.

      • Brunis teica:

        Lasot komentārus, liekas kaut kāds sviests.
        No vienas puses sūdzības tikai no pāris simts cilvēkiem, bet apdraud darbu 1000 cilvēkiem.
        Vai šiem 100 it kā pretenzijas cēlājiem nav skaidrs, kad mums Ventpils ir Ostas pilsēta un ar to tiek nodrošināts darbs cilvēkiem un tiek maksātas valstij un pašvaldībai summas, par kurām vairums šo pretenziju cēlāji dzīvo?

  14. Aivars B. teica:

    Interesanti lasīt arī šādu atšķirīgu viedokli,apnikusi tā Lemberga kalpu demagoģija visos portālos.

  15. Ventspilnieks teica:

    Tā starpā pat, pārkraujot akmeņogles ar atvērto paņēmienu, A/s ” Ventspils tirdzniecības osta” (VTO) iztiek ar PM10 daļiņu izmešu B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā noteikto limitu 34,75 tonnas gadā, no kura 24,83 tonnas gadā pienākas uz akmeņoglēm. Tās ir maksimāli pieļaujamās vērtības, kuras A/s VTO nepārsniedz, tai pat laikā pilsētas dome un mērs rīko īstu histēriju, lai pārliecinātu visus, ka tikai A/s VTO un akmeņogles ir galvenie gaisa piesārņotāji pilsētā.

    Vienlaikus uzņēmumam „Pārventas siltums”, vienkāršāk sakot katlu mājai, ir PM10 daļiņu gaisa piesārņojuma limits 65,18 tonnas gadā, bet par ekoloģiski tīru uzskatāmais biodīzeļdegvielas un glicerīna ražotājs „Bio–Venta” mierīgi saņēma Ventspils gaisa piesārņojuma limitu uz 54,15 tonnām gadā, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz tik rūpīgi Ventspils pilsētas domes kontrolētos vides piesārņojuma limitus. Tomēr tādēļ, ka 40% kompānijas Bio–Venta kontrolē kompānija VK Tranzīts, kuru pastarpināti kontrolē kompānija ALA Investmens, kas ir saistīta ar Ventspils mēra biznesu, ir saprotams, kāpēc mēru neuztrauc lielākā Ventspils gaisa piesārņotāja ar cietajām daļiņām darbība.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.

Valdības veidošanas sarunas – vecās shēmošanas turpinājums un necieņa pret vēlētājiem, tā Progresīvie

Politiskā partija Progresīvie izsaka nožēlu par valdības sarunu veidošanas pārtraukšanu. Pēc partijas domām, «pārtraukšanas» pamatojumam pielietotie argumenti ir liekulīgi un maldina sabiedrību.

Jūrmalas domes deputāts lūdz VK izvērtēt sešus sporta pasākumu iepirkumus

Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt vairākus pašvaldības iepirkumus, kas saistīti ar sporta pasākumu rīkošanu Jūrmalā. Kā apstiprināja Parasigs-Parasiņš, kopumā viņam radušās aizdomas par vismaz sešiem iepirkumiem.

Ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbi pabeigti gandrīz 90% autoceļu posmos

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs pabeidzis gandrīz 90% no visiem šogad plānotajiem valsts autoceļu posmu ūdens atvades sistēmu sakārtošanas darbiem. Atlikušos darbus autoceļu posmos plānots pabeigt novembra laikā.

Gobzems: Pēc šiem notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu

Pēc trešdienas, 14.novembra. notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu, norāda KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus

Šogad 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Latvijas tūristu mītnēs par 6,5% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs šī gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. viesu, kas ir par 6,5% vairāk nekā pērnā gada 3.ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3% un sasniedzis 1,95 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Izraēlas-Palestīnas karadarbību aptur trausls pamiers

Palestīna un Izraēla trešdien ievēro trauslu pamieru, ar ko apturēta nežēlīgākā un apjomīgākā karadarbība, kāda nesamierināmo pretinieku starpā pieredzēta kopš 2014.gada.

Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām sarunām; Bordāna izredzes kļūt par premjeru mazinās

Jaunākā informācija liecina, ka trīs politiskās partijas – apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

Vairums igauņu gribētu iejūtīgāku alkohola politiku

Vairums igauņu gribētu mazāk stingru alkohola politiku nekā pašlaik, tā rāda sabiedriskās domas aptauja. Tikmēr Pasaules Veselības organizācijas ieskatā igauņi kopumā dzer neveselīgi daudz.

Pētījums: G20 lielvalstis joprojām palielina subsīdijas fosilajiem energoresursiem

Skaļā Parīzes apņemšanās samazināt CO2 izmešus nav vainagojusies ar darbiem, vismaz pasaules lielākajās rūpnieciskajās valstīs ne. No G20 valstu grupas 19 valdības ir vairāk ieklausījušās fosilo energoresursu nozarē, nevis zinātnieku ieteikumos, tā secināts Climate Transparency pētījumā.

Eiropas konservatīvie izvēlas čehu Zahradilu kā līderi EP vēlēšanām

Eiropas Parlamenta politiskais spēks ar nosaukumu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir izvēlējusies deputātu no Čehijas, Janu Zahradilu, kā savu «lokomotīvi» pavasarī gaidāmām EP vēlēšanām.

Ierobežos satiksmi gaismas festivāla Staro Rīga laikā

Gaismas festivāla Staro Rīga laikā tiks ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. No 14.novembra plkst. 20.00 līdz 20.novembrim plkst. 9.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zirgu ielā, posmā no Meistaru ielas līdz Doma laukumam un organizēta divvirzienu transportlīdzekļu satiksme Doma laukumā.

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.