bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 25.06.2019 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Ja vidusskolai vairākus gadus pēc kārtas būs slikti rādītāji, tā varētu nesaņemt valsts finansējumu pedagogu algām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis informē par kārtību un kritērijiem, kādā valsts nodrošinās pedagogu darba samaksu vidusskolās

Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā varētu nesaņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā.

Noteikumu projektā ietverta norma, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus – viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs – izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai.

Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).

Tāpat mērķdotācijas saņemšanai 12.klases izglītojamo kārtoto obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) rezultātu indeksam ir jāsasniedz vismaz minimāli noteiktais līmenis. Paredzēts, ka no 2020.gada 1.janvāra līdz 2024.gada beigām OCE indeksam jābūt vismaz 40%, no 2025.gada 1.janvāra līdz 2029.gada beigām – vismaz 50%, savukārt turpmāk – vismaz 60%. Lai aprēķinātu OCE indeksu, IZM piedāvājusi īpašu aprēķina formulu, kas piemērojama katram no OCE.

Paredzēts, ka finansējuma piešķiršana vai nepiešķiršana turpmāk būs atkarīga no izglītības kvalitātes, taču vienlaikus plānots, ka, ja izglītības iestāde nesasniegs minimālos kvalitātes kritērijus, tad finansējums tai netiks atteikts uzreiz.

Ja izglītības kvalitāte atbildīs kritērijiem, tad skola saņems 100% valsts budžeta finansējumu neatkarīgi no audzēkņu skaita vidusskolas klasē. Savukārt neatbilstošas izglītības kvalitātes gadījumā paredzēti divi risinājuma ceļi.

Viens no tiem attiektos uz situācijām, kad skolēnu skaits vidusskolas klasē sasniedz vismaz minimālo noteikto izglītojamo skaitu 10.klasē vai vidusskolas klašu grupā. Fiksējot nepietiekamu izglītības kvalitāti, pirmajā gadā izglītības iestādei tiktu izteikts brīdinājums. Ja izglītības kvalitāte gada laikā neuzlabosies, tad otrajā gadā pedagogu atalgojumam tiktu piešķirti tikai 50% aprēķinātā finansējuma. Ja situācija neuzlabosies vēl pēc gada, vidusskola vairs nesaņems valsts budžeta finansējumu pedagogu algām un par pedagogu atalgošanu būs atbildīgs skolas dibinātājs, kas vairumā gadījumu ir pašvaldība.

Otrs scenārijs attiektos uz vidusskolām, kurās ir ne tikai nepietiekama izglītības kvalitāte, bet arī nepietiekams izglītojamo skaits. Šajā gadījumā pirmajā gadā skola saņemtu brīdinājumu, bet jau otrajā gadā skolai tiktu noņemts valsts budžeta finansējums pedagogu atalgojumam.

Lai gan noteikumi to apstiprināšanas gadījumā stāsies spēkā šajā mācību gadā, jauno atalgojuma finansēšanas kārtību piemēros no 2020.gada 1.septembra.

Minētais noteikumu projekts sagatavots un iesniegts izskatīšanai tuvākajā Ministru kabineta sēdē, kas paredzēta 4.septembrī.


Pievienot komentāru

  1. orohgoqhpejfp teica:

    Cilvēki mācīsies tikai to kas taisa naudu nevis nevajadzīgas lietas.
    Pārējo visu var internetā atras.

  2. kresiite teica:

    Brīvprātīgie mācīs mūsu bērnus, jo valdība izmaksājusi sev kārtējās prēmijas par labiem darbiem un skolotāji Latvijai vairs nav vajadzīgi!

LU pētnieki: Trešdaļa Latvijas valstspiederīgo tuvāko piecu gadu laikā plāno pieteikties Lielbritānijas pilsonībai

Trešdaļa Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo tuvāko piecu gadu laikā plāno pieteikties Lielbritānijas pilsonībai, liecina LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā aptauja.

Kariņš gaida Nemiro skaidrojumu par Latvenergo padomes atsaukšanu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš līdz nedēļas beigām gaidīs ekonomikas ministra Ralfa Nemiro skaidrojumu par AS Latvenergo padomes atsaukšanu un pagaidu padomes iecelšanu, liecina premjera izdotā rezolūcija.

Pētījums: Latvijas iedzīvotājiem mājoklis ir svarīgākais īpašums

Vairums Latvijas iedzīvotāju savu mājokli uzskata par svarīgāko tiem piederošo īpašumu, taču gandrīz katrs ceturtais nedara neko, lai to pasargātu pret zādzībām.

Latvijai trešais augstākais izaugsmes temps Eiropas inovāciju reitingā

Latvijā vērojama trešā augstākā izaugsme Eiropas Savienībā, sniegumam reitingā pieaugot par 17,7 procentpunktiem, liecina Eiropas inovāciju rezultātu un Reģionālās inovācijas rezultātu pārskati.

VNĪ: Okupācijas muzeja jaunās daļas būvniecība apsteidz grafiku

Okupācijas muzeja jaunās daļas būvdarbi apsteidz grafiku, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi pārstāvji.

Viņķele: Slimnīcu padomes nebūs politiķu izklaides vietas

«Šīs padomes nebūs politiķu izklaides vietas, bet profesionāli atlasīti cilvēki ar saprašanu gan ārstniecībā, gan uzņēmumu vadībā,» tā par padomju izveidi Latvijas lielajām slimnīcām LTV raidījumā Rīta Panorāma teica veselības ministre Ilze Viņķele.

ASV ievieš jaunas sankcijas pret Irānu un tās augstāko vadītāju

Saasinoties saspīlējumam starp Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm, Vašingtona ir paziņojusi par jaunu sankciju ieviešanu pret Teherānu, mēģinot iegrožot to ārvalstu finanšu resursu pieejamību, kas ir Irānas augstākā vadītāja un Irānas Revolucionārās gvardes rīcībā.

Līgo svētku brīvdienās ugunsgrēkā cieta viens cilvēks, bet ūdenstilpēs noslīka četri

Svētku brīvdienās, laika posmā no 22.jūnija plkst. 6.30 līdz 25.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 277 izsaukumus.

Liepājas lidostā iecerēts par diviem miljoniem būvēt jaunu pasažieru termināli

Liepājas lidostā iecerēts būvēt jaunu pasažieru termināli, kas varētu izmaksāt apmēram divus miljonus eiro, norāda Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Biznesa attīstības daļas vadītājs Gints Ginters.

Kazahstānā evakuē pilsētu pēc sprādzieniem munīcijas noliktavā

Kazahstānā sākta veselas pilsētas evakuācija pēc tam, kad valstī aizdegusies armijas munīcijas noliktava, izraisot virkni spēcīgi sprādzienu.

Latvijā vairāk nekā 60 valsts ceļu posmos ir būvdarbi; daudzviet uzstādīti luksofori

Garākais remontposms patlaban ir abpus Pāvilostai no Labraga līdz Vērgalei, darbi notiek arī uz pievedceļa Pāvilostai.

Nedēļas sākumā gaidāmi +28 grādi, pēc tam – lietus un +20

Nedēļas pirmajā pusē dienās gaiss vēl vietām iesils līdz +28 grādiem, bet jau nedēļas otrajā pusē daudzviet Latvijas teritorijā ir gaidāms lietus.

Siguldā nenorisināsies daļa no 2026.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas.

«Ministru apetīte ir pārāk liela.» Kariņš nav gatavs palielināt budžeta deficītu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nav gatavs palielināt deficītu, lai apmierinātu ministriju budžeta pieprasījumus.

NVD: Kur saņemt medicīnisko palīdzību svētku laikā

Pirms gaidāmajām Līgo svētku brīvdienām, no 22. līdz 24.jūnijam Nacionālais veselības dienests iedzīvotājiem atgādina par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām.

Nedēļa Lietuvā: Koalīcijas sarunu finišs. Vienoti kritēriji uzņemšanai universitātēs. Pēdējais veto

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā četras parlamenta partijas pabeidza sarunas koalīcijas veidošanai, divi vīrieši notiesāti par spiegošanu Krievijas labā. Tāpat Lietuva uzrādīja spīdošus rādītājus par mirstības samazinājumu satiksmes negadījumos.

BNN nedēļas apkopojums: Turlā krišana. Alkohola kara turpinājums. Atlaistā Latvenergo padome

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas, Paziņojums, Cīņa, Pārdomas, Amats, Izaugsme, Uzticība, Vēlmes.

Mēra krēslu zaudējusi Gods kalpot Rīgai cer savākt balsis jaunam kandidātam

Partijas Gods kalpot Rīgai valde par Rīgas mēra amata kandidātu plāno lemt nākamnedēļ, 27.jūnijā, stāsta partijas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Eurostat: Latvija un Lietuva starp līderēm nerezidentu īpatsvarā valsts parādā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 74% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir otrs lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā.

Kamēr Lietuvā skandāls par dzelzceļa darījumiem ar bijušā VDK aģenta sievas uzņēmumu, LDz slavē tā reputāciju

Kamēr Lietuvā valsts akciju sabiedrības darījumi ar cilvēkiem, kuru sakari varētu sniegties līdz par Krievijas prezidentam, izraisījuši skandālu, Latvijā rīkojas kūtri, bet LDz pat slavē darījumu partnera reputāciju.

EM: Muitas nodoklis Krievijas elektrībai sadārdzinātu elektroenerģiju Baltijā

Nodokļa ieviešana Krievijas enerģijai varētu sadārdzināt elektroenerģijas cenas, tomēr jārisina situācija, ka Baltijas elektroenerģijas ražotāji nav vienlīdzīgā situācijā ar Krievijas un Baltkrievijas ražotājiem, tā ministrija.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā maijā samazinājās par 0,6%

Salīdzinot ar aprīli, 2019.gada maijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Premjers cer, ka Dombrovskis arī turpmāk ieņems vadošu amatu EK

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš cer, ka esošais Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis arī jaunajā EK sastāvā varētu ieņemt kādu no vadošajiem amatiem.

Maršruts Līgo svētkiem: No gadatirgiem līdz dančiem un dziesmām

BNN piedāvā ielūkoties dažos no pasākumiem, kurus varat apmeklēt, līgojot Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Liepājā vai Daugavpilī. 

Krimas aneksijas dēļ ES pagarina pret Krieviju vērstās sankcijas

Eiropas Savienība vēl uz gadu pagarinājusi sankcijas, kas 2014.gadā tika vērstas pret Krieviju par Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju.