bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.07.2018 | Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna
LatviaLatvija

Jaunā valdība apņēmusies sasniegt 5% IKP izaugsmi gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Labs atspēriena punkts tālākam darbam un lēmumiem ir tas, ka Latvijas ekonomika ir viena no visstraujāk augošajām Eiropas Savienībā. Valdības uzdevums ir saglabāt šo izaugsmes dinamiku, turklāt šajā gadījumā es nerunāju par «gāzi grīdā», es runāju par gudru izaugsmi. Valdība ir apņēmusies sasniegt 5% IKP izaugsmi gadā,» uzrunā Saeimas deputātiem pirms uzticības balsojuma jaunajai valdībai norāda premjere Laimdota Straujuma.

Pēc viņas sacītā, Latvijas tautsaimniecības attīstībai un uzņēmējdarbības konkurētspējas nodrošināšanai izšķiroša ir zināšanu ietilpīga ekonomika, ārvalstu investīcijas, eksports, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, godīgas konkurences un finanšu resursu pieejamības nodrošināšana. «Zināšanās balstītai ekonomikas attīstībai nepietiek, ka Latvijā 2011.gadā bija gandrīz desmit reizes mazāk iesniegto patentu Eiropas Patentu birojā uz vienu miljonu iedzīvotāju, nekā tas bija vidēji ES. Latvijai nepietiek, ka strādājošo skaits pētniecībā un attīstībā procentuāli no strādājošajiem uzņēmējdarbībā ir 0,08% pret 0,56% vidēji ES, tas ir septiņas reizes mazāk. Zināšanu ekonomikas attīstība jāveido uz zinātnieku un tautsaimnieku sadarbības principa un pilnveidotas administratīvās sistēmas pamata, kura motivē gan zinātniekus, gan tautsaimniekus rast jaunus risinājumus, kurus pārvērst eksportspējīgos produktos,» teic Straujuma.

«Aktīvi darbojas Latvijas pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome, kurā kopā strādā tautsaimnieki un zinātnieki. Ticu, ka šīs sadarbības ietvaros mēs spēsim rast risinājums zinātnes potenciāla attīstībai, koncentrējot to un sasaistot ar tautsaimniecības jomām, kurās Latvijai ir salīdzinošas priekšrocības. Latvijai ir nepieciešama sava Silīcija ieleja un savs Stīvs Džobss. Apliecinājumu tam, ka mēs to varam, vēsturiski sniedz VEF Minox, bet šodien – remantadīns, mildronāts un pasaulē zināmā Mikrotik sakaru tehnika. Mēs redzam Infogram panākumus un Alekseja Popova talantu, uzlabojot e-klasi. Latvija var! Valdība sniegs atbalstu, lai veicinātu inovācijas un noturētu mūsu talantus Latvijā.

Tautsaimniecībai būtiska ir finanšu resursu pieejamība visās uzņēmējdarbības attīstības stadijās. Vadoties pēc tirgus nepilnību analīzes un papildinot komercsektora piedāvājumu, izstrādāsim jaunas atbalsta programmas, paplašinot šajā vasarā izveidotās Attīstības finanšu institūcijas darbību. Uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai sagatavosim un apstiprināsim programmu uzņēmumu kapitāla piesaistei, finanšu pieejamības uzlabošanai un ieguldījumu veicināšanai inovācijās un zinātniski ietilpīgos projektos.

Ļoti būtisks valdības darbības virziens būs konkurētspējas kropļojumu izskaušana uzņēmējdarbībā. Svarīgi, lai komercdarbības vide būtu godīga, lai konkurence tirgū netiktu ierobežota nedz no komersantu, nedz publisku personu puses. Godīgas konkurences nodrošināšana ietvers ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus un cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot kontrabandas, pievienotās vērtības nodokļa krāpšanas, «aplokšņu» algu, nelegālās nodarbinātības apkarošanai,» tā premjere.

Viņa uzsver, ka tautsaimniecības attīstībai būtiski svarīgi ir papildu līdzekļi, ko var nodrošināt produktu un pakalpojumu eksports un investīciju piesaiste. «Eksporta veicināšanai atbalstīsim jaunu tirgu apgūšanu, stiprinot vēstniecību un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kapacitāti un sadarbību ar uzņēmēju organizācijām, ekonomisko interešu pārstāvniecībām, kā arī nodrošināsim ilgtermiņa eksporta atbalsta instrumentus. 2014. gada sākumā investīciju dinamika ir ar mērenu pieaugumu. Šī gada 1. ceturksnī Latvijas tautsaimniecībā ieguldīts par 2,2% vairāk nekā pirms gada. Investīciju līmenis joprojām ir zemāks nekā pirmskrīzes gados. Investoriem īpaši nozīmīga ir investīciju aizsardzība. Valdība strādās, lai atvieglotu ar komercdarbību saistīto strīdu izskatīšanas kārtību un piedāvājot alternatīvu strīdu risināšanas metožu attīstību. Tiesu sistēmā jāpanāk efektīva lietu izskatīšana saprātīgā termiņā. Izvērtēsim un mazināsim uzņēmējdarbības riskus, precizējot regulējumu investoru tiesību aizsardzības un maksātnespējas jomās. Tieši maksātnespējas procesa sakārtošana ir būtiska. Vēl viens tautsaimniecības attīstības aspekts – darbaspēka pieejamības nodrošināšana un piedāvājuma uzlabošana. Mēs uzlabosim dažādu institūciju sadarbību darba tirgus pieprasījuma apsteidzošu pārkārtojumu īstenošanā, paaugstināsim profesionālās izglītības pievilcību un kvalitāti, nodrošināsim tās atbilstību darba tirgus prasībām. Nodarbinātības politikā orientēsimies ne tikai uz bezdarba mazināšanu, bet arī uz ikviena nodarbinātā kompetences un produktivitātes pieaugumu. Vērtēsim elastīgu nodarbinātības formu ieviešanu atbilstoši Eiropas Savienības un Baltijas valstu darba tirgus tendencēm, ievērojot samērīgumu darba ņēmēju un darba devēju tiesībās.

Mums ir svarīga visu tautsaimniecības nozaru (arī to, kuras es šodien nenosaukšu) attīstība, kāpinot produktivitāti un efektīvu izmantojot esošos resursus. Mums būs svarīgi atbalstīt neizmantoto lauksaimniecības zemju atgriešanu produktīvajā ražošanā, mums svarīga ekonomiska un ilgtspējīga mežu un iekšējo un ārējo ūdeņu apsaimniekošana, mums svarīga rūpniecības, transporta, IT nozaru, finanšu un citu pakalpojumu attīstība un eksportspējas potenciāla atraisīšana,» uzrunā Saeimas deputātiem norādīja Straujuma.

Viņa papildināja: «Mēs uzlabosim mūsu sabiedrības apmaksāto pakalpojumu un ierēdniecības darbu. Ne tāpēc, ka mums ir slikta ierēdniecība. Mēs zinām daudzus piemērus, kad mēs sakām paldies cilvēkiem, kuri saņem algas no sabiedrības samaksātajiem nodokļiem. Mēs zinām izcilus skolotājus, izcilus ārstus, izcilus ierēdņus, izcilus policistus un karavīrus. Mēs pārliecinājāmies par mūsu ugunsdzēsēju, policistu un ārstu pašaizliedzību Zolitūdē.

Tomēr uzskatu, ka mums ir nepieciešams būtiski uzlabot mūsu publiskos pakalpojumus, lai darbs būtu cilvēku labā, lai cilvēks netiktu mētāts kā futbola bumba starp iestādēm, lai sabiedrības saņemtajiem pakalpojumiem būtu kvalitāte, lai katrs ieguldītais nodokļu maksātāju eiro dotu atdevi un rezultātus. Un ne tikai uz papīra, aprēķinos, bet reālajā tautsaimniecībā vai garīgo vērtību izpausmē.

Lai uzlabotu ģimeņu labklājību un nodrošinātu tautas ataudzi, nākamo četru gadu mērķis un izaicinājums ir sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Mēs strādāsim, lai ikvienam, bet jo īpaši sabiedrības daļai ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, būtu iespēja, strādājot cienīgu darbu, gūt dzīvei nepieciešamos ienākumus, iegūt labāku izglītību, pieeju veselības aprūpes un sociāliem pakalpojumiem, kad tas nepieciešams, kā arī baudīt kultūras dzīves norises. Mēs ticam, ka tas ir ceļš, kā gādāt par sociālo drošību valstī, un veicināt ikviena iesaisti kopienu un pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, tādējādi nodrošinot iespējas dzīvot pilnvērtīgu un piepildītu dzīvi saliedētā Latvijas valstī, kas apzinās savu nacionālo identitāti un ir balstīta uz visu Latvijas iedzīvotāju kopējām morālajām vērtībām. Atbildība pret līdzcilvēkiem un sociālā solidaritāte nav iespējama bez neatlaidīgiem centieniem īstenot cilvēka cienīgus dzīves apstākļus pensionāriem. Tāpat mēs strādāsim pie dažādiem atbalsta mehānismiem, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem un jaunajām ģimenēm, tā stiprinot mūsu tautu un valsti kopumā.»

Pēc viņas sacītā, ar nodokļu un sociālā atbalsta instrumentiem valdība nodrošinās ienākumu pieaugumu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem straujāk nekā vidēji visā sabiedrībā. 2015. gadā valdība palielinās minimālo algu par 40 eiro, nākamajos gados to turpinot paaugstināt, pakāpeniski sasniedzot pusi no vidējā atalgojuma tautsaimniecībā.

«Sākot ar 2016. gadu, ieviesīsim progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu, paaugstinot to mazo algu saņēmējiem, vidējo algu saņēmējiem saglabājot tuvu esošajam apmēram, savukārt algām, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī, to nepiemērojot. Vienlaikus arī paaugstināsim iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu, izvērtējot iespēju piemērot lielākus atvieglojumus par otru un katru nākamo bērnu ģimenē.

Viens no būtiskākajiem risināmajiem jautājumiem jaunajai valdībai ir veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana. Cilvēks, kas veselības problēmu dēļ zaudē iespējas piedalīties darba tirgū vai pavadīt mierīgas vecumdienas, ir zaudējums mums visiem.

Pakāpeniski palielināsim valsts budžeta finansējumu veselības aprūpes vajadzībām, vienlaikus efektīvāk izmantojot veselības nozarei jau pašlaik piešķirto finansējumu, lai mazinātu nevienlīdzību veselības pakalpojumu pieejamībā arī cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, samazinātu pacientu tiešmaksājumus par veselības aprūpes pakalpojumiem un paplašinātu pierādījumos balstītu nepieciešamo zāļu un medicīnas ierīču kompensēšanu.

Paaugstināsim pacientu drošības, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un valsts budžeta līdzekļu efektivitātes ieguvumus, nostiprinot primāro veselības aprūpi, ieviešot veselības aprūpes kvalitātes vadības sistēmu, attīstot sadarbību ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem,» sola premjere.

«Izglītības sistēmas attīstības atslēgas vārds ir kvalitāte. Un pamatizglītības pieejamība iespējama tuvu dzīvesvietai. Kvalitātei ir jābūt atslēgas vārdam visa līmeņa izglītībai. Ir svarīgi izveidot sistēmu, lai par jaunajiem pedagogiem kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cilvēki. Par skolotājiem jākļūst tiem, kas spēj aizraut mūsu jauno paaudzi un rosināt uz lieliem darbiem un izcilību! Nelielai sabiedrībai, lai tā būtu konkurētspējīga un ilgtspējīga, jābūt izcilai izglītības sistēmai. Tā, kā tas ir netālajā Somijā. Tāpēc reorganizēsim jauno pedagogu sagatavošanas programmas pedagoģijas augstskolās.

Lauku skola ir vēsturiska, garīga un ekonomiska vērtība, Latvijas novadu sabiedrības kultūras un sabiedriskās dzīves pamats. Mēs veidosim tādu skolu tīkla attīstības modeli, kas ietvers programmu Latvijas lauku skolu saglabāšanai, nodrošinot izglītību līdz 6. klasei iespējami tuvu dzīves vietai. Mēs veltīsim pastiprinātu uzmanību eksakto priekšmetu (matemātika, fizika, ķīmija) mācīšanai skolās, lai uzlabotu skolēnu zināšanu pamatu. Ieviesīsim augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas balstīts uz studiju un pētniecības kvalitātes novērtējumu,» teica Ministru prezidente.

Viena no valdības prioritātēm ir drošība, tās visplašākajā nozīmē, blakus nacionālajai drošībai redzot iekšējo drošību, kā arī finanšu, enerģētisko un sociālo drošību. «Kā pirmo es noteikti minēšu Latvijas nacionālo drošību un aizsardzības stiprināšanu. Ukrainas notikumi mums liek atcerēties, par ko mēs cīnījāmies uz barikādēm. No saviem vēlētājiem esmu saņēmusi mandātu aizsargāt Latviju kā nacionālu valsti, tās valodu, kultūru un tautu. Tas ir uzdevums, ko mums devuši tautieši, kuri devušies trimdā. Tā ir atbildība, kas mums visiem ir Latvijas valsts dibinātāju un to mūsu valsts patriotu priekšā, kuri par Latviju atdevuši savas dzīvības. Mana valdība ir pieņēmusi plānu, kā tuvāko gadu laikā palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir pienākums gan mūsu valsts, gan mūsu stratēģisko partneru priekšā. Mums jāatbalsta arī valsts iekšējā drošība, nodrošinot un atbalstot mūsu iekšlietu sistēmas attīstību.

Drošība ir arī enerģētiskā neatkarība un enerģijas avotu dažādošana, tāpēc šobrīd pieliekam visas pūles, lai diversificētu gāzes piegādes un attīstītu arī pārējos enerģētikas sektorus, un šis būs viens no galvenajiem jautājumiem arī nākamajai valdībai. Lai nodrošinātu energoapgādes drošumu, saglabājot izmaksu un ieguvumu līdzsvaru, pabeigsim starpvalstu savienojumus un iekšējos bāzes jaudu nodrošināšanas projektus. Izstrādāsim tiesisko regulējumu dabasgāzes tirgus atvēršanai Latvijā no 2017. gada, panākot alternatīvas dabasgāzes piegādes iespējas un nodrošinot Inčukalna gāzes krātuves un gāzes pārvades infrastruktūras brīvas izmantošanas iespējas jebkuram gāzes piegādātājam,» sola premjere.

«Izveidotais valdības sastāvs ir profesionāls un darboties gribošs. Esam sabalansējuši svaigu skatījumu, pieredzi un pēctecību – manā komandā ir četri ministru kandidāti, kuriem nav iepriekšējās valdības darba pieredzes, septiņi, kuri jau darbojās manā pirmajā valdībā un divi ar valdības darba pieredzi,» uzrunas noslēgumā sacīja Straujuma.

Ref: 102.000.102.8544


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.