bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

Jaunais ekonomikas ministrs sadarbosies ar bijušo ministru Pavļutu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vjačeslavs Dombrovskis (no kreisās) un Daniels Pavļuts

Jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sadarbosies ar bijušo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, atzinis Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka sadarbība ar Pavļutu vienā vai otrā jautājumā noteikti būs, tomēr vēl nav zināms, kādā lomā un kapacitātē Pavļuts piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) darbā.

Kā vienu no tuvākajiem risināmajiem darbiem Dombrovskis minēja EM valsts sekretāra meklēšanu. Tiesa, viņš vēl nevarēja pateikt, vai uz šo amatu tiks sludināts konkurss vai eksperts tiks meklēts starp valsts pārvaldē strādājošajiem.

Saistībā ar izmaiņām ekonomikas ministra birojā Dombrovskis atteicās komentēt konkrētas izmaiņas, taču piebilda, ka viņa birojā darbu turpinās puse komandas no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), bet otra puse būs no Pavļuta līdzšinējās komandas.

Dombrovskis vēlreiz uzsvēra, ka ekonomikas ministra amatā turpinās Pavļuta iesāktos darbus būvniecības jomā, elektroenerģijas tirgus atvēršanā un gāzes tirgus liberalizācijā. Tāpat Dombrovskis turpinās IZM iesākto darbu inovācijas platformas radīšanā nākamajiem septiņiem gadiem.

Viņš arī paredz, ka atsevišķu lēmumu pieņemšanā būs jūtams nozaru spiediens, jo «ir vairāk vai mazāk organizēti grupējumi, kas vēlēsies aizstāvēt savas intereses».

1999.gadā Dombrovskis Latvijas Universitātē (LU) ieguva bakalaura grādu ekonomikā un finansēs, 2001.gadā Klarka Universitātē, ASV, ieguvis maģistra grādu ekonomikā, bet 2003.gadā tajā pašā augstskolā Dombrovskis ieguva doktora grādu ekonomikā ar specializāciju valsts finansēs un ekonometrijā.

No 1996.gada līdz 1998.gadam Dombrovskis bijis LU Eirofakultātes pētnieka asistents, 1999.gadā bijis Klarka Universitātes Ekonomikas studiju institūtā pētnieka asistents, no 2000.gada līdz 2002.gadam bijis jaunākais pasniedzējs Klarka Universitātē, bet no 2003.gada vasarai līdz 2004.gada rudenim Dombrovskis bijis Rīgas Biznesa skolas vieslektors.

2002.gada rudenī un 2003.gada rudenī Dombrovskis bija LU vieslektors, 2004.gada martā un aprīlī viņš bija Stokholmas Ekonomikas augstskolas Stokholmas Pārejas ekonomiku institūta viespētnieks, 2007.gada rudenī Dombrovskis bijis Fulbraita stipendiāts Džordža Meisona universitātē, bet 2009.gada decembrī Eiropas Ekonomisko pētījumu centra Manheimā, Vācijā, viespētnieks.

Laika posmā no 2011.gada jūnija līdz augustam Dombrovskis bija Sorosa Fonda Latvijā valdes loceklis, no 2010.gada līdz 2011.gadam viņš bija ES Sadarbības Zinātnē un Tehnoloģijās programmas vadošās komitejas loceklis, bet no 2009.gada līdz 2011.gadam bijis nacionālais eksperts Eiropas Komisijas darba grupā par Uzņēmējdarbības un mazās un vidējās uzņēmējdarbības politikas būtiskajiem pētījumiem.

No 2008.gada līdz 2011.gadam Dombrovskis bija Rīgas Ekonomikas augstskolas Telia Sonera Institūta zinātniskais līdzstrādnieks, bet no 2003.gada janvāra līdz 2011.gada novembrim Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) pētnieciskās grupas loceklis.

2009.gadā Dombrovskis iesaistījās partijas Jaunlatvija dibināšanā, sarakstot tai ekonomisko programmu.

Savukārt 2011.gadā Dombrovskis tika ievēlēts Saeimā no Zatlera reformu partijas (tagad Reformu partija) saraksta. Dombrovskis kļuva par Tautsaimniecības, agrārās, reģionālās un vides politikas komisijas vadītāju.

Kopš 2013.gada maija līdz 2013.gada janvārim Dombrovskis bija izglītības un zinātnes ministrs. Šajā amatā Saeima Dombrovski iecēla pēc tam, kad veselības problēmu dēļ no amata atkāpās Reformu partijas virzītais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Jau ziņots, ka Saeima trešdien, 22.janvārī, apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu. Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti.

102.000.102.6416


Pievienot komentāru

  1. d teica:

    duraki kvadrātā

Nākamo trīs gadu periodam pieejams finansējums ES fondu vadībai

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai nākamo trīs gadu periodam būs pieejams ES fondu finansējums 47,6 miljonu eiro apmērā.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.

Latvijas ostās 8 mēnešos pārkrauti par 0,9% vairāk kravu; visvairāk pārkrautas ogles

Latvijas ostās šī astoņos mēnešos kopumā pārkrautas 43,468 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Kā liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati, kravu apgrozījuma negatīvā bilance turpina samazināties Ventspils ostā, kur astoņu mēnešu laikā pārkrautas 13,274 miljoni tonnu kravu, kas ir sarukums par 11,9% šī un pagājušā gada griezumā.

airBaltic vasarā pārvadā par 18% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā pārvadājusi 2 770 047 pasažierus jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.