bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.10.2018 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Jaunais pamatizglītības standarts sāk ceļu valdībā, lai stātos spēkā pēc diviem gadiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jaunais pamatizglītības standarts izglītības iestādēm dos lielāku brīvību mācību procesa organizēšanā, ceturtdien, 11.oktobrī, žurnālistiem pastāstīja Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks.

Viņš skaidroja, ka pamatizglītības standarts ir pirmais no lielajiem saturiskajiem dokumentiem. Tas noteiks veidu, kādā skolēni nākotnē Latvijā apgūs pamatizglītību.

Jaunā satura mērķis visās izglītības pakāpēs ir izglītība mūsdienīgai lietpratībai, lai cilvēki ne tikai zina faktus, bet arī prot pielietot zināšanas, teica VISC vadītājs. «Sākot darbu ar saturu, vadījāmies pēc principa, kādus vēlamies redzēt Latvijas nākotnes cilvēkus,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka cilvēkiem jābūt atbildīgiem sabiedrības locekļiem, radošiem darītājiem un lietpratējiem izaugsmē.

Catlaks skaidroja, ka kopējā iezīme visos satura dokumentos ir vispusīgi attīstīts skolēns, kas ir ieinteresēts paša attīstībā, mācās ar prieku un interesi, ir sociāli atbildīgs, ar iniciatīvu apveltīts un Latvijas patriots.

Dokumentu caurvij arī komplekss sasniedzamais rezultāts, kas paredz, ka zināšanas, prasmes un attieksmes tiek veidotas kopā. Katrā ikdienas stundā skolēniem kopā ar skolotājiem, vecākiem jāattīsta sasniedzamais rezultāts, pastāstīja Catlaks.

Būtiska inovācija ir, ka sasniedzamie rezultāti definēti tematiskajās jomās, nevis atsevišķos mācību priekšmetos, turklāt visās jomās integrētas caurviju prasmes, kā arī attieksmes un tikumi, viņš teica.

VISC direktors arī pastāstīja, ka jaunais saturs ir daudz integrētāks un pārskatāmāks. Viņaprāt, ir novērsta satura pārblīvētība un dublēšanās, kas bijusi līdzšinējos standartos.

Pārmaiņas ieviestas arī stundu sarakstā. Viena no izmaiņām saistīta ar to, ka otras svešvalodas apguve tiks sākta 4.klasē. Tāpat jaunajā standartā paredzēts Latvijas un pasaules vēsturi mācīt kopā, nevis atsevišķi. Literatūra savukārt iekļauta kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā.

Jaunajā mācību saturā iekļauts arī jauns mācību modulis – drāma, kā arī tehnoloģiju mācību joma. Paredzēts, ka 1.–9.klasē būs jauns mācību priekšmets Dizains un tehnoloģijas, Datorika. 7.klasē tiktu piedāvātas inženierzinības, bet vidusskolā – datorika, dizaina un tehnoloģiju moduļi padziļinātai apguvei.

Catlaks pastāstīja, ka līdz ar jauno saturu tiks ieviesta lielāka skolu patstāvība mācību procesa organizācijā. Standartā tiks noteikts kopējais stundu skaits mācību priekšmetam trīs gadiem. Skolai katru gadu būs jāveido stundu plāns, kā arī būs iespēja mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos 10% robežās. Tas nozīmē, ka skolām būs iespēja elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu. Catlaks norādīja, ka lielāka brīvība ļaus skolām nodrošināt, piemēram, latgaliešu valodas apguvi izglītības iestādēs.

Catlaks atzina, ka līdz ar satura izmaiņām jāmainās arī vērtēšanai. «Zinām, ka nereti lielākā uzmanība tiek pievērsta tiem mācību priekšmetiem, kur notiek centralizētie eksāmeni,» teica VISC vadītājs, piebilstot, ka vērtēšanas loma būtiski mainīsies, jo mainīsies arī sasniedzamais kompleksais rezultāts.

Jāsamazina standartizētu testu izmantošana, teica Catlaks. Pārbaudījumiem jāveidojas tā, lai tie būtu saistīti ar to, kā skolēns mācās katru dienu un lai skolēns saprastu, vai viņam ir progress un kas vēl jāuzlabo. Papildus jāiemācās vērtēt arī caurviju prasmes un ieradumus. Vērtēšanai jākļūst pietuvinātākai mācību procesam, skaidroja Catlaks. Beidzot 9.klasi, skolēniem būtu jākārto eksāmeni latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā. Tāpat plānots vēl viens pārbaudes darbs, kuru noteiks katru gadu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts pārbaudes darbu norises laiku.

1.–3.klasē paredzēta jauna vērtēšanas metodika, kurā iestrādāta jauna vērtēšanas matrica ar iespēju vērtēt programmas apguves līmeņus, kas savukārt ļaus detalizēti noteikt, kas skolēnam padodas vai nepadodas.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem ceturtdien, 11.oktobrī, plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē un divu nedēļu laikā interesenti būs aicināti sniegt savus priekšlikumus un komentārus tā pilnveidei.

Jaunajā standartā mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās mācību jomās – valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fizisko aktivitāšu jomā. Katrā no tām izvirzīti būtiskākie pamatjēdzieni, kas skolēnam jāapgūst, lai viņam veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā, kā arī mācību jomai raksturīgas prasmes. Īpaša uzmanība veltīta mācību satura pārskatīšanai kopumā, vērtējot, lai zināšanas, temati un prasmes dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas mazinot līdzšinējo satura sadrumstalotību.

Jaunā mācību satura pakāpeniska ieviešana skolās sāksies no 2020.gada 1.septembra.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Varbūt fabrikas un nezāļu ravētājus vairs nemācīs, tik un tā izglītība ar ko var pēc tam iegūt naudu arī maksā, un pēc tam uzkrājas parādi jo pilsētas ir dārgas. Bez mašinas tiesībām un aktīvas sim kartes darbu nav iespējams atrast. Vai arī jāvergo piriekš tiem kas ir augstākstāvoši.

  2. nez teica:

    Un kur var iepazīties??? Laikam slepens dokuments…

Sprādziens Krimas koledžā; viens no vainīgajiem – skolas audzēknis

Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā politehniskajā koledžā noticis bumbas sprādziens, kurā bojā gājuši astoņpadsmit cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti.

NATO investēs datorsistēmu aizsardzībā, veidojot kiberoperāciju centru

Militārā alianse NATO iecerējusi līdz 2023.gadam izveidot štābu kiberaizsardzībai, lai varētu atvairīt un vajadzības gadījumā arī veikt kiberuzbrukumus.

Brexit efekts: Pieaug eiropiešu, tai skaitā latviešu atbalsts Eiropas Savienībai

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā kā «labu lietu» vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, liecina jaunākie Eiropas Parlamenta Eirobarometra dati. 

Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, stāsta partijas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Daniels Pavļuts.

Vēl neatbalsta likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Ar likuma grozījumiem plāno stiprināt tiesu varas neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu.

Plāno noteikt gadījumus, kad pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.

Cimdars: Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju atalgojumu, pastāv risks nenokomplektēt iecirkņu komisijas

Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojumu, pastāv risks nākotnē nenokomplektēt iecirkņu vēlēšanu komisijas, Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēdē norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Iepriekšēju balsošanu EP vēlēšanās plānots nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī

Galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu izmaiņām paudusi CVK, lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās.

Pavļuts: AP ļoti gribētu strādāt valdībā ar JKP

Attīstībai/Par! ļoti gribētu strādāt ar Jauno konservatīvo partiju valdībā, ja būs tāda iespēja, žurnālistiem apgalvoja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Nostiprinās tiesības izmantot sociālos tīklus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā

Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju, kas likumā nostiprinās policijas darbinieku tiesības izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi.

Mūžībā devies Valters Frīdenbergs

Pēc cīņas ar smagu slimību 17.oktobrī 30 gadu vecumā mūžībā devies mūziķis un raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs, paziņojusi Latvijas Televīzija.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Rīgā vairākās vietās ierobežos satiksmi

Saistībā ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi no 24.oktobra līdz 26.novembrim tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Daugavgrīvas ielā, posmā no Pulka ielas līdz Mazai Ūdens ielai, informē Rīgas domes pārstāve Aira Šmelde.

Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Globālās Konkurētspējas indeksā 2018, ko sagatavojuši Pasaules Ekonomikas foruma pētnieki, Lietuva un Igaunija salīdzinājumā ar pagājušā gada vērtējumu ir noslīdējušas lejup par divām vietām. Visas trīs Baltijas valstis joprojām ir starp 45 konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā iekļuvušas septiņas kompānijas no Latvijas

Starp Baltijas 50 lielākajiem uzņēmumiem 2017.gadā bija septiņas kompānijas no Latvijas, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš, BNN informē starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pārstāvji, atsaucoties uz tās veidoto Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu sarakstu.

Maksātnespējas kontroles dienests šogad izmaksājis 1 040 974 eiro prasību apmierināšanai

Maksātnespējas kontroles dienests šī gada deviņos mēnešos no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 046 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 995 eiro, informē dienestā.

Krievijā sāk tiesāt režisoru Serebreņņikovu

Tiesa Maskavā trešdien sākusi izskatīt krimināllietu pret krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu, Viņš vairāk nekā gadu turēts mājas arestā saistībā ar pretrunīgi vērtētu krimināllietu par iespējamu valsts naudas piesavināšanos.

Astoņos mēnešos Latvijā saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada astoņos mēnešos Latvijā saražoti 34,2 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada astoņiem mēnešiem, šogad saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pāvesta vizītes TV pārraides Lietuvā daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā

Pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs atspoguļojumu televīzijas tiešraidēs kopumā vēroja vairāk nekā 1,65 miljoni skatītāju, bet pārraides Lietuvā bijušas daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS televīzijas auditorijas mērījumu dati.

Latvijas iedzīvotāji nevērīgi attiecas pret mantojuma lietu juridisko pusi

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Rosina alkoholu veikalos atļaut tirgot līdz septiņiem vakarā un svētdienās nepārdot

Rīgas domes Labklājības departaments un Izglītības kultūras un sporta departaments rosina atļaut alkohola tirdzniecību veikalos no plkst.10 līdz 19. Minētais priekšlikums iesniegts izskatīšanai 18.oktobrī gaidāmajā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā.

Kanāda gatava marihuānas zelta drudzim

Kanādā trešdien stājas spēkā lēmums legalizēt marihuānu tās lietošanai atpūtas nolūkā. Valstī tiek prognozēta jaunas ražošanas nozares rašanās ar vairākiem tūkstošiem jaunu darbavietu, ieguldījumu pieplūdumu, jaunu avotu nodokļu ieņēmumiem un tūrisma nišu.

Robežsardzē: Ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē otrdien, 16.oktobrī, konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 20 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

KNAB veikta kārtējā reorganizācija; vairāki pieredzējuši darbinieki devušies pensijā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā.