bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.01.2019 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Jaunajā veselības apdrošināšanas pakalpojumu sistēmā atklājas pirmās kļūdas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUInformācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos – pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT prolēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai – neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) sabiedrisko attiecību padomnieks Sergejs Ancupovs skaidroja, ka problēmas ar pacienta veselības apdrošināšanas statusa pieejamību e-veselības portālā ministre pārrunās ar Nacionālās veselības dienesta vadību. Pagaidām, kamēr ministre nav iepazinusies ar situāciju, viņa notiekošo nekomentē.

Kā ziņots, stājas spēkā likumu izmaiņas, kas paredz, Latvijā ieviest valsts veselības apdrošināšanu. Kā paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums, ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos – pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Viss veselības aprūpes pakalpojumu klāsts būs pieejams iedzīvotājiem, kuri Latvijā ir sociāli apdrošināti, balstoties uz kādu no trim statusiem – iedzīvotājs ir legālais darba ņēmējs, kurš veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā, iedzīvotājs atbilst kādai no 21 sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, kuras apdrošina valsts vai iedzīvotājs veic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas.

No šī gada automātiski tiek apdrošināti legālie darba ņēmēji, kā arī daudz un dažādas sociālās grupas, tostarp bērni, pensionāri, skolēni un studenti, personas ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, orgānu donori, bāreņi, politiski represētie un daudzas citas grupas.

Savu apdrošināšanas statusu iedzīvotāji var pārbaudīt e-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv. Autentificējoties savā profilā, iedzīvotājam būtu jāredz viņa apdrošināšanas status.

Gadījumā, ja iedzīvotājs nav automātiski apdrošināts, viņam ir iespēja pievienoties apdrošināto saimei, iemaksājot brīvprātīgo iemaksu. Lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājam jābūt veiktām iemaksām par 2018. un 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro. Nākamgad, lai saņemtu pakalpojumus, iemaksas būs jāveic par 2018., 2019. un 2020.gadu, kas kopumā veido 464,40 eiro. Iedzīvotāju maksājumi tikšot apstrādāti piecu dienu laikā.

Iepriekš no slimnīcām un iedzīvotājiem izskanējušas bažas par to, kas notiks gadījumos, kad radīsies kādas tehniskas problēmas ar e-veselības sistēmu vai datubāzi, kura uzkrāj informāciju par apdrošinātajām personām. Pēc NVD direktores Milaševičas paustā, ja šogad radīsies kādas tehniskas problēmas, kuru dēļ nebūs iespējams noskaidrot personas apdrošināšanas statusu, valsts visa veida veselības aprūpi šai personai apmaksās neatkarīgi no tā, vai viņa ir vai nav apdrošināta.

Pēc Milaševičas paustā, gadījumos, kad rodas kādas tehniskas problēmas saistībā ar personas apdrošināšanas statusa noskaidrošanu, ārstniecības iestādei pakalpojums jāsniedz atbilstoši patlaban spēkā esošajai kārtībai, proti, valsts šai iestādei veiks apmaksu par pacienta aprūpi neatkarīgi no tā, vai persona ir apdrošināta.

Milašēviča uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā ārstam nebūšot jāveic «nodokļu inspektora» darbs, jo tādā gadījumā pakalpojuma sniegšana tiks nodrošināta tāpat kā šogad.

Domas par valsts veselības apdrošināšanu un veidu, kā tā tiek ieviesta, dalās. Jaunajai kārtībai izteikta gan kritika, gan arī atbalsts. Pagājušā gada pēdējā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izcēlās spraiga diskusija starp apdrošināšanas atbalstītājiem un pretiniekiem, kuru gan bija ievērojami mazāk nekā atbalstītāju.

Piemēram, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija joprojām stingri iestājas pret valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu. Asociācijas prezidente atgādināja, ka pirmsvēlēšanu laikā vismaz trīs Saeimā ievēlētās partijas, tostarp partiju apvienība Attīstībai/Par!, Jaunā konservatīvā partija un partija KPV LV, iestājās par to, ka iecerētais būtu jāmaina vai pat jāatceļ, tāpēc Veide bija neizpratnē, kāpēc nekas netiek darīts.

Arī Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska norādījusi, ka tiesībsarga Jura Jansona, kurš aktīvi kritizējis šīs izmaiņas, viedoklis nav mainījies. Tiesībsarga birojs jau pagājušā gada beigās saņēma dažādas sūdzības saistībā ar valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu, tostarp sūdzības tiek saņemtas no mikrouzņēmumiem, cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti, turklāt cilvēki pauduši arī bažas, ka veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana nemainīs to, ka uz pakalpojumiem veidojas lielas rindas, kā rezultātā cilvēki tāpat būs spiesti izvēlēties maksas pakalpojumus.

Pagājušā gada pēdējā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pārējie uzaicinātie, kā arī deputāti sliecās atbalstīt šīs izmaiņas vai neizteica savu viedokli. Iemesli atbalstīt izmaiņas bija dažādi.

Deputāte, aizejošā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) norādīja, ka joprojām nav sajūsmā par «divu grozu» sistēmu, tomēr apzinās ieguvumus, kas no tā tiek gūti. Atceļot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, 80 miljoni eiro mediķu algām arī tiktu atcelti, piebilda Čakša.

Politiķe norādīja, ka arī Igaunijā un Lietuvā ieviesta līdzīga sistēma. Runājot par Igauniju, ministre uzsvēra, ka Latvijā par to, lai saņemtu valsts veselības apdrošināšanu cilvēkiem, kuri nestrādā un kurus valsts nav automātiski apdrošinājusi, brīvprātīgā iemaksa nākamgad jāveic 155 eiro apmērā, bet Igaunijā šī iemaksa ir gandrīz 2 000 eiro, kā rezultātā Igaunijā veselības aprūpē uz vienu cilvēku ir divreiz lielāks finansējums nekā Latvijā. «Kaut kur jau tai naudai arī jārodas. [..] Mēs labāk stāvam pie kapiem un raudam, nevis speram soli uz priekšu,» sacīja Čakša.

Arī deputāts, aizejošais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka svarīgi nodrošināt iedzīvotāju līdzdalību valsts veidošanā un nodokļu sistēmā, piebilstot, ka nezina nevienu valsti, kurā iedzīvotājs, kurš nemaksā nodokļus, saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi. Reirs aicināja cilvēkus, kuri ir bēdīgā situācijā un nemaksā nodokļus, meklēt darbu, norādot, ka Nodarbinātības valsts aģentūra ir vairāk nekā 23 000 vakanču.

Bijusī veselības ministre, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Ingrīda Circene norādīja, ka valsts automātiski apdrošināto personu loks, kurā ietilpst bērni, pensionāri, cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti un citas grupas, ir ļoti plašs, tāpēc viņa neredz, kādus cilvēkus vēlas pasargāt izmaiņu oponenti. Circene gan piebilda, ka būtu jāatrisina jautājums saistībā ar mikrouzņēmumiem.

Tikmēr bijusī Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone uzskata, ka visiem būtu jāmēģina cilvēkos radīt izpratni par to, kāpēc jāmaksā nodokļi. Viņa atzina, ka ir skumji, ka tas jādara caur veselības aprūpi, tomēr, iespējams, tieši sava veselība liks cilvēkam aizdomāties.

Pētersone sacīja, ka patlaban ir runa par veseliem cilvēkiem, kuri nemaksā nodokļus, tāpēc rodas jautājums, kāpēc šie cilvēki nestrādā. «Es esmu vesels cilvēks un maksāju nodokļus, kur ir manas cilvēktiesības?» toreiz retoriski jautāja Pētersone.


Pievienot komentāru

Pastiprinoties salam, atceļ aizliegumu uz vēl dažu Rīgas ūdenstilpju ledus

Pastiprinoties salam, no piektdienas, 25.janvāra, ir atcelts aizliegums iedzīvotājiem atrasties uz atsevišķu Rīgas administratīvajā teritorijā esošu ūdenstilpju ledus.

Piešķir 323 milj. eiro Baltijas valstu un Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanai

Eiropas Savienība nolēmusi piešķirt 323 miljonus eiro Baltijas valstu un Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanas projekta pirmā posma finansēšanai, paziņojusi Eiropas Komisija.

KM Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktūrā ieguldīs 9,4 miljonus eiro

Profesionālās izglītības kompetenču centra Nacionālā Mākslu vidusskola infrastruktūras uzlabošanā Kultūras ministrija līdz 2022.gadam plāno ieguldīt 9 404 536 eiro.

Rosinās pieņemt deklarāciju par Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesību aizstāvību Latvijā

Saeimas Ārlietu komisija sagatavojusi un rosinās parlamentu izskatīt lēmuma projektu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Brexit jeb Apvienotās Karalistes gaidāmās izstāšanās no Eiropas Savienības.

KP soda ziņu aģentūras LETA īpašnieku par apvienošanās regulējuma pārkāpšanu

Konkurences padome 18.janvārī piemērojusi ziņu aģentūras SIA LETA īpašniekam, Igaunijā reģistrētam uzņēmumam MM Grupp 32 200 eiro naudas sodu, BNN noskaidroja no KP.

Saskaņas pirmais numurs Eiroparlamenta vēlēšanās būs Vjačeslavs Dombrovskis

Partijas Saskaņa pirmais numurs Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāsta partijas līderis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Igaunijas pasts vēlas samazināt preses piegādes dienu skaitu

Igaunijas pasta uzņēmums Eesti Post, kas Baltijā pazīstams ar zīmolu Omniva, rosinājis samazināt to dienu skaitu nedēļā, kad pasts piegādā laikrakstus un žurnālus. Uz šādu soli uzņēmumu pamudinājuši zaudējumi, ko tas cietis 2018.gadā. Preses piegāde mājās, ko valstī šobrīd veic sešas dienas nedāļā, pērn Eesti Post radījusi zaudējumus 1,3 miljonu eiro apmērā.

Diennakts laikā reģistrēti 73 ceļu satiksmes negadījumi

Latvijā trešdien, 23.janvārī, reģistrēti 73 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši astoņi satiksmes dalībnieki. Par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā policija aizturējusi piecus autovadītājus.

Āboltiņai uzticēti arī vēstnieces pienākumi Maltā

Latvijas vēstniecei Itālijā Solvitai Āboltiņai uzticēti arī vēstnieces pienākumi Maltā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Zviedrijas jaunā valdība sāk ar dīzeļa, benzīna auto aizliegumu no 2030.gada

Zviedrijas jaunās valdības vadītājs Stefans Lēvens paziņojis, ka no 2030.gada valstī būs liegts pārdot jaunas automašīnas ar dīzeļa vai benzīna dzinēju.

Bankā: Seniori aizvien primāri izvēlas nākt uz bankas filiāli

Vairums Latvijas senioru joprojām labprātāk izvēlas apmeklēt bankas filiāli un saņemt nepieciešamos ikdienas finanšu pakalpojumus klātienē, nevis izmanto attālinātos bankas pakalpojumus, liecina PNB Bankas pieredze.

Vēl nepieņem lēmumu par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien vēl nelēma par piekrišanu deputāta Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, jo plāno turpināt diskusijas nākamnedēļ.

Ieceļošana Latvijā liegta sešiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas trešdien, 23.janvārī, uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 24 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 17 robežpārkāpēji, tajā skaitā, aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Plūdi un zemes nogruvumi Indonēzijā prasa vairākus desmitus upuru

Plūdos un zemes nogruvumos Indonēzijas vidienē gājuši bojā 26 cilvēki, tā pavēstījušas vietējās varasiestādes, uzsverot, ka mežu izciršana ir pastiprinājusi sezonālo lietavu postījumus.

Kuri «aiz svītras» palikušie deputāti atgriezīsies atpakaļ Saeimā?

Deputātu mandātus noliekošos ministrus jau gatavi aizstāt vēlēšanās «pirmie aiz svītras» palikušie. Deputātam, kurš apstiprināts ministra amatā, ir iespēja uz ministra pilnvaru laiku nolikt deputāta mandātu.

EK: Uzturēšanās atļauju tirgošana rada korupcijas, naudas atmazgāšanas risku

Eiropas Komisija secinājusi, ka, Eiropas Savienības dalībvalstīm piešķirot uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām, ko veic trešo valstu pilsoņi, pieaug iespēja, ka tiek pastrādāti tādi noziegumi kā korupcija un naudas atmazgāšana.

Šorīt apgrūtināta braukšana Vidzemē un Zemgalē

Šorīt pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem sniegs un apledojums vietām apgrūtina braukšanu Vidzemē un Zemgalē. Pa reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Rīgas, Bauskas, Jelgavas, Krāslavas, Ogres, Tukuma un Valkas apkārtnē, vēsta VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Gripas intensitāte pieaug, laupot vēl septiņu cilvēku dzīvības

Aizvadītajā nedēļā Latvijā būtiski palielinājusies gripas intensitāte, turklāt tā laupījusi dzīvību vēl septiņiem cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra monitoringa dati.

Šā gada budžetu cer pieņemt marta beigās

2019.gada valsts budžetu varētu pieņemt marta beigās, stāsta jaunievēlētais finanšu ministrs Jānis Reirs.

Kariņš: Pret valdību nobalsojošie deputāti nav koalīcijas sastāvā

Deputāti, kuri nav atbalstījuši valdību, nav koalīcijas sastāvā, tā premjers Krišjānis Kariņš. Politiķis skaidro, ka to paredz koalīcijas parakstītais sadarbības līgums – ja kāds no sadarbības partnera frakcijas deputātiem nav balsojis par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, tiek pieņemts, ka attiecīgais deputāts nav uzskatāms par sadarbības partnera frakcijai piederošu deputātu.

Kalnciema ielas grausta īpašniekiem uztic konservācijas pabeigšanu līdz 1.jūlijam

Rīgas dome trešdien, 23.janvārī, apstiprināja Kalnciema ielā 2B esošā grausta sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā – līdz 1.jūlijam.

Sadalītas hosteļu balvas, Hoskari, par labāko Eiropā atzīstot naktsmītni Prāgā

Ir sadalītas ikgadējās hosteļu balvas jeb Hoskari, ko kopmītnes tipa naktsmītnēm Eiropā un pasaulē piešķir ikgadēji kopš 2014.gada. Labāko naktsmītņu atlasē, ko rīko hosteļu rezervēšanas vietne Hostelworld, 2019.gadā triumfējis RoadHouse Prāgā.

Kariņš vadīs četrdesmito valdību Latvijas vēsturē

Pēc trīs ar pusi mēnešiem jeb pilnām 15 nedēļām pēc Saeimas vēlēšanām, parlaments ar balsojumu 61 balss «par» un 39 «pret» atbalstījis Krišjāņa Kariņa piedāvāto valdību, kurā pārstāvētas piecas partijas: Jaunā VienotībaJaunā konservatīvā partija, KPV LV, Attīstībai/Par! un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie turpina noliegt vainu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie arī pēc grozītās apsūdzības saņemšanas trešdien, 23.janvārī, tiesā noliedza savu vainu, kā arī lūdza tiesu atkārtoti nopratināt trīs, jau iepriekš pratinātus, lieciniekus – ekspertus.

Aicina Latvijas valdību atbalstīt EK rosināto veto tiesību atcelšanu nodokļu jautājumos

Pozitīvi vērtējot Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu atcelt ES dalībvalstu veto tiesības attiecībā uz nodokļu politikas jautājumiem, partija Progresīvie aicina Latvijas valdību atbalstīt šī lēmuma turpmāku virzību. Vienlaikus norādīts, ka priekšlikums vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Eiropas padomei.

Jaunākie komentāri