bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 14.08.2018 | Vārda dienas: Zelma, Zemgus, Virma
LatviaLatvija

Uzņēmēju stāsts: Centieni «izdzīvot» un spēja riskēt Latvijā, uzsākot jaunu biznesu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sācies gada klusākais laiks – Ziemassvētku cerību laiks. Pār Tukuma pilsētu laižas lēnas sniega pārslas, pilsēta lēnām kļūst balta. Nonākot Pils ielā, visapkārt kluss. Stāvot pie laternas un vērojot sniegpārsliņu deju, tālumā kāds sauc: «Jūs laikam pie mums». BNN dodas aprunāties ar Merci Kafe vadītāju Aniju Rabkeviču (23) un uzņēmuma dibinātāju Rinaldu Pluģi (22), kuri dalās pieredzē, vai jaunie uzņēmēji Latvijā var «izdzīvot».

«Laimīga sagadīšanās»

Ieejot kafejnīcā, skan viegls džezs, visapkārt Ziemassvētku noskaņa. Saruna norisinās tepat, kur apmeklētāji vakariņo. Taujāti, kā abi jaunieši nonāca šajās telpās, viņi stāsta: «To, ka mēs gribam uzņēmumu, zinājām jau trīs gadus atpakaļ. Mēs lolojām savu sapni, izsverot dažādas iespējas. Taču ideja par to, ka uzņēmums būs ēdināšanas jomā, to pat iepriekš iedomāties nevarējām. Mēs vairāk to varētu nosaukt par laimīgu sagadīšanos. Bijām īstajā vietā un īstajā laikā.»

Turpinot, jaunie uzņēmēji stāsta: «Mēs gribējām nostabilizēties, strādāt sev. Mēs gribējām būt savas «laimes kalēji». Atceros, ka ieraudzījām sludinājumu, ka tiek pārdota šī vieta, un sapratām, ka mēs to gribam un mēs to darīsim,» atklāj uzņēmuma pārvaldniece, piebilstot: «Pēc nedēļas mēs pieņēmām lēmumu un pēc divām aktīvi sākām rīkoties.» Tā kā abi jaunieši studē uzņēmējdarbību, viņi nešaubījušies, ka pa abiem tikšot galā.

Jaunie uzņēmēji atklāj, ka viss notika gaismas ātrumā, bija jārīkojas nekavējoties. Neizpalika arī jautājums par finansiālo pusi: «Protams, ka vispirms bija jāsaprot, kur nedēļas laikā varam dabūt paprāvu naudas summu. Saprotot to, ka šis nebija tikai nedaudz lielāks pirkums lielveikalā kā parasti, mēs izsvērām dažādas aizdevuma iespējas, jo bija jārīkojas ātri.»

Par «laimīgu sagadīšanos» uzņēmēji to sauc, jo tas esot bijis izdevīgs darījums. Papildu tam jaunieši skaitījuši savus iekrājumus, finansiāli palīdzējusi arī ģimene, kā arī jaunieši izmantojuši bankas pakalpojumu, ņemot aizdevumu.

Arī iepriekš šajās telpās jau darbojās kafejnīca, jaunie uzņēmēji to pārņēma, īstenojot savu vīziju par šo vietu. Vienlaikus jāatzīst, ka bijušo īpašnieku galvenais nosacījums bijis – nodot šo vietu radošiem cilvēkiem.  «Manuprāt, mēs bijām labākie kandidāti,» uzsver vadītāja, sarunas laikā tamborējot sarkanas jaciņas tējas krūzītēm.

Uzņēmuma dibinātājs lepni noteic: «Jāsaka, ka Anija ir radošais gars, kāda bijusi jau no bērnības, savukārt es vairāk viņu noturu uz zemes. Mēs esam komanda, papildinām viens otru kā sadzīvē, tā biznesā.»

Grūtības..

Pats grūtākais, uzsākot biznesu, esot bijis tas, kā apmeklētājiem pasniegt šīs vietas galveno ideju, kas ir – justies kā mājās, justies īpaši, nesteidzīgi, lai šeit varētu ieturēt maltīti, kā arī strādāt. «Ir grūti savas siltās sajūtas nodot citam, tas, manuprāt, bija visgrūtāk, nemaz nerunājot par papīru kaudzēm un citām tehniskām lietām,» atzīmē Rabkeviča.

«Vēl ir jāsaprot, ka mazpilsētā, it īpaši aukstajā periodā, pilsētā ir tik cilvēku, cik viņi ir, tāpēc jau mēs mēģinām pie katra cilvēka «pieiet» ļoti individuāli, saprotot, ka savu vietu zem saules ir jāizcīna,» pauž uzņēmuma dibinātājs.

Vairāk par ikdienas dzīvi stāsta uzņēmēja: Ikdienā, veicot pasūtījumus piegādātājiem un dodoties iepirkties uz bāzēm vai veikaliem, ir ļoti redzams un jūtams cenu kāpums jeb inflācija, kas ietekmē jebkuru ēdināšanas jomu, tai skaitā arī mūs.

Diemžēl skaudrā patiesība esot tā, ka uzņēmējiem jau nākas meklēt alternatīvas – vietējos ražotājus, aizstājot ar ārvalstu piegādātājiem.

«Mēs ļoti izjūtam, ja mainās cena kādai produktu grupai, kura mums ir svarīga. Tas ir sāpīgais jautājums. Tomēr skarbā un skumjā realitāti ir tā, lai arī cik lieli šīs zemes patrioti mēs būtu, bieži vien nākas paskatīties uz mūsu tuvo kaimiņvalstu piedāvājumu, kas mums diemžēl vai par laimi ir izdevīgāks. Cena tomēr ir svarīga, jo ilgtermiņā mēs gribam arī nopelnīt ne tikai izdzīvot,» vēsta Pluģis.

Kopumā par to, kā jaunajiem uzņēmējiem «izdzīvot» ēdināšanas pakalpojumu jomā, Rabkeviča norāda uz vairākiem kritērijiem, kuri, viņasprāt, būtu jāievēro, tie ir, ievērot elementāras higiēnas prasības, sekot līdzi klientu paradumiem, pieeja pret klientiem, svarīgi ir plānot katru dienu, sekot līdzi izdevumiem, lai tie nepārsniedz ieņēmumus, kā arī nebaidīties riskēt!

Ieņemt savu vietu mazpilsētā

«Es uzskatu, ka mēs esam savā ziņā unikāli šajā pilsētā – Tukumā. Mēs nevaram sevi pielīdzināt citām vietām šai pilsētā, jo ejam uz to, lai mums būtu dažādība. Saprotot to, ka šī ir mazpilsēta, ka gadu garumā cilvēki ir iecienījuši citas vietas, jautājums bija – kā panākt, ka cilvēki nāk arī pie mums,» stāsta uzņēmuma pārvaldniece.

Taujāti par to, ar ko šis uzņēmums ir īpašs šai pilsētā, Rabkeviča stāsta: «Varētu teikt, ka mūsu «odziņa» ir tas, ka mūsu piedāvājumā ir dažādu kultūru ēdieni, mēs iepazīstinām mazpilsētu ar dažādām garšām un ēdiena izskatu.»

Jānorāda, ka uzņēmuma dibinātājs pauž, ka viena no kafejnīcas funkcijām ir klienta izglītošana. «Mēs saprotam, ka ne visiem ir iespēja vairākas reizes gadā aizbraukt tālākos ceļojumos ārpus Latvijas, tāpēc pie mums var kaut uz mirkli izbaudīt, kas ir itāļu pasta vai kārtīga grieķu harčo zupa.»

Dibinātājs atklāj, ka jauniešiem bijusi lieliska iespēja redzēt pasauli, ceļojot. Anijas māsa dzīvo Ņujorkā, tāpēc viņas dzīves bagāžā jau esot diezgan daudz nogaršotu ēdienu, turklāt acis esot apskatījušas dažādu pasaules vietu, ko viņa vēlas nodot saviem apmeklētājiem.

Ilgtermiņa stratēģija – tūrisms

Runājot par to, kā jaunie uzņēmēji raugās uz nākotni, īstenojot ilgtermiņa stratēģiju, viņi stāsta: «Mēs nevaram dzīvot tikai sapņu pasaulē, mēs esam arī reālisti un saprotam, ka ziemas periods ir klusāks, tāpēc ir jāizmanto Latvijas fantastiskais klimats, Tukuma pilsētas priekšrocības, jāattīsta tūrisms.»

«Tā kā biznesu uzsākām vasaras vidū, novērojām pilsētā tūristu uzplaukumu. Lai arī mūsu ilgtermiņa stratēģija ir tūristu piesaiste, nav jau teikts, ka tūristi ir tikai tie, kuri ir ārzemnieki, tāpat ir pietiekami daudz cilvēku, mūsu pašu latvieši, kuri izzina Latvijas pilsētas.»

Uzņēmuma Merci Kafe vadītāja stāsta, ka par tūristu piesaisti domā jau tagad, jo, pēc viņas domām, svarīgi esot rīkoties nekavējoties. «Pēc divu mēnešu biznesa darbības uzsākšanas, mēs piedalījāmies Tukuma pilsētas izsludinātajā konkursā – Radi Tukumam, kur veiksmīgi arī startējām un ieguvām līdzfinansējumu savas idejas realizēšanai, kuras galvenais mērķis ir ēdināšana un tūrisms.»

Viņa atklāj arī to, ka šobrīd projekts esot tapšanas stadijā. Kopā ar tūrisma informācijas centru tiek meklēta informācija un veidots ilgtermiņa plāns, kā parādīt Tukuma pilsētu no citādāka skatu punkta, lai šis projekts būtu interesants ikvienam tās apmeklētājam. «Ceram, ka jau nākamā gada pavasarī, kad arī sāksies aktīvākā tūrisma sezona, šis projekts būs ne tikai uz papīra, bet reāli darbosies.»

Nobeigumā jaunieši noteica: «Mēs novēlam katram uzņēmējam Latvijā spēku un izturību. Mēs vēlam to, lai cilvēki atgrieztos Latvijā un atrastu savu vietu darba tirgū.»

Ref: 225.000.103.3008


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.