bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

Jauniešu nodarbināšanai ar Eiropas atbalstu pieejami vairāk nekā 112 000 eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nākamais programmas Eiropas Solidaritātes korpuss projektu pieteikumu iesniegšanas konkurss noslēgsies 1.oktobrī, informē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA).

2019.gada pirmajā ceturksnī Latvijā jauniešu grupā no 18 līdz 30 gadiem bija 8,8% bezdarbnieku. Darba devēji bieži meklē darbiniekus ar iepriekšēju darba pieredzi. Bet jaunietim, kuram darba pieredzes nav, darba tirgū iekļūt ir grūtāk. Eiropas Solidaritātes korpuss programmas darba projekti ir kā atbilde šiem darba tirgus izaicinājumiem, ar kuriem mūsdienās sastopas jaunieši, atzīmē aģentūrā.

Kopš programmas sākuma pagājušā gada oktobrī, Latvijā ir jau trīs uzņēmēji, tostarp arī nevalstiskā organizācija, kuri izmanto darba projektu finansiālo atbalstu un nodarbina pie sevis tieši jauniešus. «Paredzam, ka programmai attīstoties, Latvijā būs arvien vairāk sociālo uzņēmēju un ne tikai tie, kuri izmantos šīs Eiropas Savienības piedāvātās atbalsta iespējas,» skaidro JSPA projektu koordinatore Laura Reisele.

Līdz šim ar Eiropas Solidaritātes korpuss darba projektu atbalstu jauniešus darbā pieņēmuši sociālie uzņēmumi Visas iespējas, RB Cafe, kā arī nevalstiskā organizācija Radi Vidi Pats.

«Kad dibinājām kafejnīcu RB Cafe, vēlējāmies radīt ne tikai foršu kafejnīcu, kurā apēst garšīgu pīrādziņu un izdzert garšīgu kafiju, bet arī vietu, kura nodrošina darbavietas jauniešiem ar invaliditāti. Eiropas Solidaritātes korpusa darba projektu ideja atbilst tiem pašiem mērķiem, kas mums ir svarīgi. Pateicoties darba projektu finansējumam mums ir iespēja nodarbināt divus jauniešus ar funkcionāliem traucējumiem,» stāsta Māris Grāvis, RB Cafe idejas autors un biedrības Rūpju bērns valdes priekšsēdētājs.

Kopumā RB Cafe pašlaik nodarbina septiņus jauniešus, piecus jauniešus ar invaliditāti, divus – ar funkcionāliem traucējumiem.

«Mēs pieņemsim darbā jaunieti, kura ilgstoši nestrādāja un kurai nav iegūta profesija. Viņai interesēja tas, kā notiek projektu īstenošanas un koordinēšanas process, turklāt interesē arī biedrības lietvedības procesi. Pateicoties šim projektam, mums ir iespēja arī šai jaunietei nodrošināt mentores atbalstu, kas viņu palīdzēs motivēt, noticēt pašai saviem spēkiem, kā arī saskatīt savu izaugsmi diendienā strādājot biedrībā,» stāsta Linda Ulāne, biedrības Radi Vidi Pats valdes locekle.

Jāpiebilst, ka biedrība darbojas Liepājā, un šī ir pirmā biedrība, kas, izmantojot Eiropas Solidaritātes korpuss programmas finansiālu atbalstu nodarbinās jaunieti ārpus Rīgas.

JSPA atgādina, ka Eiropas Solidaritātes korpuss projektu pieteikumus JSPA var iesniegt trīs reizes gadā. Nākamais projektu pieteikumu termiņš – 1.oktobris. Pieejamais finansējums Eiropas Solidaritātes korpuss darba projektu īstenošanai Latvijā nākamajā projekta kārtā – 112 269 eiro.

2019.gads ir otrais gads programmas Eiropas Solidaritātes korpuss ciklā, kas kopumā ilgst no 2018. līdz 2020.gadam.

Programmā Eiropas Solidaritātes korpuss jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem ir iespēja doties brīvprātīgajā darbā (gan starptautiskā, gan atsevišķos gadījumos nacionālā), strādāt atmaksātu praksi vai darbu, kā arī īstenot pašiem savus solidaritātes projektus, kuru mērķis ir risināt kādu sabiedrībā aktuālu izaicinājumu.

JSPA darbojas kopš 1999.

gada. Tā ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību.

JSPA administrē dažādas starptautiskas un nacionālas programmas: Erasmus+: Jaunatne darbībā; Eiropas Solidaritātes korpuss, Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem Eurodesk, eTwinning, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, Jauniešu garantijas projektu PROTI un DARI!.

Kopējā summa, kas pieejama JSPA administrēto programmu projektu īstenošanai 2019.gadā ir vairāk nekā 6 miljoni eiro.


Pievienot komentāru

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.


-->