Jaunsleinis: «simtlatnieki» degradē visu nodarbinātības sistēmu

Esam uzaudzējuši tādu birokrātisko aparātu, ko nodokļu maksātāji vairs nespēj pacelt,intervijā biznesa ziņu portālam BNN atzīst Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, viņš iesaka mainīt investīciju politiku attiecībā uz reģioniem, kā arī likvidēt «simtlatniekus» un uzsākt kompleksas reformas valdībā.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis

Drīz izsīks Pasaules Bankas atvēlētie līdzekļi «simtlatnieku» programmās, kā nodrošināt ilgstošo bezdarbnieku atgriešanos darbā?

Pēc mana uzskata, «simtlatnieku» programma šogad ir jāpabeidz. Ir jāatgriežas pie sabiedriski derīgo darbu programmas, ko agrāk kūrēja Valsts Nodarbinātības dienests. «Simtlatnieki» bija ātrs un pareizs risinājums krīzes situācijai un ļoti mazināja sociālo spriedzi valstī. Pretruna ir citur: «simtlatnieks» uz rokas saņem 100 Ls. Savukārt cilvēks ar minimālo algu saņem 130 Ls mēnesī. Vienam ir pamatdarbs un augstākas profesionālās prasības. Otram – tikai par 30 Ls mazāk un lielākas atlaides uz darba kvalitāti, jo darbs vienlaikus arī laika aizpildīšanas veids. Labāk, ja tīra sniegu, nevis guļ mājās un saņem par neko. Taču jāatzīst, ka «simtlatnieki» degradē visu nodarbinātības sistēmu. Ekonomikai izejot no krīzes, to jāpārtrauc.

Kāpēc LPS pērn novembrī neatbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pievienošanu Vides ministrijai un aicināja sākt ar Ministru kabineta reorganizāciju?

Šodien grūti pateikt, vai tas būs veiksmīgi un vai pietiks, kam aizstāvēt pašvaldību viedokli Ministru kabinetā. Jautājums paliek neatbildēts, cik veiksmīgi risināsies tie konflikti, kas ir objektīvi – starp attīstību un vides aizsardzību. Agrāk domstarpības bija vērojamas starp diviem ministriem kabineta līmenī, kur katrs pārstāvēja savu nozari. Tagad paliks vienas ministrijas ietvaros. Raimonda Vējoņa panākumus redzēsim ne ātrāk, kā pēc gada.

«Treknajos gados» bija saradies daudz starpnieku firmu, kas pēc pašvaldību pasūtījuma rakstīja projektus un apņēmās izgādāt to apstiprināšanu ministriju un aģentūru līmenī. Vai tās ir nozudušas?

Pašvaldību amatpersonām jāizsver, vai to atmaksājas darīt pašiem. Jāsasniedz zināms projektu apjoms, lai būtu vērts algot augsti kvalificētu speciālistu – projektu izstrādātāju. Reizēm mazākā novadā izdevīgāk nopirkt profesionālu ārpakalpojumu. Lielākos novados tiek veidotas Attīstības un projektu nodaļas, kur piesaista labus kadrus. Starpnieku firmas nekur nav pazudušas. Vakar ministrs mūs brīdināja, ka pa pašvaldībām un to uzņēmumiem mēdzot sirot cilvēki, kuri sola «sakārtot lietas», jo viņiem esot tiešs kontakts ar ministrijām. Projekti jau esot ielobēti, bet citu firmu rakstītie projekti nerealizēšoties… Tie ir blēži, kuri uzdodas par lobistiem. Nekādas korupcijas tur nav. Vējonis ieteica pašvaldību vadītājiem nepaklausīt starpniekiem un «sūtīt viņus trīs mājas tālāk».

Kāpēc LPS ar Valsts zemes dienestu nespēja vienoties par dzīvojamo ēku kadastrālās vērtības pārskatīšanu nodokļu straujas paaugstināšanas gaismā?

Kadastrālo vērtību labojumus VZD sagatavoja pārāk vēlu – Saeimā jau bija iesniegts 2011.gada budžets, kurā bija saplānoti gan izdevumi, gan ienākumi. Pašvaldības rēķinājās ar plānotajiem ienākumiem. Patlaban vienīgā iespēja ir gatavot grozījumus kadastrālajā vērtēšanā, ieviešot tos no 2012.gada 1.janvāra. Kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodika jāpadara sabiedrībai saprotama, tad arī no tās izrietošie nekustamā īpašuma nodokļi neizsauks iedzīvotāju pretestību. Pēc tam varētu modelēt nodokļu slogu dažādām iedzīvotāju kategorijām un pieņemt politiski atbildīgu lēmumu. Jāizskata iespējas pašvaldībām ļaut noteikt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides un palielinājumus kā fiskālās regulēšanas mehānismus uzņēmējdarbības ietekmēšanai vietējā teritorijā. Piemēram, ja pašvaldības vadītājs vēlētos rūpniecības uzņēmumus dabūt ārā no pilsētas centra, viņš uzliktu tiem paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli. Pilsētas perifērijā nodokļi būtu stipri zemāki. Strādāsim ar Tieslietu ministru, lai novērstu tās nepilnības, kas velkas līdzi 10 gadus. Kad, tiekoties ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem, viņi nostājās LPS pusē, valdībai nācās mainīt savu pozīciju, ka jāpārskata kadastrālās vērtības 2011.gada pirmajā pusgadā. Nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kuru sekas neviens nav aplēsis.

Izglītības un zinātnes ministrija ir plānojusi profesionālās skolas uzkraut pašvaldībām bez līdzfinansējuma no valsts budžeta. Kur redzat izeju?

Ja valsts šobrīd atbild par profesionālo izglītību, tai būtu atklāti jāsaka – paliks x arodskolas. Tur mēs ieguldīsim naudu, bet pārējās slēgsim. Ielaistās problēmas un smagos lēmumus Izglītības un zinātnes ministrija vēlas pārlikt uz pašvaldību pleciem. Ja būtu ieviests reģionālās pārvaldes līmenis, tad arodizglītība iekļautos reģionu vadības kompetencē. Vismaz desmit pašvaldības ir ieinteresētas arodskolas pārņemt savā pakļautībā, dažos gadījumos apvienojot ar vidusskolām. Taču ir spiestas ieņemt nogaidošu pozīciju, jo šīs papildus funkcijas valsts negrasās apmaksāt. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka pašvaldībām būtu jāveic savstarpējie norēķini arī par skolēniem, kas mācās pašvaldību dibinātajās profesionālajās izglītības iestādēs, kam mēs galīgi nepiekrītam. Esam gatavi segt izdevumus tikai par vidējās vispārējās izglītības programmas daļu, kas ir stipri lētāka. Gaidām, kad valsts uzticēs mums prāvos līdzekļus profesionālajai izglītībai. Profesionālās izglītības sasaiste ar darba tirgus reālo pieprasījumu – ķīmiskajā, kokrūpniecībā, metālapstrādē, tranzīta un ostu jomā ir gaužām vāja. Optimāla tā ir tajās arodskolās, kur atraktīvie vadītāji paši pēta darba tirgus tendences un tām pakārto apgūstamās konkurētspējīgās programmas.

Kāpēc Latvijas Pašvaldību savienība pieprasa, lai vietējiem maršrutiem dotācijas saglabātu 2010.gada līmenī?

Samazinot valsts finanšu atbalstu par 20% vietējiem maršrutiem, piemērojot PVN likmi 12% un ievērojot dīzeļdegvielas cenu pieaugumu, tiek prognozēts, ka finansējuma samazinājums vietējās nozīmes satiksmē 2011.gadā reāli būs 35%, nevis 20%. «Sarkanās līnijas»  ir – nedrīkst samazināt tik tālu, ka lauku cilvēki no mazapdzīvotām teritorijām vairs nekur nespēs nokļūt. Februārī LPS Domes sēdē viesosies satiksmes ministrs, tad pārrunāsim šos jautājumus. Pieļauju, ka līdz rudenim vairākumam pašvaldību būs iztērēti visi līdzekļi sniega tīrīšanai un izvešanai un gaidīsim īpašu valsts palīdzību. Tāpat jāatstāj nauda bedrīšu remontdarbiem. Ņemot vērā to, ka vietējas nozīmes satiksme jau 2010.gadā pirmajā pusgadā samazināja zaudējumus par 13,48%, bet starppilsētu nozīmes satiksme tikai – 1,38%, nav objektīvi 2011.gadā finansējuma samazinājumu dalīt vienlīdzīgi starp vietējās nozīmes satiksmi un starppilsētu nozīmes satiksmi. Mēs uzskatām, ka vietējos reģionālajos pārvadājumos finansējumu jāsaglabā vismaz 2010.gada apmērā, kad vietējiem maršrutiem bija 13,77 miljoni latu, tai skaitā 12,08 miljoni latu zaudējumu kompensēšanai un 1,69 miljoni latu par braukšanas maksas atvieglojumiem. Vienlaikus būtu nepieciešams reorganizēt starppilsētas pārvadājumus – nodalot reģionālās nozīmes maršrutus un kopā ar finansējumu nododot tos plānošanas reģioniem. Finansējuma konsolidācija 2011.gadā sabiedriskajā transportā iespējama, tikai samazinot valsts finanšu atbalsta apjomu starppilsētu maršrutiem. Tur daudz darbojas privātie pārvadātāji, kas labi pelna ar mikroautobusiem. Privātie legāli un nelegāli paņem maksātspējīgo iedzīvotāju kategoriju, bet mēs sūtam savus autobusus pustukšus un no tā ciešam lielus zaudējumus.

Vai taisnība, ka Eiropas Savienības institūcijas uz Latviju raugās kā uz vienu, ne pieciem reģioniem?

To mēs paši esam definējuši un atteikušies no reģionālo atšķirību parādīšanas ES institūcijām. Eiropas Savienībai vienkāršāk strādāt ar Latviju kā ar vienu reģionu. Ja mērām vidējo temperatūru ekonomikā visā valstī, tā nemaz nav tik slikta. Mūsu disproporcija reģionālā attīstībā paliek par iekšēju problēmu. Līdz ar to ES struktūrfondu sadale pēc reģionu kvotu principa ir pašvaldību un sabiedrības maldināšana. Mēs šo jautājumu izvirzījām jau 2004.gadā, kad Latvija stājās ES. Toreiz to noraidīja, aizbildinoties ar pieredzes trūkumu. Kvotēšana dotu iespēju attīstības jautājuma risināšanai pieiet kompleksi. ES pati jau atzinusi, ka struktūrfondu līdzekļu dalīšana pa sektoriem nav attaisnojusies, jo tā paredzēta ātrākai pašvaldību atšķirību izlīdzināšanai. Sektori atrodas nemitīgā mijiedarbībā, tāpēc to attīstību nevar saskaņot. Jo, modernizējot ūdensapgādi kādā pilsētā, vienlaikus nespējam sakārtot ielas braucamās daļas segumu, nosakot dažādus naudas apguves un darbu izpildes grafikus. Pašvaldība nezina, kā nobremzēt viena projekta realizāciju un sagaidīt nākamā projekta uzsākšanu, lai nebūtu pēc ielu remontdarbiem to atkal jāpārrok ūdensvada atjaunināšanai. Pilsētvidē tagad sākam pielietot kompleksās attīstības programmu, to jāizvērš uz visu Latviju. Tā būtu reāla atdeve no ES fondu ieguldījumiem.

Kā jūs reaģēsit uz to, ka valdības deklarācijā ierakstīta plānošanas reģionu likvidācija?

Vēl jau tie nav nolikvidēti. Valdības lēmums nav pieņemts. Iepriekšējās valdības deklarācijā bija iekļauta apriņķu izveidošana, kur tie ir? Tāpēc es uz deklarācijas solījumiem raugos ļoti rezervēti, nezinot, cik no tā reāli izpildīs. LPS neatbalsta plānošanas reģionu likvidāciju, pirms nav izstrādāts skaidrs, ekonomiski pamatots plāns līdzsvarotas valsts attīstības nodrošināšanai. Lai izkļūtu no krīzes, nepieciešama investīciju politika, kas vislabāk nodrošinātu Latvijas reģionu konkurētspēju ar citiem pasaules reģioniem. Šādai politikai nepieciešama tieša vietējo interešu pārstāvniecība. Šeit politiķiem jāizšķiras, vai mēs izveidojam tieši vēlētu otro (reģionālo) pašvaldību līmeni, vai nē. Lēmumu nespējam pieņemt gadiem ilgi. Ja vienkārši likvidēsim plānošanas reģionus, neko neliekot vietā, tad skaidrs, ka ar šo lēmumu viņiem padomā radīt Ministru kabineta ieceltu reģionu prefektu sistēmu. Enerģētikas krīzes situācijā Latgalē izpeldēja apstāklis, ka novadu vai pilsētu administratīvā vadība nav tiesīga lemt par plašāku teritoriju. Viņiem nav tādu pilnvaru. Savukārt plānošanas reģionam šobrīd trūkst politiskā mandāta no vēlētājiem. Reģiona mēroga pašvaldību koordinācija īpaši aktuāla ir krīzes gadījumos un lielos investīciju projektos.

Kādēļ joprojām bagātajām pilsētām – Rīgai, Jūrmalai un Ventspilij caur pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu jāuztur pārējie, kas nav nedz stipri, nedz pašpietiekami?

Pamatojoties uz FM veiktajiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķiniem 2011. gadam, kā arī ievērojot likumā par valsts budžetu 2011.gadam noteiktās apropriācijas apmēru, valsts budžeta papildus dotācija pārskaitāma četrām pilsētām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas: Daugavpils pilsētas pašvaldībai (230 lati), Rēzeknes pilsētas pašvaldībai (237 lati), Jēkabpils pilsētas pašvaldībai (244 lati) un Liepājas pilsētas pašvaldībai (249 lati). Pēc valsts budžeta dotācijas saņemšanas zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju tiks nodrošināti 262 latu apmērā. Problēma ir, ka šajās pilsētās vērojams milzīgs bezdarbs vai arī esošajās darbavietās ir mazi ienākumi. Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksā ap 60 līdz 70%, tai seko citi donori. Valsts līdzfinansējums jau desmit gadus ir smieklīgi mazs – tikai 10% jeb apmēram 7 – 8 miljoni latu. LPS pirms krīzes sākšanās ierosināja, ka jārada jauns ilgtermiņa pašvaldību izlīdzināšanas modelis, kur katram donorpašvaldību iemaksātajam latam no valsts būtu jāliek pretim otrs lats proporcijā 50 pret 50. Citādi izskatās, ka valstij nerūp reģionālā attīstība. Jo lielākas būs atšķirības starp vietējām pašvaldībām, jo šāds fonds uzblīdīs lielāks. Valdībai ar mērķtiecīgām investīcijām būtu jāsekmē ekonomiskās situācijas uzlabošanos Daugavpilī un Rēzeknē, lai tām tuvā nākotnē nevajadzētu pretendēt uz valsts budžeta ikgadējām dotācijām.

Kā LPS dome un valdība vienojās 2011-ajā budžeta gadā risku dalīt uz pusēm?

Jā, Ministru kabineta 20.novembra sēdē pieņemtais un protokola projektā iekļautais lēmums paredzēja, ka pašvaldībām, kas iedzīvotāju ienākumu nodokļus saņem caur Valsts kases sadales kontu, tiek garantēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi ne mazāk kā 92% apmērā no plānotā, bet mēs prasījām garantēt 2011.gadā valsts budžeta likumā IIN ieņēmumu prognozi 100% apmērā katrai pašvaldībai. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks nonāca pie atziņas, ka valdība ir gatava piekāpties. Es mudināju valdības pārstāvjus risku dalīt uz pusēm, un pēc diskusijām ar mums arī premjers piekrita pašvaldībām nākamā gada budžetā garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi 96% apmērā. Šis piemērs ir ceļa virziens ciešākai sadarbībai ar valdību arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanā. 1998.gada likums darbojas «avārijas režīmā» uz krīzes laiku. Vajadzētu izstrādāt jaunu likumu par izlīdzināšanu, kas sāktu reāli darboties ar 2013.gadu. Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas tiek sadalīti 82% pašvaldību un 18% – valsts budžetā, 2011.gadā pašvaldībām tiek prognozēti 590,4 miljonu latu apmērā. Pēc valsts kopbudžeta skaitļiem, pašvaldību ienākumu īpatsvars krīzes gados ir dramatiski sarucis no 27 – 28% uz 21%.

Vai ministrs Raimonds Vējonis jums apsolīja panākt, ka pašvaldībām tiks nodrošinātas plašākas iespējas aizņemties līdzekļus savas darbības nodrošināšanai un infrastruktūras attīstībai?

Krīzei sākoties, valdība pilnībā apturēja pašvaldību iespējas aizņemties, izņemot ES strukturālo fondu projektu realizācijai. Pakāpeniski esam pierādījuši gan valdībai, gan starptautiskajiem aizdevējiem, ka mūsu uzdevums ir pabeigt iesaldētos sabiedriskos objektus. Šogad mēs drīkstēsim aizņemties naudu, lai izmantotu pašvaldību pirmpirkuma tiesības, kā arī sociālo un izglītības objektu nodošanai ekspluatācijā. Pērn panācām, ka drīkstam aizņemties autotransporta un speciālā transporta iegādei, kā arī internātskolu remontdarbiem. Atgādināšu, ka Latvijas parlaments joprojām nav ratificējis Eiropas vietējo pašvaldību hartu, kuras 9.pants nosaka: lai varētu izdarīt aizņēmumus kapitālieguldījumu finansēšanai, vietējām varām likumā noteiktās robežās jābūt pieejamam nacionālajam kapitāla tirgum. Ja to ratificētu, pašvaldības varētu brīvi piedalīties starptautiskajā finanšu tirgū, piemēram izlaist savus vērtspapīrus. Ja Dienvidu tilta būvniecībai būtu izsniegts valsts galvojums un ja Rīgas pašvaldība šim nolūkam būtu piesaistījusi līdzekļus ar speciālām obligācijām, šis projekts izmaksātu par pārdesmit miljoniem lētāk. Valstiski nepareiza bija apzināta ieriebšana galvaspilsētai, jo tur pie varas turējās valdības opozīcijas partijas. Ar to iegrieza valstij.

Pašvaldības bieži vien iebilst pret jaunu ražotņu celtniecību, jo vienīgais ieguvums ir darba vietas, daļu no kurām aizņem kaimiņu pagastu iedzīvotāji. Ja Vējonis valdībā aktualizēs jautājumu par daļas uzņēmumu ienākuma nodokļa ieskaitīšanu attiecīgās pašvaldības budžetā, vai ar to būs līdzēts?

Šeit jāmeklē kompromisu. Jāpārliecinās, vai iedzīvotāju pretenzijas ir viņu interesēs un, vai šos iebildumus nav inspirējuši (apmaksājuši) biznesa konkurenti, lai projektus nozāģētu nežēlīgā ekonomiskā cīņā. Noderīgi vietējās pašvaldību budžetā ieskaitīt vai nu daļu no UIN, vai daļu no pievienotās vērtības nodokļa. Kā no apgrozījuma nodokļa līdz 1993. – 1994.gadam 15% nonāca vietējās pašvaldības rīcībā. Tad pašvaldību vadītājiem bija cita motivācija veicināt biznesa aktivitātes savā teritorijā. Ja lielāku naudu ieguldītu infrastruktūras un pašvaldības pakalpojumu attīstībā, tas varētu mainīt vietējo iedzīvotāju viedokli par labu topošajai ražotnei. Jā, Tukumā 100 darbavietu radīšana un četru miljonu latu investīcijas iedzīvotājiem nešķiet pietiekams arguments. Taču Tukuma lidostu jau pirmsākumos vajadzēja veidot kā lēto aviokompāniju (Ryanair, Wizzair, Norwegian Air) bāzi, bet Rīgas starptautiskajā lidostā saglabāt augstu prestižu ar dārgo aviokompāniju solīdajiem pasažieriem.

Jūs var apsveikt ar iekļaušanu Reformu darba grupā pie Ministru prezidenta, kas jau pēc mēneša lemšot par strukturālo reformu plānu 2011.– 2014.gadam. Vai valdība ir nobriedusi sākt strukturālās reformas?

Nu – nezinu…Es tik optimistisks neesmu, bet to vērtēju piesardzīgi – vai tiešām valdība tam ir gatava? Labāk, ja tas būtu parlamenta politiskais lēmums, nevis valdošās koalīcijas uzstādījums. Tad parlaments prasītu divu mēnešu laikā iesniegt visas valdības reformu plānu. Neesmu dzirdējis par šādu lēmumu…Mēs kopā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju pirms nedēļas iesniedzām lielu sarakstu ar priekšlikumiem Reformu darba grupai, iezīmējot tam konkrētus termiņus. Vai par to tik spriests valdības darba kārtībā, paliek premjerministra Valda Dombrovska kompetencē. Kaut ko steidzami jādara, jo esam uzaudzējuši tādu birokrātisko aparātu, ko nodokļu maksātāji vairs nespēj pacelt.

Saistītie raksti

9 KOMENTĀRI

  1. Sistēma jau visu ir sadegradējusi līdz ārprātam, kāda tur simtlatnieku vaina, uzskatu, ka tā ir laba iespēja cilvēkiem bez ienākumiem.

  2. mūsu valdība izgudroja simtlatnieku programmu. Diemžēl pilnas slodzes darbs par 80Ls, kad minimālā alga ir 200Ls bruto, ir spīdzināšana. Simtlatnieku programma ir diezgan noziedzīga rīcība no valdības puses. Vārdu sakot, šī valdības kampaņa ir klajš cilvēktiesību pārkāpums… Ar skaudību, Skolnieciņš (Skauģu Skauģis)
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)

  3. “Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” ir ļoti neglīta un bezkaunīga valdības rīcība. Šīs programmas dēļ visnabadzīgākie kļuva vel nabadzīgāki. Kamēr ierēdņi saņēma lielās algas un biezie vienā ēdienreizē caur kuņgi “Vincentā” izlaida 80Ls, tikmēr simtlatniekiem vajadzēja šos 80Ls nopelnīt, strādājot smagu darbu. Vai tas ir godīgi? Ēdušais neēdušo nesapratīs!!!
    Ar skaudību, Skolnieciņš #Skolnieciņš

  4. “Arbeit macht frei” skandējot šos vārdus mūsu valdība izgudroja simtlatnieku programmu. Diemžēl pilnas slodzes darbs par 80Ls, kad minimālā alga ir 200Ls bruto, ir spīdzināšana. Simtlatnieku programma ir diezgan noziedzīga rīcība no valdības puses. Vārdu sakot, šī valdības kampaņa ir klajš cilvēktiesību pārkāpums… Ar skaudību, Skolnieciņš
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)

  5. Apmēram pirms 10 gadiem iesākās ”Simtlatnieku programma”. “Simtlatnieku programma” ilga n-tos gadus. Pa šo laiku “Simtlatnieku programmā” mainījās gan tās nosaukums, gan norises nolikums. Pirmie simtlatnieki strādāja pilnas slodzes darbu (8 stundas 5 dienas nedēļā) par 100Ls mēnesī. Strādāt “Simlatnieku programmas” ietvaros drīkstēja vien 6 mēnešus gadā. Sākumā var šķist, ka 100Ls uz rokas ir laba alga, jo minimālā alga neto bija apmēram 130Ls (minimālā bruto alga bija 200Ls). Priekš bezdarbnieka tā var šķist labdarība. Tomēr patiesība izrādās krietni skaudrāka, jo no šiem 100Ls nodokļi nav maksāti. Rezultātā simtlatnieki nonāca krietni bēdīgākā situācijā nekā minimālās algas saņēmēji. Par simtlatniekiem netika veiktas sociālās iemaksas. Pēc kāda laika, aizbildinoties ar akūtu naudas trūkumu Valsts kasē, mūsu noziedzīgā valdība simtlatnieku atalgojumu no 100Ls samazināja līdz 80Ls. Mūsu noziedzīgā valdība simtlatniekus dēvēja par stipendiātiem, taču pēc būtības simtlatnieki bija vergi. Tikai alkatīgi vergturi verdzību spēj nosaukt par labdarību. Es vergturus necienu, es vergturus nīstu. Tajā pašā laikā, kad notika “Simtlatnieku programma”, mūsu politiķi saņēma n-tās reizes lielākas algas. Piemēram, pašvaldību domju priekšsēdētāju (mēru) alga bija no tūkstoša līdz diviem tūkstošiem latu neto mēnesī (dažiem pat lielāka). Par laimi, VID Publiskajā datu bāzē var atrast valsts amatpersonu deklarācijas, kur norādīta informācija par ierēdņu un politiķu ienākumiem.
    Lai Latvju Dievi piedod mūsu noziedzīgajai valdībai – alkatīgajiem uzņēmējiem, politiķiem un augsta ranga ierēdņiem – noziegumus pret savu tautu! Aizlūgsim Latvju Dievus, lai mūsu valdība nožēlo paveikto! Veļu Mātes sirpis ir ass. Augstākā labuma vārdā Veļu Māte izpļaus katru alkatīgo dvēseli, kura apdraud Latvijas un latvju tautas nākotni. Karmas rats ir iegriezts!
    Ar zaļu un kuplu skaudību, Skolnieciņš – Latvju Skaudības Dievs [Latvju Dievu dēls]
    (Skauģu Skauģis)
    [Simtlatnieka dēls]
    [Baltu Skaudības Dievs Skolnieciņš]
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
    Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
    #simtlatnieki #SimtlatniekaDēls #SimtlatniekuProgramma #NoziedzīgāValdība #SilesVepri #BadaSkartāLatvija #krīze #Skolnieciņš #SkaudībasDievs #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #DabasMāte #VeļuMāte #karma #nabadzība #bezspēcība
    P.S. Augstākie spēki (Latvju Dievi) agri vai vēlu visu saliks pa vietām. Karmiskais sods ir neizbēgams. Neviens mirstīgais no tā nevar izvairīties…

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit
This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Do NOT follow this link or you will be banned from the site!