bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 08.12.2019 | Vārda dienas: Gunārs, Gunis, Vladimirs
LatviaLatvija

Jaunu cietumu nākamgad nebūvēs, bet cels cietumu darbinieku algas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Budžeta veidošanas sarunās koalīcija vienojusies atlikt jauna cietuma būvniecību līdz 2022.gadam, vienlaikus nolemjot palielināt cietumu un probācijas dienesta darbinieku algas, pastāstīja politiķi.

«Šajā budžetā sākta neapliekamā minimuma paaugstināšana, minimālā alga celsies no 2021.gada. Budžetā iekļauta arī pedagogu algu palielināšana, ir arī lēmums par iekšlietu sistēmas algu palielināšanu,» pastāstīja Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV).

Ņemot vērā, ka, pieprasot budžeta prioritāšu izskatīšanas atlikšanu uz nedēļu, Jaunā konservatīvā partija (JKP) lūgusi atsākt diskusijas par neapliekamā minimuma un minimālās algas kāpināšanu līdz 500 eiro jau no nākamā gada, koalīcijas partijas šonedēļ mēģinājušas risināt JKP prasības, atzina politiķis.

Viņš uzsvēra, ka koalīcijai izdevies rast risinājumus teju visiem iebildumiem un pieprasījumiem, atrodot sabalansētu kompromisu.

Atalgojuma palielināšanai nepieciešami vairāki miljoni eiro, pauda deputāts, gan norādot, ka Finanšu ministrija patlaban vēl precizē nepieciešamo līdzekļu apmēru.

Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pastāstīja, ka panāktā vienošanās paredz atbalstīt iepriekš apspriesto piedāvājumu paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 3 600 eiro gadā jeb 300 eiro mēnesī.

Tāpat atbalstīta minimālās algas celšana līdz 500 eiro no 2021.gada.

Arī viņš uzsvēra, ka vienošanās paredz atbalstu jau iepriekš lemtajam, ka jaunā Liepājas cietuma celtniecība tiek atlikta līdz 2022.gadam, lai varētu līdzekļus izlietot steidzamākām prioritātēm.

Reizē nākamgad un aiznākamgad tiks paredzēti līdzekļi jauna konkursa organizēšanai cietuma būvei, piebilda Pavļuts.

Arī KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens norādīja, ka koalīcija ir konceptuāli vienojusies par budžetu un minētajiem skaitļiem un termiņiem attiecībā uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu 2020.gadā un minimālās algas celšanu 2021.gadā.

Pucens pauda cerību, ka vienošanās paliks spēkā un piektdien gaidāmajā valdības sēdē situācija nemainīsies.

Jau vēstīts, ka pagājušajā piektdienā pēc Jaunās konservatīvās partijas (JKP) aicinājuma valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildus finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.

Ministriem bija nesaskaņas par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu – sākt būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. FM bija aprēķinājusi, ka, atliekot Liepājas cietuma būvniecību, 2020.gadā prioritārajiem pasākumiem varētu novirzīt vairāk nekā 170 miljonus eiro.

Pēc sēdes tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) gan paziņoja, ka ar būvnieku SIA Abora netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību. Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, «ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,» jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss.

Vienlaikus JKP paziņoja, ka turpmāk budžeta veidošanas sarunās ar koalīcijas partneriem atkal uzstās uz jau sākotnēji izvirzītajiem priekšlikumiem, tostarp par minimālo algu un ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu 500 eiro apmērā.

Ņemot vērā, ka ministrs paziņojis par starptautiska konkursa organizēšanu jaunā cietuma būvniecībai, JKP arī norādīja, ka neredz iemeslu tagad novilcināt priekšlikuma ieviešanu saistībā ar minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 500 eiro apmēram. Tāpat Bordāns norādīja, ka JKP uzstās uz pedagogu, Valsts probācijas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku algu palielināšanu.

Kopumā nākamā gada ministriju prioritārajiem pasākumiem plānots piešķirt 178,1 miljonu eiro. No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Tā, piemēram, 2020.gada budžetā papildus līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildus plānots novirzīt 23 miljonus eiro.

Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra plānots novirzīt 32 miljonus eiro, Iekšlietu ministrijas prioritātēm papildus plānots novirzīt 18,9 miljonus eiro, Kultūras ministrijas prioritātēm – 13 miljonus eiro, savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai – desmit miljonus eiro.

Sabiedriskajiem medijiem 2020.gada budžetā papildus paredzēts novirzīt 6,3 miljonus eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – 600 000 eiro, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai – 600 000 eiro.

Jaunajam politisko partiju finansēšanas modelim plānots novirzīt piecus miljonus eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai – desmit miljonus eiro.

Valsts prezidenta kancelejai plānots novirzīt papildus 700 000 eiro, Tiesībsarga birojam – 100 000 eiro, Satversmes aizsardzības birojam – 400 000 eiro, Valsts kontrolei – 500 000 eiro, Augstākajai tiesai – 100 000 eiro, Satversmes tiesai – 900 000 eiro, bet prokuratūrai – 400 000 eiro.

Septiņus miljonus eiro plānots novirzīt aizdevumiem pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecībai. Satiksmes ministrijas prioritātēm papildus plānoti 9,4 miljoni eiro, savukārt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai – 1,1 miljonu eiro. Ārlietu ministrijas prioritātēm 2020.gada budžetā papildus plānots novirzīt trīs miljonus eiro.


Pievienot komentāru

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!