bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 24.10.2019 | Vārda dienas: Modrīte, Mudrīte, Renāte
LatviaLatvija

Jaunu cietumu nākamgad nebūvēs, bet cels cietumu darbinieku algas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Budžeta veidošanas sarunās koalīcija vienojusies atlikt jauna cietuma būvniecību līdz 2022.gadam, vienlaikus nolemjot palielināt cietumu un probācijas dienesta darbinieku algas, pastāstīja politiķi.

«Šajā budžetā sākta neapliekamā minimuma paaugstināšana, minimālā alga celsies no 2021.gada. Budžetā iekļauta arī pedagogu algu palielināšana, ir arī lēmums par iekšlietu sistēmas algu palielināšanu,» pastāstīja Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV).

Ņemot vērā, ka, pieprasot budžeta prioritāšu izskatīšanas atlikšanu uz nedēļu, Jaunā konservatīvā partija (JKP) lūgusi atsākt diskusijas par neapliekamā minimuma un minimālās algas kāpināšanu līdz 500 eiro jau no nākamā gada, koalīcijas partijas šonedēļ mēģinājušas risināt JKP prasības, atzina politiķis.

Viņš uzsvēra, ka koalīcijai izdevies rast risinājumus teju visiem iebildumiem un pieprasījumiem, atrodot sabalansētu kompromisu.

Atalgojuma palielināšanai nepieciešami vairāki miljoni eiro, pauda deputāts, gan norādot, ka Finanšu ministrija patlaban vēl precizē nepieciešamo līdzekļu apmēru.

Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pastāstīja, ka panāktā vienošanās paredz atbalstīt iepriekš apspriesto piedāvājumu paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 3 600 eiro gadā jeb 300 eiro mēnesī.

Tāpat atbalstīta minimālās algas celšana līdz 500 eiro no 2021.gada.

Arī viņš uzsvēra, ka vienošanās paredz atbalstu jau iepriekš lemtajam, ka jaunā Liepājas cietuma celtniecība tiek atlikta līdz 2022.gadam, lai varētu līdzekļus izlietot steidzamākām prioritātēm.

Reizē nākamgad un aiznākamgad tiks paredzēti līdzekļi jauna konkursa organizēšanai cietuma būvei, piebilda Pavļuts.

Arī KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens norādīja, ka koalīcija ir konceptuāli vienojusies par budžetu un minētajiem skaitļiem un termiņiem attiecībā uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu 2020.gadā un minimālās algas celšanu 2021.gadā.

Pucens pauda cerību, ka vienošanās paliks spēkā un piektdien gaidāmajā valdības sēdē situācija nemainīsies.

Jau vēstīts, ka pagājušajā piektdienā pēc Jaunās konservatīvās partijas (JKP) aicinājuma valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildus finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.

Ministriem bija nesaskaņas par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu – sākt būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. FM bija aprēķinājusi, ka, atliekot Liepājas cietuma būvniecību, 2020.gadā prioritārajiem pasākumiem varētu novirzīt vairāk nekā 170 miljonus eiro.

Pēc sēdes tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) gan paziņoja, ka ar būvnieku SIA Abora netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību. Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, «ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,» jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss.

Vienlaikus JKP paziņoja, ka turpmāk budžeta veidošanas sarunās ar koalīcijas partneriem atkal uzstās uz jau sākotnēji izvirzītajiem priekšlikumiem, tostarp par minimālo algu un ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu 500 eiro apmērā.

Ņemot vērā, ka ministrs paziņojis par starptautiska konkursa organizēšanu jaunā cietuma būvniecībai, JKP arī norādīja, ka neredz iemeslu tagad novilcināt priekšlikuma ieviešanu saistībā ar minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 500 eiro apmēram. Tāpat Bordāns norādīja, ka JKP uzstās uz pedagogu, Valsts probācijas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku algu palielināšanu.

Kopumā nākamā gada ministriju prioritārajiem pasākumiem plānots piešķirt 178,1 miljonu eiro. No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Tā, piemēram, 2020.gada budžetā papildus līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildus plānots novirzīt 23 miljonus eiro.

Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra plānots novirzīt 32 miljonus eiro, Iekšlietu ministrijas prioritātēm papildus plānots novirzīt 18,9 miljonus eiro, Kultūras ministrijas prioritātēm – 13 miljonus eiro, savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai – desmit miljonus eiro.

Sabiedriskajiem medijiem 2020.gada budžetā papildus paredzēts novirzīt 6,3 miljonus eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – 600 000 eiro, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai – 600 000 eiro.

Jaunajam politisko partiju finansēšanas modelim plānots novirzīt piecus miljonus eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai – desmit miljonus eiro.

Valsts prezidenta kancelejai plānots novirzīt papildus 700 000 eiro, Tiesībsarga birojam – 100 000 eiro, Satversmes aizsardzības birojam – 400 000 eiro, Valsts kontrolei – 500 000 eiro, Augstākajai tiesai – 100 000 eiro, Satversmes tiesai – 900 000 eiro, bet prokuratūrai – 400 000 eiro.

Septiņus miljonus eiro plānots novirzīt aizdevumiem pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecībai. Satiksmes ministrijas prioritātēm papildus plānoti 9,4 miljoni eiro, savukārt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai – 1,1 miljonu eiro. Ārlietu ministrijas prioritātēm 2020.gada budžetā papildus plānots novirzīt trīs miljonus eiro.


Pievienot komentāru

Seima komisija pauž bažas, ka Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības

Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības, tāds uzskats pausts Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijā.

Rinkēvičs: Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis

«Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis gan juridiski, gan politiski, gan vēsturiski.»

Atlaista visa Rīgas kartes valde

Līdz šim valdes locekļu amatus no Rīgas satiksmes puses ieņēma Jānis Meirāns un Pāvels Tulovskis, bet no Conduent – Ēriks Morizūrs. 

Pētījums: Tikai pusei Latvijas iedzīvotāju pietiekamas zināšanas par HIV

Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri aplami uzskata, ka ar HIV var inficēties no kukaiņu kodumiem, kā arī saskarē ar kanalizāciju, turklāt pietiekamas zināšanas par HIV ir tikai nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju.

Ekskluzīvi | Gorkšs: LFF ir norakstījusi lielas naudas summas, kuras varēja novirzīt futbola attīstībai

Par Latvijas Futbola federācijas finanšu noziegumiem un nesaimnieciski izlietoto naudu, visdrīzāk, maksāsim šodien, atņemot naudu futbola attīstībai rīt, intervijā BNN uzsver no LFF prezidenta amata atstādinātais Kaspars Gorkšs.

Deviņu mēnešu laikā iesaldēti noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā

Finanšu izlūkošanas dienests  šogad deviņos mēnešos izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kopumā iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus līdzekļus 212,5 miljonu eiro apmērā.

Igaunijā neizdodas panākt vienošanos par minimālo algu 2020.gadā

Igaunijas Darba devēju apvienībai un Igaunijas Tirdzniecības savienības konfederācija nav panākušas vienošanos par minimālās algu 2020.gadā.

Ārsti centīsies ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par veselības budžetu

Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija ir nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un tautas priekšstāvju iepriekš solīto.

Turcija un Krievija vienojas par Sīrijas kurdu spēku tālāku atkāpšanos

Turcijas un Krievijas prezidenti ir vienojušies Sīrijas ziemeļos dot kurdu spēkiem laiku, lai tie atkāptos tālāk no Turcijas-Sīrijas pierobežas apgabaliem, kur Ankara cenšas izveidot drošības zonu sīriešu bēgļu nometināšanai un kurdu spēku vājināšanai.

Nemiro: Nākamgad Baltijā varētu viesoties 80 000 Ķīnas tūristu

Tūristu skaits no Ķīnas nākamgad Baltijas valstīs varētu sasniegt 80 000, pēc piektā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma foruma žurnālistiem sacījis ekonomikas Ralfs Nemiro.

Aptauja: Autovadītāji pie lielā ceļu satiksmes negadījumu skaita vaino braukšanas kultūru

Lielākā daļa jeb 62% autovadītāju pārliecināti, ka pie ceļu satiksmes negadījumiem visbiežāk vainojama šoferu braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums.

Krievijas politoloģe: Baltijas valstīm jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā

Baltijas valstīm ir jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā, uzskata Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas Chatham House Krievijas eksperte Lilija Ševcova, jautāta par Krievijas politikas maiņas iespējamo ietekmi uz Baltijas valstīm.

Pēdējo gada laikā rindas uz vietām Rīgas bērnudārzos dubultojušās

Pēdējā gada laikā rindas uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos ir dubultojušās, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta informācija.

Prasa saglabāt 52 kokus Pārdaugavā un ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā

Lai saglabātu apdraudēto ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā, vietnē ManaBalss aicina nepieļaut 52 koku izciršanu zaļajā teritorijā Pārdaugavā.

Audits: Augstākās izglītības reforma Igaunijā nav sasniegusi savus mērķus

Igaunijas Nacionālā audita biroja ziņojums liecina, ka 2013.gadā veiktā pārēja uz bezmaksas augstāko izglītību un citas reformas nav nesušas gaidītos rezultātus, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Lietuvas biodegvielas ražotāji raizējas, ka Baltkrievu imports viņus izstums no tirgus

Lietuvas biodegvielas ražotāji satraukušies, ka lētā baltkrievu malka viņus stumj laukā no tirgus un valsts riskē nonākt Baltkrievijas importa atkarībā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Konfektes un elektropreces – zādzība, par ko tiesā 25 gadus pēc nozieguma

Romans  Siņicins Latvijā tiek tiesāts saistībā ar konfekšu, elektropreču un citu lietu zādzībām no veikaliem, kas norisinājušās pirms 25 gadiem.

Dzīvokļu mājā Rīgā atrasta sālsskābe un miris cilvēks

Izmantojot gāzes analizatoru, NBS kopā ar VUGD pārbaudīja arī ēku, lai konstatētu sālsskābes koncentrāciju gaisā un to, vai iedzīvotāji var atgriezties savos dzīvokļos.

Brexit iestrēgst Lielbritānijas parlamentā; Džonsons apsver jaunas vēlēšanas

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons rosinās vispārējās vēlēšanas, ja Eiropas Savienības aicinās Brexit atlikt līdz janvārim, ziņo BBC.

Kosmētikas ražotāju Dzintars lūdz pasludināt par maksātnespējīgu

Dzintara sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

Līdz ar novadu reformu plāno noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās

Izglītības un zinātnes ministrija līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumu Politisko organizāciju finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Eurostat: Latvija otrajā ceturksnī starp 14 ES valstīm ar budžeta pārpalikumu

Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Igaunijā neplāno ar nodokli aplikt dabai nedraudzīgas automašīnas

Politiķi Igaunijā nevēlas ieviest nodokli automašīnām, lai samazinātu novecojušo spēkratu skaitu valstī, un nav plānotas arī plašākas diskusijas par šo jautājumu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Par spīti speciālistu trūkumam nākamgad finansējumu rezidentūrai neplāno palielināt

Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->