bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 12.11.2019 | Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
LatviaLatvija

Jaunu cietumu nākamgad nebūvēs, bet cels cietumu darbinieku algas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Budžeta veidošanas sarunās koalīcija vienojusies atlikt jauna cietuma būvniecību līdz 2022.gadam, vienlaikus nolemjot palielināt cietumu un probācijas dienesta darbinieku algas, pastāstīja politiķi.

«Šajā budžetā sākta neapliekamā minimuma paaugstināšana, minimālā alga celsies no 2021.gada. Budžetā iekļauta arī pedagogu algu palielināšana, ir arī lēmums par iekšlietu sistēmas algu palielināšanu,» pastāstīja Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV).

Ņemot vērā, ka, pieprasot budžeta prioritāšu izskatīšanas atlikšanu uz nedēļu, Jaunā konservatīvā partija (JKP) lūgusi atsākt diskusijas par neapliekamā minimuma un minimālās algas kāpināšanu līdz 500 eiro jau no nākamā gada, koalīcijas partijas šonedēļ mēģinājušas risināt JKP prasības, atzina politiķis.

Viņš uzsvēra, ka koalīcijai izdevies rast risinājumus teju visiem iebildumiem un pieprasījumiem, atrodot sabalansētu kompromisu.

Atalgojuma palielināšanai nepieciešami vairāki miljoni eiro, pauda deputāts, gan norādot, ka Finanšu ministrija patlaban vēl precizē nepieciešamo līdzekļu apmēru.

Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pastāstīja, ka panāktā vienošanās paredz atbalstīt iepriekš apspriesto piedāvājumu paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 3 600 eiro gadā jeb 300 eiro mēnesī.

Tāpat atbalstīta minimālās algas celšana līdz 500 eiro no 2021.gada.

Arī viņš uzsvēra, ka vienošanās paredz atbalstu jau iepriekš lemtajam, ka jaunā Liepājas cietuma celtniecība tiek atlikta līdz 2022.gadam, lai varētu līdzekļus izlietot steidzamākām prioritātēm.

Reizē nākamgad un aiznākamgad tiks paredzēti līdzekļi jauna konkursa organizēšanai cietuma būvei, piebilda Pavļuts.

Arī KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens norādīja, ka koalīcija ir konceptuāli vienojusies par budžetu un minētajiem skaitļiem un termiņiem attiecībā uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu 2020.gadā un minimālās algas celšanu 2021.gadā.

Pucens pauda cerību, ka vienošanās paliks spēkā un piektdien gaidāmajā valdības sēdē situācija nemainīsies.

Jau vēstīts, ka pagājušajā piektdienā pēc Jaunās konservatīvās partijas (JKP) aicinājuma valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildus finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.

Ministriem bija nesaskaņas par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu – sākt būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. FM bija aprēķinājusi, ka, atliekot Liepājas cietuma būvniecību, 2020.gadā prioritārajiem pasākumiem varētu novirzīt vairāk nekā 170 miljonus eiro.

Pēc sēdes tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) gan paziņoja, ka ar būvnieku SIA Abora netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību. Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, «ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,» jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss.

Vienlaikus JKP paziņoja, ka turpmāk budžeta veidošanas sarunās ar koalīcijas partneriem atkal uzstās uz jau sākotnēji izvirzītajiem priekšlikumiem, tostarp par minimālo algu un ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu 500 eiro apmērā.

Ņemot vērā, ka ministrs paziņojis par starptautiska konkursa organizēšanu jaunā cietuma būvniecībai, JKP arī norādīja, ka neredz iemeslu tagad novilcināt priekšlikuma ieviešanu saistībā ar minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 500 eiro apmēram. Tāpat Bordāns norādīja, ka JKP uzstās uz pedagogu, Valsts probācijas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku algu palielināšanu.

Kopumā nākamā gada ministriju prioritārajiem pasākumiem plānots piešķirt 178,1 miljonu eiro. No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Tā, piemēram, 2020.gada budžetā papildus līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildus plānots novirzīt 23 miljonus eiro.

Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra plānots novirzīt 32 miljonus eiro, Iekšlietu ministrijas prioritātēm papildus plānots novirzīt 18,9 miljonus eiro, Kultūras ministrijas prioritātēm – 13 miljonus eiro, savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai – desmit miljonus eiro.

Sabiedriskajiem medijiem 2020.gada budžetā papildus paredzēts novirzīt 6,3 miljonus eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – 600 000 eiro, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai – 600 000 eiro.

Jaunajam politisko partiju finansēšanas modelim plānots novirzīt piecus miljonus eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai – desmit miljonus eiro.

Valsts prezidenta kancelejai plānots novirzīt papildus 700 000 eiro, Tiesībsarga birojam – 100 000 eiro, Satversmes aizsardzības birojam – 400 000 eiro, Valsts kontrolei – 500 000 eiro, Augstākajai tiesai – 100 000 eiro, Satversmes tiesai – 900 000 eiro, bet prokuratūrai – 400 000 eiro.

Septiņus miljonus eiro plānots novirzīt aizdevumiem pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecībai. Satiksmes ministrijas prioritātēm papildus plānoti 9,4 miljoni eiro, savukārt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai – 1,1 miljonu eiro. Ārlietu ministrijas prioritātēm 2020.gada budžetā papildus plānots novirzīt trīs miljonus eiro.


Pievienot komentāru

Turcijas izraidīts iespējamais džihādists iestrēgst starp robežām

ASV pilsonis, kuru Turcija tur aizdomās par līdzdalību teroristiskajā grupējumā «Islāma valsts» un izraidījusi no valsts, ir iestrēdzis starp Turcijas un Grieķijas robežām.

Latvijā būtiski pieaudzis graudaugu un elektroierīču eksports

Eksporta pieaugumu Latvijā septembrī būtiski ietekmēja graudaugu kultūru, elektroierīču un iekārtu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī eļļas augu sēklu eksporta vērtības pieaugums.

Atbalsta stingrākas prasības ģenētiski modificēto organismu kontrolei

Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ĢMO uzraudzībai un kontrolei.

Pie Baltijas robežām pārtverta Krievijas kara lidmašīna

NATO iznīcinātājiem Lietuvā pagājušajā nedēļā bijis jāizlido vienu reizi, atsaucoties uz trauksmi par Krievijas militārās lidmašīnas klātbūtni.

Nemiro: Latvijai ir jāpiedalās izstādē Expo 2020 Dubai; lēmums vēl jāpieņem valdībai

Latvijai ir jāpiedalās nākamgad Dubaijā gaidāmajā starptautiskajā izstādē Expo 2020 Dubai, tomēr gala lēmumu par to decembrī pieņems Ministru kabinets.

Mediķi: VM piedāvātais medicīnas darbinieku algu palielināšanas modelis nav godīgs

VM piedāvātais mediķu atalgojuma palielināšanas modelis nav godīgs un iet pretrunā ar iepriekš izteikto vēlmi mediķu atalgojumu celt visiem medicīnas darbiniekiem vienlīdzīgā apjomā, paudušas nozares asociācijas.

Igaunijā ceļ ciematu pieaugušajiem ar autismu

Igaunijā sākts būvēt ciematu pieaugušajiem ar autiskā spektra traucējumiem un dažādiem intelekta traucējumiem. Ciematu pabeigt plānots jau 2020.gadā.

Eurostat: Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 141 miljonu eiro vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2018.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 141 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem.

Uz trešo lasījumu virza priekšlikumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai

Saeimas Budžeta un finanšu komisija nolēmusi virzīt Saeimā izskatīšanai trešajā lasījumā grozījumus likumā par Latvijas Banku, kas tostarp paredz FKTK pievienot Latvijas Bankai.

Lukašenko viesojas Austrijā, meklē ciešāku saikni ar ES

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kuram nav tuvu partnervalstu apkārtējā reģionā, izņemot Krieviju, otrdien, 12.novembrī, devies vizītē uz Austriju. Šī ir viņa pirmā došanās uz kādu Eiropas Savienības dalībvalsti pēdējos trijos gados.

Septembrī Latvijas eksportēto preču vērtība par 2,5% lielāka nekā pirms gada

Latvijas eksports jeb ārējās tirdzniecības apgrozījums septembrī veidojis 2,44 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,6% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 2,5%, bet importa vērtība samazinājās par 4,6%.

2020.gadā iecerēts paplašināt atbalstu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

Mājokļu atbalsta programmai šogad un 2020.gadā būs pieejami septiņi miljoni eiro, informē Ekonomikas ministrijā.

Tiesa kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludinājusi kosmētikas ražotāju AS Dzintars par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu.

«Bērni ierodas traumēti». Lietuvā mācās 500 skolēni no Ukrainas, Donbasa

Lietuvas skolās pašlaik mācās vairāk nekā 500 ukraiņu skolēni, no kuriem daudzi ir no Ukrainas karadarbības zonas Donbasa reģionā.

Veselības ministrija rosina rezidentiem atalgojumu palielināt par 20%

Veselības ministrija rosina rezidentu darba samaksu palielināt par 20%, bet pārējām ārstniecības personām zemāko darba samaksu palielināt par 10%.

Delna: 13.Saeimas deputāti «atturējušies» mazāk nekā 12.Saeimas

Šī Saeimas sasaukuma deputāti daudz retāk balsojumos izvēlējušies atturēties, secinājusi Sabiedrība par atklātību – Delna, apkopojot 13.Saeimas deputātu balsojumus no pērnā gada 6.novembra līdz šī gada 30.septembrim.

No 19.novembra mainīsies pasta sūtījumu deklarēšanas kārtība

No 19.novembra Valsts ieņēmumu dienests maina muitojamo sūtījumu apstrādes kārtību.

Ukrainas bankas eksprezidente uzbrukumos saredz oligarha atriebību par PrivatBank

Par vardarbīgu vēršanos pret Ukrainas centrālās bankas eksprezidentes ģimeni pati Valērija Gontareva vaino ukraiņu oligarhu, kuram viņa atņēmusi Ukrainas lielāko banku PrivatBank.

Līdz šim notiesāta 41 persona. IDB izmeklējumi nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos

Iekšējās drošības biroja pirmstiesas izmeklēšanas rezultāti nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos, kuros joprojām nemazinās vairāku kategoriju noziegumi.

Policija pie kāda vīrieša atrod gandrīz 38 tūkstošus cigaretes

Pie kāda vīrieša automašīnā un īpašumā atrastas un konfiscētas 37 800 nelegālo cigarešu, informē Valsts policijā.

Austrālija cieš katastrofālos krūmāju ugunsgrēkos

Austrālijas austrumos, tostarp Sidnejā, izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar plašiem krūmāju ugunsgrēkiem, ko pastiprina karstums un stiprs vējš.

Bondars: Ir grūti balsot pret populārām lietām

«Ir ļoti grūti balsot pret populārām lietām. Politikā vienmēr būs situācija, ka ieceres būs lielākas par iespējām,» skaidrojot 2020.gada budžeta pieņemšanas procesu, teicis Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.

Cērps oficiāli piesakās kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps oficiāli ir pieteicies kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Prasa izmaiņas konkursā par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus nākamos desmit gadus

IUB aizliedzis VSIA Autotransporta direkcija bez grozījumu veikšanas nolikumā turpināt iepirkuma procedūru un slēgt līgumu par reģionālajiem sabiedriskā autotransporta pakalpojumiem no 2021. līdz 2030.gadam.

Turcija sāk deportēt Rietumvalstu džihādistus

Turcija pirmdien, 11.novembrī, pavēstījusi, ka sākusi sūtīt ārvalstu radikālo musulmaņu kaujiniekus atpakaļ uz to izcelsmes valstīm ASV un Eiropā. Kopumā Turcijas ieslodzījuma vietās ir vairāk nekā tūkstotis grupējuma «Islāma valsts» kaujinieku.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!