bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

Jerošenko: Ušakovs virza neveselīgu politiku, Saskaņa tiek izmantota kā «satelītpartija» Lembergam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+4 vērtējums, 4 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vadims Jerošenko

«Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās partijas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas bija arī pirms Saskaņa parādījās Rīgas domē. Arī Saeimā ir šāda situācija, kaut arī Saskaņa vienmēr atrodas opozīcijā. Tomēr brīžos, kad viens vai otrs jautājums ir svarīgs Lembergam, nav jābūt izcilam politologam, lai ieraudzītu saikni starp šīm partijām. Citreiz šķiet, ka Saskaņa tiek izmantota kā «satelītpartija» Lembergam,» intervijā ar BNN norāda bijušais Saskaņas deputāts, Finansists, uzņēmuma Laika stars īpašnieks Vadims Jerošenko.

 «Ušakova kompleksi politikā»

«Politika, kura tiek īstenota Saskaņas iekšienē Nila Ušakova vadībā, ir absolūti neveselīga. Dotajā brīdī atrasties Saeimas opozīcijā partijai ir izdevīgi,» norāda Jerošenko.

Viņš prognozē, ja kādu apstākļu dēļ 2018.gada Saeimas vēlēšanās Saskaņa būs koalīcijā ar ZZS, tad Saskaņai būtu grūti uzņemties atbildību pozīcijā, jo partija pie tā nav pieradusi.

Tomēr Jerošenko vairāk sliecas domāt, ka ZZS neveidos koalīciju ar Saskaņu. «Tas var notikt, ja Saeimā tiek vairākas sīkas partijas, kuras tagad diezgan aktīvi darbojas. Pirmais mēģinājums ZZS Saeimā būs sadarboties ar Nacionālās apvienības Visu Latvijai! –Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA),» prognozē Jerošenko. «Ja kādai no labējām partijām būs liels deputātu skaits Saeimā, ZZS varētu mēģināt veidot koalīciju ar tām. Taču, ja tas neizdosies, tad varētu veidoties arī šī ZZS un Saskaņas koalīcija.»

Tāpat viņš uzsver, ka neredz, ka Ušakovs varētu kādreiz piedāvāt profesionālu komandu, kura varētu pārstāvēt kaut vienu no Latvijas ministrijām. «Sēžot Saeimas opozīcijā visus šos gadus, vadības spējas atrofējas.»

Pēc viņa domām, tas ir tāpēc, ka Ušakovs nav komandas cilvēks un nemāk samierināties, ka citiem ir atšķirīgs viedoklis vai arī kāds ir profesionālāks par viņu. «Tā laikam ir tāda cilvēkam raksturīga īpašība vai arī dziļi kompleksi – tas, lai paliek uz viņa sirdsapziņas.»

«Draudzīgas izmaksas, bet stagnācija pilsētas attīstībā»

Runājot par pašreizējo Rīgas domes valdošās koalīcijas darbu, ko veido Saskaņa un Gods kalpot Rīgai (GKR), Jerošenko uzsver, ka Saskaņa, būdama pie varas astoņus gadus, ir veikusi manāmums uzlabojumus, kas attiecas uz sociālo jomu – no izmaksu viedokļa Rīgā radīti labvēlīgāki apstākļi studentiem, bērniem un pensionāriem. Savukārt pilsētas attīstībā, jaunu darbavietu veidošanā, šo gadu laikā nav manāmi teju nekādi uzlabojumi, uzsver Jerošenko.

Viņš norāda, ka vairākās pozīcijās, kur ir virzīta Andra Amerika un Ušakova politika un kur ir iesaistīta Rīgas dome, ir salīdzinoši vāja apsaimniekošana; kā piemēru viņš min Rīgas brīvostu. «Apsaimniekošana un darbs Rīgas brīvostā, it īpaši pēdējā laikā, norit bez pārdomātas stratēģijas un bez konkrēta, mērķtiecīga mārketinga politikas.»

«Rīgas mērs ar savu uzvedību latviešiem ir iespļāvis sejā»

Jerošenko uzsver, ka Ušakovs piedāvā populistiskas lietas, kas saistītas ar sociālo politiku, un sabiedrībai tās patīk. «Lai kaut ko darītu attīstības labā, jāspēj pieņemt arī nepopulāri lēmumi, proti, par pilsētas budžeta deficītu,» uzsver bijušais saskaņietis.

«Sabiedrības «mīlestība» pret Ušakovu, domājams, tā mainījās. Ušakovam lojālie cilvēki, kas balsoja par viņu, redzēja, ka to, ko Saskaņas vadītājs varēja politikā, viņš arī izdarīja. Pašlaik viņš nespēj solīt, ka darba iespējas Rīgā palielināsies, ka garantija par drošu nākotni būs, – viņš kā mērs to nespēj paust.»

«Par to arī liecina pēdējo pašvaldību vēlēšanu rezultāti. Ušakovs kopā ar Ameriku knapi tika Rīgas domes vadošajos amatos. Ja iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās viņu uzvara bija ar izteikti lielu balsu pārsvaru, tad šogad tā jau bija nepārliecinoša,» atzīmē Jerošenko.

Tāpat bijušais saskaņietis uzskata, ka Ušakovs ar savu uzvedību ir latviešiem iespļāvis sejā, proti, ar referendumu par otro valsts valodu, kā arī ar savu bezkaunīgo uzstāšanos medijos.

Efekts – «сволочь, но наш»*

Tomēr Jerošenko atzīmē, ka par Ušakovu pašvaldību vēlēšanās balsoja vairāk krieviski runājošo. «Šeit nostrādāja efekts – «сволочь, но наш»[red. tulkojumā no krievu valodas – maita, bet mūsējais]».

«Redziet, labējās partijas ignorē krieviski runājošo elektorātu. Līdz ar to es nedomāju, ka tā ir Ušakova uzvara, bet gan labējo partiju lielā kļūda. Fenomens, kas Latvijā darbojas, – jo vairāk nacionāļi «apsaukā» krievus, jo vairāk tas kalpo Saskaņas labā,» BNN intervijā uzsver Jerošenko.

«Sākot darboties politikā, redzot, kā deputāti fokusējas uz nacionālajiem jautājumiem, es sapratu, ka Latvijas sabiedrībā ir problēma. Ir krietni sarežģītāk runāt par ekonomisko izaugsmi, par to, ko attīstīsim valstī, kā likvidēsim bezdarbu, kā strādāsim ar bezdeficīta budžetu. Daudz vienkāršāk ir pamest «nacionālistisko monētu», jo tad uzreiz atbalstītāju grupa ir klāt,» norāda uzņēmējs, piebilstot, ka no labējām partijām šādu politiku īpaši piekopj Nacionālā apvienība.

«To dara arī Saskaņa – apzināti izvairās no priekšlikumiem par ekonomiku un finansēm. Labākajā gadījumā viņi runā par sociālām lietām, bet zemteksts bieži vien vedina uz tematu par nacionālo piederību,» uzsver Jerošenko.

Uzņēmējs norāda, ka inteliģentā sabiedrībā nav pieņemts runāt par trīs lietām – reliģiju, «cik tu pelni» un nacionālo piederību. «Ja Latvijas politika fokusējas uz šiem jautājumiem, tas tikai raksturo politiskās inteliģentes līmeni.»

*maita, bet mūsējais 

«Apnīk klausīties tos «večus», kas politikā ir vairāk nekā desmit gadu…»

Bijušais saskaņietis atzīmē, ka centriskajām partijām Latvijā vienmēr ir bijis sarežģītāk, jo viņi nevar kāpt «svešās čībās» – runāt tikai par latvisku Latviju vai Latvijas pievienošanu Krievijai, vai dzīvošanu zaļā valstī. «Es pašlaik ne no vienas partijas neesmu dzirdējis plānu, kurš veidots no pārdomātas sistēmas, kā attīstīt, uzlabot kādu no Latvijas nozarēm.»

Jerošenko uzsver, ka novēl tām partijām, kas atrodas pa vidu, lai tās būtu spējīgas izveidot stratēģiju Latvijas izaugsmei vismaz desmit gadu griezumā. «Pietiks runāt un dzīvot tikai viena vēlēšanu termiņa ietvaros. Paliek garlaicīgi klausīties lozungus, kas jau ir zaudējuši nozīmi. Apnīk klausīties tos «večus», kas politikā ir vairāk nekā desmit gadu, un nesaprot, ka ir laiks mainīt politisko kultūru un metodi.»


Pievienot komentāru

  1. rasa teica:

    Beidzot kāds ir teicis patiesību par Ušakovu,par Lembergu un beidzot par ZZS! Liela patiesība,ka vecajiem večiem jādodas pelnītā atpūtā,jo pensijas ir sapelnījuši un sevi nodrošinājuši,bet aizmirsuši par valsti,par Latviju,par iedzīvotājiem.Veči-komunisti,ja ir nepārvaram vēlēšanās sēdēt nākošajā saeima,tad sāciet domāt un strādāt,Var gadīties,ka par jums kāds tomēr savu balsi atdos!

  2. tdi teica:

    Gudrs inteligents cilvēks,kurš runā patiesību,nenoliedzami tas tā arī ir.

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.