bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 19.07.2019 | Vārda dienas: Digna, Jautrīte, Kamila, Sāra
LatviaLatvija

JKP ministri rosina paplašināt par ES fondu uzraugu loku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets otrdien, 2.jūlijā, vēl nelēma par Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto indikatīvo laika grafiku nākamajam Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodam no 2021.gada līdz 2027.gadam, jo atsevišķi ministri vēlas paplašināt to institūciju skaitu, kuras būtu atbildīgas par ES fondu līdzfinansēto projektu ieviešanu un uzraudzību.

Šajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, šo funkciju veic viena iestāde – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).

Izskatot FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par nākamo ES fondu plānošanas periodu, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iebilda pret Ministru kabineta protokola lēmumā minēto, ka CFLA būs vienīgā ES fondus uzraugošā iestāde arī nākamajā fondu plānošanas periodā.

«Nav uzskatāmas analīzes par to, ka šāds modelis ir efektīvais. Turklāt pētījumi un ekspertu atzinumi rāda, ka zinātnes un inovāciju jomā ir ES fondu neizpilde, kas skaidrojama ar ES fondu pārvaldības modeli. Tāpēc arī rosinām pārskatīt šo modeli,» sacīja ministre.

Pēc valdības sēdes Šuplinska žurnālistiem precizēja, ka šajā ES fondu plānošanas posmā CFLA ir tā, kas noteica fondu finanšu plūsmu, tomēr Latvijā joprojām trūkst finansējuma zinātnei un inovācijām. «Ja būtu cits apsaimniekošanas mehānisms, kas skatītu saturisko un finansējuma nepieciešamību, tad ES fondu apguve būtu veiksmīgāka,» klāstīja izglītības un zinātnes ministre.

Pēc viņas teiktā, patlaban Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupās tiek apspriests jaunais zinātnes pārvaldības modelis, savukārt Ekonomikas ministrija (EM) ir sākusi domāt par tehnoloģiju padomes izveidi. Šī darba rezultātā ministrijas līdz rudenim varētu piedāvāt savus priekšlikumus jaunu aģentūru izveidei, kuras būtu atbildīgas par ES fondiem.

«Nav iespējams īsā periodā pariet uz vienu iestādi, kas apvienotu tehnoloģiju un zinātnes jomas, tāpēc arī rosinām apvienot vairākas aģentūras – līdz divām, kuras līdz ar CFLA nākamajā ES fondu periodā būtu atbildīgas par līdzekļu sadali,» skaidroja Šuplinska.

Tādējādi par ES fondu uzraudzību turpmāk būtu atbildīga ne tikai CFLA, bet arī uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) bāzes veidota aģentūra, kas atbildētu par ES fondiem inovācijām. Savukārt, apvienojot virkni IZM pakļautībā esošas iestādes, piemēram, Latvijas Zinātnes padomi, Valsts Izglītības attīstības aģentūru, Studiju un zinātnes administrāciju u.c. tiktu izveidota aģentūra, kas atbildētu par ES fondu pieejamību zinātnei.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) valdības sēdē atzina, ka viņš saprot Šuplinskas piedāvājumu, jo CFLA ne vienmēr var izlemt jautājumus, kas ir konkrētās nozares kompetencē. «Ir bijuši gadījumi, kad CFLA jautājumus risina formāli. Tāpēc atbalstu domu, ka šis priekšlikums ir vērtējams,» pauda Bordāns.

Pret minēto priekšlikumu valdības sēdē iebilda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), atgādinot, ka CFLA kā vienīgā par ES fondu ieviešanu atbildīgā iestāde tika izvēlēta, lai mazinātu administratīvo slogu un mazinātu iepriekšējā ES fondu periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam novērotos riskus, kad par neprecīzi aprēķinātām izmaksām valstij nācās atmaksāt ES fondu līdzekļus.

«Pielaidīgā attieksme iepriekšējā ES fondu ieviešanas periodā bija par pamatu tam, ka ES fondu uzraugošās institūcijas neatbalstīja daudzas izmaksas. Turklāt 2014.gadā divas pašvaldības gandrīz bankrotēja tikai tāpēc, ka tām nācās atmaksāt ieguldīto ES fondu naudu,» stāstīja finanšu ministrs.

Reirs arī noraidīja kolēģu pausto, ka CFLA kā ES fondu uzraugs neļauj nozarēm sasniegt mērķus. «Interesanti, ka iestāde, kas slēdz līgumus, tiek vainota tajā, ka netiek sasniegti mērķi. CFLA ir tā, kas slēdz līgumus un uzrauga līgumu izpildes gaitu, turpretī ministrijām ir visas tiesības veidot tādu politiku, kādu tās uzskata par pareizu,» uzsvēra Reirs.

Viņš piebilda, ka iepriekš Latvijā bija desmit ES fondu sadarbības institūcijas, kas radīja nesapratni, jo, piemēram, viens uzņēmējs, veidojot projektus dažādās sadarbības iestādēs, saskārās atšķirīgām prasībām, turpretī tagad šādu problēmu vairs nav.

«Ņemot vērā šī ES fondu plānošanas perioda pozitīvo pieredzi, arī nākamajā periodā CFLA būtu saglabājama kā vienīgā iestāde,» sacīja finanšu ministrs.

Plānots, ka ministri par jaunā ES fondu perioda pārvaldības modeli vienosies nedēļas laikā, kad minētais jautājums atkārtoti nonāks Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā. Vienošanās par trīs ES fondu uzraugošajām iestādēm būs konceptuāla, jo precīzu piedāvājumu plānots izstrādāt līdz šā gada oktobrim.

Jau vēstīts, ka ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam fondu administrēšana atrodas vienās rokās – šo funkciju pilda CFLA, kas veic projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju tiešo apkalpošanu, uzrauga projektu atlasi un līgumu noslēgšanu, konsultē par maksājumiem un citiem ar fondu finansējuma administrēšanu saistītiem jautājumiem.

Iepriekš – no 2007.gada līdz 2013.gadam – sadarbības iestādes ES fondu ieviešanā bija CFLA, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts izglītības attīstības aģentūra un Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

2015.gadā Valsts kontroles veiktajā revīzijā par ES fondu plānošanas periodu no 2007.gada līdz 2013.gadam secināja, ka šajā posmā neefektīvi izlietoti 14,5 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu. VK revīzijā konstatēja, ka ES fondu apguves sistēma nemotivē atbalsta saņēmējus sasniegt plānotos atbalsta mērķus un veicināt attīstību. Tā vietā sistēma ir orientēta galvenokārt uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu.


Pievienot komentāru

Starp pārkāpumiem Muižnieka vēlēšanās uzsver dalībnieku skaita neprecizitātes

IKVD veiktās pārbaudes ziņojumā par konstatētajiem pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās lielāks akcents tiek likts uz neprecizitātēm par reģistrēto dalībnieku skaitu pirms un pēc vēlēšanām.

Latvijai starp Baltijas valstīm pirmajā ceturksnī lielākais budžeta deficīts

Latvijā pirmajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret IKP bijis lielāks nekā ES vidēji, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Augstākā tiesa negroza lēmumu neizmaksāt pensiju personai, kura nedzīvo Latvijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lēmis negrozīt tiesas spriedumu, ar kuru atteikts piešķirt vecuma pensiju tādēļ, ka viņa nedzīvo Latvijā.

Rīgas satiksmes padomi vadīs Normunds Narvaišs

Par Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāju piektdien, 19.jūlijā, ievēlēts Normunds Narvaišs, bet viņa vietnieks būs Ainārs Ozols, informē uzņēmumā.

Ušakovs samaksā tiesas piespriesto sodu – Ķirsis atgūst 1 000 eiro

Šī gada jūnijā spēkā stājies bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam nelabvēlīgais tiesas spriedums strīdā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija godu un cieņu aizskaroši, liecina publiski pieejamā informācija.

Igauņu jaunuzņēmums Transferwise piesaista Netflix finanšu direktoru

Igauņu uzņēmēju dibinātais finanšu pakalpojumu jaunuzņēmums Transferwise tā vadībai piesaistījis speciālistu, kurš iepriekš bijis finanšu direktors amerikāņu kinofilmu un televīzijas seriālu straumēšanas pakalpojumā Netflix.

Bērziņa karjeras līkloči. No Kuģniecības afērām uz silto krēslu LDz valdē

Kas īsti slēpjas aiz Latvijas dzelzceļa šefa «nevainojamās» reputācijas?

Aizdomas par kukuļņemšanu – KNAB aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

KNAB aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,4%

Salīdzinot ar maiju, 2019.gada jūnijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4%, liecina CSP dati.

Tēva krēslā – pēc LU kukuļu skandāla Skonto grupa vadību uzņemas Rāvja dēls

Skonto grupas uzņēmumu vadību pārņēmis Rihards Rāvis. Tāpat viņš kļuvis arī par grupas uzņēmumu kapitāla daļu turētāju.

Nausēda grib, lai Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju atbild īpašs ES koordinators

Lietuvas prezidents ierosinājis iecelt īpašu Eiropas Savienības koordinatoru, kas rūpētos par Baltijas valstu elektrotīklu atslēgšanu no postpadomju sistēmas un sinhronizēšanu ar Eiropas elektrotīkliem.

Ukraina pēc Putina pasu piedāvājuma gatavo reformu pilsonības piešķiršanā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis licis pārveidot Ukrainas pilsonības piešķiršanas kārtību, tā reaģējot uz Kremļa rīkojumu, ar ko Krievija paplašina to ukraiņu loku, kuri var pieteikties Krievijas pasu saņemšanai paātrinātā kārtībā.

ST vērtēs normas, kas noteic mācības augstskolās un koledžās īstenot valsts valodā

ST pēc 20 13.Saeimas deputātu iesnieguma ierosinājusi lietu par to, vai Augstskolu likumā noteiktās normas, kas nosaka, ka augstskolas un koledžas studiju programmas īsteno tikai valsts valodā, atbilst Satversmei.

Dobeles un Tukuma vēja parkos atļauj izvietot 35 vēja turbīnas iecerētās 51 vietā

VPVB SIA Eolus ir izdevis atzinumu par vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecības ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurā atļauj izbūvēt 35 no sākotnēji plānotās 51 vēja turbīnas.

Publiskai apspriešanai nodots likumprojekts, ar ko zāles cer padarīt pieejamākas, bet zāļu tirgu – caurskatāmāku

VM publiskajai apspriešanai nodevusi likumprojektu, kas paredz likt lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā un par to informēt arī Zāļu valsts aģentūru.

ASV notriec Irānas lidaparātu, pieaug saspīlējums Persijas līcī

Amerikas Savienotās Valstis Arābijas jūrā ir notriekušas Irānas bezpilota lidaparātu, pieaugot militāram saspīlējumam starp Vašingtonu un Teherānu.

VVD: Baldonē atklātās ķimikālijas videi un cilvēkiem draudus nerada

Baldonē Riekstukalna apkārtnē atrastās 30 mucas ar dažādām ķimikālijām tiešu apdraudējumu videi un cilvēkiem nerada, informē Valsts vides dienestā.

Jautājumiem par pašvaldību reformu atklās īpašu zvanu centru

VARAM ierīkojusi īpašu zvanu centru tieši iedzīvotāju jautājumiem par administratīvi teritoriālo reformu un tas darbu sāks no pirmdienas, 22.jūlija.

NATO StratCom FaceApp neuzskata par bīstamāku nekā Facebook, bet aicina izvērtēt, kam nododam savus datus

ASV celta trauksme par Krievijā tapušo lietotni FaceApp, kas ļauj dažu sekunžu laikā gūt priekšstatu, kā lietotājs izskatīsies vecumdienās. NATO StratCom lietotni gan neuzskata par bīstamāku par citām, kurām lietotāji uztic savus datus.

Skandināvu tūristu slepkavām Marokā piespriež nāvessodus

Marokā par divu skandināvu tūristu slepkavībām piespriests nāvessods trim teroristiskā grupējuma Islāma valsts atbalstītājiem.

Pārbaudei par Kalnmeiera atbrīvošanu lūdz iesniegt papildu informāciju

Saeimas deputātiem, pēc kuru rosinājuma sākta pārbaude, vai pastāv pamats ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbrīvošanai no amata, lūgts precizēt savu pieprasījumu, sniedzot konkrētāku informāciju saistībā ar iesniegumā minētajiem secinājumiem.

Petraviča jaunajā bērnu tiesību aizsardzības modelī vēlas vairāk atbildības valstij

Jaunajā bērnu tiesību aizsardzības modelī vairāk funkciju nonāks valsts pārziņā, pauda labklājības ministre Ramona Petraviča.

Nedēļas nogalē vietām paredz lietu, bet turpmākajām dienām – vasarīgu siltumu

Nedēļas nogalē biežāk uzspīdēs saule un lietus gaidāms tikai vietām austrumu rajonos, savukārt svētdienas vakarā Latvijā daudzviet līs, tomēr saglabāsies silts laiks.

Barnjē: ES darījusi visu, lai panāktu Brexit vienošanos

Brexit vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un ES sadarbību arī turpmāk, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu uzsvēra Eiropas Komisijas Brexit sarunu vadītājs Mišels Barnjē.

Alternatīvā teritoriālā reforma – vismaz pieci apriņķi un vairāk varas pašvaldībām

Alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas autori piedāvā izveidot piecus vai astoņus apriņķus, proti, uz plānošanas reģiona bāzes vai republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes.