bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 23.01.2020 | Vārda dienas: Grieta, Rebeka, Strauta
LatviaLatvija

JKP ministri rosina paplašināt par ES fondu uzraugu loku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets otrdien, 2.jūlijā, vēl nelēma par Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto indikatīvo laika grafiku nākamajam Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodam no 2021.gada līdz 2027.gadam, jo atsevišķi ministri vēlas paplašināt to institūciju skaitu, kuras būtu atbildīgas par ES fondu līdzfinansēto projektu ieviešanu un uzraudzību.

Šajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, šo funkciju veic viena iestāde – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).

Izskatot FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par nākamo ES fondu plānošanas periodu, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iebilda pret Ministru kabineta protokola lēmumā minēto, ka CFLA būs vienīgā ES fondus uzraugošā iestāde arī nākamajā fondu plānošanas periodā.

«Nav uzskatāmas analīzes par to, ka šāds modelis ir efektīvais. Turklāt pētījumi un ekspertu atzinumi rāda, ka zinātnes un inovāciju jomā ir ES fondu neizpilde, kas skaidrojama ar ES fondu pārvaldības modeli. Tāpēc arī rosinām pārskatīt šo modeli,» sacīja ministre.

Pēc valdības sēdes Šuplinska žurnālistiem precizēja, ka šajā ES fondu plānošanas posmā CFLA ir tā, kas noteica fondu finanšu plūsmu, tomēr Latvijā joprojām trūkst finansējuma zinātnei un inovācijām. «Ja būtu cits apsaimniekošanas mehānisms, kas skatītu saturisko un finansējuma nepieciešamību, tad ES fondu apguve būtu veiksmīgāka,» klāstīja izglītības un zinātnes ministre.

Pēc viņas teiktā, patlaban Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupās tiek apspriests jaunais zinātnes pārvaldības modelis, savukārt Ekonomikas ministrija (EM) ir sākusi domāt par tehnoloģiju padomes izveidi. Šī darba rezultātā ministrijas līdz rudenim varētu piedāvāt savus priekšlikumus jaunu aģentūru izveidei, kuras būtu atbildīgas par ES fondiem.

«Nav iespējams īsā periodā pariet uz vienu iestādi, kas apvienotu tehnoloģiju un zinātnes jomas, tāpēc arī rosinām apvienot vairākas aģentūras – līdz divām, kuras līdz ar CFLA nākamajā ES fondu periodā būtu atbildīgas par līdzekļu sadali,» skaidroja Šuplinska.

Tādējādi par ES fondu uzraudzību turpmāk būtu atbildīga ne tikai CFLA, bet arī uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) bāzes veidota aģentūra, kas atbildētu par ES fondiem inovācijām. Savukārt, apvienojot virkni IZM pakļautībā esošas iestādes, piemēram, Latvijas Zinātnes padomi, Valsts Izglītības attīstības aģentūru, Studiju un zinātnes administrāciju u.c. tiktu izveidota aģentūra, kas atbildētu par ES fondu pieejamību zinātnei.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) valdības sēdē atzina, ka viņš saprot Šuplinskas piedāvājumu, jo CFLA ne vienmēr var izlemt jautājumus, kas ir konkrētās nozares kompetencē. «Ir bijuši gadījumi, kad CFLA jautājumus risina formāli. Tāpēc atbalstu domu, ka šis priekšlikums ir vērtējams,» pauda Bordāns.

Pret minēto priekšlikumu valdības sēdē iebilda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), atgādinot, ka CFLA kā vienīgā par ES fondu ieviešanu atbildīgā iestāde tika izvēlēta, lai mazinātu administratīvo slogu un mazinātu iepriekšējā ES fondu periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam novērotos riskus, kad par neprecīzi aprēķinātām izmaksām valstij nācās atmaksāt ES fondu līdzekļus.

«Pielaidīgā attieksme iepriekšējā ES fondu ieviešanas periodā bija par pamatu tam, ka ES fondu uzraugošās institūcijas neatbalstīja daudzas izmaksas. Turklāt 2014.gadā divas pašvaldības gandrīz bankrotēja tikai tāpēc, ka tām nācās atmaksāt ieguldīto ES fondu naudu,» stāstīja finanšu ministrs.

Reirs arī noraidīja kolēģu pausto, ka CFLA kā ES fondu uzraugs neļauj nozarēm sasniegt mērķus. «Interesanti, ka iestāde, kas slēdz līgumus, tiek vainota tajā, ka netiek sasniegti mērķi. CFLA ir tā, kas slēdz līgumus un uzrauga līgumu izpildes gaitu, turpretī ministrijām ir visas tiesības veidot tādu politiku, kādu tās uzskata par pareizu,» uzsvēra Reirs.

Viņš piebilda, ka iepriekš Latvijā bija desmit ES fondu sadarbības institūcijas, kas radīja nesapratni, jo, piemēram, viens uzņēmējs, veidojot projektus dažādās sadarbības iestādēs, saskārās atšķirīgām prasībām, turpretī tagad šādu problēmu vairs nav.

«Ņemot vērā šī ES fondu plānošanas perioda pozitīvo pieredzi, arī nākamajā periodā CFLA būtu saglabājama kā vienīgā iestāde,» sacīja finanšu ministrs.

Plānots, ka ministri par jaunā ES fondu perioda pārvaldības modeli vienosies nedēļas laikā, kad minētais jautājums atkārtoti nonāks Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā. Vienošanās par trīs ES fondu uzraugošajām iestādēm būs konceptuāla, jo precīzu piedāvājumu plānots izstrādāt līdz šā gada oktobrim.

Jau vēstīts, ka ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam fondu administrēšana atrodas vienās rokās – šo funkciju pilda CFLA, kas veic projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju tiešo apkalpošanu, uzrauga projektu atlasi un līgumu noslēgšanu, konsultē par maksājumiem un citiem ar fondu finansējuma administrēšanu saistītiem jautājumiem.

Iepriekš – no 2007.gada līdz 2013.gadam – sadarbības iestādes ES fondu ieviešanā bija CFLA, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts izglītības attīstības aģentūra un Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

2015.gadā Valsts kontroles veiktajā revīzijā par ES fondu plānošanas periodu no 2007.gada līdz 2013.gadam secināja, ka šajā posmā neefektīvi izlietoti 14,5 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu. VK revīzijā konstatēja, ka ES fondu apguves sistēma nemotivē atbalsta saņēmējus sasniegt plānotos atbalsta mērķus un veicināt attīstību. Tā vietā sistēma ir orientēta galvenokārt uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu.


Pievienot komentāru

Revīzija: Rail Baltica īstenošanos kavē un sadārdzina risku vadības trūkums un kūtrā sadarbība ar pašvaldībām

Rail Baltica projekta kavēšanos un sadārdzināšanos veicina risku vadības un stratēģijas trūkums, kā arī kūtrā sadarbība ar pašvaldībām un pasīvā nekustamo īpašumu atsavināšana, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Lietuva pret kravu pārvadātāju aizplūšanu uz Poliju vēršas ar «pārcelšanas nodokli»

Lietuvā veic īpaša uzņēmumu «pārcelšanas nodokļa» ieviešanu. Tas tiks attiecināts uz uzņēmumiem, kuri tiek pārvietoti no Lietuvas uz citu Eiropas Savienības valsti. Kravu pārvadātāji gan teic, ka tas neatturēs nozares uzņēmumus no aizplūšanas uz Poliju.

Pūce neizslēdz, ka pašvaldību skaits pēc reformas varētu nedaudz pieaugt

Pašlaik administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumā ir 39 pašvaldības, bet, iespējams, ka klāt varētu nākt vēl viena vai divas pašvaldības, tā izteicies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Britu likumdevēji pieņem izstāšanās likumu

Lielbritānijas likumprojekts par izstāšanos no Eiropas Savienības ir pārvarējis pēdējo šķērsli britu parlamentā. Lēmējvaras apakšpalāta atteikusies pieņemt Lordu palātas ieteiktus piecus grozījumus un likumprojekts ir apstiprināts bez izmaiņām.

Šajā sezonā no gripas miruši 13 cilvēki

Mirušo vecums ir no 53 līdz 89 gadiem un līdztekus gripai viņiem konstatētas tādas slimības kā hroniskas sirds, asinsvadu un elpceļu slimības, cukura diabēts, hroniskas nieru un aknu saslimšanas.

Korupcijas apkarotāji: Korupcijas uztveres indekss Latvijā pērn nedaudz pasliktinājies

Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās.

Fon der Leiena: Eiropai ir nepieciešamas «ticamas militārās spējas»

Eiropas Savienība ir izveidojusi «ķieģeļus, no kuriem celt Eiropas aizsardzības savienību», tā trešdien, 22.janvārī, pavēstījusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā.

Britu namīpašnieki vēlas ES pilsoņiem kartītes kā tiesību pierādījumu

Pēc Brexit, kas sāksies janvāra beigās, viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm būs jāpierāda savas jauniegūtās tiesības uzturēties Lielbritānijā. Privātie namsaimnieki atbalstījuši īpašu kartīšu ieviešanu šim nolūkam, valdība nepiekrīt.

Saskaņa gatava Rīgas 2020.gada budžetu apstiprināt tikai pēc Burova atlaišanas

Partija Saskaņa neatbalstīs pašvaldības 2020.gada budžeta, pie varas esot mēram Oļegam Burovam,  informēja frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs. 

Latvija uzlabo rezultātu OECD Atvērto datu indeksā

Latvija par astoņām vietām uzlabojusi savu pozīciju OECD Atvērto datu indeksā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Aptauja: 86% uzskata, ka autoceļiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm

Kopumā 86% valsts iedzīvotāju uzskata, ka autoceļu tīkla uzturēšanai un remontdarbiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm, par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Kaljulaida Antarktīdā: Ikdienas darbu internetā var darīt, atrodoties jebkur

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida viesojas Antarktīdā, kur plāno veikt savus ikdienas darba pienākumus, demonstrējot interneta iespējas. Valsts galva arī vērsusi uzmanību uz Antarktīdā skaidri redzamām laikapstākļu pārmaiņām.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā decembrī samazinājās par 1,1%

Salīdzinot ar 2018.gada decembri, 2019.gada novembrī ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 1,1%, liecina CSP dati.

Pētījums: Pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% Latvijas iedzīvotāju

Latvijā pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% iedzīvotāju, savukārt ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju, secināts pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā.

Krievijas lētajai elektrībai Baltijā vajadzīgs risinājums, tā eirokomisāre

Igaunijas eirokomisāre Kadri Simsone uzskata, ka ir vajadzīgs risinājums Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas klātbūtnei Baltijas tirgū, jo kaimiņvalstis to var piedāvāt lētāk, nemaksājot Eiropas gaisa piesārņojuma nodokli.

Moneyval ziņojums: Latvija lielākoties izpildījusi rekomendācijas

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja Moneyval uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Bijušā velotreka vietā Rīgā būvēs jaunu Valsts drošības dienesta ēku, nevis parku

Rīgā, bijušā velotreka Marss vietā, plānots būvēt jaunu ēku Valsts drošības dienestam, tādējādi, visticamāk, nebūs lemts piepildīties VEF rajona nekustamo īpašumu attīstītāju un iedzīvotāju iecerei šajā teritorijā izveidot parku.

Meridian Trade Bank maina nosaukumu uz Industra Bank

Meridian Trade Bank trešdien, 22.janvārī, mainījusi nosaukumu uz Industra Bank, informē bankā.

Video: Tramps un Tunberga Davosā pauž krasi pretēju klimata skatījumu

«Importējiet mūsu naftu un dabasgāzi» pret «mūsu emisijas ir jāizbeidz» – ar tik atšķirīgiem skatījumiem uz klimata krīzi Pasaules Ekonomikas forumā uzstājušies ASV prezidents Donalds Tramps un klimata aktīviste Grēta Tunberga. Piedāvājam noskatīties abas uzrunas pilnā garumā.

Vitenbergs: Latvijas tautsaimniecībā būtiska ir katra investīcija

Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas pamatu pamats un Latvijas tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums, tā izteicies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Kariņš: Nepieļaujami, ja ministram ir doma mīkstināt nosacījumus VP priekšniekam, lai amatā ieliktu sev tīkamu cilvēku

Prasību mīkstināšana VP priekšnieka amata kandidātiem ir nepieļaujama un šāda rīcība rada aizdomas, ka procesā notiek «kas nelāgs», tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Pastiprinās bažas par putnu gripas draudiem Latvijā

Putnu gripa mājputniem konstatēta Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Ukrainā, bet savvaļas putniem – Polijā un Vācijā.

Putins maina Krievijas valdības sastāvu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins daļēji mainījis Krievijas valdības sastāvu, ieceļot jaunu apgaismības ministru un virkni citu, bet amatos ļaujot palikt līdzšinējiem aizsardzības, ārlietu un finanšu ministriem.

Par spīti siltajai ziemai dažviet autoceļi ir apledojuši

Apledojums 22.janvāra rītā Vidzemē, Latgalē un Kurzemē dažviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Latvijas dzelzceļš darbinieku skaita samazināšanu sāka jau pērnā gada nogalē

VAS Latvijas dzelzceļš savu funkciju un procesu izvērtēšanu sāka pagājušā gada otrajā pusē, tāpēc darbinieku skaita samazināšana tika sākta pakāpeniski 2019.gada nogalē, informēja LDz pārstāve Ella Pētermane.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!