bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 22.11.2019 | Vārda dienas: Aldis, Aldris, Alfons
LatviaLatvija

JKP un Vienotība joprojām Rīgas domē vēlas ārkārtas vēlēšanas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un Vienotības Rīgas domes frakcijas joprojām vēlas ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā un nav gatavas paust atbalstu citas opozīcijas partijas – Latvijas attīstībai (LA) – Rīgas mēra amata kandidātam Viesturam Zepam (LA), lai arī pieļauj, ka līdz ārkārtas vēlēšanām netiks nonākts un domes priekšsēdētāja amatā tiks ievēlēts Gods kalpot Rīgai (GKR) virzītais Oļegs Burovs.

Rīgas mēra amatam ir izvirzīti divi kandidāti – Burovs un Zeps, kuriem abiem patlaban nav skaidra vairākuma atbalsta, tomēr Burova pozīcijas ir ievērojami labākas, jo viņam atbalstu sola Saskaņas frakcija un sadarbību neizslēdz arī no Saskaņas izslēgto deputātu četrinieks, kas kopā viņam varētu nodrošināt 32 balsis no 60.

Vienotības frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis apgalvoja, ka pēdējo nedēļu laikā nav ticies ne ar Burovu, ne Zepu, taču frakcijas nostāja par to, ka labākais iespējamais variants būtu ārkārtas vēlēšanas, nav mainījusies.

Taujāts, vai GKR iespējamais sadarbības līgums ar Neatkarīgo deputātu frakciju (NDF) nebūs iemesls opozīcijai savstarpēji vienoties, lai tomēr nepieļautu Burova ievēlēšanu, Ķirsis neatkāpās no iepriekš paustā viedokļa un sacīja, ka labākais variants, Vienotības skatījumā, būtu mēru neievēlēt vispār. Vienlaikus viņš atzina, ka līdzšinējai koalīcijai, visticamāk, tomēr izdosies vienoties ar četrinieku, kurā ietilpstošie domnieki arī līdz šim bija koalīcijas sastāvā.

«Nekas tā nesatuvina kā kopīgi pastrādāts noziegums. Iespējams, viņu starpā bija kādi mīlnieku strīdi, taču domāju, ka viņi, visticamāk, atkal salabs, lai gan nekāda līganā sadarbība tur nebūs, jo jau iepriekš šķita, ka ievēlēsim Burovu Rīgas brīvostas valdē, taču tas nenotika,» sprieda Ķirsis.

Arī JKP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valters Bergs pauda viedokli, ka līdzšinējai koalīcijai ar četrinieku, visticamāk, izdosies vienoties, jo tieši no Saskaņas izslēgtie deputāti būtu lielākie zaudētāji ārkārtas vēlēšanu gadījumā.

Vienlaikus JKP neatkāpjas no viedokļa, ka pašreizējā sasaukuma laikā situāciju pašvaldībā nav iespējams uzlabot un ir vajadzīgas ārkārtas vēlēšanas.

Tikmēr nacionālās apvienības Visu Latvijai–Tēvzemei un brīvībai/LNNK frakcijas vadītājs Dainis Locis pastāstīja, ka 2.augustā ticies ar Zepu, lai pārrunātu aktuālo situāciju. «Zeps ir iniciators, tādēļ mēs esam tādā novērotāju lomā – gribam redzēt kā viņam veiksies ar balsu nodrošināšanu,» sacīja Locis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka frakcija negrib steigties ar kādiem lēmumiem un paust un vai tieši pretēji – noraidīt atbalstu Zepam. «Mums ir svarīgi redzēt, vai visa opozīcija viņu atbalstīs. Līdz šim tomēr esam turējušies kopā, tāpēc sekosim līdzi kā attīstīsies notikumi,» pauda domnieks.

Runājot par iespējamo GKR un NDF sadarbību, arī Locis atzina, ka šīs abas frakcijas viena pret otru nekad nav novilkušas sarkanās līnijas, tādēļ to sadarbība ir iespējama. «Skaidrs, ka iniciatīva ir Burova pusē, jo viņš ir mēra pienākumu izpildītājs un faktiskais domes darba vadītājs. Viņš brīvāk nekā Zeps var piedāvāt kādus iespējamos amatus, taču nav izslēgts, ka līdz balsojumam varētu notikt «vēl kaut kādi brīnumi»,» sprieda deputāts.

Savukārt deputātu bloka Rīgai! vadītājs Oskars Putniņš, kurš pašā domes sasaukuma sākumā tika izslēgts no LA frakcijas, teica, ka joprojām gaida, kad opozīcija vienosies par atbalstu Zepam, lai arī bloka pārstāvji varētu viņu atbalstīt.

Putniņš apgalvoja, ka ne GKR, ne kāda cita partija nav viņus uzrunājusi un piedāvājusi kādu sadarbību. Ja ne Burovam, ne Zepam neizdosies savākt sev pietiekamu atbalstu, Putniņš neizslēdza iespēju, ka varētu mēģināt uzrunāt NDF un virzīt kādu kandidātu no neatkarīgo deputātu vidus.

Uz jautājumu, vai atbalstīs Burovu, ja Zepam neizdosies nodrošināt sev pietiekamu balsu skaitu, Putniņš konkrēti neatbildēja, sakot, ka par balsojumu lems, «skatoties pēc aktuālās situācijas».

Kā ziņots, NDF, kurā apvienojušies no Saskaņas izslēgtie deputāti, būtu gatava noslēgt sadarbības līgumu ar GKR frakciju, atzina NDF vadītājs Valērijs Petrovs.

Pēc Petrova vārdiem, patlaban tiek diskutēts par scenāriju, kurā GKR un Saskaņa veidotu koalīciju, bet atsevišķi vēl tiktu slēgts sadarbības līgums starp GKR un NDF. Panākot šādas vienošanās, GKR mēra amata kandidātam Oļegam Burovam tiktu nodrošinātas vismaz 32 balsis, uz kurām balstījās arī galvaspilsētas domi pametušā Saskaņas līdera Nila Ušakova vadītā koalīcija.

Petrovs tomēr uzsvēra, ka sarunas par iespējamo sadarbību ar GKR esot «tikai diskusiju stadijā», jo patlaban esot grūti saprast, vai reāli būs iespējams pieņemt kādus lēmumus, ja Saskaņai un NDF savstarpēji nebūs nekādas komunikācijas.

«Ar GKR mēs apspriežam sadarbības modeļus, taču ar Saskaņu mums nekāda kontakta nav. Sarunas ir sarežģītas, jo jautājums ir – vai pēc mēra ievēlēšanas mēs tiešām varēsim pieņemt arī kādus lēmumus,» sacīja Petrovs, vienlaikus norādot, ka «saredz iespēju ar GKR tomēr vienoties».

Par amatu sadali šobrīd diskutēts netiekot, apgalvoja Petrovs, lai arī frakcijas pārstāvji iepriekš bija uzsvēruši, ka viena no viņu prasībām ir saglabāt vicemēra amatu Vadimam Baraņņikam.

Savukārt otrs mēra amata kandidāts, līdzšinējās opozīcijas deputāts Zeps atzina, – lai gan šobrīd ir atvaļinājumu laiks un sarunas ar kolēģiem virzās kūtri, arī viņš nav atmetis cerības savākt balsu vairākumu savai kandidatūrai.

«Ir pauze un frakcijām savākties kopā vienuviet tagad ir pagrūti, taču sarunas ar jaunu sparu atsāksies pēc 12.augusta, kad lēmumi mainīsies pa stundām,» sacīja Zeps, norādot, ka ir izveidojis savu darbu programmu, kuru atkārtoti ir gatavs prezentēt opozīcijas kolēģiem.

Patlaban lielākais atbalsts Zepam esot no nacionālās apvienības Visu Latvijai–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK) frakcijas.

Rīgā mēra nav kopš 21.jūnija. Pavadījis amatā nepilnu mēnesi, pirms Jāņiem uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais (GKR).

Domniekiem ir laiks līdz 20.augustam jauna pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanai, pretējā gadījumā dome var tikt atlaista un būs jārīko ārkārtas pašvaldības vēlēšanas, un tieši šādu mērķi ir izvirzījušas partijas Vienotība un JKP frakcijas. Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām, Saeima var rosināt domes atlaišanu tad, ja pašvaldība bez mēra strādā divus mēnešus.


Pievienot komentāru

Lielbritānijai prognozē lejupslīdi arī organizēta Brexit gadījumā

Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā saruks par vienu procentu arī tad, ja valsts izvairīsies no izstāšanās no Eiropas Savienības bez savstarpēja nolīguma, tā aplēsusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Lietuvā diskutē par valsts komercbankas izveidi

Lai risinātu situāciju ar konkurences trūkumu Lietuvas banku sektorā, valsts augstākajā līmenī atbalstu guvusi ideja par valsts komercbankas izveidi.

Veca mīlestība nerūs. Jauno Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu izsludina pēc iepriekšējiem noteikumiem

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, vienlaikus plānojot sarunu procedūru pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz tā beigām.

Aktualizē Dzelzceļa pārvadājumu likumu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Dzelzceļa pārvadājumu likumā, no tā svītrojot novecojušas tiesību normas.

Saeima nosoda Krievijas organizētās vēlēšanas anektētajā Krimā

Saeima pieņēmusi paziņojumu par Krievijas Federācijas organizētajām, tā dēvētajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē.

BATL valdes loceklis: Latvijai jāpiedāvā baltkrievu partneriem pievilcīgs darījums

«Jaunā likuma iecere par dzelzceļa pierobežas posma atvēršanu visiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem ir spēcīgs signāls, lai stiprinātu Latvijas un Baltkrievijas sadarbību.»

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš būs pieci gadi

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš turpmāk būs pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Bankas likumā.

OECD Latvijai iesaka ieguldīt pētniecībā un attīstībā

Jaunākajā globālās ekonomikas apskatā OECD Latvijai ieteikusi investēt pētniecībā un attīstībā, lai turpinātu ekonomikas attīstību un veicinātu tās konkurētspēju.

Turpmāk kriminālprocesos iesaistītajiem būs jāpierāda mantas izcelsme

Saeima pieņēmusi grozījumus, kas paredz sekmēt efektīvāku finanšu un ekonomisko noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu.

Tiesa pārmetumos par Maxima traģēdijas lietas vilcināšanu saskata atsevišķu personu vēlmi vairot savu atpazīstamību

Tiesa noliedz atsevišķu personu publiski pausto kritiku par gauso Maxima traģēdijas krimināllietas virzību, turklāt tiesas ieskatā šīs personas mēģina vairot savu pozitīvo publicitāti uz cietušo personu rēķina, tādējādi maldinot sabiedrību.

Facebook, Google biznesa modeļi «apdraud cilvēktiesības», uzskata Amnesty International

Cilvēktiesību organizācija Amnesty International pētījumā secinājusi, ka interneta lieluzņēmumu Facebook un Google «uzņēmējdarbības modelis, kas balstīts uz izsekošanu» nav savienojams ar tiesībām uz privātumu.

Saeima pilnveido kārtību atlīdzības par darbspēju zaudējumu aprēķināšanai

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu.

Pērn Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauguši par 11,5%

Izdevumi slimības un veselības aprūpei pieauga par 20,2%, atbalstam ģimenei un bērniem – par 9,8%, bezdarbnieku atbalsta pasākumiem– par 9,7%.

Latvijas tiekšanās uz klimatneitralitāti varētu prasīt miljardiem eiro

Latvija vēl nav aplēsusi virzības uz klimatneitralitāti izmaksas, tomēr tās būs mērāmas miljardos eiro, atzinusi VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Pašvaldību reformas komisijā ievēl Dombravu, Valaini un Ašeradenu

Saeima ceturtdien, 21.novembrī, atbalstījusi Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sastāvu.

Igaunijā žurkas pārtrauc e-pakalpojumu pieejamību

Igaunijā, kas sevi pozicionē kā e-pārvaldības lielvalsts, teritorijā ap Tallinu neplānoti pārtraukta virknes e-pakalpojumu sniegšana. Incidenta iemesls bijis žurkas, kuras sabojājušas datu kabeli pazemē.

Vīķe-Freiberga: Šī Saeima nav vainīga pie iepriekšējā sasaukuma «dzeguzes olām»

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka 13.Saeimas atlaišanai nav pamata.

Grieķija slēgs pārpildītas migrantu nometnes

Grieķijā pārpildītas atvērta tipa nometnes, kur mīt ap 33 000 patvēruma meklētāju, tiks slēgtas un aizstātas ar slēgtiem centriem, tā lēmusi Grieķijas valdība.

Ja Rīgas dome neatrisinās atkritumu apsaimniekošanas jautājumu, VARAM varētu rosināt tās atlaišanu

Ja Rīgas dome līdz 11.decembrim nebūs radusi risinājumu atkritumu apsaimniekošanas jomā, VARAM visticamāk iniciēs tās atlaišanu, teicis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Saeima nosaka stingrākas prasības ĢMO kontrolei

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ģenētiski modificēto organismu uzraudzībai un kontrolei.

Investējot 10 miljonus, Krustpils novadā atver finiera rūpnīcu

Investējot 10 miljonus eiro, Krustpils novadā darbu uzsākusi kokapstrādes rūpnīca AmberBirch, kur no vietējām izejvielām ražos tehnisko finieri.

Saeimas deputāti: bioekonomika ir būtisks Latvijas stratēģiskās attīstības virziens

Bioekonomika ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem attīstības virzieniem, un Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam ir jāietver bioekonomikai veltīta sadaļa.

Tiesa norāda uz Ryanair bagāžas maksas pārmērību

Eiropas lielākā lidsabiedrība Ryanair sodīta ar naudassodu, tiesai Spānijā secinot, ka maksas iekasēšana par rokasbagāžu ir pārmērīga. Tiesā vērsusies pasažiere, kurai lidsabiedrība likusi maksāt sodu par somas ņemšanu salonā, nepērkot tai īpašu biļeti.

Cērps: Latvijas Bankas prioritātei jābūt finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai

Latvijas Bankas būtiskākajai prioritātei ir jābūt atbildībai par finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu, izteicies potenciālais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, bijušais FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Seržants, Šlāpins un vēl 15 pretendenti pieteikušies vakantajiem amatiem NEPLP

Konkursā uz NEPLP locekļa amatu kandidatūras pieteikuši kopskaitā 17 pretendenti, tai skaitā arī bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants, žurnālists Jānis Eglītis un filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!