bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

JKP un Vienotība joprojām Rīgas domē vēlas ārkārtas vēlēšanas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un Vienotības Rīgas domes frakcijas joprojām vēlas ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā un nav gatavas paust atbalstu citas opozīcijas partijas – Latvijas attīstībai (LA) – Rīgas mēra amata kandidātam Viesturam Zepam (LA), lai arī pieļauj, ka līdz ārkārtas vēlēšanām netiks nonākts un domes priekšsēdētāja amatā tiks ievēlēts Gods kalpot Rīgai (GKR) virzītais Oļegs Burovs.

Rīgas mēra amatam ir izvirzīti divi kandidāti – Burovs un Zeps, kuriem abiem patlaban nav skaidra vairākuma atbalsta, tomēr Burova pozīcijas ir ievērojami labākas, jo viņam atbalstu sola Saskaņas frakcija un sadarbību neizslēdz arī no Saskaņas izslēgto deputātu četrinieks, kas kopā viņam varētu nodrošināt 32 balsis no 60.

Vienotības frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis apgalvoja, ka pēdējo nedēļu laikā nav ticies ne ar Burovu, ne Zepu, taču frakcijas nostāja par to, ka labākais iespējamais variants būtu ārkārtas vēlēšanas, nav mainījusies.

Taujāts, vai GKR iespējamais sadarbības līgums ar Neatkarīgo deputātu frakciju (NDF) nebūs iemesls opozīcijai savstarpēji vienoties, lai tomēr nepieļautu Burova ievēlēšanu, Ķirsis neatkāpās no iepriekš paustā viedokļa un sacīja, ka labākais variants, Vienotības skatījumā, būtu mēru neievēlēt vispār. Vienlaikus viņš atzina, ka līdzšinējai koalīcijai, visticamāk, tomēr izdosies vienoties ar četrinieku, kurā ietilpstošie domnieki arī līdz šim bija koalīcijas sastāvā.

«Nekas tā nesatuvina kā kopīgi pastrādāts noziegums. Iespējams, viņu starpā bija kādi mīlnieku strīdi, taču domāju, ka viņi, visticamāk, atkal salabs, lai gan nekāda līganā sadarbība tur nebūs, jo jau iepriekš šķita, ka ievēlēsim Burovu Rīgas brīvostas valdē, taču tas nenotika,» sprieda Ķirsis.

Arī JKP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valters Bergs pauda viedokli, ka līdzšinējai koalīcijai ar četrinieku, visticamāk, izdosies vienoties, jo tieši no Saskaņas izslēgtie deputāti būtu lielākie zaudētāji ārkārtas vēlēšanu gadījumā.

Vienlaikus JKP neatkāpjas no viedokļa, ka pašreizējā sasaukuma laikā situāciju pašvaldībā nav iespējams uzlabot un ir vajadzīgas ārkārtas vēlēšanas.

Tikmēr nacionālās apvienības Visu Latvijai–Tēvzemei un brīvībai/LNNK frakcijas vadītājs Dainis Locis pastāstīja, ka 2.augustā ticies ar Zepu, lai pārrunātu aktuālo situāciju. «Zeps ir iniciators, tādēļ mēs esam tādā novērotāju lomā – gribam redzēt kā viņam veiksies ar balsu nodrošināšanu,» sacīja Locis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka frakcija negrib steigties ar kādiem lēmumiem un paust un vai tieši pretēji – noraidīt atbalstu Zepam. «Mums ir svarīgi redzēt, vai visa opozīcija viņu atbalstīs. Līdz šim tomēr esam turējušies kopā, tāpēc sekosim līdzi kā attīstīsies notikumi,» pauda domnieks.

Runājot par iespējamo GKR un NDF sadarbību, arī Locis atzina, ka šīs abas frakcijas viena pret otru nekad nav novilkušas sarkanās līnijas, tādēļ to sadarbība ir iespējama. «Skaidrs, ka iniciatīva ir Burova pusē, jo viņš ir mēra pienākumu izpildītājs un faktiskais domes darba vadītājs. Viņš brīvāk nekā Zeps var piedāvāt kādus iespējamos amatus, taču nav izslēgts, ka līdz balsojumam varētu notikt «vēl kaut kādi brīnumi»,» sprieda deputāts.

Savukārt deputātu bloka Rīgai! vadītājs Oskars Putniņš, kurš pašā domes sasaukuma sākumā tika izslēgts no LA frakcijas, teica, ka joprojām gaida, kad opozīcija vienosies par atbalstu Zepam, lai arī bloka pārstāvji varētu viņu atbalstīt.

Putniņš apgalvoja, ka ne GKR, ne kāda cita partija nav viņus uzrunājusi un piedāvājusi kādu sadarbību. Ja ne Burovam, ne Zepam neizdosies savākt sev pietiekamu atbalstu, Putniņš neizslēdza iespēju, ka varētu mēģināt uzrunāt NDF un virzīt kādu kandidātu no neatkarīgo deputātu vidus.

Uz jautājumu, vai atbalstīs Burovu, ja Zepam neizdosies nodrošināt sev pietiekamu balsu skaitu, Putniņš konkrēti neatbildēja, sakot, ka par balsojumu lems, «skatoties pēc aktuālās situācijas».

Kā ziņots, NDF, kurā apvienojušies no Saskaņas izslēgtie deputāti, būtu gatava noslēgt sadarbības līgumu ar GKR frakciju, atzina NDF vadītājs Valērijs Petrovs.

Pēc Petrova vārdiem, patlaban tiek diskutēts par scenāriju, kurā GKR un Saskaņa veidotu koalīciju, bet atsevišķi vēl tiktu slēgts sadarbības līgums starp GKR un NDF. Panākot šādas vienošanās, GKR mēra amata kandidātam Oļegam Burovam tiktu nodrošinātas vismaz 32 balsis, uz kurām balstījās arī galvaspilsētas domi pametušā Saskaņas līdera Nila Ušakova vadītā koalīcija.

Petrovs tomēr uzsvēra, ka sarunas par iespējamo sadarbību ar GKR esot «tikai diskusiju stadijā», jo patlaban esot grūti saprast, vai reāli būs iespējams pieņemt kādus lēmumus, ja Saskaņai un NDF savstarpēji nebūs nekādas komunikācijas.

«Ar GKR mēs apspriežam sadarbības modeļus, taču ar Saskaņu mums nekāda kontakta nav. Sarunas ir sarežģītas, jo jautājums ir – vai pēc mēra ievēlēšanas mēs tiešām varēsim pieņemt arī kādus lēmumus,» sacīja Petrovs, vienlaikus norādot, ka «saredz iespēju ar GKR tomēr vienoties».

Par amatu sadali šobrīd diskutēts netiekot, apgalvoja Petrovs, lai arī frakcijas pārstāvji iepriekš bija uzsvēruši, ka viena no viņu prasībām ir saglabāt vicemēra amatu Vadimam Baraņņikam.

Savukārt otrs mēra amata kandidāts, līdzšinējās opozīcijas deputāts Zeps atzina, – lai gan šobrīd ir atvaļinājumu laiks un sarunas ar kolēģiem virzās kūtri, arī viņš nav atmetis cerības savākt balsu vairākumu savai kandidatūrai.

«Ir pauze un frakcijām savākties kopā vienuviet tagad ir pagrūti, taču sarunas ar jaunu sparu atsāksies pēc 12.augusta, kad lēmumi mainīsies pa stundām,» sacīja Zeps, norādot, ka ir izveidojis savu darbu programmu, kuru atkārtoti ir gatavs prezentēt opozīcijas kolēģiem.

Patlaban lielākais atbalsts Zepam esot no nacionālās apvienības Visu Latvijai–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK) frakcijas.

Rīgā mēra nav kopš 21.jūnija. Pavadījis amatā nepilnu mēnesi, pirms Jāņiem uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais (GKR).

Domniekiem ir laiks līdz 20.augustam jauna pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanai, pretējā gadījumā dome var tikt atlaista un būs jārīko ārkārtas pašvaldības vēlēšanas, un tieši šādu mērķi ir izvirzījušas partijas Vienotība un JKP frakcijas. Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām, Saeima var rosināt domes atlaišanu tad, ja pašvaldība bez mēra strādā divus mēnešus.


Pievienot komentāru

Sākta garantēto atlīdzību izmaksa PNB Banka klientiem

Daļai klientu tuvākajās dienās nekur nav jādodas – atlīdzību viņi saņems automātiski.

PVO: Mikroplastmasa dzeramajā ūdenī rada mazu risku veselībai

Pasaules Veselības organizācija secinājusi, ka daudzums, kādā šobrīd dzeramajā ūdenī ir sastopamas sīkas plastmasas daļiņas, rada mazu iespēju nodarīt kaitējumu veselībai. Vienlaikus tā brīdinājusi, ka vajadzīgs plašāk pētīt mikroplastmasas ietekmi uz veselību.

Amazones lietus mežos sasniegts rekordaugsts ugunsgrēku skaits

Amazones lietus meži Brazīlijā šogad deguši tik daudz kā nekad līdz šim, liecina Nacionālā Kosmosa izpētes institūta dati.

KNAB atbrīvojis aizturēto Ogres novada mēru Helmani

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta vakarpusē ir atbrīvojis no rīta aizturēto Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Valsts iestādēm būtu jānorāda ielūgtās personas uz publiskiem pasākumiem, tā VK

Jebkurai publiskā sektora institūcijai, kas saņem publisko finansējumu un to izmanto pasākumu rīkošanai, būtu atklāti jānorāda ielūgto personu vai institūciju saraksts.

Rīgā plāno ieviest tūristu nodevu – eiro par dienu

Rīgas domes ierēdņi izstrādājuši saistošos noteikumus, kas paredz visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu maksāt pašvaldībai nodevu viena eiro apmērā par katru nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja atpūtnieks pilsētā uzturas ilgāk.

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Jaunākie komentāri


-->