Joprojām spriešana par veselības jomas finansējumu beidzas bez «taustāma rezultāta»

Veselības ministre Anda Čakša

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā trešdien, 10.maijā, raisījās spraigas diskusijas par iespējām rast veselības nozarei nepieciešamo finansējumu – daži no klātesošajiem pauda atbalstu idejai par sociālā nodokļa pārdali, citi bažījās, ka tas neatrisinās situāciju, bet atsevišķi deputāti nosodīja premjera un Finanšu ministrijas rīcību nodokļu reformas izstrādes gaitā.

Veselības ministre Anda Čakša sēdē uzsvēra, ka nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpes pakalpojumu, ja mediķiem netiek nodrošināta atbilstoša darba samaksa.

Viņa norādīja, ka Eiropas Savienībā par labu esam ir atzīts, ka veselības nozares budžetam uz vienu iedzīvotāju nepieciešami apmēram 1 000 eiro, taču Latvija patlaban būtiski atpaliek no Eiropas.

Čakša uzsvēra, ka veselības aprūpe ir tautsaimniecības lielākais resurss. Latvijas budžeta plānošanas ietvarā ir jāiezīmē konkrēts procents veselības aprūpes finansēšanai – to izdarīt teorētiski ir vienkārši, bet paveikt praktiski – visgrūtāk.

Tāpat, pēc ministres domām, ja veselības aprūpe ir valdības prioritāte, tad fiskālā telpa būtu jāizmanto tieši tās finansējuma rašanai.

Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks norādīja, ka atbalsta sociālā nodokļa paaugstināšanu un tā rezultātā iegūtā finansējuma veltīšanu veselības aprūpei.

Vienlaikus Saeimas deputāts Einārs Cilinskis norādīja, ka 1% sociāla budžeta novirzīšana veselības aprūpei varētu būt risinājums, taču tas, visticamāk, nedos nepieciešamo pienesumu. Cilinska ieteikums bija veselības aprūpei novirzīt finansējumu, kas varētu tik iegūts no valsts obligātās apdrošināšanas.

Šādu ierosinājumu atbalstīja arī deputāts Romualds Ražuks, kurš vienlaikus norādīja, ka Ministru prezidenta Māra Kučinska solījumam par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) nav nekāda seguma, jo joprojām nav skaidri finansējuma avoti.

Savukārt deputāts Ivars Zariņš (S) aicināja VM būt neatlaidīgākiem, jo, pēc viņa domām, FM nodokļu reformas izstrādes gaitā izmanto veselības aprūpi kā galveno kompensējamo mehānismu.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka būtiski arī noteikt, ka no vispārējiem budžeta ieņēmumiem veselības aprūpei turpmāk nedrīkst piešķirt mazāku finansējumu nekā šogad. Tāpat nepieciešams noteikt konkrētus avotus. Arī Keris uzskata, ka tikai 1% novirzīšana no sociālā budžeta neatrisinās nozares trūkstošā finansējuma jautājumu.

Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka, nerodot papildu finansējumu veselības aprūpei, tiks iznīcināts publiskais sektors, turklāt VM izstrādāto Veselības aprūpes sistēmas reformu bez tai nepieciešamā finansējuma spēj vērtēt tikai «vēlējuma izteiksmē».

Vienlaikus Kalējs arī piebilda, ka būtiski risināt ne tikai pagarinātā normālā darba laika jautājumu, bet rast veidu, kā palielināt finansējumu normālā darba laika samaksas paaugstināšanai, citādi cilvēkresursu jautājums nozarē kļūs kritisks.

Arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska norādīja, ka bez finansējuma nav iespējams veikt veselības aprūpes sistēmas reformu un uzlabot veselības aprūpes rādītājus. Primārajai aprūpei reformas ietvarā ir lieli uzdevumi, taču nepieciešams atbilstošs finansējums, teica Kozlovska.

Vienlaikus Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norādīja, ka nodokļu reformas ietvarā nepieciešams straujāk celt pensionēšanās vecumu, jo pat tā palielināšana par pus gadu nodrošinātu papildu cilvēku grupu, kas maksātu sociālo nodokli.

Ref:244.000.103.137

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas