bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 26.05.2019 | Vārda dienas: Eduards, Edvards, Edvarts, Varis
LatviaLatvija

Juraša situācija ir ciniska ilustrācija tam, kā oligarhu kājām var samīdīt tiesiskumu Latvijā, tā Bordāns

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Pašreizējā situācijā ar Juri Jurašu vērojamas pazīmes, kas liecina, ka pret viņu un Jauno konservatīvo partiju (JKP) ir vērsta politiska, kā arī ekonomisku noziegumu motivēta izrēķināšanās, kas norāda uz oligarhu lielo vēlmi parādīt, ka viņi joprojām tur varu savās rokās,» tā par kriminālvajāšanai izdoto Saeimas deputātu un Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu (JKP) komentē Latvijas tieslietu ministrs un JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

«Juraša mandāta nolikšana nebūtu zaudējums JKP, bet trieciens Latvijas tiesiskumam»

Situācija ar Jurša izdošanu tika apspriesta jau iepriekšējās valdības laikā. Tā tika gan ierosināta, gan izbeigta, gan atkal ierosināta. Arī lēmums, kurā brīdī virzīt viņu kriminālizdošanai, visticamāk, dzimis «vecās valdības gaiteņos», uzskata Bordāns.

Viņa ieskatā, šobrīd Latvijā notiek cīņa par «faktiskās varas neizlaišanu no rokām». «Tas ir kā metiens no pagātnes šodienā. Tāpat kā 1918.gadā 18.novembrī vācu un krievu karaspēks stāvēja, kaut arī mēs jau bijām proklamējuši valsti, tā ir ar jauno valdību – varam pasludināt, ka tā ir, bet vairāki vecie lēmumi joprojām pastāv.»

Bordāns uzsver, ka Juraša mandāta nolikšana nebūtu trieciens JKP, bet trieciens Latvijas tiesiskumam, kas atspoguļotu varu, kāda pastāv oligarhiem.

«No partijas viedokļa mums nekas nemainītos. No JKP Saeimā var strādāt Juris Jurašs, var strādāt Ieva Akuratere [deputāte, kas stātos Juraša vietā]. Tas pat būtu labs pienesums, jo Akuratere sabiedrībā vēl nav novērtēta kā politiķe,» atzīmē Bordāns.

«Vecajiem» sāp, ka tiek pielietotas jaunas metodes..  

Komentējot gan vairāku politisko partiju, gan valsts prezidenta kritizēto lēmumu izsūtīt komentāru par Juraša situāciju vēstniecībām, tieslietu ministrs atzīmē: «Es domāju, ka tiku kritizēts tieši tāpēc, ka šī vēstule nonāca līdz svarīgu cilvēku rokām un  kādam tas ļoti nepatika.»

«Latvijā joprojām ir pieņemts tos «nesmukumus» paslaucīt zem tepiķa un domāt, ka būs labi,» bilst Bordāns. «Kādu pa kluso ieliksim cietumā. Neviens neuzzinās, būs labi. Noziegumu izdarīsim, neuzzinās, būs labi, tu paliec godīgs cilvēks. Nozagsim valstī miljonus, neuzzināsim, tu esi cienīgs cilvēks,» par vēstules kritizētājiem izsakās Bordāns.

Viņš uzsver, ka partija nevienu brīdi neslēpa šo rīcību, bet gan jau sākumā teica, ka šo lietu par Jurašu izcels starptautiskajā līmenī. «Tas bija pirmais solis, ko veicām – informēt vēstniecības. Mēs informējām vēstniecības, ka valstī turpinām attīrīties no oligarhiem, bet oligarhi joprojām ir ļoti spēcīgi – to mēs pateicām.»

Viņaprāt, vēstnieki pēc šīs vēstules sākuši visiem pēc kārtas uzdot jautājumus, kas citiem nav tīkami. «Protams, ka tad ir kaut kā šis jānoslēpj, jānomelno, kāds to darīs. Tomēr, domāju, ka tas bija ļoti pareizs solis no JKP puses.»

Var teikt, ka «vecajiem» sāp, ka tiek pielietotas jaunas metodes tiesiskuma caurspīdīgumam, atzīmē Bordāns.

Politiskā izrēķināšanās?

«Personiski es kopš 31.janvāra esmu bijis zināmā šokā par to, ka tiesiskums ir tik smagi ievainots šobrīd. Tiek ciniski parādīts, ka [oligarhu] kājām var samīdīt tiesiskumu Latvijā.» Viņaprāt, 31.janvāri vajadzētu Latvijā nosaukt par Trauksmes cēlāju dienu.

Bordāns atzīmē, ka partija turpina vākt pierādījumus, tomēr šajā tiesas procesā tas neesot tik vienkārši. «Ja man pajautātu, vai es ticēju, ka šāda lieta var nonākt līdz tiesai [laikā], kad Jurašs jau ir ievēlēts par deputātu, es teiktu – nē. Tas apliecina, ka situācija ar tiesiskumu Latvijā ir daudz sliktāka nekā domāju.»

Tāpat Bordāna ieskatā fakts, ka pret Jurašu varēja vērsties jau iepriekš, pirms viņš kļuva par Saeimas deputātu, liecina par «politiskās izrēķināšanās» lielo iespējamību. «Pats Jurašs jau teju gada garumā prasīja, lai izskata šo lietu, to izbeidzot vai nosūtot vajāšanai. Viņš gada garumā centās panākt, lai tiktu veiktas vairākas nopratināšanas. Tas nenotika, bet tika sagaidīts šis brīdis.»

«Man kā tieslietu ministram labāk būtu šajā brīdi teikt – gaidīsim, kāds būs šo procesa virzītāju lēmums. Tomēr kā juristam man būtu ļoti daudz ko sacīt.»

Bordāns uzsver, ka šī procesa izmeklēšanā nekādā veidā neiejauksies, lai neviens nevarētu norādīt uz viņa pašreizējā amata ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu. Tomēr, politiķa ieskatā, esošā situācija ir kā «signāls» no oligarhiem, ka viņi nekur nav pazuduši un joprojām mēģina arī jaunās valdības laikā ietekmēt politiskos un tiesiskos procesus Latvijā.


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    Es vispār domāju, ka Latvijā pie varas ir mafija – cilvēku grupa, kuri nezin robežas saprātam un ir neprāta apņemti, rausēji! Nesaprotu, kas notiek viņu galvās?! Esmu satraukusies par Latviju un tās iedzīvotājiem! Laikam mums visiem jāaizbrauc prom no Latvijas un pagaidīt, kamēr viņi viens otru būs rīkles pārgrauzuši. Tad visi varēs braukt mājās un veidot savu, mūsu Latviju!

  2. Edīte Gornova Rasmusena teica:

    as ir tik atklāti redzams, ka Latvijā ir divas valdības. Viena Saeimā, kas darbojās kā lēmumu izpildītāji pagrīdes valdības uzdevumā. Īstā “valdība” ir pirtīs un medībās. Mēs viņus zinām un redzam…

Nedēļa Lietuvā: Raķešsistēma uz robežas, izstājas olimpiskā leģenda, noķerta starptautiska banda

Pagājušajā nedēļā Lietuvā muitnieki uzgājuši raķešsistēmu no Baltkrievijas; 22 gadu vecumā sporta gaitas pametusi olimpiskā un pasaules čempione Rūta Meilutīte; notverta liela starptautiska banda, kas iesaistīta ieroču un narkotiku kontrabandā.

Vēlēšanu līderi – Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionāļi

Pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas Eiropas Parlamenta vēlēšanās līderi ir Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

BNN nedēļas apkopojums: EP vēlēšanu nedienas. LDz mistiskie tēriņi. OECD Baltijas vērtējums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izvērtējums, Ēnu darījumi, Izaugsme, Prognoze, Trīs, Vērtīgākais, Brīdinājums.

EP vēlēšanas noritējušas mierīgi; CVK jau kaļ plānus par Saeimas vēlēšanu uzlabošanu

Vēlētāju līdzdalība vēlēšanu dienā ir mazāka nekā iepriekšējās dienās, savukārt, salīdzinot ar 2014.gadu, vēlēšanu dienā aktivitāte ir mazliet lielāka.

EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 33%

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 32,21% jeb 454 861 balsstiesīgais iedzīvotājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Latvijā līdz šim saņemti divi signāli par iespējamu balsu pirkšanu EP vēlēšanās

VDD norādīja, ka dienests kopumā saņēmis divus signālus par iespējamu tā dēvēto balsu pirkšanu, kur vienā gadījumā informācija neapstiprinājās, bet vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās.

«Izcili apgrūtinošs» vēlēšanu process – iemesls kūtrajai latviešu aktivitātei ārvalstīs, skaidro eksperts

Zemā vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būs skaidrojama ar «izcili apgrūtinošo» vēlēšanu procesu ārzemēs – cilvēkam aptuveni mēnesi iepriekš bija jāreģistrējas, lai vēlētu citā zemē ārpus Latvijas, saka biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

«Latvijai potenciāls pārsniegt iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti». EP vēlēšanas bildēs

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitātei ir potenciāls pārsniegt aktivitāti iepriekšējā balsošanas reizē pirms pieciem gadiem. Tā pieļāvis politologs Filips Rajevskis.

Lielākā aktivitāte EP vēlēšanās lielo pilsētu vidū līdz pēcpusdienai bijusi Valmierā

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim starp lielākajām pilsētām lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Valmierā, bet mazākā – Daugavpilī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz pēcpusdienai EP vēlēšanās nobalsojuši jau 27,38% balstiesīgo

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst. 16.00 nobalsojuši kopumā 386 552 vēlētāju jeb 27,38% no kopējā vēlētāju skaita.

Policija sākusi divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu

Valsts policija līdz plkst. 15.00 sākusi tikai divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu.

Lielu vēlētāju aktivitāti Saulkrastu novadā mērs skaidro ar vasaras sezonas sākumu

Daudzi, tostarp politiķi, ir sākuši vasaras sezonu savās vasarnīcās, un darbus dārzā apvieno ar vēlēšanām.

Iedzīvotāji CVK sūdzas par nespēju atrast savu iecirkni

Lai arī kopumā Eiropas Parlamenta vēlēšanas sestdien, 25.maijā, norit mierīgi un bez starpgadījumiem, daži iedzīvotāji tomēr sūdzas par iespējamu aģitāciju, kā arī nespēju atrast savu iecirkni.

Līdz pusdienlaikam kopumā Latvijā EP vēlēšanās nobalsojuši 20,24% vēlētāju

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst.12 nobalsojuši kopumā 285,8 tūkstoši vēlētāju jeb 20,24% no kopējā vēlētāju skaita.

Muižnieku ievēlu uz otru termiņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē piektdien, 24.maijā, par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.

Pirmajās EP vēlēšanu dienās nobalsojuši 11,15% Latvijas balsstiesīgo

Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, no 22. līdz 24.maijam, nobalsojuši 11,04% jeb 155 881 Latvijas balsstiesīgais vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.