bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 29.01.2020 | Vārda dienas: Aivars, Bille, Valērijs
LatviaLatvija

Jurašs: Būvfirmu karteļa lietā iesaistīto uzņēmumu loks varētu paplašināties

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Juris Jurašs

Turpmākās izmeklēšanas gaitā varētu palielināties tā dēvētajā būvfirmu karteļa lietā iesaistīto uzņēmumu skaits, pieļāuj kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks, tagadējais politiķis Juris Jurašs.

Viņš pauž, ka, redzot pēdējo dienu aktivitātes, viņam neesot bijis nekāda pārsteiguma momenta, jo visa informācija par notiekošo būvniecības nozarē tikusi fiksēta vēl tad, kad pats strādājis KNAB, proti, pirms vairākiem gadiem.

«Gaidīju, ka aktīvās darbības būtu risinājušās daudz ātrāk, nevis tik ilgi pēc tā, kad tas tika piefiksēts,» norāda Jurašs.

«Es saprotu dažus apsvērumus, kāpēc aktīvās darbības īstenotas tieši tagad, jo ir ļoti daudzi citi blakus efekti – lai sasniegtu mērķus paralēlos virzienos, bija nepieciešams atlikt aktīvās darbības uz kādu laiku. Par to, ka kartelis pastāvēja un bija aizliegtā vienošanās būvnieku starpā, atbildīgās institūcijas zināja jau 2015.-2016.gadā,» stāsta Jurašs, gan uzsverot, ka, viņaprāt, aktīvu darbību atlikšanu nedrīkstot vērtēt kā lietas novilcināšanu.

«Darbības tikušas secīgi pakārtotas citām aktivitātēm, kas ir īstenotas pēdējā pusotra gada laikā KNAB, jo te var runāt par vairākiem skaļiem procesiem, kas lielā mērā aug no viena stāsta, ja tā var teikt,» skaidro amatpersona.

Uz jautājumu par to, vai iespējams precizēt, par kādu skaļu lietu tieši ir runa, Jurašs norāda, ka viņš negribētu par to stāstīt, jo daļa informācijas, iespējams, joprojām ir klasificēta. «Katrā gadījumā es to loģiku saprotu. Ja iestādei būtu lielāki resursi, pieļauju, ka termiņi būtu citādi, bet man pašam nekādu pārsteigumu nav, vienīgi, ka diezgan vēlu pēc fiksēšanas brīža,» teic Jurašs. Viņš norāda, ka aktīvās darbības būvuzņēmumu karteļa lietā varētu būt atliktas, lai sasniegtu tikpat nozīmīgus mērķus.

Jurašs pieļauj, ka, turpinot izmeklēt lietu, varētu atklāties, ka tajā kopumā iesaistīti vairāk nekā desmit būvuzņēmumi. «Man par konkrētiem uzņēmumiem patlaban nebūtu korekti runāt,» teic Jurašs, uzsverot, ka informācijas izpaušana varētu traucēt tiesībsargājošo iestāžu darbu.

«Respektēju un priecājos par to, ka šis jautājums beidzot ir nonācis dienaskārtībā. Ļoti ceru, ka ar šo konkrēto aktivitāšu palīdzību izdosies likvidēt gadiem ilgi pastāvējušo karteli, būs iespējams izskaitļot tās valsts amatpersonas, kuras atbalstīja šāda karteļa funkcionēšanu. Pieļauju, ka šo gadu laikā, kad ir pastāvējis kartelis, valsts un privātie pasūtītāji pārmaksājuši simtiem miljonu eiro tādēļ, ka konkurence būvniecības nozarē nepastāvēja,» teic Jurašs, piebilstot, ka tirgus lielā mērā ticis sadalīts starp karteļa locekļiem.

Uz jautājumu, vai lietā ir iesaistītas aktīvajā politikā esošas amatpersonas, Jurašs atbildēja, ka līdzīgi kā azartspēļu biznesā, tā arī būvniecības biznesā politiskais lobijs ir pietiekami liels un spēcīgs. «Es pieļauju, varbūt arī zinu atsevišķas personas, pār kurām viennozīmīgi krīt aizdomu ēna par to, ka tās darbojušās šī karteļa administratoru interesēs, lai nodrošinātu to, ka tāds kartelis vispār eksistē un ka valsts pārmaksā milzīgas naudas summas,» norādīja Jurašs.

Politiķis stāsta, ka ir zināms, ka patlaban ir ļoti maz būvuzņēmumu, kuriem piešķirti industriālie sertifikāti. «Pieļauju, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc drošības sertifikāti anulēti. Par to, ka kartelis eksistē, atbildīgās institūcijas tikušas informētas. Arī manā laikā esam par to komunicējuši gan ar Konkurences padomi (KP), gan ar citām drošības iestādēm, lai tās tiktu iesaistītas kopīgā darbā un šo jautājumu atrisinātu,» skaidro Jurašs.

«Pieļauju, ka lielākajai daļai būvuzņēmumu, kas patlaban lietas kontekstā izskanējuši, atbilstošo sertifikātu nav vai arī tie tikuši anulēti. Bet tie ir mani pieņēmumi – jau trīs gadus nestrādāju KNAB un varu tikai minēt, kāpēc ir tieši tā un ne citādi,» pauda Jurašs.

Jau ziņots, ka KNAB otrdien, 3.septembrī, paziņoja, ka birojs kopīgi ar KP veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

Saskaņā ar aģentūras LETA un Latvijas Televīzijas novēroto, otrdien, 3.septembrī, KNAB bija ieradušies arī būvkompānijas Arčers un ceļu būves kompānijas Binders līdzīpašnieks Armands Garkāns, bijušais SIA Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, LNK Group valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs. Tāpat KNAB ieradās vairākos kriminālprocesos iesaistītā uzņēmēja Māra Martinsona advokāts, kurš gan nevēlējās atklāt, vai ieradies KNAB, lai pārstāvētu Martinsonu. KNAB iztaujāja arī bijušo Skonto būve līdzīpašnieku Ivaru Milleru.

KNAB otrdien apmeklēja arī Valmieras domi, tiekoties arī ar pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Baiku (Valmierai un Vidzemei).

Tāpat zināms, ka otrdien KNAB iztaujāja arī bijušo Saeimas deputātu Ingmāru Līdaku, kurš savulaik Saeimā pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienību. Līdaka apgalvoja, ka iztaujāts kā bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Līdaka nekomentēja, vai biroja darbinieku vizīte pie viņa ir saistīta ar KNAB paziņojumu par neatliekamās kriminālprocesuālām darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Tāpat KNAB otrdien iztaujāja bijušo Valsts prezidentu un aizsardzības ministru Raimondu Vējoni.


Pievienot komentāru

Levits: Jaunas vietas izvēle VDD ēkai aizkavētu projektu un radītu zaudējumus

Ja valdība izvēlētos meklēt jaunu vietu VDD ēkas būvniecībai, tas par vairākiem gadiem aizkavētu būvniecību un radītu lielus finansiālos zaudējumus, paziņojis Valsts prezidents Egils Levits.

LMT apgrozījums pērn sasniedzis 230 miljonus eiro

Mobilo sakaru operatora LMT apgrozījums 2019.gadā sasniedz 230 miljonus eiro, tam pieaugot par 6,2% salīdzinājumā ar 2018.gadu.

LVC: Satiksmes intensitāte 2019.gadā lielākā pēdējos desmit gados

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2019. gadā pieaugusi par 5%, salīdzinot ar 2018.gadu. Kopumā tas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā, liecina LVC apkopotā informācija.

Pērn mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā pieaudzis par 2,3%

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,2%, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielu, pieauga par 4%, bet autodegvielas – par 0,4%.

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu ir aizturētas vismaz divas personas

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura dēļ notika kratīšana arī likvidējamāABLV Bank, ir aizturētas vismaz divas personas, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

Lietuvā investē amerikāņu militārā aprīkojuma ražotājs NBC Security

Lietuvā investē amerikāņu militārā aprīkojuma ražotājs NBC Security. Par ienākšanu Lietuvā paziņojis amerikāņu militārās un drošības nozares uzņēmums NBC Security, kas apņēmies Lietuvā izveidot ražotni, vēsta Lietuvas ieguldījumu piesaistes iestāde Investuok Lietuvoje.

ATD: Pērn pieprasītākās atļaujas starptautiskajiem pārvadājumiem bijušas uz Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu

Pērn pieprasītākās atļaujas starptautiskajiem bija uz Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ukrainu, Turciju un Poliju, informē VSIA Autotransporta direkcija.

SPRK: Dabasgāzes cena pērn zemākā kopš tirgus atvēršanas; mazākas izmaksas mājsaimniecībām arī šogad

Mājsaimniecības lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, mainīgā maksa šogad ir par 21% zemāka, kamēr tiem, kas dabasgāzi izmanto apkurei, – 30%.

Igaunijas parlamentā cīņa ap pensiju reformu

Igaunijas parlamentā trešdien, 29.janvārī, paredzēts balsojums par pensiju reformu, kas apstiprināšanas gadījumā paredz iemaksu veicējiem iespēju izņemt pensiju otrajā līmenī uzkrātos līdzekļus vienā reizē.

Valsts policija brīdina par šifrējošo izspiedējvīrusu uzbrukumiem

Minētie vīrusi šifrē datorā esošos failus un cieto disku, liedzot lietotājiem turpmāku datora lietošanu, kā arī piekļuvi saturiskajai informācijai, informē policijā.

Brexit pārejas periodā pasta sūtījumu apmaiņa ar Lielbritāniju noritēs kā ierasts

Pasta sūtījumu apmaiņas regulējums starp Latviju un Lielbritāniju pēc 2020.gada 31.janvāra, kad sākas Brexit pārejas periods, paliek nemainīgs – pasta sūtījumu tarifos un procedūrās saglabājas līdz šim spēkā esošā kārtība.

Valstis evakuē pilsoņus no Ķīnas; koronavīrusa inficēto skaits tuvojas 6 000

Ārvalstis organizē pilsoņu evakuāciju no Ķīnas, kur bīstamā koronavīrusa inficēto skaits pārsniedzis to cilvēku skaitu, kuri savulaik sasirga ar smago akūto respiratorisko sindromu.

Kariņš: Viens no koalīcijas partneriem vēlētos visu trīs Latvijas specdienestu apvienošanu, bet to nepieļaušu

Viens no koalīcijas partneriem vēlētos visu trīs Latvijas specdienestu apvienošanu, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes pastāstīja premjers Krišjānis Kariņš, kurš savukārt ir kategoriski pret šādu ieceri.

Aizvadītajā gadā SEB banka aizdevumos piešķīrusi gandrīz 600 miljonus eiro

SEB banka 2019.gadā piešķīrusi aizdevumus par kopsummā 596 miljoniem eiro, saglabājot stabilu kopējā kredītportfeļa apjomu.

Tramps publisko Tuvo Austrumu miera plānu

Tuvajos Austrumos Palestīniešu pašpārvalde paudusi asu kritiku par ASV valdības piedāvātu reģiona miera plānu, kur Izraēlai piedāvāta tās okupēto teritoriju atzīšana, bet palestīniešiem – sava, ASV atzīta valsts.

Pūce plānojis atstādināt pēc paša vēlēšanās atkāpušos Garkalnes mēru Bauzi-Krastiņu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce bija plānojis atstādināt pēc paša vēlēšanās no amata atkāpušos Garkalnes novada mēru Mārtiņu Gunāru Bauzi-Krastiņu.

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu figurē sešas personas

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura ietvaros otrdien, 28.janvārī, notika procesuālās darbības arī likvidējamā ABLV Bank, figurē sešas personas.

Vairāki deputāti lūgs pārskatīt turpmāku e-veselības finansēšanu un mudinās valdību izvērtēt sistēmas efektivitāti

Vairāki Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti plāno rakstīt vēstuli Ministru kabinetam ar mudinājumu pārskatīt pašreizējo e-veselības funkcionēšanu un izvērtēt papildu finansējuma lietderību.

ES sarunas par nākotnes sakariem ar Lielbritāniju sāks martā

Eiropas Savienība (ES) martā, nevis februārī iesaistīsies saspringtās un apjomīgās sarunas ar Lielbritāniju par pušu nākotnes sakariem, tā noskaidrojis portāls The Guardian.

TM piedāvā VDD izvietot ēkā, kuru jau šobrīd būvē ministrijas vajadzībām

TM nosūtījusi vēstuli premjerministram, informējot par iespējamu alternatīvu risinājumu jaunai VDD ēkai, proti, dienestu izvietot ēkā, kura jau šobrīd tiek būvēta ministrijas iestāžu vajadzībām.

Ekonomikas ministram pagaidām nav plānu nodokļu «zaļināšanai»

Patlaban nav izstrādāts konkrēts plāns, kā ar nodokļu palīdzību veicināt valsts mērķus attiecībā uz klimatneitralitāti, atzinis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Valdība: Klimata un enerģētikas plāns līdz 2030.gadam ir solis ceļā uz klimatneitraliti

Ministru kabinetā atbalstītais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030.gadam ir starpposms ceļā uz klimatneitraliti 2050.gadā, atzinuši ministri.

Aviācijas milzis Airbus izlīgst kukuļošanas izmeklēšanās trīs valstīs

Pasaulē vadošais lidmašīnu ražotājs, vairāku Eiropas valstu kopuzņēmums Airbus ir piekritis izlīgumam kukuļošanas izmeklēšanās, ko pret uzņēmumu ierosinājušas Francijas, Lielbritānijas un ASV iestādes.

Garkalnes mērs Bauze-Krastiņš atkāpjas no amata veselības stāvokļa dēļ

Garkalnes novada dome priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš nolēmis atstāt domes vadītāja posteni veselības stāvokļa dēļ.

Dienesti apliecina gatavību jaunā koronavīrusa iespējamai ienākšanai Latvijā

Latvijas atbildīgie dienesti apliecināja, ka seko līdzi slimības izplatībai pasaulē un veikuši priekšdarbus, lai spētu kontrolēt tās iespējamu ienākšanu Latvijā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!