bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 10.12.2019 | Vārda dienas: Guna, Judīte
LatviaLatvija

Jurašs: Būvfirmu karteļa lietā iesaistīto uzņēmumu loks varētu paplašināties

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Juris Jurašs

Turpmākās izmeklēšanas gaitā varētu palielināties tā dēvētajā būvfirmu karteļa lietā iesaistīto uzņēmumu skaits, pieļāuj kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks, tagadējais politiķis Juris Jurašs.

Viņš pauž, ka, redzot pēdējo dienu aktivitātes, viņam neesot bijis nekāda pārsteiguma momenta, jo visa informācija par notiekošo būvniecības nozarē tikusi fiksēta vēl tad, kad pats strādājis KNAB, proti, pirms vairākiem gadiem.

«Gaidīju, ka aktīvās darbības būtu risinājušās daudz ātrāk, nevis tik ilgi pēc tā, kad tas tika piefiksēts,» norāda Jurašs.

«Es saprotu dažus apsvērumus, kāpēc aktīvās darbības īstenotas tieši tagad, jo ir ļoti daudzi citi blakus efekti – lai sasniegtu mērķus paralēlos virzienos, bija nepieciešams atlikt aktīvās darbības uz kādu laiku. Par to, ka kartelis pastāvēja un bija aizliegtā vienošanās būvnieku starpā, atbildīgās institūcijas zināja jau 2015.-2016.gadā,» stāsta Jurašs, gan uzsverot, ka, viņaprāt, aktīvu darbību atlikšanu nedrīkstot vērtēt kā lietas novilcināšanu.

«Darbības tikušas secīgi pakārtotas citām aktivitātēm, kas ir īstenotas pēdējā pusotra gada laikā KNAB, jo te var runāt par vairākiem skaļiem procesiem, kas lielā mērā aug no viena stāsta, ja tā var teikt,» skaidro amatpersona.

Uz jautājumu par to, vai iespējams precizēt, par kādu skaļu lietu tieši ir runa, Jurašs norāda, ka viņš negribētu par to stāstīt, jo daļa informācijas, iespējams, joprojām ir klasificēta. «Katrā gadījumā es to loģiku saprotu. Ja iestādei būtu lielāki resursi, pieļauju, ka termiņi būtu citādi, bet man pašam nekādu pārsteigumu nav, vienīgi, ka diezgan vēlu pēc fiksēšanas brīža,» teic Jurašs. Viņš norāda, ka aktīvās darbības būvuzņēmumu karteļa lietā varētu būt atliktas, lai sasniegtu tikpat nozīmīgus mērķus.

Jurašs pieļauj, ka, turpinot izmeklēt lietu, varētu atklāties, ka tajā kopumā iesaistīti vairāk nekā desmit būvuzņēmumi. «Man par konkrētiem uzņēmumiem patlaban nebūtu korekti runāt,» teic Jurašs, uzsverot, ka informācijas izpaušana varētu traucēt tiesībsargājošo iestāžu darbu.

«Respektēju un priecājos par to, ka šis jautājums beidzot ir nonācis dienaskārtībā. Ļoti ceru, ka ar šo konkrēto aktivitāšu palīdzību izdosies likvidēt gadiem ilgi pastāvējušo karteli, būs iespējams izskaitļot tās valsts amatpersonas, kuras atbalstīja šāda karteļa funkcionēšanu. Pieļauju, ka šo gadu laikā, kad ir pastāvējis kartelis, valsts un privātie pasūtītāji pārmaksājuši simtiem miljonu eiro tādēļ, ka konkurence būvniecības nozarē nepastāvēja,» teic Jurašs, piebilstot, ka tirgus lielā mērā ticis sadalīts starp karteļa locekļiem.

Uz jautājumu, vai lietā ir iesaistītas aktīvajā politikā esošas amatpersonas, Jurašs atbildēja, ka līdzīgi kā azartspēļu biznesā, tā arī būvniecības biznesā politiskais lobijs ir pietiekami liels un spēcīgs. «Es pieļauju, varbūt arī zinu atsevišķas personas, pār kurām viennozīmīgi krīt aizdomu ēna par to, ka tās darbojušās šī karteļa administratoru interesēs, lai nodrošinātu to, ka tāds kartelis vispār eksistē un ka valsts pārmaksā milzīgas naudas summas,» norādīja Jurašs.

Politiķis stāsta, ka ir zināms, ka patlaban ir ļoti maz būvuzņēmumu, kuriem piešķirti industriālie sertifikāti. «Pieļauju, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc drošības sertifikāti anulēti. Par to, ka kartelis eksistē, atbildīgās institūcijas tikušas informētas. Arī manā laikā esam par to komunicējuši gan ar Konkurences padomi (KP), gan ar citām drošības iestādēm, lai tās tiktu iesaistītas kopīgā darbā un šo jautājumu atrisinātu,» skaidro Jurašs.

«Pieļauju, ka lielākajai daļai būvuzņēmumu, kas patlaban lietas kontekstā izskanējuši, atbilstošo sertifikātu nav vai arī tie tikuši anulēti. Bet tie ir mani pieņēmumi – jau trīs gadus nestrādāju KNAB un varu tikai minēt, kāpēc ir tieši tā un ne citādi,» pauda Jurašs.

Jau ziņots, ka KNAB otrdien, 3.septembrī, paziņoja, ka birojs kopīgi ar KP veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

Saskaņā ar aģentūras LETA un Latvijas Televīzijas novēroto, otrdien, 3.septembrī, KNAB bija ieradušies arī būvkompānijas Arčers un ceļu būves kompānijas Binders līdzīpašnieks Armands Garkāns, bijušais SIA Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, LNK Group valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs. Tāpat KNAB ieradās vairākos kriminālprocesos iesaistītā uzņēmēja Māra Martinsona advokāts, kurš gan nevēlējās atklāt, vai ieradies KNAB, lai pārstāvētu Martinsonu. KNAB iztaujāja arī bijušo Skonto būve līdzīpašnieku Ivaru Milleru.

KNAB otrdien apmeklēja arī Valmieras domi, tiekoties arī ar pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Baiku (Valmierai un Vidzemei).

Tāpat zināms, ka otrdien KNAB iztaujāja arī bijušo Saeimas deputātu Ingmāru Līdaku, kurš savulaik Saeimā pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienību. Līdaka apgalvoja, ka iztaujāts kā bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Līdaka nekomentēja, vai biroja darbinieku vizīte pie viņa ir saistīta ar KNAB paziņojumu par neatliekamās kriminālprocesuālām darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Tāpat KNAB otrdien iztaujāja bijušo Valsts prezidentu un aizsardzības ministru Raimondu Vējoni.


Pievienot komentāru

Igauņu ministrs: Rail Baltica tiks pabeigts laikus, līdz 2026.gadam

Lai arī Igaunijā par Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvdarbiem izskanējušas bažas par iespējamu gala termiņa kavēšanu, Igaunijas ekonomisko lietu un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss uzskata, ka darbi tiks pabeigti laikā līdz 2026.gadam.

Valsts pārņems Rīgas un Ventspils ostas

Valsts pārņems Rīgas un Ventspils ostas, informē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Čehijā slimnīcas šaušanas aizdomās turēto atrod mirušu

Čehijā atrasts miris vīrietis, kuru policija tur aizdomās par sešu cilvēku nogalināšanu slimnīcā Ostravas pilsētā, vēsta Čehijas Radio.

Video: Lietuvā izlaidīs pasaulē pirmo digitālo monētu kolekcionāriem

Lietuvā, kuras finanšu nozare cenšas pie piesaistīt ārvalstu investorus finanšu tehnoloģiju pakalpojumu jomā, centrālā banka paziņojusi par pasaulē pirmās digitālās kolekcionāru monētas veidošanu.

Tiesa patur apcietinājumā arī Rīgas Centrāltirgus cigarešu lietā apcietināto Unguru

Rīgas apgabaltiesa nolēma nemainīt pirmās instances lēmumu, ar kuru drošības līdzeklis apcietinājums piemērots RCT cigarešu nelikumīgas tirgošanas lietā iesaistītajam uzņēmējam, apsargam Kasparam Unguram.

Lembergs aptur savu darbību Ventspils brīvostas valdē

ASV «melnajā sarakstā» iekļautais Aivars Lembergs nolēmis apturēt savu darbību Ventspils brīvostas valdē.

Čehijā šaušana slimnīcā. Uzbrucējs aizbēg

Čehijā seši cilvēki nogalināti, kad otrdien kādā slimnīcā bruņots vīrietis atklājis uguni uz cilvēkiem uzgaidāmajā telpā, tā paziņojis Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs.

Bezdarba līmenis Latvijā novembra beigās pieaudzis līdz 5,8%

Latvijā šogad novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Lembergs izvairās no konkrēta «jā» vai «nē» par atkāpšanos no Ventspils brīvostas valdes ASV noteikto sankciju dēļ

Par savas darbības apturēšanu kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājam smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs nesaka ne «jā», ne «nē», izriet no viņa paustā otrdienas, 10.decembra, preses konferencē.

Igaunijā pēc skandāla zemkopībā jauns lauku lietu ministrs

Igaunijā pēc skandāla zemkopības pārvaldībā, kas noslēdzās ar nozares ministra atlaišanu, ir izraudzīts jauns lauku lietu ministrs, kuru otrdien amatā apstiprinājusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

ANO rezolūcijā nosoda Krievijas īstenoto Krimas okupāciju

ANO Ģenerālā asambleja pieņēmusi rezolūciju, kur nosodīta Krievijas īstenotā Krimas pussalas un Sevastopoles pilsētas okupācija un valsts mudināta nekavējoties izvest tās bruņotos spēkus.

Akciju cenas krītas, sākoties svarīgu notikumu nedēļai

ASV un Eiropas biržās akciju cenas kritušās, sākoties nedēļai, kas ir svarīga cerībām uz ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanos un kurā notiks Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas.

Zelenskis ar Putinu vienojas par pamieru Ukrainā līdz gada beigām

Ukrainas un Krievijas prezidentu tikšanās reizē Parīzē panākta Donbasa karā iesaistīto valstu vienošanās par pamiera īstenošanu un gūstekņu apmaiņu.

Pie robežas aiztur divus cigarešu kontrabandistus

Krāslavas novadā Valsts robežsardzes amatpersonas aizturējušas divus Latvijas pilsoņus, kuri personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās nodarbojās ar akcīzes preču nelikumīgu pārvietošanu.

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, intervijā Latvijas Radio norāda satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

VNĪ un būvnieki izlīgst Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas tiesvedībās

Valsts nekustamie īpašumi un pilnsabiedrība RERE Būve 1 vienojušās par tiesas procesu izbeigšanu Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas lietā.

ASV iekļauj Lembergu «melnajā sarakstā»

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs pirmdien, 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret pienākumiem atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Baltkrievija no Maskavas vēlas 63 miljonus eiro par nekvalitatīvu naftu

Baltkrievija vēlas no Krievijas saņemt kompensāciju par nekvalitatīvas naftas piegādēm 63 miljonu eiro apmērā, tā pēc abu valstu premjerministru sarunām pavēstījis Baltkrievijas vēstnieks Krievijā.

Kārtības policijas priekšnieka pienākumus uz laiku uzticēs Krapsim

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs no otrdienas, 10.decembra, būs Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Kultūras ministrija no Rīgas domes grib pārņemt remonta gaidās esošo LNOB ēku

LNOB valde lūgusi domei īpašumu bez atlīdzības nodot valsts pārziņā, vienlaikus aicinot to ieguldīt LNOB pamatkapitālā.

Krievija pēc sporta sacensību aizlieguma vērsīsies tiesā

Krievija, kura saņēmusi aizliegumu četrus gadus piedalīties augstākā līmeņa starptautiskās sporta sacensības par manipulācijām ar dopingu, pārsūdzēs lēmumu Sporta šķīrējtiesā, tā norādījusi Krievijas Domes deputāte Svetlana Žurova.

Aizdomās par dienesta viltojumu personu grupā aizturētas trīs personas

Iekšējās drošības birojs aizturējis divas bijušās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas un vienu privātpersonu aizdomās par dienesta viltojuma izdarīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Elektrības vidējā cena Baltijas valstīs samazinājās par 10%

Biržā Nord Pool elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā samazinājās par 10% – līdz 41,73 eiro par megavatstundu.

Latvijas mājsaimniecību izdevumi pārtikai pērn lielāki nekā ES vidēji

Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 17,8% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā vidēji.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!