bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

Juris Rekšņa: Latvijā ir daudz priekšnieku, bet nepieciešami vadītāji

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šobrīd Latvijā vērojama situācija, kad lielo uzņēmumu vadītāji nemainīgi ir savos amatos gadiem ilgi, nodrošinot stabilu un sekmīgu darbu, taču valsts iestādēm tik labi nesokas – vadītāji tiek meklēti ilgi, lielākā daļa neiztur atlasi un tie, kas iegūst amatu, nereti jau pēc īsa laika ir spiesti to atstāt. Lai būtu labs vadītājs gan biznesā, gan valsts sektorā, nepietiek tikai ar nozares pārzināšanu, jābūt arī labam psihologam, cilvēku pazinējam un līderim visās šī vārda nozīmēs, uzsver bijušais Valsts policijas priekšnieks, atvaļināts policijas ģenerālis Juris Rekšņa.

Vienu reizi var pārdot jebko

«Lai ilgtermiņā veidotu attiecības ar darbiniekiem, kolēģiem, klientiem un partneriem, ir nepieciešamas iemaņas. Ja raugāmies uz biznesa nozari, jāsaka, ka vienu reizi var pārdot jebko, taču jāstrādā tā, lai klienti nāktu arī atkārtoti. Latvija ir pārāk maza, tāpēc labu biznesa attiecību veidošanai ir izšķiroša nozīme. Lai gan varētu šķist, ka daudzi uzņēmumu un iestāžu vadītāji Latvijā ir spējīgi un pašpārliecināti, nereti nekaunība ir vienkārši aizsargreakcija, un patiesībā liela daļa vadītāju ir ļoti intraverti,» tā Rekšņa.

Nedrīkst būt vadība un «pārējie»

Viņš turpina: «Ja komunikācijas un psiholoģijas iemaņas nav ieliktas šūpulī, kā laimējas tikai retajam, pie tām ir jāstrādā. Nevar gaidīt, ka visu darbu izdarīs personāla vadītājs vai klientu nodaļas vadītājs. Ikvienam uzņēmējam ir jāatceras, ka neviens algots darbinieks nekad neizdarīs to, ko pats vari izdarīt savā, sava biznesa un komandas labā. Labs uzņēmuma vadītājs orientējas ne tikai biznesa vadībā, bet arī cilvēkresursu vadībā un psiholoģijā.»

«Katram no mums var šķist, ka esam paši labākie «speciālisti» savā nozarē, bet tad rodas jautājums, kāpēc uzņēmums nefunkcionē?! Viens no biežākajiem iemesliem šādām situācijām slēpjas pašā uzņēmumā. Nereti uzņēmumos iekārtots tā – ir vadība un «pārējie», pastāvot lielai plaisai starp darbiniekiem, īpašniekiem un vadošo personālu. Ja darbinieki, runājot par vadību, saka «tie, tur augšā», tas ir skaidrs signāls, ka uzņēmumā kaut kas nav kārtībā.»

Nevis priekšnieks, bet vadītājs

«Patiesību sakot, man nepatīk lietot jēdzienu «darbinieks» un iesaku to nedarīt arī citiem vadītājiem. «Kolēģis», nevis «darbinieks». Līdzīgi ir ar jēdzienu «priekšnieks» – lai gan Valsts policijā amats automātiski piešķīra apzīmējumu «priekšnieks», vienmēr tiecos būt vadītājs. Manā skatījumā vadītājs ir cilvēks, kas strādā mūsdienīgi, domājot par to, kā motivēt ne tikai sevi, bet arī kolēģus, kā rast iespēju pilnveidot kolektīvu un uzņēmumu kopumā. Priekšnieks asociējas ar padomju laika vadības stilu, sankcijām un «kulaku uz galda». Tieši tāpēc esmu aktīvi iesaistījies jauno uzņēmumu vadīju paaudzes veidošanā, sadarbojoties ar biznesa augstskolu Turība, kas radījusi studiju programmu Biznesa psiholoģija cilvēkresursu vadībā. Mums jāpiedāvā tādas zināšanas un prasmes, kas priekšniekiem palīdzētu kļūt par vadītājiem.»

Bijušais Valsts policijas priekšnieks stāsta: «Mūsdienās, kad cilvēki kļūst advancētāki un sarežģītāki, tas ir īpaši būtiski. Vadības metodes, kas darbojās pirms 20 gadiem, vairs nestrādā. Cilvēki mainās – to ietekmē tehnoloģijas, informācijas plūsma u.c. aspekti. Lai spētu vadīt uzņēmumu, lielu kolektīvu desmit, divdesmit un vairāk gadu garumā, nepārtraukti jāmācās un jāmainās. Domāju, ka ikviens lielo uzņēmumu vadītājs, par ko runāju sākumā, to tikai apstiprinās.»

Attīstīt sevī «rentgenu»

«Prasme izprast cilvēkus, motivēt viņus, atpazīt psiholoģiskos tipus patiesībā noder ne tikai biznesa vadībā, bet ikvienā dzīves situācijā. Pat ģimenē. Komunikācija un socializēšanās mūsdienās kļūst par panākumu atslēgu daudzās jomās. Jāpiespiež sevi virzīties prom no ierastās atrunas, ka mēs, latvieši, esam vienpaši. Jā, mums ir grūtības ar uzticību, turklāt, jo augstākā amatā cilvēks ir, jo lielāku biznesu vada, jo grūtāk uzticēties. Bet ir jāmācās stāvēt tam pāri. Intuīciju un spēju pazīt cilvēkus var iemācīties ne tikai krītot. Kā profesionālis ar pieredzi vadīt simtiem un tūkstošiem cilvēku lielus kolektīvus, varu apgalvot, ka ikviens vadītājs var attīstīt sevī «rentgenu»,» uzskata Rekšņa.


Pievienot komentāru

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Ražotājiem jāsamazina CO2 emisijas kravas autoparkos par 35%, lemj EP

Eiropas Parlaments atbalstījis plānu līdz 2030.gadam samazināt kravas auto un radītos CO2 izmešus.

Varšava: Krievijas «impēriskā politika» apdraud Lietuvu, Ukrainu un Poliju

Polijas parlamenta augšpalātas spīkers paziņojis, ka Maskavas «impēriskā politika» ir drauds Polijai un tās kaimiņvalstīm, Lietuvai un Ukrainai.

Conexus tiesā apstrīd regulatora lēmumu par akcionāru interešu konfliktu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid tiesā apstrīdējis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumā par operatora sertificēšanu izvirzītās prasības akcionāriem Krievijas koncernam Gazprom un finanšu investoram no Luksemburgas Marguerite Fund.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.

Valdības veidošanas sarunas – vecās shēmošanas turpinājums un necieņa pret vēlētājiem, tā Progresīvie

Politiskā partija Progresīvie izsaka nožēlu par valdības sarunu veidošanas pārtraukšanu. Pēc partijas domām, «pārtraukšanas» pamatojumam pielietotie argumenti ir liekulīgi un maldina sabiedrību.

Jūrmalas domes deputāts lūdz VK izvērtēt sešus sporta pasākumu iepirkumus

Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt vairākus pašvaldības iepirkumus, kas saistīti ar sporta pasākumu rīkošanu Jūrmalā. Kā apstiprināja Parasigs-Parasiņš, kopumā viņam radušās aizdomas par vismaz sešiem iepirkumiem.

Ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbi pabeigti gandrīz 90% autoceļu posmos

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs pabeidzis gandrīz 90% no visiem šogad plānotajiem valsts autoceļu posmu ūdens atvades sistēmu sakārtošanas darbiem. Atlikušos darbus autoceļu posmos plānots pabeigt novembra laikā.

Gobzems: Pēc šiem notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu

Pēc trešdienas, 14.novembra. notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu, norāda KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus

Šogad 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Latvijas tūristu mītnēs par 6,5% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs šī gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. viesu, kas ir par 6,5% vairāk nekā pērnā gada 3.ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3% un sasniedzis 1,95 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Izraēlas-Palestīnas karadarbību aptur trausls pamiers

Palestīna un Izraēla trešdien ievēro trauslu pamieru, ar ko apturēta nežēlīgākā un apjomīgākā karadarbība, kāda nesamierināmo pretinieku starpā pieredzēta kopš 2014.gada.

Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām sarunām; Bordāna izredzes kļūt par premjeru mazinās

Jaunākā informācija liecina, ka trīs politiskās partijas – apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

Vairums igauņu gribētu iejūtīgāku alkohola politiku

Vairums igauņu gribētu mazāk stingru alkohola politiku nekā pašlaik, tā rāda sabiedriskās domas aptauja. Tikmēr Pasaules Veselības organizācijas ieskatā igauņi kopumā dzer neveselīgi daudz.

Pētījums: G20 lielvalstis joprojām palielina subsīdijas fosilajiem energoresursiem

Skaļā Parīzes apņemšanās samazināt CO2 izmešus nav vainagojusies ar darbiem, vismaz pasaules lielākajās rūpnieciskajās valstīs ne. No G20 valstu grupas 19 valdības ir vairāk ieklausījušās fosilo energoresursu nozarē, nevis zinātnieku ieteikumos, tā secināts Climate Transparency pētījumā.

Eiropas konservatīvie izvēlas čehu Zahradilu kā līderi EP vēlēšanām

Eiropas Parlamenta politiskais spēks ar nosaukumu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir izvēlējusies deputātu no Čehijas, Janu Zahradilu, kā savu «lokomotīvi» pavasarī gaidāmām EP vēlēšanām.

Ierobežos satiksmi gaismas festivāla Staro Rīga laikā

Gaismas festivāla Staro Rīga laikā tiks ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. No 14.novembra plkst. 20.00 līdz 20.novembrim plkst. 9.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zirgu ielā, posmā no Meistaru ielas līdz Doma laukumam un organizēta divvirzienu transportlīdzekļu satiksme Doma laukumā.

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.