bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 18.07.2019 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Jurkāns: Latvija – valsts, kuru okupējusi valsts vara

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jānis Jurkāns

BNN pabeidz intervijas publicēšanu ar Jāni Jurkānu, kurš vadīja ārlietu ministriju neatkarību atguvušajā Latvijā. Intervijas pirmajā daļā, balstoties uz personīgās saskarsmes pieredzi ar Vladimiru Antonovu un ar viņa komandu, Jurkāns pauda savu viedokli par Krājbankas krahu. Otrajā intervijas daļā tika spriests par politiku kā biznesu un aplūkota ar šo biznesu saistītā parakstu vākšana par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Šodien bijušais Tautas Saskaņas partijas dibinātājs dalās pārdomās par saskaņu starp kopienām un lepnumu.

Ķer, sliņķi, granātu?!

Kā Jūs vērtējat perspektīvu referenduma rīkošanai, lai krievu valodai piešķirtu otras valsts valodas statusu?

Parakstu par referenduma rīkošanu būs mazāk, nekā cer Urbanovičs, Ušakovs un Lindermans. Taču, ja viņi pat savāks nepieciešamo daudzumu, kas, izņemot sabiedrības šķelšanos, gaidāms nākotnē? Nekas!

Ja agrāk nacionālais jautājums nokaitēts tikai politiskajā līmenī, tad tagad tāpat notiks arī sadzīvē?

Es līdzšinējo situāciju vērtētu šādi: 10% sadzīves līmenī un 90% – politiskajā. Tagad gan, protams, šī attiecība mainīsies un nebūt ne uz saskaņas pusi starp latviešiem un krieviem. Tomēr tā nebūs katastrofāla. Pirmkārt, iedzīvotāju vairākumam drīzāk rūp, kā savilkt galus un izdzīvot, otrkārt, Latvijā ne latviešiem, ne krieviem nav spēku, kas uzņemtos atbildību un spētu noorganizēt vērā ņemamas ilgtermiņa masveida politiskās akcijas.

Vai nepadziļināsies neuzticība starp kopienām un pašai divkopienu sistēmai valstī?

Politiski – protams. Jo plašsaziņas līdzekļi šo situāciju visu laiku uzkarsēs. Ja pietrūks parakstu, latviešus šajā «grēkā» neviens nevainos, toties krievi pārmetīs viens otram slinkumu – ķer, sliņķi, granātu. Mēs, lūk, dēļ jums riskējam ar savām politiskajām «galvām», bet jūs pat pēcpuses no dīvāna nevarat atraut, lai aizietu un parakstītos. Lindermans klāstīs, ka viņš gana labi zina latviešu valodu, tādēļ viņam klājas normāli un pašam personiski neko nevajag, viņš jūsu dēļ, biedriņi, centās.

Bet ko teiks Ušakovs?

Ušakovs cerēs, ka pie jebkāda parakstu vākšanas iznākuma par referenduma rīkošanu pirms pašvaldību vēlēšanām krievvalodīgie rīdzinieki – šā vai tā – balsos par savējiem. Bet lielāka «savējā» par Ušakovu galvaspilsētā nav.

Lepnie aizbrauca, pazemotie palika

Kas atstās lielāku ietekmi uz sabiedrisko domu? Vēstījums par Antonova došanos uz Krājbanku pēc naudas vai vēstījums par došanos cīņā par krievu nacionālā pašlepnuma «atmodu»?

Par kādu pašlepnumu mēs runājam?! Es nedomāju, ka šodien latviešiem vai krieviem piemīt pašlepnums. Visi lepnie sen aizbrauca. Palika pazemotie, kuri diezin vai kaut ko zina par lepnību. Es nevainoju ikvienu, es runāju par masu. Šī masa ir aizmirsusi, ko nozīmē būt lepnam par savu valsti, par savu nacionalitāti vai par savu skolu. Es neredzu lepnumu cilvēkos, jo valsts viņus ir pazemojusi un turpina pazemot un aizskart.

Kā tas izpaužas?

Kaut vai dzīves līmenī. Pret cilvēkiem izturas kā pret kaut kādu okupētu cilti. Mums viss ir otrās šķiras, ieskaitot medicīnu un izglītību. Pie varas visvisādi «blatņiki». Turklāt šajā blatā nav lielas starpības starp augstu amatu, kas tika dāvāts personīgā šofera dēlam (BNN: «dāvanu» sava spēkrata vadītājam pasniedza Ainārs Šlesers, tolaik Satiksmes ministrs) un ministra portfeli, kas tika uzdāvināts kaut kādam Sprūdžam. Paskatieties kaut vai uz Zatleru, kurš uzvedas kā klauns! No kurienes tad šeit var rasties lepnums? Ja tāds būtu, mēs vērotu nemierus un protestus. Kur ir nevalstisko sabiedrisko organizāciju rīkotās akcijas? Kur arodbiedrības, kurām jābūt? Nekā nav. Tādēļ vara gāž tautai uz galvas visu, ko grib, un cik grib.

Tādā gadījumā, vai, saskaņā ar definīciju par pirmo starp līdzīgiem, Jūs piekrītat, ka Ušakovs ir pirmais pazemoto krievu vidū, bet Dzintars – latviešu vidū?

Ušakovs neredz sevi šādā lomā. Un arī Dzintars neredz. Viņi jūtas kā kapteiņi komandām, kurām ir savs līdzjutēju pulks. Kaut arī mana komanda zaudē, toties es esmu kapteinis, – visi mani pazīst, es esmu populārs. Popularitāti veicina gan egles izvēle, gan arī – gājieni ar svecītēm. Taču sanāca kaut kas vai ne – ar laiku aizmirsīsies un izgaisīs.

Vai visu Jūsu teikto varētu formulēt vienā frāzē: Latvija – tā ir pazemoto līdzjutēju valsts?

Es varētu atkārtot, ka bez manas piekrišanas neviens nevarēs mani pazemot. Tomēr, grozi kā gribi, valsts izturas pret tautu pazemojoši. Tā aizskar visus. Varbūt kāds arī ir iemācījās dzīvot garām valstij. Neizslēdzu, ka šādi lietpratēji pat nepamana to. Nauda viņiem ir «zeķē», un tiem uzspļaut uz «krājbanku» ķibelēm.

Precizēju formulējumu: Latvija ir pazemoto līdzjutēju un tai garām dzīvojošo valsts?

Saprotiet, es pats centos dzīvot garām valstij. Domāju: aiziešu no politikas un dzīvošu garām. Nesanāk. Valstij ir tik daudz instrumentu, lai tevi aizskartu! Kad pensija pārvēršas nabadzības pabalstā – vai tad valsts vara tādējādi neaizskar? Vēl kā aizskar! Tā ir okupējusi mūs, gluži kā cilti.

Secinājums: Latvija ir valsts, kuru okupējusi valsts vara?

Jā!

Tad sanāk, ka tie, kas atrodas opozīcijā pret varu ir partizāni?

Nē. Mūsu tagadējā diezgan nosacītā opozīcija ir varas līdzdalībniece, kaut kas līdzīgs lauku žandarmērijai. Nopietna opozīcija neļautu nodarīt valstij to, kas ir izdarīts.

Ref: 110.010.103.451


Pievienot komentāru

Irākas Kurdistānā ziņo par nošautiem turku diplomātiem

Irākas kurdu reģionā nošauti trīs diplomāti no Turcijas, kas iepriekš vērsusies pret kurdu neatkarības iegūšanas centieniem, ziņo raidsabiedrība BBC.

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar bijušā VDK virsnieka uzņēmumu Sigmen

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar Latvijas uzņēmumu Sigmen, lai gan to kontrolē bijušais VDK virsnieks Jurijs Simoņenkovs, kas ar bijušo VDK virsnieku un aģentu starpniecību saistīts ar Krievijas politiskajiem līderiem.

Latvijas Radio krīzes risināšanai piesaistīs mediatoru

Lai risinātu krīzi Latvijas Radio, medija valde piesaistīs mediatoru, informē sabiedriskie mediji.

Viņķele: Izrakstot zāļu vispārīgos nosaukumus, varētu ietaupīt ap 20 miljoniem

Kompensējamo medikamentu vispārīgo nosaukumu izmantošana, izrakstot receptes, varētu ietaupīt veselības aprūpes budžetā apmēram 20 miljonus eiro, apgalvo veselības ministre Ilze Viņķele.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Francija atjaunos Parīzes dievmātes katedrāli par 850 milj. eiro

Francijas parlaments ir apstiprinājis Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbus, lai atjaunotu vēsturisko ēku, kuras jumts nopostīts ugunsgrēkā aprīlī. Darbus paredzēts veikt par 850 miljoniem eiro, un tie varētu noslēgties ar viduslaiku katedrāles modernizāciju.

IZM neatbalsta iespēju reemigrantu bērniem pārejās periodā skolās nelikt atzīmes

Adaptācijas laiku reemigrējušo ģimeņu bērniem izglītības iestāde noteikti var paredzēt, tomēr nav iespējams, ka skolēns nesaņem vērtējumu vienu mācību gadu, kā piedāvā eksperte Ieva Reine, komentē IZM eksperte Olita Arkle.

ABLV Bank jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā

Likvidējamā ABLV Bank šā gada jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā, liecina bankas sagatavotais pārskats par darbību jūnijā.

Policija izmeklē septiņas lietas par iespējamām nelikumībām saistībā ar OIK

Valsts policija patlaban izmeklē septiņus kriminālprocesus par iespējamām nelikumībām ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti.

Lietuvieši VEF apkaimē tuvākajos gados plāno celt birojus un dzīvojamās ēkas

Lietuvā dibināts uzņēmums iegādājies zemes gabalus VEF rajonā pie tirdzniecības centra Elkor un tuvāko gadu laikā šajā rajonā plāno uzbūvēt biroju ēkas un dzīvojamās mājas.

Igaunis vadīs ES Kiberdrošības aģentūru

Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra par savu izpilddirektoru izvēlējusies igauņu Briseles funkcionāru Juhanu Lepasāru.

Kariņš: Tā vietā, lai celtu minimālo algu, jāpārskata neapliekamo minimumu

Tā vietā, lai celtu minimālo algu, labāk būtu paaugstināt nepaliekamo minimumu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Latvija pirmajā pusgadā starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī-jūnijā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 4,6%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Lagarda atstāj Starptautisko Valūtas fondu ceļā uz ECB vadību

Franču politiķe Kristīne Lagarda, kura pretendē uz Eiropas Centrālās bankas prezidenta amatu, ir paziņojusi, ka plāno atkāpties no Starptautiskā Valūtas Fonda rīkotājdirektores krēsla.

Fon der Leienas vietu Vācijas valdībā ieņems iespējamā Merkeles pēctece

Pēc Vācijas aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas ievēlēšanas par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju viņas krēslu Vācijas valdībā ieņems politiķe, kuru par savu pēcteci izvēlējusies kanclere Angela Merkele.

ATD: Reģionālajos maršrutos pasažieru skaits samazinājies tikai Latgalē

Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos pārvadāti vairāk nekā 14,6 miljoni pasažieru, kas ir par 1% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn, un pasažieru skaits palielinājies visos reģionos, izņemot Latgali.

Ar 29 jaunām mantojuma vietām papildināts UNESCO Pasaules mantojuma saraksts

Paplašinot UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstu, tajā iekļautas 29 jaunas nominācijas kā dabas, tā kultūras mantojuma saglabāšanai, informē UNESCO pārstāve Kitija Balcare.

No 2021.gada elektroenerģijas ražošanas atbalstu apmaksās tikai no valsts budžeta

Ministru kabinets lēmis atbalstīt priekšlikumu no 2021.gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksu segšanu nodrošināt tikai no valsts budžeta.

Premjers: Puntulim jāpiedāvā risinājums Latvijas Radio finansējuma jautājumā

Kultūras ministram Naurim Puntulim ir jāpiedāvā risinājums Latvijas Radio finansējuma jautājumā, norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Pirmā sieviete amatā – par EK priekšsēdētāju ievēlēta Urzula for der Leiena

Eiropas Parlamenta deputāti aizklātā balsojumā ar 383 balsīm Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā ievēlējuši Vācijas politiķi Urzulu fon der Leienu.

Krievijas opozīcijai liedz piedalīties Maskavas pašvaldības vēlēšanās

Krievijas amatpersonas atteikušas 27 kandidātu reģistrāciju Maskavas pilsētas Domes vēlēšanām. Starp noraidītajiem ir populāri opozīcijas politiķi, un vēlēšanu amatpersonu rīcība tiek nopelta ieilgušā protesta akcijā.

Znotiņas vadībā vērtēs paveikto ar Moneyval ziņojumu

Lai pārstāvētu Latvijas intereses Moneyval veiktajos novērtēšanas procesos, valdība izveidojusi Latvijas delegāciju, kuru vadīs Ilze Znotiņa.

Kuldīgas novadā, iespējams, aizdedzināta prokurora automašīna

Kuldīgas novadā pagājušajā naktī, iespējams, aizdedzināta Kuldīgas rajona prokuratūras prokurora, bijušā Kuldīgas policijas iecirkņa priekšnieka Ginta Mežiņa automašīna.

Grīva: Nākamgad sabiedriskajiem medijiem un NEPLP vajadzīgi vairāk nekā seši miljoni

Nākamgad Nacionāli elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vajadzībām papildus nepieciešami vairāk nekā seši miljoni eiro, paudis NEPLP loceklis Patriks Grīva.

JKP pārmet centienus paslepus Mežvietu pārapstiprināt VDD vadītāja amatā

Jaunā konservatīvā partija «pauž sašutumu» par to, ka Normunda Mežvieta atkārtota apstiprināšana Valsts drošības dienesta vadītāja amatā esot iecerēta paslepus un prasa no viņa atskaiti par paveikto VDD atbildības sfērās viņa darbības laikā.