bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 14.08.2018 | Vārda dienas: Zelma, Zemgus, Virma
LatviaLatvija

Koalīcijā atkal nav vienprātības par piekļuves Latvijas darba tirgum atvieglošanu viesstrādniekiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUEkonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atvieglot Eiropas Savienības (ES) «zilās kartes» saņemšanu augsti kvalificētiem viesstrādniekiem bez atbilstošas augstākās izglītības vēl nepieciešamas apspriest koalīcijas sanāksmē, Ministru kabineta komitejas sēdē norāda premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Sākot skatīt šo jautājumu, Kučinskis teic, ka šis ir politisks lēmums, tāpēc koalīcija to apspriedīs.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) pauda iebildumus pret EM ieceru, uzsverot, ka Latvijas interesēs ir vietējā darbaspēka iesaiste darba tirgū. Viņš arī piebilda, ka jautājums jāapspriež koalīcijas sanāksmē.

Ekonomikas ministrijas pārstāvji skaidroja, ka izmaiņas būtiskas saistībā ar darbinieku trūkumu IKT nozarē, un runa ir par aptuveni 50 kartēm gadā.

Tā dēvētā «zilā karte» ir ES līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja, kas sniedz iespējas trešo valstu pilsoņiem un to ģimenes locekļiem paātrinātā veidā nokārtot nepieciešamos dokumentus iebraukšanai un darba atļaujas iegūšanai Latvijas teritorijā, kā arī sniedz papildu priekšrocības salīdzinājumā ar nacionālā līmeņa termiņuzturēšanās atļaujām.

EM izskatīšanai Ministru kabineta komitejā bija iesniegusi grozījumu uzturēšanās atļauju noteikumos, paredzot kārtību, kādā pretendentam var tikt izsniegta ES «zilā karte» gadījumos, ja tam nav atbilstošas augstākās izglītības konkrētajā specialitātē vai nozarē, kurā pretendents tiks nodarbināts Latvijā.

Ministrija rosināja noteikt, ka darba devējs, noformējot izsaukuma pieprasījumu ārzemniekam, kurš vēlas saņemt ES «zilo karti», bet kuram nav augstākās izglītības attiecīgajā profesijā, iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) apliecinājumu par ārzemnieka profesionālo pieredzi profesijā un nozarē, kurā viņš tiks nodarbināts Latvijā. Tāpat, noformējot izsaukuma pieprasījumu, darba devēja pārstāvis PMLP iesniegs ārvalstu nodokļu administrācijas vai sociālās apdrošināšanas iestādes izsniegtu ārzemnieka iepriekšējo nodarbinātību apliecinošu dokumentu.

Izskatot darba devēja izsaukuma pieprasījumu ārzemniekam, PMLP izvērtēs izsaukuma pieprasījuma veicēja sniegto informāciju par ārzemnieka iepriekšējo darba pieredzi un tās atbilstību ES «zilās kartes» saņemšanai. Nepieciešamības gadījumā PMLP varēs lūgt uzrādīt ārzemnieka iepriekšējā darba devēja izsniegtu izziņu par viņa iepriekšējo darba pieredzi.

Tāpat, šaubu vai neskaidrību gadījumā PMLP varēs vērsties pie atbildīgās ministrijas ar lūgumu sniegt viedokli par ārzemnieka profesionālās pieredzes atbilstību darbam konkrētajā profesijā un nozarē. Atbildīgā ministrija 20 darba dienu laikā sniegs rakstisku viedokli par to, vai ārzemnieka profesionālā pieredze ir atbilstoša profesionālajai kvalifikācijai.

EM ieskatā, ES «zilās kartes» saņemšanas kārtības izmaiņas atspoguļo nepieciešamību pielāgot imigrācijas politiku esošajām nodarbinātības un nozaru attīstības tendencēm, jo atsevišķās nozarēs ir pieaudzis to speciālistu skaits, kuriem ir nepieciešamās zināšanas, pieredze un kvalifikācija, taču nav augstākās izglītības vai tā ir iegūta citā specialitātē vai nozarē. Īpaši šī tendence vērojama informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

Noteikumu grozījumi tiek pamatoti ar nepieciešamību veicināt augsti kvalificētu speciālistu piesaisti nozarēs ar augstu pievienoto vērtību un īstermiņā mazinātu darbaspēka trūkumu, kas būtiski ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, īpaši tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un IKT.

Paredzams, ka pirmreizēji izsniegto ES «zilo karšu» skaits pēc grozījumu apstiprināšanas nepieaugs vairāk par aptuveni 50 gadījumiem gadā, kas, EM ieskatā, nav būtisks skaitlis attiecībā uz iztrūkstošo darba spēku nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, taču vienlaikus, var veicināt atsevišķu uzņēmumu apgrozījuma kāpumu, veicinot potenciālos augsti kvalificētus darba ņēmējus izšķirties par labu darba piedāvājumam Latvijā.

EM uzsvēra, ka izmaiņas noteikumos neatceļ un negroza patlaban spēkā esošos tiesību normatīvos aktus, kas regulē uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību piešķiršanu attiecībā uz reglamentētajām profesijām.

Minētos noteikumu grozījumus atbalsta visas ministrijas, izņemot Tieslietu ministriju, kura uzskata, ka prasība par augstāko izglītību ES «zilās kartes» saņēmējam būtu saglabājama, jo prasību samazināšana būtu pretrunā ar ES «zilās kartes» izveidošanas mērķi un Latvijas interesēm.

Tāpat noteikumu projektu nesaskaņo Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), kuras ieskatā EM piedāvātā pieredzes atzīšanas procedūra ir gara, lēna un sarežģīta. LIKTA skatījumā procedūrai jābūt atvieglotai. «Darba devējs šajā gadījumā var uzņemties atbildību, piedāvājot darbu trešās valsts pilsonim, tātad, atzīt, ka viņa profesionālā pieredze atbilst vakancei un valstij nebūtu jābremzē un jāapgrūtina šī procedūra,» uzskata asociācijā.

Saskaņā ar PMLP datiem no 2012.gada līdz 2016.gadam, kopumā ir izsniegtas 258 pirmreizējās ES «zilās kartes», no kurām 66% izsniegtas IKT vecākajiem speciālistiem. Visvairāk ES «zilās kartes» izsniegtas Ukrainas un Krievijas pilsoņiem, kam seko Baltkrievijas un Ķīnas pilsoņi.


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.