bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 15.11.2018 | Vārda dienas: Undīne, Leopolds, Unda
LatviaLatvija

Kā izvēlēties piemērotāko vīnu svētku galdam?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas svinību maltīti liela daļa sabiedrības izvēlas papildināt ar viegliem alkoholiskajiem dzērieniem – Ziemassvētku laikā pieaug dažādu vīnu un karstvīna patēriņš, bet Jaunā gada nakts nav iedomājama bez glāzes šampanieša vai dzirkstošā vīna, liecina dzērienu un vīnu veikalu tīkla AlkOutlet pārdošanas dati.

Lai izvēlētais dzēriens ne vien palīdzētu radīt svētku noskaņu, bet arī papildinātu galdā celto ēdienu garšas nianses, veikalu tīkls AlkOutlet, konsultējoties ar vīnzini Jāni Kaļķi, ir apkopojuši dažus padomus, kā izvēlēties piemērotāko vīnu svētku galdam!

 Kritiski novērtē savas zināšanas un finanšu iespējas!

Lai izlemtu, kādu vīnu iegādāties un kurš dzēriens vislabāk papildinās plānoto svētku maltīti, vispirms ir vērts sev godīgi atbildēt – cik plašas ir manas zināšanas par vīniem un cik daudz naudas šim pirkumam varu atvēlēt. Ja vīna pasaule ir samērā sveša, pirms svētku maltītei piemērota vīna izvēles būtu lietderīgi saprast, kāds īsti būs ēdiens, ko celsim svētku galdā – cik sāļš, trekns, pikants, vai, tieši pretēji –  maigs, tas būs, kādas garšvielas lietosim, stāsta vīnzinis.

«Vīna un ēdiena saderība ir smalka un niansēta pasaule, ko var studēt gadiem ilgi, tāpēc, ja neesam eksperti vīna pasaulē (un dažās stundās par tādiem arī nekļūsim) varam sākt ar pazīstamo – mēģināt detalizētāk izprast ēdienu, kam vīnu piemeklēsim. Tā jau būs puse no darba un palīdzēs vismaz nojaust, uz kāda veida vīniem jāskatās. Savukārt veikalā droši var vai nu pētīt vīna etiķetes, kur ražotāji norādījuši, ar kādiem ēdieniem vīns būtu baudāms, vai izvēlēties kādu no produktiem, kam savas rekomendācijas devuši īsteni vīna cienītāji,» stāsta vīna eksperts.

AlkOutlet veikalu tīklā kvalitatīvus vīnus, ko atzinīgi novērtējis Kaļķis, rotā uzlika Teicama izvēle, to vidū noteikti var atrast labu papildinājumu dažādiem ēdieniem.

Vīnzinis atzīmē, ka otrs nozīmīgs faktors, kas jāņem vērā, ir dzēriena iegādei atvēlētais budžets. Ražotāji piedāvā ļoti plašu vīnu klāstu teju visās cenu grupās, un labu, baudāmu vīnu varam iegādāties ne tikai par bargu naudu, bet arī izvēloties vidēja cenu segmenta produktus. «Protams, ja esam vīna lietpratēji un par šo pirkumu esam gatavi maksāt pietiekoši lielu naudas summu, svētku galdam veikalu plauktos varam izmeklēt tiešām kvalitatīvu un labu vīnu, kas papildinās mūsu maltīti, veidojot patiesu garšas baudījumu.»

AlkOutlet  uzsver, ka jāatceras, ka arī dārgs vīns kopā ar neīsto ēdienu var veidot visai nebaudāmu garšas kombināciju – ja mūsu zināšanas par vīnu nav izcilas, arī, iegādājoties dārgu vīnu, varam piedzīvot vilšanos. Tāpēc ir svarīgi godīgi atrast samēru starp savām zināšanām par vīna pasauli un finansiālajām iespējām.

Zelta likumi vīna saderībai ar ēdienu!

Lai sev atvieglotu orientēšanos vīnu pasaulē un svētku galdam izvēlētos īstos vīnus, ir vērts atcerēties dažus universālus vīna un ēdiena saderības principus, kas neprasa vīnziņa cienīgu atmiņu, bet, iespējams, var palīdzēt vairāk par vispārinātajiem apgalvojumiem, ka liellopa un cūkas gaļa jāpapildina ar sarkanvīnu, bet zivs vai putns – ar baltvīnu, skaidro vīna eksperti.

«Lai izvērtētu vīnu saderību ar konkrēto ēdienu, iesācējiem jāņem vērā trīs galvenie principi – reģionalitāte, ēdiena struktūra un garšas īpatnības. Pirmais palīgs ēdienam piemērota vīna izvēlē noteikti būs reģionalitātes princips – viena konkrēta reģiona ēdienam piemērotu «partneri» vislabāk meklēt starp tā paša reģiona vīniem. Ēdiena struktūra, savukārt, konkrētāk norādīs, kāda veida vīni jāmeklē. Sātīgiem cepešiem un labi pagatavotiem gaļas ēdieniem piestāvēs piesātināts, biezs un intensīvu vīns, kādu parasti var atrast sarkanvīnu plauktos, bet vieglas uzkodas, liesu putna gaļu vai zivis vislabāk papildināt ar kādu vieglu vīnu,» turpina AlkOutlet.

Tāpar eksperti norāda, lai atrastu vīnu, kas harmoniski izceļ konkrētā ēdiena garšas īpatnības, jāatceras daži garšu saderības pamatnoteikumi. Vīna un ēdiena garšu saderība jāveido tā, lai tā veidotu harmonisku līdzsvaru. Gan ēdienam, gan vīnam var izšķirt četras galvenās garšas – salds, sāļš, skābs un rūgts. Ja kāda no garšām ēdienā vai dzērienā izteikti dominē, noteikt garšu saderību ir samērā vienkārši, savukārt, uzdevums kļūst grūtāks tad, ja izteikti jūtamas vairākas garšu nianses. Veiksmīgas izvēlas gadījumā iegūsim harmonisku garšu ansambli, bet, ja kļūdīsimies, varam sabojāt gan ēdiena, gan vīna garšas nianses.

«Ja ēdienā dominē skābās garšas nianses, šis ēdiens vīna garšu padarīs saldāku un augļaināku, samazinās vīna skābuma un rūgtumu. Ēdienam ar izteiktu skābumu jāpiemeklē vīns ar augstu skābuma līmeni, jo šo garšu mijiedarbība ļaus izcelties saldenajām garšu niansēm. Taču skābu ēdienu var kombinēt arī ar saldu vīnu – šo principu bieži izmanto vīna un deserta saderības veidošanā. Te zelta likums ir vienkāršs – vīnam ir jābūt mazliet saldākam par desertu, lai vīna garša neliktos pliekana. Tipiska vīna un ēdiena saderības kļūda, ko dzīvē pieļāvis teju katrs, ir dzirkstošā vīna baudīšana kopā ar saldu kūku. Šāda garšu kombinācija gan vīnu, gan kūku padara visai nebaudāmus,» stāsta Kaļķis.

Vīnzinis atzīmē, ka saldi ēdieni vīna garšu padara skābāku, rūgtāku un noplicina augļainās garšu nianses vīnā, taču kompensē sāļumu un pikantumu, padarot vīna garšu raupjāku. Savukārt sāļam ēdienam jāizvēlas vīns ar augstāku skābuma līmeni un tanīniem. Sāļums ēdienā mazina vīna skābumu, padara vīnu saldāku, izceļ augļu garšas nianses, kompensē vīna rūgtumu, padarot garšu maigāku. Savukārt tanīni ir vielas, kas veido vīna sauso, savelkoši garšu, un neitralizē arī ēdiena treknumu, tāpēc sāļam, treknam cepetim jāizvēlas sauss vīns.

Ēdienam kurā izteikti jūtamas rūgto toņu nianses, piemēram, dažādiem salātiem, riekstiem, nevajag izvēlēties rūgtenu, ozolkoka mucās izturētu, tanīniem bagātu vīnu. Rūgtā garša ēdienā vēl vairāk izcels vīna rūgtumu un padarīs vīna garšu raupju. Rūgtiem ēdieniem ieteicams izvēlēties viegli iesaldenus vīnus ar mazu skābes saturu.

Vīns tradicionālam latviešu galdam

Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanas svinībām liela daļa no mums gādā tradicionālus, Latvijas virtuvei jau vairākus gadsimtus raksturīgus ēdienus. Protams, Latvija nekad nav bijusi vīnu darīšanas lielvalsts un, ja svētku galdā vēlamies celt arī vīnu, kas saderētu ar mūsu klasiskajiem cepešiem, zirņiem un speķa raušiem, tas sākotnēji var šķist samērā grūts uzdevums. Te gan der atcerēties, ka liela daļa no latviešu ēdieniem tapuši citu valstu, sevišķi Vācijas ietekmē, tāpēc, meklējot vīnus klasiskam Ziemassvētku galdam, noteikti varam doties pie Vācijas vīna plauktiem, atzīmē AlkOutlet.

«Labus un mūsu ēdieniem piemērotus vīnus var meklēt arī starp šobrīd Francijai piederošā Elzasas reģiona vīniem. Elzasas reģions piedzīvojis lielu Vācijas ietekmi un tas atstājis iespaidu arī uz šī apvidus vīna darīšanas tradīcijām.  Protams, arī izvēloties vīnu Ziemassvētku vakaram, jāņem vērā ēdiena un vīna garšu sadarbības zelta likumi,» turpina eksperti.

Karstvīns vēsiem ziemas vakariem.

Arvien lielāku popularitāti gada nogalē iegūst dažādi karstvīni. Veikalos ir nopērkami gatavi vīnu saturoši dzērieni ar garšvielām karsēšanai, tomēr jāatceras – šajos dzērienos  netiek izmantots augstvērtīgākais un kvalitatīvākais vīns, tāpēc labu karstvīnu drošu varam pagatavot paši. Karstvīns pēc savas būtības ir karsts alkoholu saturošs dzēriens nevis vīns, tāpēc tajā izmantotā vīna veidam nebūs izšķirošā nozīme. Vīna eksperti drīzāk norāda – ja vēlamies pagatavot tiešām baudāmu karstvīnu, labāk izvēlēties kādu Latvijā ražotu augļu vai ogu vīnu, ko pēc savā vēlmēm varam papildināt ar garšvielām vai sulu. Mūsu ražotāji piedāvā tiešām labus, karstvīnam izcili piemērotus ābolu, upeņu un citu ogu vīnus.

Dzirkstošais vīns Jaunā gada sagaidīšanai.

Vīnzinis stāsta, ka Jaunā gada sagaidīšana, līdzīgi kā Jāņi, ir tie svētki, par kuriem teju katram ir skaidrs, kāds alkoholiskais dzēriens jāgādā. Ja Jāņos visi dzer alu, tad Jaungada naktij tiek gādāts šampanietis vai par tādu kļūdīgi dēvētais dzirkstošais vīns.

«Taču te rodas jautājums – kādus ēdienus izvēlēties, lai maltīte būtu baudāma? Dzirkstošie vīni savu burbuļojošo struktūru iegūst īpašā raudzēšanas procesā, kas jau pēc savas būtības paredz, ka dzirkstošais vīns būs dzēriens ar paaugstinātu skābuma saturu. Tas nozīmē, ka nekļūdīsimies, ja Jaunā gada naktij izvēlēsimies sāļus ēdienus – piemēram kaut ko no jūras veltēm – ikrus vai kādu citu sāļu, bet samērā vieglas struktūras ēdienu. Savukārt, lai dzirkstošais vīns Jaungada naktī papildinātu desertu, varam izvēlēties kādu no saldajiem dzirkstošajiem vīniem, bet desertā ieplānot ēdienu ar saldskābām garšas niansēm, piemēram, ķiršu kūku, augļu salātus vai cidoniju krēmu,» turpina eksperti.

Ref:224.000.103.3230


Pievienot komentāru

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Latvijā bezdarba līmenis šī gada 3.ceturksnī bija 7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 3. ceturksnī bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,5 procentpunktiem.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši 65,911 miljonus eiro

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank komunikācijas daļas vadītājs Artūrs Eglītis.

AS PKL Flote no Rīgas brīvostas pārvaldes tiesā piedzen 1,35 miljonus eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis par pareizu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredz sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi par  Konkurences likuma pārkāpumu pret akciju sabiedrību PKL Flote. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem desmit dienu laikā, sākot ar 13.novembri, jāsamaksā PKL Flotei 1,35 miljoni eiro.

Bankā: Teju 54% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 48,6 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada, liecina SEB bankas informācija.

Deputāts Jansons: Datu aizsardzības regula «čekas ziņotājus» neaizsargās

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, uzsver Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Elektrum klientiem elektroenerģijas rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS Latvenergo zīmola Elektrum klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, apstiprināja Latvenergo projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Vācijas ekonomikā lejupslīde pirmoreiz kopš 2015.gada

Vācijas iekšzemes kopprodukts 2018.gada trešajā ceturksnī sarucis par 0,2%, kas Eiropas Savienības lielākajā tautsaimniecībā ir pirmā lejupslīde pēdējo vairāk nekā triju gadu laikā.

Īrija: Brexit sarunās panācām visu, ko vēlējāmies

Īrijas valdība ir pavēstījusi, ka Lielbritānijas izstāšanas līguma projektā ar ES, Dublina ir panākusi pieņemamu rezultātu visās prioritātēs, tostarp attiecībā uz sevišķi strīdīgo Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājumu.

Pabriks: Pašreiz manis virzīšana premjera amatam nav aktuāla

Pēc tam, kad Jānim Bordānam neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, 15.novembra rītā Latvijas Radio sacīja Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

EP: Moldovai strauji jāuzlabo situācija, Gruzijai jāturpina uzsāktais

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Gruzijas uzsāktās reformas, taču kritizē Moldovu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos.

Britu valdība akceptē Brexit vienošanās projektu, ES – gandarīta

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir saņēmusi savas valdības piekrišanu šonedēļ panāktajam vienošanās projektam par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas zonā vēl līdz 2020.gadam.

Prezidents partijām dod svētku laiku sarunu turpināšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns: JKP neatbalstīs Pabrika vadītu valdību, jo to neatbalsta KPV LV

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības Attīstībai/Par! biedru Arti Pabriku, KPV LV tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija, izriet no politiķu paustā Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.