bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

«Ko darīt, kad nav ko darīt?» un «Vai spoki eksistē?» – apkopoti Latvijā neparastākie meklējumi Google

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Google ir pārliecinoši populārākā un visvairāk lietotā meklētājprogramma ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā – šeit to izmanto 98% gadījumu, kad nepieciešams atrast internetā atbildi uz kādu jautājumu. Katrā no kategorijām tika atlasīti neparastākie meklējumi, kas vismaz reizi mēnesī tiek veikti meklētājprogrammā Google. Rezultāti ir visnotaļ interesanti; kā izrādās, piemēram, vidēji 60 personu ik mēnesi cenšas noskaidrot, kā apprecēt miljardieri, bet 40 cilvēkiem interesē, kā kļūt par vampīru, vēsta digitālā mārketinga aģentūra Infinitum.

Lai labāk izprastu Latvijas iedzīvotāju paradumus virtuālajā vidē, Infinitum veikusi pētījumu, kurā noskaidroti neparastākie meklējumi Google.

Pētījums tika veidots, izmantojot vairākus analītikas rīkus un veicot atslēgvārdu izpēti piecās dažādās kategorijās:

  • attiecības, ģimene un kopdzīve;
  • eksistenciālie jautājumi;
  • darbs un brīvais laiks;
  • labklājības uzlabošana;
  • ieradumu maiņa.

Katrā no kategorijām tika atlasīti neparastākie meklējumi, kas vismaz reizi mēnesī tiek veikti meklētājprogrammā Google. Rezultāti ir visnotaļ interesanti; kā izrādās, piemēram, vidēji 60 personu ik mēnesi cenšas noskaidrot, kā apprecēt miljardieri, bet 40 cilvēkiem interesē, kā kļūt par vampīru.

Pie neparastākajiem meklējumiem iespējams pieskaitīt arī tādus jautājumus kā «Kāpēc cilvēki strādā?» (desmit meklējumu), «Kā izsekot sievas telefonu?» (70 meklējumu), «Ko sliekas dara ziemā?» (desmit meklējumu) un «Kā laimēt loterijā?» (100 meklējumi).

Attiecības, ģimene un kopdzīve

Vidēji 70 meklējumus mēnesī savāc jautājumi «Ko vēlas sievietes?» un «Kā izsekot sievas telefonu?». 40 reižu Google tiek uzdots jautājums «Par ko runāt ar meiteni?», bet 20 vīriešu cenšas noskaidrot, kādi ir sievas pienākumi.

Taču arī daiļais dzimums neatpaliek – 40 sieviešu ik mēnesi vēlas saprast, kā uzvedas iemīlējies vīrietis, bet 30 sievietēm aktuāls ir jautājums «Kā panākt, lai vīrietis iemīlas?» un tikpat daudzām – «Kā likt vīrietim ilgoties?». Desmit sieviešu ik mēnesi savukārt nomoka situācija, kad vīrs grib šķirties. Un, protams, kā nu attiecībās bez seksa; tieši šī iemesla dēļ vidēji desmit sieviešu un tikpat daudz vīrieši ik mēnesi attiecīgi meklē, kāpēc sieviete vai vīrietis negrib mīlēties.

Eksistenciālie jautājumi

Ne mazāk svarīgi par attiecību līkločiem ir arī eksistenciālas dabas jautājumi. Katru mēnesi 100 cilvēku (visticamāk, gados jaunākie) grib uzzināt, kā rodas bērni. 60 cilvēkiem savukārt interesē, kas ir Zeme, bet vismaz 50 cilvēku cenšas noskaidrot par vienu no jaunākajām teorijām, meklētājā ierakstot frāzi «Zeme ir plakana». Protams, neiztikt bez jautājumiem, uz kuriem arī Google atbildēt ir visai grūti vai pat neiespējami, piemēram, «Kas ir Dievs?» (40 meklējumu), «Kā radās cilvēks?» (30 meklējumu) un «Vai spoki eksistē?» (20 meklējumu).

Salīdzinoši aktuāli ir arī jautājumi par dzīvajām radībām un dabu – 50 cilvēkiem interesē, ko ēd ezis, 30 – kāpēc mainās gadalaiki, bet desmit cilvēku ik mēnesi meklē, kāpēc izmira dinozauri, kāpēc eglēm nenobirst skujas, kāpēc mainās diena un nakts un ko kurmis vai sliekas dara ziemā.

Darbs un brīvais laiks

Protams – attiecības, ģimene un arī eksistenciāli jautājumi ir svarīga mūsu dzīves komponente, taču bez darba neiztikt. Kā jau zinām, daļa Latvijas iedzīvotāju dodas strādāt uz ārzemēm, un to iespējams secināt, arī analizējot Google meklējumus. 450 cilvēku katru mēnesi atver Google un tajā ieraksta frāzi «Darbs ārzemēs bez valodas zināšanām», bet vēl 350 cilvēku uzdod vispārīgāku jautājumu, proti, «Kur ir darbs?», savukārt 30 personu šim dzīves aspektam pieiet filozofiski, jautājot Google, kas ir darbs; desmit cilvēkiem savukārt interesē, kāpēc cilvēki strādā.

Taču pēc darba laiks atpūtai, un arī šis aspekts ir visai plaši pārstāvēts Google meklējumos. 350 cilvēkiem interesē, ko darīt brīvdienās, savukārt 150 personām brīvā laika ir tik daudz, ka nākas uzdot šādu jautājumu – «Ko darīt, kad nav ko darīt?», bet 20 cilvēku jautā – «Ko darīt, ja ir garlaicīgi?». Desmit cilvēkiem savukārt situācija laikam ir gluži pretēja, un tiek meklēta iespēja atpūsties jebkādiem līdzekļiem, pat ievadot Google meklētājā frāzi «Kā saslimt?». Taču, paturpinot atpūtas tēmu, iespējams secināt, ka nelielai daļai cilvēku brīvo laiku patīk pavadīt, vērojot putnus – uz to norāda meklējums «Putnu vērošana online», ko ik mēnesi veic desmit cilvēku.

Labklājības uzlabošana

Lai gan tieši darbs ļauj celt savu labklājību, tas nav no tiem vienkāršākajiem un ātrākajiem variantiem, tāpēc aktuāli ir arī alternatīvi veidi, kā kļūt turīgam. 100 cilvēui regulāri vēlas noskaidrot, kā laimēt loterijā, un tikpat daudz personu, sekojot jaunākajām finanšu vēsmām, cenšas saprast, kas ir Bitcoin. 80 cilvēkiem interesē, kā pelnīt internetā. 70 cilvēkiem savukārt vēl nav konkrētu ideju, tāpēc Google tiek ievadīta frāze «Kā kļūt bagātam?», bet 30 personu uzdod jautājumu «Kā nopelnīt miljonu?». 50 cilvēku naudas vārdā savukārt ir gatavi veikt arī nelegālas darbības (vai vismaz par šādu iespēju interesējas) – tik unikālu meklējumu ik mēnesi ir frāzei «Kā audzēt marihuānu?».

Ieradumu maiņa

Lai dzīve būtu izdevusies, reizēm nepieciešams atmest kādu nelāgu ieradumu vai mainīt savus ieradumus. Bet kā to darīt? Arī uz šāda tipa jautājumiem Google ir atbildes. Visbiežākais meklējums (350 reizes mēnesī) ir frāzei «Kā notievēt?», savukārt 150 cilvēku vēlas noskaidrot, kā noņemt lāstu. 60 personu savukārt grib tikt galā ar smēķēšanu, attiecīgi meklējot atbildes uz jautājumiem «Kā viegli atmest smēķēšanu?» un «Kā atmest smēķēšanu uz visiem laikiem?». Aktuāls ir arī jautājums par to, kā atmest dzeršanu – to ik mēnesi Google meklētājā ieraksta aptuveni 40 cilvēku.

Kā norāda Infinitum izpilddirektors Andis Stafeckis, šāds pētījums ir noderīgs vairāku iemeslu dēļ: «Protams, ir interesanti noskaidrot, kādi bijuši paši neparastākie un amizantākie meklējumi Google, taču šie dati patiesībā ir ar pievienoto vērtību, jo ar to palīdzību iespējams noteikt arī sabiedrībā valdošās tendences; saprast, kas cilvēkiem šobrīd ir aktuāli. Tas atspoguļojas arī mūsu pētījumā – piemēram, 450 cilvēkiem aktuāls bijis jautājums par darbu ārzemēs bez valodu zināšanām, bet vismaz 100 cilvēku ik mēnesi cenšas iegūt papildu informāciju par Bitcoin – tas tikai apstiprina, ka šobrīd globāli karstie temati cilvēkus interesē arī Latvijā.»

Šāda informācija ir ļoti noderīga arī digitālajā mārketingā, it īpaši satura veidošanā, jo «radot saturu mājaslapām, blogiem un citām platformām, ir svarīgi iedziļināties un saprast, kādu informāciju un preces cilvēki vēlas iegūt. «Ja mēs to zinām un ņemam vērā, radītais saturs ir ar pievienoto vērtību, un ieguvēji no tā ir visi – gan mūsu klienti, gan cilvēki, kuri patērē mūsu klientu preces vai pakalpojumus, kā arī mūsu radīto saturu», stāsta Stafeckis.


Pievienot komentāru

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.