Kā VBP (ne)atbalstīja Covid-19 ierobežojumu dēļ jau tā smagi skartu uzņēmumu

Valdības solījumi par atbalstu Covid-19 pandēmijas ietekmē cietušajiem uzņēmējiem pēdējā pusotra gada laikā biruši kā no pilnības raga, taču, kad uzņēmums vēlas saņemt ar Ministru kabineta noteikumiem reglamentēto nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, sākas birokrātiska ekvilibristika un atbalsts tiek atteikts. Tieši šādā situācijā nonāca AS Ventspils Tirdzniecības osta brīdī, kad lūdza Ventspils Brīvostas pārvaldei sniegt valsts solīto nomas maksas atlaidi atbilstoši uzņēmuma saimnieciskās darbības procentuālajam samazinājumam, vēsta reģionālais medijs Ventspilnieks.lv.

Pagājušā gada vasarā Ekonomikas ministrija ziņoja, ka ekonomiskās situācijas stabilizēšanai Covid-19 krīzes laikā un pēc tās uzņēmēju atbalstam izstrādāta virkne valsts atbalsta programmu, sākot no dīkstāves pabalstiem darbiniekiem un nodokļu brīvdienām līdz investīcijām apgrozāmajiem līdzekļiem un jaunu produktu izstrādei.

Malā nepalika arī Finanšu ministrija, 2020.gada septembrī paziņojot par termiņu pagarināšanu lielākajai daļai atbalsta pasākumu, tai skaitā arī publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas atbalsta instrumenta piemērošanai. Arī Ministru kabinets, vismaz vārdos labi izprotot uzņēmējiem krīzes dēļ radušās grūtības, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, izdeva MK noteikumus Nr.453, kuri cita starpā nosaka, ka «publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas iznomātājs, pamatojoties uz nomnieka iesniegumu, uz noteiktu laika periodu, bet ne ilgāk kā līdz 2021.gada 30.jūnijam vienpusēji, neveicot grozījumus nomas līgumā (..) piemēro nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu».

Jāatzīmē, ka šāda pat norma ietverta arī MK noteikumos Nr.180, kuri izdoti tā saucamā «pirmā Covid-19 likuma» ietvaros. Protams, nomniekam jāatbilst noteiktiem kritērijiem – nedrīkst būt nodokļu parādi, neizpildītas līgumsaistības par nomas maksu un citiem saistītajiem maksājumiem, tas nedrīkst atbilst juridiskas personas maksātnespējas pazīmēm, tas nav ārzonā reģistrēta juridiska persona un pēc stāvokļa uz 2021.gada 31.maiju nav saņēmis glābšanas atbalstu.

Kā atzīmē Ventspilnieks.lv, teorētiski viss ir skaidrs – ja uzņēmējs ir godprātīgi veicis savus pienākumus pret valsti, tad valsts un tās kapitālsabiedrības, arī brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas, sniedz palīdzīgu roku uzņēmējiem globālās krīzes radītajos apstākļos. VTO visiem šiem kritērijiem atbilst, taču VBP sniegt atbalstu negrasās. Kāpēc?

Kas notiek ar ogļu patēriņu pasaulē?

VBP, skaidrojot savu atteikumu piemērot VTO nomas maksas atlaides Covid-19 ietekmē radušos zaudējumu dēļ, norāda, ka saskaņā ar Globālo enerģētikas pārskatu pieprasījums pēc oglēm pasaulē krities par 8%, bet atbilstoši Pasaules ekonomikas foruma datiem – vien par 5%. Pilnīgi iespējams, ka globālajā kontekstā tā arī ir, taču attiecībā uz Latviju vērojama pilnīgi cita aina, un to apstiprina arī Centrālās statistikas pārvaldes dati, kuri liecina, ka pērn Latvijas ostās bija zemākais kravu apgrozījums kopš 1995.gada.

Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 23,7 milj. tonnu, par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš, Ventspils ostā – 12,9 milj. tonnu jeb par 36,9% mazāk, bet Liepājas ostā – 6,6 milj. tonnu jeb par 10% mazāk.

Samazinājās visu svarīgāko nosūtāmo kravu apjomi, taču būtiskākais bija ogļu iekraušanas kuģos apjoma kritums par 13,4 milj. tonnu jeb 79,6%. Tātad Latvijā ogļu kravu kritums bijis teju 80 procenti, un diezin vai mūsu ostās strādājošajiem komersantiem kļuva vieglāk, klausoties par Globālajā enerģētikas pārskatā minētajiem 8%!

Pēdējos gados Krievija aktīvi īsteno politiku savu ogļu kravu samazināšanai caur Baltijas valstīm un Covid-19 krīze jau tā slikto situāciju padarīja katastrofālu. Tirgus konjunktūras izmaiņas Covid-19 krīzes ietekmē izraisīja būtisku ogļu eksporta plūsmas no Krievijas uz Eiropas Savienības valstīm samazināšanos. Covid-19 ierobežošanai noteiktie pasākumi dramatiski ierobežoja elektroenerģijas izmantošanu rūpnieciskajā ražošanā, jo neskaitāmi uzņēmumi atradās dīkstāvē, kā rezultātā ogļu patēriņš pasaulē ievērojami samazinājās. Rezultātā piespiedu dīkstāvē nācās atrasties arī uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar akmeņogļu transportēšanu un pārkraušanu.

Kā 2020.gada nogalē izteicās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks: «Latvijas ekonomikā ir strukturāli vājas vietas – pirmais ir tranzīta stāsts, kur dzelzceļa kravu apjomi kritās ievērojami (..).» Bet kravas, kā zināms, pašas uz ostu neatnāk, tās tiek atvestas pa dzelzceļu…

Latvijas dzelzceļš par atbalsta trūkumu nesūdzas

Pēc VBP loģikas, kura ievāc informāciju par ogļu tirgu pasaulē, bet ostas teritorijā strādājošajiem uzņēmējiem palīdzēt (lai arī to nosaka valsts normatīvais regulējums) nevēlas, atbalsts nepienāktos arī VAS Latvijas dzelzceļš (LDz). Tomēr šis uzņēmums ir saņēmis ievērojamu valsts atbalstu. Kāpēc?

LDz situāciju gada pārskatā par 2020.gadu skaidro šādi: «Situācijai globālajā tirgū, kas bija izveidojusies, samazinoties pieprasījumam pēc ogļu un naftas produktiem, sekām, ko radīja dažādi starptautiskā līmeņa politiskie lēmumi ar ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem, 2020. gadā pievienojās arī Covid-19 pandēmijas radītie izaicinājumi. [..] Globālās ekonomiskās aktivitātes tempu palēnināšanās nozīmēja ražošanas procesu apturēšanu vai arī saglabāšanu minimālos apjomos, un tā rezultātā arī sarūk pieprasījums pēc kravu pārvadājumu veikšanas.»

LDz vērsās pēc palīdzības pie valsts, un to arī saņēma, turklāt pat taupīgais finanšu ministrs Jānis Reirs nepieprasīja pierādīt, kā konkrēti globālā pandēmija ietekmējusi kravu plūsmas lejupslīdi.

Pērnā gada jūlijā, balstoties uz Covid-19 ierobežošanas rezultātā radītajām ilgtermiņa ekonomikas lejupslīdes tendencēm kaimiņvalstīs, valdība lēma par LDz pamatkapitāla palielināšanu 32,42 miljonu eiro apmērā, uzņēmuma izdevumu kompensēšanu par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu infrastruktūras izmantošanu 14,22 miljonu eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 miljonu eiro apmērā, norāda Ventspilnieks.lv.

Ventspils ostā atbalsta vietā – «soda naudas»

Covid-19 krīzes ietekmē arī VTO piedzīvoja dramatisku saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu un, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu un jau minētajiem MK noteikumiem Nr.453, lūdza Ventspils Brīvostas pārvaldi piemērot nomas maksas samazinājumu atbilstoši uzņēmuma saimnieciskās darbības procentuālajam samazinājumam.

Nevar teikt, ka VBP nereaģēja – tā reaģēja, turklāt visai vētraini. Proti, sāka meklēt visus iespējamos iemeslus, lai nomas maksu nesamazinātu, un nonāca pie secinājuma, ka attiecībā uz VTO Covid-19 ietekme nav bijusi nekāda lielā un uzņēmumam nekāds atbalsts nomas maksas samazinājuma veidā nepienākas. Jāpiebilst, ka iepriekš VBP uzņēmumam jau atteica atbalsta piešķiršanu nomas maksas samazinājumam par periodu no 2020.gada 12.marta līdz 2020.gada 31.oktobrim, un par to ir ierosināta administratīva lieta, kurā gan lēmums vēl nav pieņemts.

Šobrīd izveidojusies dīvaina situācija. VBP, uzskatot, ka VTO globālās pandēmijas ietekme nav skārusi tik smagi, kā norāda pats uzņēmums, atbalstu sniegt atsakās, toties nekavējas piestādīt rēķinu ar «soda naudām» par kavētiem maksājumiem periodā no 2020.gada decembra līdz 2021.gada maijam. Tāpat, cenšoties iekasēt «soda naudas», VBP neņem vērā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 14.pantu, kurš paredz, ka «valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas līdz 2021.gada 30.jūnijam nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus, ja samaksa tiek kavēta.»

Tā vietā VBP uzņēmumam piedraud – ja VTO soda naudas nesamaksās, tad VBP var arī pieņemt lēmumu par nomas līgumu izbeigšanu ar VTO bez iepriekšēja brīdinājuma un bez tiesas sprieduma.

Nudien interesanta palīdzība Covid-19 krīzes dēļ jau tā cietušam uzņēmumam! Un vēl – kamēr Latvijas amatpersonas pieprasa ar neskaitāmiem papīriem pierādīt, ka uzņēmēja saimnieciskā darbība tiešām cietusi globālās pandēmijas ierobežojošo apstākļu dēļ, Eiropas Savienības Padome pieņēma un Eiropas Parlaments pērnvasar apstiprināja kādu interesantu ar ostām saistītu grozījumu regulā 2017/352. Taarī teikts: «Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojuma seku smagumu, ir lietderīgi ļaut kompetentai iestādei lemt atcelt, apturēt, samazināt vai atlikt ostas infrastruktūras lietošanas maksu maksājumus par laikposmu no 2020. gada 1. marta līdz 2020. gada 31. oktobrim.»

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas