bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 18.08.2019 | Vārda dienas: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene

Kad «dedz» pat piebremzējot. Kā atpazīt izdegšanas sindromu un ko darīt lietas labā?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Par izdegšanas sindromu ir dzirdējis gandrīz ikviens no mums, tomēr tad, kad šī problēma skar mūs pašus, reti laicīgi spējam pamanīt tās pirmās pazīmes un atbilstoši rīkoties, lai problēma nepastiprinātos. Kā atpazīt izdegšanas sindromu, kādēļ tas rodas un ko varam darīt, lai no tā izvairītos vai to novērstu? Padomos dalās psihoterapeits Andris Veselovskis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kas ir izdegšanas sindroms un kas to izraisa?

Psihoterapeits Veselovskis skaidro – izdegšanas sindroms rodas no ilgstoša pārmērīga stresa darba vietā, ja šis stress netiek veiksmīgi pārvarēts. Ilgstoši darot kādu darbu un pakāpeniski palielinot slodzi, parasti darba efektivitāte aug līdz maksimālajam punktam. Taču, turpinot kāpināt darba slodzi arī pēc tam, efektivitāte sāk kristies līdz galīgam izsīkumam.

Izdegšanas gadījumā slodzi rada stress, t.i., ilgstoša satraukta domāšana. Cilvēks laicīgi nespēj apstāties – pārstāt satraukties un domāt par noteiktu darba problēmu vai darbu kopumā. Tā šis satraukums pēc darba var turpināties visu nakti, radot bezmiegu. Rezultātā no rīta cilvēks ir vēl vairāk noguris nekā vakarā, ejot gulēt – viņš «izdeg». Ilgstoši pārmocītās smadzenes atsakās strādāt, protestē un slēdzas ārā.

Izdegšanu rada gan pārmērīgs darba apjoms, gan pārmērīgs stresa līmenis, kas rodas cilvēka prātā. Turklāt jāņem vērā, ka viens un tas pats darbs dažādus cilvēkus var ietekmēt pavisam atšķirīgi. Viens cilvēks var justies ieinteresēts, uzlādēts un gandarīts par paveikto, savukārt cits – justies pārstresojies un izdedzis, skaidro speciālists.

Faktori, kas satrauc cilvēkus, ir ļoti dažādi – viss atkarīgs no tā, kā cilvēks uztver notiekošo. Piemēram, viens ārsts jutīsies lepns, ka ir varējis palīdzēt pacientiem, un vakarā spēs atpūsties, tikmēr otrs vakarā pārcilās galvā paveikto un domās, ko būtu varējis izdarīt labāk, atradīs iespējamās nepilnības paveiktajā, sāks sevi strostēt, nevarēs aizmigt, pārdzīvos, ka nevar aizmigt un no rīta atkal būs neizgulējies, neizdarīs perfekti savu darbu, un tā tas turpinās, līdz cilvēks «izdegs», skaidro Veselovskis.

Izdegšanas sindromam raksturīgi:

1. enerģijas izsīkums;

2. emocionāla atsvešināšanās no darba, intereses zudums, negatīvisms vai cinisms saistībā ar darbu;

3. pazeminās profesionālā efektivitāte, bieži ir bezmiegs, viegla aizkaitināmība, galvassāpes.

Ko darīt, ja pamani sevī izdegšanas pazīmes?

Pirmais, kas jādara, pamanot sevī izdegšanas pazīmes, ir jāsamazina darba slodze, jāatpūšas un jāizguļas, kā arī jāmācās mierīgāk uztvert darāmo darbu, uzsver Veselovskis. Var palīdzēt arī atvaļinājums, sarunas ar kolēģiem, draugiem un ģimeni. Bieži vien kolēģi un tuvinieki var palīdzēt atrast mehānismus, kā pārvarēt darba stresu. Tāpat tikt galā ar stresu palīdz meditācija un apzinātība.

Tomēr, ja minētie līdzekļi nav pietiekami, jāvēršas pēc palīdzības pie psihoterapeita, lai mācītos tikt galā ar stresu, izprastu savu iekšējo pasauli un iemācītos to pārvaldīt.

Savukārt, ja pamanāt izdegšanas pazīmes savos tuviniekos, tas, kā varat līdzēt, ir būt blakus un mudināt atpūsties, palīdzēt apstāties, mazināt vainas sajūtu un perfekcionismu. Nekādā gadījumā nepārmest un nekritizēt, bet mīlēt un pieņemt, atgādinā Veselovskis.

Galvenie izdegšanas sindroma cēloņi:

1. ilgstoša pārslodze;

2. darbs emocionāli grūtos apstākļos;

3. pārmērīga trauksmainība, pārapzinība, paaugstināta pienākuma un vainas apziņa, perfekcionisms;

4. nespēja pārvaldīt savu emocionālo pasauli, satraukums, vainas sajūta, bailes, kas pieaug un «izdedzina» līdz izsīkumam.

Izplatīta problēma Latvijā

Ārsts Veselovskis atzīst – Latvijā izdegšana ir ļoti izplatīta. Šobrīd sabiedrībā pirmajā vietā bieži vien ir sasniegumi un veselība nav prioritāte. Parasti cilvēki «skrien tik ilgi, kamēr krīt», cenšoties strādāt vairāk un vairāk, līdz saslimst vai izdeg emocionāli. Tas, protams, nav pareizi – cilvēkiem un veselībai, nevis dzīšanās pēc arvien lielākiem sasniegumiem, būtu jākļūst par prioritāti. Darbam būtu jābūt līdzeklim cilvēka dzīves uzlabošanai. Taču bieži vien cilvēks kļūst par darba vergu. Patērētāju sabiedrība un panākumu kults ekspluatē un sadedzina cilvēku, un veicina to, ka darbs un dzīšanās pēc panākumiem kļūst par ļoti toksisku atkarību.

Padomi izdegšanas sindroma profilaksei un novēršanai

1. Jāievēro mērenība visās dzīves jomās.

2. Jāsabalansē aktivitātes – laiks darbam, laiks ģimenei, laiks draugiem, laiks hobijiem.

3. Jāpieņem, ka nav jābūt perfektam.

4. Jāseko savai pašsajūtai. Jābūt pozitīvai bilancei – jāseko līdzi, lai darbs vairāk mums sniedz nekā patērē mūs.

5. Ja parādās izdegšanas simptomi, ir jāapstājas. Izplatīta kļūda ir tā, ka bieži vien, sajūtoties slikti, cilvēki sāk censties vēl vairāk, līdz izdeg.

6. Jāatpūšas un jāsamazina slodze.

7. Vajadzības gadījumā jāvēršas pēc palīdzības pie psihoterapeita.

Farmaceita padoms

Farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver, ka izdegšanas un izsīkuma stāvokļa sākums var būt gan pakāpenisks, gan arī pēkšņs. To var veicināt virkne dažādu faktoru, tādu kā zema pašapziņa, darbaholisms, personības neelastīgums, kategoriskums, autoritārisms, iekšēja nepieciešamība pēc sacensības, izteikta nepacietība, agresivitāte, bezspēcības izjūta, plašs un pārlieku liels darba apjoms, atbalsta trūkums, bailes piedzīvot neveiksmi, izolācija.

Cilvēkiem ar izdegšanas sindromu ir raksturīgi uzņemties vairāk pienākumu, nekā spēj paveikt. Cilvēks strādā arvien vairāk, bet spēj padarīt mazāk, strādā lēnāk.

Tāpat par to var liecināt pieaugoša vēlme sociāli izolēties, attiecības ar apkārtējiem kļūst nepatīkamas un konfliktējošas. Parādās izteikts nogurums un nespēks, kā arī biežas saaukstēšanās slimības un galvassāpes. Rodas miega traucējumi, kas ietekmē noskaņojumu, kā arī psihosomatiskas slimības.

Kā uzsver farmaceite, lai sevi neizdedzinātu, ir četras svarīgas pamatlietas – atpūta, hobiji, atbalsts (no apkārtējiem vai speciālista) un darbs ar sevi.

Ja sajūtat sevī izdegšanas sindroma pazīmes, ieteicams apmeklēt speciālistu – ģimenes ārstu, neirologu, psihiatru vai psihoterapeitu. Ir jāsakārto savs dzīves ritms. Tāpat palīdzēt var dabīgo adaptogēnu – žeņšeņa, eleiterokoka vai zeltsaknes ekstrakta uztura bagātinātāju īslaicīga lietošana (līdz 14 dienām).


Pievienot komentāru

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->