bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 06.12.2019 | Vārda dienas: Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks

Kad «dedz» pat piebremzējot. Kā atpazīt izdegšanas sindromu un ko darīt lietas labā?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Par izdegšanas sindromu ir dzirdējis gandrīz ikviens no mums, tomēr tad, kad šī problēma skar mūs pašus, reti laicīgi spējam pamanīt tās pirmās pazīmes un atbilstoši rīkoties, lai problēma nepastiprinātos. Kā atpazīt izdegšanas sindromu, kādēļ tas rodas un ko varam darīt, lai no tā izvairītos vai to novērstu? Padomos dalās psihoterapeits Andris Veselovskis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kas ir izdegšanas sindroms un kas to izraisa?

Psihoterapeits Veselovskis skaidro – izdegšanas sindroms rodas no ilgstoša pārmērīga stresa darba vietā, ja šis stress netiek veiksmīgi pārvarēts. Ilgstoši darot kādu darbu un pakāpeniski palielinot slodzi, parasti darba efektivitāte aug līdz maksimālajam punktam. Taču, turpinot kāpināt darba slodzi arī pēc tam, efektivitāte sāk kristies līdz galīgam izsīkumam.

Izdegšanas gadījumā slodzi rada stress, t.i., ilgstoša satraukta domāšana. Cilvēks laicīgi nespēj apstāties – pārstāt satraukties un domāt par noteiktu darba problēmu vai darbu kopumā. Tā šis satraukums pēc darba var turpināties visu nakti, radot bezmiegu. Rezultātā no rīta cilvēks ir vēl vairāk noguris nekā vakarā, ejot gulēt – viņš «izdeg». Ilgstoši pārmocītās smadzenes atsakās strādāt, protestē un slēdzas ārā.

Izdegšanu rada gan pārmērīgs darba apjoms, gan pārmērīgs stresa līmenis, kas rodas cilvēka prātā. Turklāt jāņem vērā, ka viens un tas pats darbs dažādus cilvēkus var ietekmēt pavisam atšķirīgi. Viens cilvēks var justies ieinteresēts, uzlādēts un gandarīts par paveikto, savukārt cits – justies pārstresojies un izdedzis, skaidro speciālists.

Faktori, kas satrauc cilvēkus, ir ļoti dažādi – viss atkarīgs no tā, kā cilvēks uztver notiekošo. Piemēram, viens ārsts jutīsies lepns, ka ir varējis palīdzēt pacientiem, un vakarā spēs atpūsties, tikmēr otrs vakarā pārcilās galvā paveikto un domās, ko būtu varējis izdarīt labāk, atradīs iespējamās nepilnības paveiktajā, sāks sevi strostēt, nevarēs aizmigt, pārdzīvos, ka nevar aizmigt un no rīta atkal būs neizgulējies, neizdarīs perfekti savu darbu, un tā tas turpinās, līdz cilvēks «izdegs», skaidro Veselovskis.

Izdegšanas sindromam raksturīgi:

1. enerģijas izsīkums;

2. emocionāla atsvešināšanās no darba, intereses zudums, negatīvisms vai cinisms saistībā ar darbu;

3. pazeminās profesionālā efektivitāte, bieži ir bezmiegs, viegla aizkaitināmība, galvassāpes.

Ko darīt, ja pamani sevī izdegšanas pazīmes?

Pirmais, kas jādara, pamanot sevī izdegšanas pazīmes, ir jāsamazina darba slodze, jāatpūšas un jāizguļas, kā arī jāmācās mierīgāk uztvert darāmo darbu, uzsver Veselovskis. Var palīdzēt arī atvaļinājums, sarunas ar kolēģiem, draugiem un ģimeni. Bieži vien kolēģi un tuvinieki var palīdzēt atrast mehānismus, kā pārvarēt darba stresu. Tāpat tikt galā ar stresu palīdz meditācija un apzinātība.

Tomēr, ja minētie līdzekļi nav pietiekami, jāvēršas pēc palīdzības pie psihoterapeita, lai mācītos tikt galā ar stresu, izprastu savu iekšējo pasauli un iemācītos to pārvaldīt.

Savukārt, ja pamanāt izdegšanas pazīmes savos tuviniekos, tas, kā varat līdzēt, ir būt blakus un mudināt atpūsties, palīdzēt apstāties, mazināt vainas sajūtu un perfekcionismu. Nekādā gadījumā nepārmest un nekritizēt, bet mīlēt un pieņemt, atgādinā Veselovskis.

Galvenie izdegšanas sindroma cēloņi:

1. ilgstoša pārslodze;

2. darbs emocionāli grūtos apstākļos;

3. pārmērīga trauksmainība, pārapzinība, paaugstināta pienākuma un vainas apziņa, perfekcionisms;

4. nespēja pārvaldīt savu emocionālo pasauli, satraukums, vainas sajūta, bailes, kas pieaug un «izdedzina» līdz izsīkumam.

Izplatīta problēma Latvijā

Ārsts Veselovskis atzīst – Latvijā izdegšana ir ļoti izplatīta. Šobrīd sabiedrībā pirmajā vietā bieži vien ir sasniegumi un veselība nav prioritāte. Parasti cilvēki «skrien tik ilgi, kamēr krīt», cenšoties strādāt vairāk un vairāk, līdz saslimst vai izdeg emocionāli. Tas, protams, nav pareizi – cilvēkiem un veselībai, nevis dzīšanās pēc arvien lielākiem sasniegumiem, būtu jākļūst par prioritāti. Darbam būtu jābūt līdzeklim cilvēka dzīves uzlabošanai. Taču bieži vien cilvēks kļūst par darba vergu. Patērētāju sabiedrība un panākumu kults ekspluatē un sadedzina cilvēku, un veicina to, ka darbs un dzīšanās pēc panākumiem kļūst par ļoti toksisku atkarību.

Padomi izdegšanas sindroma profilaksei un novēršanai

1. Jāievēro mērenība visās dzīves jomās.

2. Jāsabalansē aktivitātes – laiks darbam, laiks ģimenei, laiks draugiem, laiks hobijiem.

3. Jāpieņem, ka nav jābūt perfektam.

4. Jāseko savai pašsajūtai. Jābūt pozitīvai bilancei – jāseko līdzi, lai darbs vairāk mums sniedz nekā patērē mūs.

5. Ja parādās izdegšanas simptomi, ir jāapstājas. Izplatīta kļūda ir tā, ka bieži vien, sajūtoties slikti, cilvēki sāk censties vēl vairāk, līdz izdeg.

6. Jāatpūšas un jāsamazina slodze.

7. Vajadzības gadījumā jāvēršas pēc palīdzības pie psihoterapeita.

Farmaceita padoms

Farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver, ka izdegšanas un izsīkuma stāvokļa sākums var būt gan pakāpenisks, gan arī pēkšņs. To var veicināt virkne dažādu faktoru, tādu kā zema pašapziņa, darbaholisms, personības neelastīgums, kategoriskums, autoritārisms, iekšēja nepieciešamība pēc sacensības, izteikta nepacietība, agresivitāte, bezspēcības izjūta, plašs un pārlieku liels darba apjoms, atbalsta trūkums, bailes piedzīvot neveiksmi, izolācija.

Cilvēkiem ar izdegšanas sindromu ir raksturīgi uzņemties vairāk pienākumu, nekā spēj paveikt. Cilvēks strādā arvien vairāk, bet spēj padarīt mazāk, strādā lēnāk.

Tāpat par to var liecināt pieaugoša vēlme sociāli izolēties, attiecības ar apkārtējiem kļūst nepatīkamas un konfliktējošas. Parādās izteikts nogurums un nespēks, kā arī biežas saaukstēšanās slimības un galvassāpes. Rodas miega traucējumi, kas ietekmē noskaņojumu, kā arī psihosomatiskas slimības.

Kā uzsver farmaceite, lai sevi neizdedzinātu, ir četras svarīgas pamatlietas – atpūta, hobiji, atbalsts (no apkārtējiem vai speciālista) un darbs ar sevi.

Ja sajūtat sevī izdegšanas sindroma pazīmes, ieteicams apmeklēt speciālistu – ģimenes ārstu, neirologu, psihiatru vai psihoterapeitu. Ir jāsakārto savs dzīves ritms. Tāpat palīdzēt var dabīgo adaptogēnu – žeņšeņa, eleiterokoka vai zeltsaknes ekstrakta uztura bagātinātāju īslaicīga lietošana (līdz 14 dienām).


Pievienot komentāru

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!