bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 08.04.2020 | Vārda dienas: Dana, Dans, Danute, Edgars
LatviaLatvija

Kad studenti «pazūd» darba tirgū un neatgriežas. Saruna ar RISEBA rektori

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

RISEBA rektore Irina Senņikova

Vēlme ātrāk kļūt patstāvīgiem un pelnīt pašiem savu naudu studentiem nereti izkonkurē vēlmi mācīties, sarunā ar BNN pauž Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA rektore Irina Senņikova, runājot par nepabeigtu mācību problēmu Latvijā.

Septembra sākumā publicētais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums Education at a Glance liecina, ka savlaicīgi bakalaura studijas Latvijā pabeidz aptuveni puse studentu – 48%.

Arī RISEBA nākas saskarties ar to, ka daudzi iestājas, taču ar laiku «atbirst». Piemēram, 2017./2018. mācību gadā atbirums bija 27%. Gadu vēlāk – 13,7%

Pazudušais students un darba roku trūkums

Senņikova atbiruma iemeslus meklē darba tirgū. Pašlaik Latvijā bezdarbs samazinās, un Rīgā sasniegta teju pilna nodarbinātība. Jaunieši vēlas ātrāk iegūt neatkarību no vecākiem un pelnīt paši, savukārt uzņēmēji meklē darba spēku un piedāvā iespējas.

Varbūt jaunietim tajā brīdī mācības nav prioritāte un viņš nedomā par izglītības vērtību ilgtermiņā, līdz ar to mācības nonāk otrajā plānā, secina Senņikova.

RISEBA cenšas šo jautājumu risināt ar individuālu pieeju un uzturot saikni starp augstskolu un studentu, ja tas paņēmis pauzi mācībās. Nereti rodas situācija, ka, paņemot akadēmisko atvaļinājumu, students tā arī vairs neatgriežas pie iesāktajām mācībām.

Runājot par sekām mācību pārtraukšanai, Senņikova brīdina – ja nav iegūta izglītība, var pienākt brīdis, ka tās trūkums būs par lielu šķērsli, lai karjerā virzītos tālāk.

Senņikova uzsver, ka šādos brīžos svarīgi, ka ir cilvēks, ar kuru parunāties un kurš izskaidro, ka iegūtā izglītība nākotnē var atmaksāties. Kaut vai mainīt studiju formu – teiksim, pāriet uz neklātienes studijām.

Viņa atminas gadījumu, kad augstskolas pasniedzēja savā Facebook lapā ierakstījusi: «Pazudis cilvēks! Pazudis students! Neraksta bakalaura darbu! Palīdziet man viņu atrast!» No vienas puses uz to var skatīties kā uz joku, tomēr vienlaikus tas liecina par to, ka augstskolā ir kāds, kurš par studentu domā un rūpējas, stāsta Senņikova. Situācijas ir dažādas, un ne vienmēr var vērsties pie vecākiem. Tad var noderēt augstskolā meklējamais atbalsts.

«Ir jāpalīdz studentiem spēt nodefinēt savas prioritātes – ka šo trīs gadu laikā mana prioritāte ir studijas,» tā Seņnikova.

Ko darīt valstij?

Runājot par to, kā valsts var iesaistīties, lai mudinātu studentus pabeigt mācības, Senņikova atsaucas uz Somijas piemēru. Somijā augstākā izglītība ir bez maksas, tomēr studentam jāiekļaujas konkrētā laika posmā. Ja tas neizdodas – ir jāmaksā.

Arī darba tirgus var nākt palīgā. RISEBA atzīst, ka arī uzņēmēji sāk apzināties – ilgtermiņā ir labāk, ja jaunais profesionālis tomēr pilnībā pabeidz studijas, nevis jau pēc pirmā kursa sāk aktīvi strādāt un pamet mācības. Piemēram, viens no augstskolas sadarbības partneriem Accenture Latvia piedāvā studentiem iespējas strādāt pie viņiem pusslodzē, lai jaunie speciālisti varētu mācības apvienot ar darbu.

Taču Izglītības un zinātnes ministrijā izskanējušo ideju, ka jāceļ augstskolu uzņemšanas prasības, Senņikova neatbalsta. Pirmkārt, viņa neatminas nevienu pētījumu, kas šādai pieejai runātu par labu. Otrkārt, cilvēkam, studējot augstskolā, jau ir cita motivācija, nekā sēžot skolas solā. Tāds, kurš skolā mācījies viduvējā līmenī, sākot studēt, iespējams, labi apzinās savu mērķus un centīgi strādā, lai tos sasniegtu.


Pievienot komentāru

  1. dfghdj teica:

    Tā kā pati studēju varu pateikt tikai vienu mūsu austskolās ir pārāk daudz teorijas nevis praktikas pieredze. Daudzi samācās teoriju, bet pielitojumu nezina vai pat neizprot, diemžēl!

    • Michels teica:

      Prakse tiek iegūta strādājot pēc augstskolas. Augstskolai ir jāiedod plašas zināšanas un jāiemāca analizēt, lai tas kurš būtu pabeidzis augstskolu būtu spējīgs uz problēmām darba vidē jau skatīties no vairākiem aspektiem, nekā tas kuršs sācis darbu pēc vidusskolas. Praktiski iemācīties konkrētu amatu var speciālos kursos, kuri nav jāapgūst visiem studentiem.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!