Kāda situācija ir nekustamā īpašuma tirgum Latvijā?

Saistībā ar nekustamo īpašumu nozari, eksporta uzņēmumi ir svarīgi gan kā tiešie klienti, gan kā naudas «piegādātāji» ekonomikai, tālāk jau radot maksātspējīgu vietējā tirgus uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījumu, secina DNB bankas eksperts Pēteris Strautiņš.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā? norisinājās diskusijas par nekustamā īpašuma nozari Latvijā: nodokļu politiku, attīstības ietekmējošajiem faktori un prognozēm par turpmāko izaugsmi.

Konferencē arī ekonomists Strautiņš sniedzis ieskatu makroekonomiskajos rādītājos, kā arī minējis vairākus svarīgus faktorus, kas ietekmē nekustamo īpašumu nozares attīstību. «Tāpat kā gandrīz jebkurā sarunā par Latvijas ekonomikas ilglaicīgajām tendencēm, stāsts sākas ar eksportu. Saistībā tieši ar nekustamo īpašumu nozari, eksporta uzņēmumi ir svarīgi gan kā tiešie klienti, gan kā naudas «piegādātāji» ekonomikai, tālāk jau radot maksātspējīgu vietējā tirgus uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījumu,» viņš secina.

DNB bankas eksperts skaidro, ka eksportam ir nepieciešama lielāka nekustamo īpašumu nozares aktivitāte. «Runājot par Rīgu un tās tuvāko apkārtni, ar kuru neapšaubāmi ir saistīta krietni vairāk nekā puse sagaidāmo ieguldījumu nekustamajos īpašumos, jo īpaši svarīga un arī sāpīga tēma ir lielu un kvalitatīvu biroja telpu pieejamība. Rīgas ekonomikas galvenais dzinējs šobrīd ir pakalpojumu eksports, kas nav tranzīts. Šo pakalpojumu pieaugums kopš 2011.gada vidēji bijis 8% gadā, absolūtajos skaitļos pērn augot par 300 miljoniem eiro. Šie pakalpojumi ir tūrisms, kā arī vairākas nozares, kurām ir nepieciešamas lielas biroju platības — biznesa ārpakalpojumi, programmēšana un citi,» par pakalpojumiem komentē Strautiņš.

Jāatzīmē, ka līdzās tiešajai eksporta ietekmei uz nekustamā īpašuma tirgus norisēm, Strautiņš uzsver arī kreditēšanas ciklu, kas pamazām virzās no sarukuma uz pieauguma fāzi. «Ja pieaugums būs ilgstošs un mērens, tad šis process būs veselīgs dažādu nozaru attīstībai. Tas veidos pieprasījumu celtniecībai, apstrādes rūpniecībai, finanšu nozarei, starpniekiem, juridisko pakalpojumu sniedzējiem.»

«Nekustamā īpašuma nodokļu sistēma ir būtiski jāuzlabo, lai nodoklis kļūtu prognozējamāks,» norāda nekustamo īpašumu pārvaldīšanas fonda Eften vadītājs Viktors Savins.

Akcentējot arī esošos riskus, kas ietekmē gan attīstītājus, gan arī netiešā veidā citus biznesus. «Ar esošo nekustamā īpašuma nodokli šobrīd notiek neprognozējamas lietas, kā piemēram, īpašuma pārkvalifikācija, kā rezultāta nodokļa likme iet strauji uz augšu.

New Century Holdings pārstāvis Kārlis Cerbulis teica, ka šis nodoklis Latvijā kopumā ir saprātīgā līmenī, tas ekonomikai kopumā ir salīdzinoši draudzīgs, salīdzinājumā ar citiem nodokļiem. «Tas vienkārši ir jāpadara pārskatāmāks, jāierobežo dažādās interpretācijas iespējas, lai sakārtotu šobrīd haotisko sistēmu,» secina Cerbulis.

Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko apsprieda biznesa ārpakalpojuma centra iespējas, uzsverot, ka EM šobrīd jau strādā šajā virzienā. Jaunu biznesa centru izveidošana tiešā veidā radīs pieprasījumu pēc telpām, savukārt netieši – centros strādājošie nodrošinās līdzekļus citiem attīstītājiem. «Iemesls, kādēļ process šobrīd ir piebremzējies, ir šobrīd valdošais «apburtais loks» – telpas netiks būvētas, ja nebūs noslēgtu līgumu. Savukārt līgumu nevēlas noslēgt, jo neviens negrib riskēt, gaidot, kad telpas reāli tiks uzbūvētas. Šobrīd nav vienas receptes šī loka pārraušanai. Taču ir manāma tendence, ka interese par biroja ēku būvēšanu aizvien pieaug, kas ar laiku šo problēmu varētu atrisināt,» skaidro Aleksejenko.

Ref: 225.000.103.530

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas