bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 08.04.2020 | Vārda dienas: Dana, Dans, Danute, Edgars
LithuaniaLietuva

Kādēļ Lietuvas prezidents atteicās apmeklēt Pasaules Holokausta forumu Jeruzalemē?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Holokausta piemiņa Aušvica Polija Lietuva Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Pieminot Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanu pirms 75 gadiem, daudzu valstu līderi ceturtdien, 23.janvārī, pulcējās Pasaules Holokausta Forumā. Piedalīties gatavojās arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), taču pēkšņi pārdomāja par labu cietušo ebreju atcerei Aušvicā, Polijā. Kādēļ? Prezidenta kanceleja to neatklāj.

Kāds ir īstais iemesls?

Neskaidrība ir devusi vaļu minējumiem, un liela uzmanība tiek pievērsta tam, ka piedalīties  Jeruzalemes pasākumā atteicies arī Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda). Politikas eksperti Lietuvā nosauc divus iespējamos Nausēdas lēmuma iemeslus:

vēlmi paust solidaritāti ar Poliju, kurai kritiku saistībā ar vēstures jautājumiem veltījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins;

vairīšanos no iespējamas kritikas pret Lietuvu, kuras Seimā izstrādāts strīdīgs tiesību akta projekts par Holokaustu. Lietuvas kaimiņvalsts Polija pēdējos gados ir saņēmusi starptautisku nosodījumu par tās regulējumu šajā jautājumā.

«Nausēda demonstrē, ka Lietuvas prioritāte ir attiecības ar Poliju. Otrs iemesls, kādēļ viņš izvēlējās Aušvici, nevis Jeruzalemi, ir Putins. Iedomājieties, Jeruzalemē viņi negaidīti saskrienas, tiek nofotografēti un fotoattēls tiek plaši tiražēts?»  pajoko Viļņas Mikolas Romera Universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbliausks (Vytautas Dumbliauskas).

Vladimirs Putins nesen izteicies, ka Polija ir daļēji līdzvainīga Otrā Pasaules kara sākšanā. Putins 2019.gada decembrī nosaucis kādreizējo Polijas vēstnieku nacistiskajā Vācijā par «antisemītu cūku». Krievijas prezidentam pēc šādiem izteikumiem ir dots vārds Jeruzalemes piemiņas pasākumā, bet Dudam ir liegta iespēja teikt runu, kas arī licis Polijas prezidentam atceres pasākumu neapmeklēt.

Pārdomā pēdējā brīdī

Nausēdas paziņojums par plānu maiņu nāca pēdējā brīdī un prezidenta preses pārstāvis Antans Bubnels (Antanas Bubnelis) atteicies komentēt, vai Nausēdas lēmums ir saistīts ar Putina dalību pasākumā un strīdu pa Krievijas retoriku. Bubnelis gan paziņojis, ka pēc prezidenta lūguma uz Jeruzalemi devies Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckiets (Viktoras Pranckietis).

Aušvica Otrā pasaules kara laikā bija lielākā koncentrācijas un nāves nometne. To Polijas teritorijā izveidoja nacistiskā Vācija, kas bija okupējusi Poliju. No 1940. līdz 1945.gadam tajā tika nogalināti aptuveni 1,5 miljoni dažādu tautību cilvēku. Izdzīvojušie, kuri tika turēti nometnē, tika atbrīvoti 1945.gada 27.janvārī.

Arī citi Lietuvas politikas eksperti minēja Putina īpašo statusu Jeruzalemes pasākumā, kā galveno iemeslu Nausēdas svārstīgumam.

Putina izteikumi saņem plašu nosodījumu

«Putina pēdējā laika retorika un Krievijas centieni ieviest jaunu interpretāciju par Otrā pasaules kara vēsturi Nausēdam noteikti bija arguments. Tomēr šajā lietā ir kas vairāk par vienkārši Putina dalību Izraēlas pasākumā. (..) Faktors bija arī tas, ka Lietuvas un lielas daļas Eiropas attiecības ar Krieviju joprojām ir sarežģītas,» vērtēja Lins Kojala (Linas Kojala), Austrumeiropas pētījumu centra direktors.

Proti, Nausēda izvēlējās Poliju kā savas prezidentūras pirmās ārvalstu vizītes galamērķi, kas liecina par Lietuvas prezidenta vēlmi piešķirt prioritāti Lietuvas-Polijas attiecībām, akcentē analītiķis.

«Būtībā Nausēda ir daudzkārt teicis, ka Polija ir Lietuvas stratēģiskais partneris. Tas tiek īstenots dzīvē daudz un dažādos projektos. Nausēda ir arī uzvēris, ka gan Lietuva, gan Polija līdzīgi vērtē drošības situāciju, tādēļ šie faktori noteikti bija svarīgi, kad tika izlemts doties pieminēt Holokaustu Aušvicā,» sacīja Kojala.

Greizs vēstures skatījums

Austrumeiropas pētījumu centra direktora teiktajam piekrīt Kauņas Vītauta Dižā Universitātes asociētais profesors, Andžejs Pukšto (Andžej Pukšto). Viņaprāt, Kremļa un paša Putina izteikumi tika pastiprināti, tuvojoties Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 75.gadadienai, un tiem vajadzēja izvest Nausēdu no pacietības.

«Ir skaidrs, ka Putins vēlas pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi: viņš noliedz Molotova-Ribentropa paktu un apgalvo, ka Padomju Savienībai ar to nebija nekāda sakara. Bez tam viņš apvaino Poliju kara sākšanā. Tas ir nekaunīgi un absurdi,» analītiķis teica sarunā ar BNN.

Molotova-Ribentropa pakts, kas zināms ar oficiālo nosaukumu Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību bija neitralitātes vienošanās starp nacistisko Vāciju un Padomju Savienību, ko 1939.gadā Maskavā parakstīja abu valstu ārlietu ministri, attircīgi Joahims fon Ribentrops (Joachim von Ribbentrop) un Vjačeslavs Molotovs.

«Nedodoties uz Iraēlu, Nausēda skaidri solidarizējās ar Poliju. Uzskatu, ka tas bija pareizi,» uzsvēra Pukšto.

Lietuvas deputāta strīdīgā iniciatīva

«Smaga kļūda» – citās domās par Nausēdas lēmumu nedoties uz Jeruzalemi ir laikraksta Lietuvos rytas komentētājs Vītauts Brūveris (Vytautas Bruveris).

«Protams, es saprotu, ka Nausēda šādi rāda solidaritāti ar citām Baltijas valstīm un Poliju, taču man šāda solidaritāte nešķiet pareiza. Es drīzāk neņemtu vērā Putina faktoru un interpretētu to, kā to pareizi dara daudzi citi – kā Nausēdas atbalstu Polijas nostājai par Holokaustu,» sarunā ar BNN sacīja Brūveris.

Šeit jāatgādina, ka 2018.gadā Polija pieņēma likumu, kur norādīšana uz Polijas vainu nacistu zvērībās tika pasludināta par noziegumu, kas paredzēja ar cietumsodu.

Cenšoties kopēt Polijas Holokausta tiesību normas, lietuviešu likumdevējs no valdošās Zemnieku un zaļās partijas ir sagatavojis tiesību akta projektu, kur deklarēts, ka ne Lietuva, ne tās līderi nepiedalījās Holokaustā.

Saskaņā ar vairāku ebreju vēsturnieku pausto tomēr Lietuvas sadarbība ar nacistiem savulaik bija gan izplatīta, gan arī galvenais iemesls, kādēļ tika nonāvēti aptuveni no 95 no valsts 250 000 ebrejiem.

Brūveris attiecīgi secina: «Nedošanos uz piemiņas pasākumu Izraēlā var uzskatīt arī par Lietuvas politisku soli pret Izraēlu. Nedomāju, ka tas bija pareizi nostāties Polijas pusē un izaicināt Izraēlu, jo sevišķi tādēļ, ka Lietuva bija iesaistīta Holokaustā,» vērtēja laikraksta komentētājs.


Pievienot komentāru

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!