Kādēļ Lietuvas prezidents atteicās apmeklēt Pasaules Holokausta forumu Jeruzalemē?

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Pieminot Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanu pirms 75 gadiem, daudzu valstu līderi ceturtdien, 23.janvārī, pulcējās Pasaules Holokausta Forumā. Piedalīties gatavojās arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), taču pēkšņi pārdomāja par labu cietušo ebreju atcerei Aušvicā, Polijā. Kādēļ? Prezidenta kanceleja to neatklāj.

Kāds ir īstais iemesls?

Neskaidrība ir devusi vaļu minējumiem, un liela uzmanība tiek pievērsta tam, ka piedalīties  Jeruzalemes pasākumā atteicies arī Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda). Politikas eksperti Lietuvā nosauc divus iespējamos Nausēdas lēmuma iemeslus:

vēlmi paust solidaritāti ar Poliju, kurai kritiku saistībā ar vēstures jautājumiem veltījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins;

vairīšanos no iespējamas kritikas pret Lietuvu, kuras Seimā izstrādāts strīdīgs tiesību akta projekts par Holokaustu. Lietuvas kaimiņvalsts Polija pēdējos gados ir saņēmusi starptautisku nosodījumu par tās regulējumu šajā jautājumā.

«Nausēda demonstrē, ka Lietuvas prioritāte ir attiecības ar Poliju. Otrs iemesls, kādēļ viņš izvēlējās Aušvici, nevis Jeruzalemi, ir Putins. Iedomājieties, Jeruzalemē viņi negaidīti saskrienas, tiek nofotografēti un fotoattēls tiek plaši tiražēts?»  pajoko Viļņas Mikolas Romera Universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbliausks (Vytautas Dumbliauskas).

Vladimirs Putins nesen izteicies, ka Polija ir daļēji līdzvainīga Otrā Pasaules kara sākšanā. Putins 2019.gada decembrī nosaucis kādreizējo Polijas vēstnieku nacistiskajā Vācijā par «antisemītu cūku». Krievijas prezidentam pēc šādiem izteikumiem ir dots vārds Jeruzalemes piemiņas pasākumā, bet Dudam ir liegta iespēja teikt runu, kas arī licis Polijas prezidentam atceres pasākumu neapmeklēt.

Pārdomā pēdējā brīdī

Nausēdas paziņojums par plānu maiņu nāca pēdējā brīdī un prezidenta preses pārstāvis Antans Bubnels (Antanas Bubnelis) atteicies komentēt, vai Nausēdas lēmums ir saistīts ar Putina dalību pasākumā un strīdu pa Krievijas retoriku. Bubnelis gan paziņojis, ka pēc prezidenta lūguma uz Jeruzalemi devies Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckiets (Viktoras Pranckietis).

Aušvica Otrā pasaules kara laikā bija lielākā koncentrācijas un nāves nometne. To Polijas teritorijā izveidoja nacistiskā Vācija, kas bija okupējusi Poliju. No 1940. līdz 1945.gadam tajā tika nogalināti aptuveni 1,5 miljoni dažādu tautību cilvēku. Izdzīvojušie, kuri tika turēti nometnē, tika atbrīvoti 1945.gada 27.janvārī.

Arī citi Lietuvas politikas eksperti minēja Putina īpašo statusu Jeruzalemes pasākumā, kā galveno iemeslu Nausēdas svārstīgumam.

Putina izteikumi saņem plašu nosodījumu

«Putina pēdējā laika retorika un Krievijas centieni ieviest jaunu interpretāciju par Otrā pasaules kara vēsturi Nausēdam noteikti bija arguments. Tomēr šajā lietā ir kas vairāk par vienkārši Putina dalību Izraēlas pasākumā. (..) Faktors bija arī tas, ka Lietuvas un lielas daļas Eiropas attiecības ar Krieviju joprojām ir sarežģītas,» vērtēja Lins Kojala (Linas Kojala), Austrumeiropas pētījumu centra direktors.

Proti, Nausēda izvēlējās Poliju kā savas prezidentūras pirmās ārvalstu vizītes galamērķi, kas liecina par Lietuvas prezidenta vēlmi piešķirt prioritāti Lietuvas-Polijas attiecībām, akcentē analītiķis.

«Būtībā Nausēda ir daudzkārt teicis, ka Polija ir Lietuvas stratēģiskais partneris. Tas tiek īstenots dzīvē daudz un dažādos projektos. Nausēda ir arī uzvēris, ka gan Lietuva, gan Polija līdzīgi vērtē drošības situāciju, tādēļ šie faktori noteikti bija svarīgi, kad tika izlemts doties pieminēt Holokaustu Aušvicā,» sacīja Kojala.

Greizs vēstures skatījums

Austrumeiropas pētījumu centra direktora teiktajam piekrīt Kauņas Vītauta Dižā Universitātes asociētais profesors, Andžejs Pukšto (Andžej Pukšto). Viņaprāt, Kremļa un paša Putina izteikumi tika pastiprināti, tuvojoties Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 75.gadadienai, un tiem vajadzēja izvest Nausēdu no pacietības.

«Ir skaidrs, ka Putins vēlas pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi: viņš noliedz Molotova-Ribentropa paktu un apgalvo, ka Padomju Savienībai ar to nebija nekāda sakara. Bez tam viņš apvaino Poliju kara sākšanā. Tas ir nekaunīgi un absurdi,» analītiķis teica sarunā ar BNN.

Molotova-Ribentropa pakts, kas zināms ar oficiālo nosaukumu Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību bija neitralitātes vienošanās starp nacistisko Vāciju un Padomju Savienību, ko 1939.gadā Maskavā parakstīja abu valstu ārlietu ministri, attircīgi Joahims fon Ribentrops (Joachim von Ribbentrop) un Vjačeslavs Molotovs.

«Nedodoties uz Iraēlu, Nausēda skaidri solidarizējās ar Poliju. Uzskatu, ka tas bija pareizi,» uzsvēra Pukšto.

Lietuvas deputāta strīdīgā iniciatīva

«Smaga kļūda» – citās domās par Nausēdas lēmumu nedoties uz Jeruzalemi ir laikraksta Lietuvos rytas komentētājs Vītauts Brūveris (Vytautas Bruveris).

«Protams, es saprotu, ka Nausēda šādi rāda solidaritāti ar citām Baltijas valstīm un Poliju, taču man šāda solidaritāte nešķiet pareiza. Es drīzāk neņemtu vērā Putina faktoru un interpretētu to, kā to pareizi dara daudzi citi – kā Nausēdas atbalstu Polijas nostājai par Holokaustu,» sarunā ar BNN sacīja Brūveris.

Šeit jāatgādina, ka 2018.gadā Polija pieņēma likumu, kur norādīšana uz Polijas vainu nacistu zvērībās tika pasludināta par noziegumu, kas paredzēja ar cietumsodu.

Cenšoties kopēt Polijas Holokausta tiesību normas, lietuviešu likumdevējs no valdošās Zemnieku un zaļās partijas ir sagatavojis tiesību akta projektu, kur deklarēts, ka ne Lietuva, ne tās līderi nepiedalījās Holokaustā.

Saskaņā ar vairāku ebreju vēsturnieku pausto tomēr Lietuvas sadarbība ar nacistiem savulaik bija gan izplatīta, gan arī galvenais iemesls, kādēļ tika nonāvēti aptuveni no 95 no valsts 250 000 ebrejiem.

Brūveris attiecīgi secina: «Nedošanos uz piemiņas pasākumu Izraēlā var uzskatīt arī par Lietuvas politisku soli pret Izraēlu. Nedomāju, ka tas bija pareizi nostāties Polijas pusē un izaicināt Izraēlu, jo sevišķi tādēļ, ka Lietuva bija iesaistīta Holokaustā,» vērtēja laikraksta komentētājs.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas